Kolkasrags

Kolkasraga dabas vērtības

Šķiet, nevienam cilvēkam nav šaubu par to, ka Kolkasrags ir unikāla teritorija, kuru kaut reizi mūžā vēlas apmeklēt katrs Latvijas iedzīvotājs. Divu jūru apskalotais rags, vecā un jaunā bāka, putnu migrācijas ceļš, teiksmas par laupītājiem un ne tik senais Padomju varas aizliegums tuvoties Kurzemes krastam, tai skaitā Kolkasragam – tie ir vilinājumi, kas piesaista ikvienu tūristu. Kolkasragu ik gadus apmeklē arvien lielāks gan pašmāju, gan ārzemju ceļotāju skaits, radot būtisku noslogojumu Kolkasraga mežam un kāpām. Neaizmirsīsim, ka šīs teritorijas unikalitāte slēpjas arī tās dabas vērtībās, par kuru saglabāšanu ir atbildīgs katrs apmeklētājs.

Pludmale un kāpu biotopi Kolkasragā ir kā spogulis jūras un vēja visvarenībai, bet, neskatoties uz to, te patvērumu rod daudzas augu un dzīvnieku sugas.

1. Pludmalē pastaigājas ne tikai cilvēki, te barību un atpūtu meklē arī putni, bet zem izskalotajiem kokiem un siekstām slēpjas smilšu krupis. Vētru laikā izskalotie un viļņu nopulētie koki ir sevišķi raksturīga Kolkasraga iezīme. Tie veido ne tikai iespaidīgu ainavu, bet ir arī kaut neliels aizsargs pludmalē augošajiem augiem. Šo koku un siekstu pārvietošana vai bojāšana neiepriecinās nevienu skarbās piekrastes apdzīvotāju.

Sastopamie augi un dzīvnieki

Putni: jūrmalas dižpīle, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, parastais šņibītis, kajaks, sudrabkaija, baltā cielava, melnspārnu kaija.

Moluski: izskaloti lielās smilšgliemenes, Lamarka sirsniņgliemenes, Baltijas plakangliemes, parastās ēdamgliemes gliemežvāki.

Augi: baltijas šķēpene, izskaloti no jūras zaļaļģu, pūšļu fuka vai sārtaļģu lapoņi.

Pludmales smiltīs atrodami visskaidrākie zīdītājdzīvnieku pēdu nospiedumi, piemēram, lapsas, jenotsuņa, meža cūkas, staltbrieža, stirnas.

2. Nelielās smilšu kaudzītes pludmalē ir Eiropas nozīmes aizsargājams biotops – Embrionālās kāpas.  Tās veidojas tikai vietām, parasti vasaras otrajā pusē un tāpat kā otrs Eiropas Savienībā aizsargātais, krasta līnijai piekļautais kāpu biotops – Priekškāpas ir specifiska dzīvotne vairākām aizsargājamām augu sugām. Spītējot vējam un viļņiem, katrs augs kāpās sīvi cīnās par izdzīvošanu. Kāpu nobradāšana rada papildus slodzi skrajajai augu segai, to pat pilnībā iznīcinot, bet vējš tad var brīvi izdzenāt smiltis, noārdot pašu kāpu.

Sastopamie augi un dzīvnieki

Augi: biezlapainā sālsvirza, zilganā kelērija, smiltāja vītols, Lēzeļa vīrcele, pūkainais plostbārdis

Kukaiņi: jūrmalas smilšvabole, parkšķis, parastais skudrulauva, racējlapsene, pelēkā mežaskudra

Rāpuļi: sila ķirzaka, pļavas ķirzaka

Ligzdojoši putni: smilšu tārtiņš, stepes čipste

3. Latvijas un Eiropas nozīmes prioritāri aizsargājamais biotops – Ar lakstaugiem klātas pelēkas kāpas – Kolkasragā ir paslēpušās starp priežu meža fragmentiem. Te vairs nav tieša viļņu iedarbība, tikai vējš pārpūš smiltis, kas pa laikam daļēji aprok lakstaugus. Izmīdītie laukumi, kuros samanāmi tikai daži graudzāļu un grīšļu stiebri, Kolkasragā visbiežāk veidojas tieši šajā biotopā.

Sastopamie augi

Zilganā kelērija, smilts grīslis, mazais mārsils, pļavas silpurene, smiltāju neļķe, Gmelina alise

4. Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops – Mežainas jūrmalas kāpas jeb Mežainas piejūras kāpas – ir  Latvijā plašāk izplatītā dzīvotne piejūras biotopu grupā.  Kolkasragā nav augstu kāpu vaļņu, taču mežu bioloģisko vērtību vairo vecās mežaudzes, kas atbilst Eiropas nozīmes prioritāri aizsargājamam biotopam – Veci vai dabiski boreāli meži. Izlocītie, nokaltušie zari, sausokņi, raupjā, sasveķotā priežu miza ir dzīves vide retām kukaiņu sugām (piemēram, priežu sveķotājkoksngrauzim, lielajam dižkoksngrauzim). Jūras tuvumā šo veco priežu stumbri ir bijuši ieputināti smiltīs pat vairāku metru dziļumā.

Jūra uzbrūk Kolkasragam, atņemot metru pa metram kāpām un mežam. Šo procesu novērst nav iespējams, bet mūsu spēkos ir nepalīdzēt noārdīt unikālo dabas stūrīti – neizbradāt augu segu, neradīt augsnes eroziju, nededzināt ugunskurus ārpus iekārtotajām vietām, nepiesārņot.