SLĪTERES NACIONĀLAIS PARKS
Par parku
Slīteres nacionālais parks (SNP) ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Teritorijas vecākā daļa izveidota 1923. gadā, izdalot mazskartu meža masīvu 1100 ha platībā, kurā jau vairāk nekā 80 gadus netiek veikta saimnieciskā darbība. Pašreizējā SNP teritorija izveidota 2000. gadā. Tās sauszemes platība ir 16360 ha un jūras akvatorija – 10130 ha.
Baltijas ledus ezera krasta līnija – Zilie kalni – ir ģeoloģiski vecākā SNP daļa. Tos sedz veci, mazskarti platlapju meži ar lielu bioloģisko daudzveidību. Savukārt, ģeoloģiski jaunāks ir īpatnējs reljefa formu kopums – kangaru vigu komplekss. Tās ir pirms aptuveni 6000 gadu Baltijas jūras veidošanās gaitā radušās garas, vaļņveida kāpas – kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām – vigām paralēli Baltijas jūrai un Rīgas līcim. Starp Kolku un Bažu purvu paralēli jūrai savstarpēji mijas 150–180 kāpas un ieplakas. Mūsdienās nekur pasaulē tik lielā platībā šāda veida komplekss nav atrodams. SNP lielākais purvs ir Bažu purvs (1880 ha), kas atrodas kangaru–vigu kompleksā. Jaunākie ģeomorfoloģiskie veidojumi ir kāpas jūras krastā, kas teritorijas mazapdzīvotības un kādreiz ierobežotās pieejamības dēļ saglabājušās mazpārveidotas.
Augi un sēnes
SNP teritorijā konstatēti 46% no Latvijas vaskulāro augu sugām, apmēram 6% sēņu sugu un aptuveni 59% no Latvijas sūnaugu sugām. Jūras piekrastes zonai – kāpām un sausajiem priežu mežiem – raksturīgas 29 augu un 222 sēņu sugas, kuras nav atrodamas citur Latvijā. No SNP sastopamajām sēņu sugām retas ir vainagotā zemeszvaigzne Geastrum quadrifidum un zarainā adatene Hericium coralloides, kas aug Slīteres Zilo kalnu pakājē. Samērā reta ir arī Kolkasraga tuvumā priežu mežos un kāpās sastopamā sēne Hadriāna zemestauki Phallus hadriani.
SNP konstatēti 42,5% no Latvijas ķērpju sugām, no kurām mūsu valstī izzūdošas ir Mužo parmēlija Parmelia mougeotii, brūnmelnā parmēlija Parmelia fuliginosa, daudzlapu umblikarija Umblicaria polyphylla.
SNP konstatēti 42,5% no Latvijas ķērpju sugām, no kurām mūsu valstī izzūdošas ir Mužo parmēlija Parmelia mougeotii, brūnmelnā parmēlija Parmelia fuliginosa, daudzlapu umblikarija Umblicaria polyphylla.
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieku lielo daudzveidību nosaka gan šīs teritorijas attīstības vēsture, gan SNP raksturīgā biotopu dažādība. Īpaši daudz aizsargājamu sugu ir rezervāta zonā Slīteres Zilo kalnu nogāzē. Starp šīm sugām ir arī tādas, kas nekur citur Latvijā nav atrodamas, piemēram, spožais praulgrauzis Gnorimus nobilis, celmgrauzis Anoplodera scutellata un lēcveida vīngliemezis Helicigona lapicida. Piekrastes sausajās pļavās un meža laucēs mājo reta siseņu suga – sarkanspārnainais parkšķis Psophus stridulus, priežu mežos joprojām ir mīt Latvijas lielākā vabole – lielais dižkoksngrauzis Ergates faber, un tikai ļoti vecās priedēs dzīvojošais priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina punctata.
Putni
SNP teritorijā konstatētas 236 putnu sugas, no kurām 125 ir ligzdojošas. Pavasarī un rudenī migrāciju laikā reģistrētas 186 putnu sugas.
Apmēram 30% no parka teritorijas klāj skujkoku meži, kas ir piemērota dzīvesvieta daudzviet Eiropā izzudušai meža putnu sugai – mednim Tetrao urogallus.
Kolkasrags ir izcila putnu vērošanas vieta. Putnu migrāciju laikā pavasaros un rudeņos teritoriju šķērso liels daudzums dažādu putnu sugu – aktīvākās migrācijas laikā Kolkasragu stundā pārlido pat 60 000 putnu. Pavasarī putnu migrācija ir salīdzinoši ilga, tāpēc Kolkasragā var ieraudzīt gandrīz visas Latvijas putnu sugas.
Savukārt Kolkasraga piekrastes ūdeņi un Irbes jūras šaurums ir nozīmīga barošanās vieta caurceļojošajiem un ziemojošajiem ūdensputniem.
Ņemot vērā teritorijas nozīmību putnu aizsardzības nodrošināšanā, SNP ir iekļauts Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgo vietu sarakstā.
Apmēram 30% no parka teritorijas klāj skujkoku meži, kas ir piemērota dzīvesvieta daudzviet Eiropā izzudušai meža putnu sugai – mednim Tetrao urogallus.
Kolkasrags ir izcila putnu vērošanas vieta. Putnu migrāciju laikā pavasaros un rudeņos teritoriju šķērso liels daudzums dažādu putnu sugu – aktīvākās migrācijas laikā Kolkasragu stundā pārlido pat 60 000 putnu. Pavasarī putnu migrācija ir salīdzinoši ilga, tāpēc Kolkasragā var ieraudzīt gandrīz visas Latvijas putnu sugas.
Savukārt Kolkasraga piekrastes ūdeņi un Irbes jūras šaurums ir nozīmīga barošanās vieta caurceļojošajiem un ziemojošajiem ūdensputniem.
Ņemot vērā teritorijas nozīmību putnu aizsardzības nodrošināšanā, SNP ir iekļauts Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgo vietu sarakstā.
Abinieki un rāpuļi
Lielākā daļa no Latvijas abinieku un rāpuļu sugām dzīvo arī Slīteres nacionālajā parkā. Citviet Latvijā retie abinieki lielais tritons Triturus cristatus un smilšu krupis Bufo calamita mājo parka mitrainēs, bet ļoti retā gludenā čūska Coronella austriaca dzīvo Bažu purvā.
Zīdītājdzīvnieki
Parka zīdītājdzīvnieku fauna ir Latvijai tipiska. Šeit mājo abi lielie plēsēji – vilks Canis lupus un Eiropas lielākais kaķu dzimtas pārstāvis – lūsis Lynx lynx. Parkā ne reti var redzēt Latvijas lielāko briežveidīgo zīdītāju – alni Alces alces. SNP dzīvo arī retas zīdītāju sugas, piemēram, meža sicista Sicista betulina un mazais susuris Muscardinus avellanarius. Jūras piekrastē uzturas Baltijas jūras izplatītākā un augumā lielākā roņu suga – pelēkais ronis Halichoerus grypus. Piekrastes ūdeņos rets ir pogainais ronis Phoca hispida. Piemērotās vietās parka teritorijā dzīvo ūdenscirslis Neomys fodiens, kurš sava slēptā dzīvesveida dēļ ir maz pētīta kukaiņēdāju suga.
Kultūrvēsture
Slīteres nacionālā parka teritorijā zvejnieku ciemos jūras krastā iespējams iepazīties ar lībiešu (līvu) kultūras mantojums, kas ir nozīmīga Ziemeļeiropas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Lībieši ir viena no septiņām Baltijas somu tautām. Lībiešu senči – Baltijas somu ciltis – Latvijas teritorijā bijuši jau ap 3300. gadu pirms mūsu ēras. Laika gaitā tauta attīstījusies ar savu valodu un kultūru, kuras lielākais uzplaukuma periods bija 10.–13. gs. Lībieši Latvijā ilgus gadsimtus tikuši pakļauti etniskai un lingvistiskai asimilācijai, postošiem kariem un piespiedu pārvietošanai.
Lībieši kā viendabīga etniska grupa visilgāk saglabājās Ziemeļkurzemē, Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2–5 km platā joslā starp Ventspili un Kolkasragu, kopā 12 ciemos – Lūžņās (Lūž), Miķeltornī (Pizā), Lielirbē (Īra), Jaunciemā (Ūžkilā), Sīkragā (Sīkrõg), Mazirbē (Irē), Košragā (Koštrõg), Pitragā (Pitrõg), Saunagā (Sänag), Vaidē (Vaid), Kolkā (Kūolka) un Melnsilā (Mustānum).
Lībieši kā viendabīga etniska grupa visilgāk saglabājās Ziemeļkurzemē, Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2–5 km platā joslā starp Ventspili un Kolkasragu, kopā 12 ciemos – Lūžņās (Lūž), Miķeltornī (Pizā), Lielirbē (Īra), Jaunciemā (Ūžkilā), Sīkragā (Sīkrõg), Mazirbē (Irē), Košragā (Koštrõg), Pitragā (Pitrõg), Saunagā (Sänag), Vaidē (Vaid), Kolkā (Kūolka) un Melnsilā (Mustānum).
Parka dokumenti
Parka dokumenti
Slīteres nacionālā parka logo
» 371.6 KB - 143 hits - 28.09.2010
Slīteres nacionālā parka robežu shēma
» 89.5 KB - 158 hits - 28.09.2010
Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
» 116.7 KB - 106 hits - 28.09.2010
Slīteres nacionālā parka likums
» nezināms - 107 hits - 28.09.2010
Kartes
» 2.1 MB - 102 hits - 28.09.2010
ES biotopu diretktīvas biotopu un mikroligumu karte.
Kartes
» 588.6 KB - 73 hits - 28.09.2010
Funkcionālais zonējums, nozīmīgākās koncentrēšanās vietas īpaši iazsargājamiem bezmugurkaulniekiem.
Kartes
» 8.3 MB - 149 hits - 28.09.2010
Dabas pieminekļi, īpaši aizsargājamo biotopu un sugu atradņu pasaimniekošanas pasākumi, esošā un plānotā infrastruktūra.
Kartes
» 955.3 KB - 72 hits - 28.09.2010
Vaskulāro augu sugu sastopamība, īpaši aizsargājamo vaskulāro augu sugu sastopamība, īpaši aizsargājamo un reto sūnu sastopamība, īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu sastopamība, īpaši aizsargājamo putnu sugu sastopamība.
Kartes
» 6.4 MB - 128 hits - 28.09.2010
Kultūrvēsturiskās vērtības, augšņu tipi, teritoriālie dabas kompleksi.
Kartes
» 4.4 MB - 122 hits - 28.09.2010
Zemes īpašumu veidi, zemes lietošanas veidi, robežu izmaiņas 1921.-1961. gads, robežu izmaiņas 1971.-1989. gads.
