Slīteres Kukaiņu nakts

Sestdien, 2015. gada 1.augustā plkst. 21:00 Slīteres nacionālajā parkā pie Slīteres bākas būs Slīteres kukaiņu nakts - pasākums dabas draugiem.
Nakts ir tāds noslēpumains laiks. Pēc saulrieta lēnām satumst, un no malu malām uz gaismu steidz visādi kukaiņi – pūcītes, lācīši, sfingi un daudzi citi. Cilvēku un kukaiņu ceļi dažkārt krustojas, taču lielākā daļa no viņiem ir mums nepazīstami un noslēpumaini, tādi, par kuriem ikdienā pat nenojaušam. Ja gribi iepazīt Slīteres kukaiņu daudzveidību un labi pavadīt vienu vasaras vakaru skaistā Latvijas vietā, pievienojies mums! Jā, neaizmirsti paņemt līdzi segu sēdēšanai zālienā un, protams, labu omu!
Programma
  • Kukaiņu dzīvesstāsti: zinātnieku sarunas par kukaiņiem.
  • Slīteres kukaiņu daudzveidība bildēs. Viņi ir krāsaini un dažādi.
  • Improvizēta laboratorija: paskaties uz viņiem tuvāk!
  • Dabas filma par Slīteres nacionālo parku
  • Gaismas skatuve un naktskukaiņi aktieru lomā.

Ceļotāju dienas aizvadītas godam!

Bilžu galerija šeit. Ieskatāmies Slīteres Ceļotāju dienās, pievēršoties interesantākiem un pat kurioziem notikumiem.

Ekskursijai pa kangaru mugurām bija pieteikušies tik daudz dalībnieku, ka palīgā vadītājai Inai Braunai izsauca Lienīti Iesalnieci. Taču «Skaisto skatu» 40 cilvēku grupa, uz savu roku vai, pareizāk sakot, uz savu kāju izstaigājuši Pēterezera taku, paziņoja, ka pārguruma dēļ vairs nejaudā iet pa kangariem... Toties Lienītes Iesalnieces vadītajā grupā visus pārbaudījumus varonīgi pārvarēja arī kāds mazulis ar ratiņiem.
Starp Jāņa Šlūkes vadītajiem aptuveni 20 cilvēkiem, kas gāja gar Vecroču upi, viena trīsdesmitgadniece visu maršrutu nostaigāja basām kājām. Salīdzinājumam šo rindiņu autors pie Šlīteres bākas ar basām kājām spēja veikt apmēram 1,3 m garo sajūtu taku, kuras pirmais posms bija klāts ar smalkām smiltīm, pēdējais — ar mīkstām sūnām, bet vidus — ar čiekuriem un zariņiem.
Jāņa Šlūkes pārgājiena dalībnieki jūsmoja par ceļā sastapto stirnu un bebru apgrauztiem skujkokiem, kas, pēc vadītāja stāstītā, esot liels retums.
Vides gides Inas Braunas kvartets atklāja apšubekas un vilku ekskrementus, ko tautas valodā gan sauc trīsreiz īsākā vārdā.
Gaidis Grandāns no Latvijas Pūču izpētes biedrības aptuveni 20 interesentiem atklāja, ka, spītējot uzskatam, ka šajā laikā putni vairs nemigrē, Ceļotāju dienas apliecināja — tālie migranti, kā purva ķauķis, krūmu ķauķis un mazais svilpis, lielā skaitā vēl ir ceļā uz ligzdošanas vietām. Par visinteresantāko apgredzenoto putnu sestdien G. Grandāns atzina zaļo ķauķi, kas ziemo Indoķīnā. Neparasts fakts — purvu ķauķis ir putns, kuram nav savas dziesmas, tas atdarina tikai citu putnu dziesmas.
Uzteicama bija vietējo ļaužu līdzdalība. Tā, piemēram, veloaplī «No Mazjūrs līdz Dižjūrai» caur Dūmeli trešdaļa no 30 cilvēkiem bija Melnsila jaunieši!
Pirms noslēgum Kolkas «Ūšos» Ceļotāju dienu īpašie viesi, «Valtera restorāna» pavāri, bažījās, vai būs gana daudz ēdēju. Īstenība izrādījās pretēja — pavāriem pietrūka ēdienu! Šo rindiņu autors gan paguva nogaršot īpašo sendviču, kūpināto foreli un neparasto saldēdienu un ar visu atbildību apliecina — bija garšīgi, sātīgi un kabatai pieņemami.
Jauki piepildījās mūspusē līdz šim neredzēta iecere — vakara vadītāja Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa uzrunāja dažādus tirdziņa dalībniekus, aicinot pie mikrofona īsi iepazīstināt ar sevi un savu produkciju. Brīvi, nepiespiesti un ģimeniski.

Skaitļi un fakti, un pateicības

Ziņo Alanda Pūliņa no Tūrisma informācijas centra
11 dažādos dabas un kultūrvēsturiskos pārgājienos piedalījās pavisam 450 cilvēki.
Atsevišķus pārgājienus vajadzēja atkārtot 2–6 reizes.
2 veloapļos pavisam piedalījās 50 cilvēki, 4 izbraucienos ar laivām — 60, ar ūdens velosipēdiem pa Zēņu dīķi — ap 30, bišu dzīvi «Ziedkalnos» vēroja ap 40 interesentu, ar loku šāva ap 30 strēlnieku, Lībiešu tautas namā un «Stūrīšos» uz izstādēm un degustācijām viesojās kopā ap 220 cilvēku, Šlīteres bākā un tās apkaimē — ap 200, šos visus saskaitot, varam teikt, ka Ceļotāju dienu norisē piedalījās ap 1000 ceļotāju. Pašos «Ūšos» vēl apgrozījās kāds tūkstotis cilvēku, tiem papildus pieskaitāmi arī ļaudis no vairākiem lielajiem autobusiem un 40 lietuviešu grupa.
Milzīgs paldies visiem dūšīgajiem gidiem, īpaši Lienītei Iesalniecei, kas zibenīgi atsaucās, paldies arī Inetai Siliņai no Ēvažiem un Mārai Zadiņai, kas vadīja veloapļus. Paldies par izturību gidiem, kuriem vajadzēja savu maršrutu mērot vairākkārt, īpaši Edgaram Milleram, kas savu pārgājienu sestdien vadīja 6 (!) reizes. Paldies lieliskajai tirdziņa rīkotājai Ilzei Šteinei, vislielākā pateicība par viesmīlību, izturību un pretimnākšanu visos jautājumos «Ūšu» saimniecei Dženetai Marinskai! Paldies Inorai Sproģei, pēcpusdienas vadītajai Marijai Bērziņai un visiem koncerta dalībniekiem «Ūšu» sētā. Milzīgs paldies ļoti atsaucīgajiem un izturīgajiem Kolkas skolēniem Elizabetei, Annai, Tomam, Kārlim un Ralfam, kas smaidīgi un runīgi visu dienu, sākot jau no plkst. 10.00, sagaidīja ikvienu ceļotāju «Ūšos», dalīja informācijas lapas un ierādīja autovietas. Pateicība tiem, kurus varbūt ātrumā esam piemirsuši pieminēt.
Ziņas apkopoja un arī pašu piedzīvotajā dalījās Alnis Auziņš un Diāna Siliņa
www.dundaga.lv

Slitere Travelers' Days 2015

Slitere Travelers' Days this year has a food theme or

Knišels kož, zāl aug, pavārs vār, sanāk draug! 

Hikes, cycling routes, boating, workshops, tastings

on 6th and 7th of June, 2015

In Slitere National Park, Dundaga district

Afternoon activities centre "Ūši" in Kolka

with special guests - chefs from restaurant "Valters", Riga.

Only once a year - during Travelers' Days - you have the chance to discover Slitere surroundings and go to places where tourists usually are not allowed to enter, with the help of nature specialists! This year we are going to learn about food: what is best for our health, culinary heritage of the Livonians, what do the animals in forests and swamps eat and look at the food chain in nature. This is going to be revealed during hikes from 11 am (10 am) by  experts in each field:

  • Inita Dāniele from Latvian Museum of Natural History will reveal what do the mushrooms eat;
  • together with Jānis Šlūkis from Ķemeri National Park we will study who eats who in old pine forests along the Vecroči river;
  • swamp expert, Dr. biol. Līga Strazdiņa will show us who eats everything in swamps;
  • forests ecologist Dr. biol. Sandra Ikauniece will teach us to recognise the work of fire in the forest;
  • birds can be watched together with Gaidis Grandāns from Latvian Owl research and conservation centre;
  • Eaters and things to eat will be searched together with nature specialist Vilnis Skuja from Nature Conservation Agency on the side of the abrasion platform;
  • Hostess of household "Ūši" Dženeta Marinska will lead you through Kolka's fish farming history and offer sprats (fish) tasting;
  • nature guide Ina Brauna welcomes everyone to go on a hike over the backs of kangari (old dunes) and study the old great pine trees;
  • expert of Livonian culture Edgars Millers will lead you along the Livs' old paths.

There are going to be also two cycling routes - on Saturday in Kolka through the Livonian villages passing the old coast of now disappeared Dieviņezers (God's Lake) shore, on Sunday - around Dundaga village. Also boat rides are going to take place: to Kolka Lighthouse, along River Irbe and into the sea. Water-bicycles are going to be available too. Food tasting and workshops are going to be also in Mazirbe, in Livonian cultural house and in "Stūrīši" guest house, as well as at the Slītere Lighthouse yard. Most of the activities will take place around Kolka and Mazirbe villages, as well as in Šlītere, Sunday cycling route around Dundaga. Special guests of Travelers' Days: chefs from restaurant Valters in Riga showing new nature original recipes using local production and green recipes storyteller Līga Reitere from Ventspils. In early Saturday afternoon we meet at one of the oldest households in Kolka - "Ūši" where from 3 pm chefs from restaurant Valters start their show, from 6 pm Līga Reitere starts her storytelling, from 2 pm there is going to be a little market and from 6 pm - music performances. Evening hostess - Latvian National Theater actress Marija Bērziņa.

We invite everyone to take part in the events of these two wonderful days! After hiking and activities in the fresh spring air - GOOD APPETITE IS GUARANTEED!

More information can be found here: http://sliteresdiena.wordpress.com

If you arrive in Dundaga on 5th of June from 6pm there are lovely Church night events taking place in churches in Dundaga, Kolka and Mazirbe as well as in Kolka St. Virgin Star of the Sea Roman Catholic church.More information here: www.baznicunakts.lv.

Alanda Pūliņa,Dundagas Tūrisma informācijas centra tūrisma organizatore

Tel. 29444395, 63232293

tic@dundaga.lv

www.visit.dundaga.lv

Andra Ratkeviča,Dabas aizsardzības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tel. 28385025

andra.ratkevica@daba.gov.lv

www.daba.gov.lv

Slīteres ceļotāju dienas 2015

Slīteres ceļotāju dienas šogad noritēs ēdamlietu zīmē jeb

Knišels kož, zāl aug, pavārs vār, sanāk draug!

Pārgājieni dabā, veloapļi, laivošana, darbnīcas, degustācijas

2015. gada 6. un 7. jūnijā

Slīteres nacionālajā parkā, Dundagas novadā

Pēcpusdienas norišu centrs — Kolkas „Ūšos” —

ar īpašajiem viesiem — Valtera restorāna pavāriem no Rīgas

 

Tikai reizi gadā — Ceļotāju dienās — Tev ir iespēja labu speciālistu vadībā iepazīt Slīteres apkārtnes unikālo vidi un nokļūt vietās, kas ikdienā tūristam nav pieejamas! Šogad izzināsim ēdamlietas: kas veselībai noderīgāks, lībiešu kulināro mantojumu, mežu un purvu radību ēdienkarti, barošanās ķēdes dabā. To pārgājienos no 11.00 (10.00) mums atklās un skaidros savas jomas lietpratēji:

  • Inita Dāniele no Latvijas Dabas muzeja atklās, ko ēd sēnes;
  • kopā ar Jāni Šlūki no Ķemeru nacionālā parka pētīsim, kurš kuru ēd vecos priežu mežos gar Vecroču upi;
  • purvu eksperte, dr. biol. Līga Strazdiņa vedīs rādīt, kurš purvā apēd visus;
  • meža ekoloģe, dr. biol. Sandra Ikauniece mācīs atpazīt uguns darbības pēdas mežā;
  • vērosim putnus kopā ar Gaidi Grandānu no Latvijas Pūču izpētes biedrības
  • ēdājus un ēdamos abrāzijas līdzenuma malā meklēsim kopā ar dabas pētnieku Vilni Skuju no Dabas aizsardzības pārvaldes;
  • „Ūšu” saimniece Dženeta Marinska vedīs pa Kolkas zivsaimniecības vēsturi un piedāvās degustēt šprotes;
  • vides gide Ina Brauna aicinās doties pa kangaru mugurām pētīt dižpriedes;
  • lībiešu kultūrvides eksperts Edgars Millers vedīs pa Mazirbes līvu takām;

Būs arī divi velomaršruti — sestdien Kolkas pusē — pa lībiešu ciemiem un gar kādreizējā Dieviņezera krastu, svētdien — ap Dundagu. Būs laivu braucieni uz Kolkas bāku, pa Irbes upi un jūru, iespēja vizināties ar ūdensvelosipēdiem. Ēdamlietu garšošana un darbnīcas būs arī Mazirbē — Lībiešu tautas namā un „Stūrīšos”, kā arī Šlīteres bākas pagalmā. Lielākā daļa pasākumu notiks Kolkas un Mazirbes apkārtnē, arī Šlīterē, svētdienas veloaplis — ap Dundagu. Ceļotāju dienu īpašie viesi: Valtera restorāna pavāri no Rīgas — ar Latvijas produktu klāstu un jaunām dabas oriģinālreceptēm un zaļo recepšu stāstniece Līga Reitere no Ventspils. Sestdienas agrā pēcpusdienā pulcējamies Kolkas „Ūšos” — vienā no ciema senākajām mājvietām, kur no plkst. 15.00 darbosies Valtera restorāna pavāri, no plkst. 18.00 zāļu sieva Līga Reitere, no plkst. 14.00 tirdziņš un no plkst. 18.00 —  muzikāli priekšnesumi. Vakara vadītāja — Latvijas Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa. Aicinām piedalīties ģimenes ar bērniem, skolēnus, dabas draugus, zaļā dzīvesveida piekritējus, saturīgas atpūtas dabā cienītājus un visus pārējos interesentus! Pēc pārgājieniem un nodarbībām spirdzinošajā pavasara gaisā — LABA ĒSTGRIBA GARANTĒTA!

Visi mīļi gaidīti! Sīkāku informāciju, lūdzu, skatiet: http://sliteresdiena.wordpress.com

Ja Dundagas novadā ieradīsieties jau 5. jūnijā, tad no plkst. 18.00 varēsiet baudīt Baznīcu nakts pasākumus Dundagas, Kolkas un Mazirbes luterāņu baznīcās un Kolkas Jūras Zvaigznes Dievmātes katoļu baznīcā. Vairāk: www.baznicunakts.lv.

Alanda Pūliņa,

Dundagas Tūrisma informācijas centra tūrisma organizatore

Tel. 29444395, 63232293

tic@dundaga.lv

www.visit.dundaga.lv

Andra Ratkeviča,

Dabas aizsardzības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tel. 28385025

andra.ratkevica@daba.gov.lv

www.daba.gov.lv

Putnu dienu rezultāti

Kopā nedēļas nogalē, 4. un 5. oktobrī ornitologiem Kolkas raga apkārtnē izdevās novērot 82 putnu sugas un kopā uzskaitīt vairāk nekā 20 000 putnu. Kā interesantākie novērojumi jāatzīmē divu vidējo klijkaiju novērojums, kā arī gredzenošanai noķertais dzeltensvītru ķauķītis. Dzeltensvītru ķauķītis ligzdo Tālajos Austrumos, Mongolijā un Ķīnā un Eiropā ir rets maldu viesis, parasti pēc spēcīgākiem dienvidaustrumu vējiem. Jāpiezīmē, ka šis jau ir ceturtais šajā rudenī Kolkā gredzenošanai noķertais dzeltensvītru ķauķītis. Kopā Latvijas Ornitoloģijas biedrības organizētajā ekskursijā piedalījās 26 dalībnieki. Gaidis Grandāns, ornitologs

Putnu diena Kolkasragā

Eiropas Putnu vērošanas dienas - EuroBirdwatch14 Latvijā organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kas ir BirdLife International partneris Latvijā, ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu un sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Putnu vērošana Kolkas ragā (pastaiga), Dundagas novads. Tikšanās 4.oktobrī plkst. 8.00; 10.00 un 12.00 pie Kolkasraga informatīvā centra. Pieteikšanās: 26638608. Ekskursijas vadītājs Gaidis Grandāns.

Par citiem pasākumiem šeit.

Slīteres Kukaiņu nakts

Kukaiņu nakts programma: Pagalmā

no plkst. 21:00                  „Puļķu maizes” cepšana

no plkst. 21:30                  Kukaiņu slaidšovi un noskaņu mūzika

no plkst. 22:00 – 23:00     Naktstauriņu gaismošana

Namiņā

no plkst. 21:00 -23:00     Dabas filmas un skaņas

Dabas takā

plkst. 21:30                  pārgājiens kopā ar zoologu Vilni Skuju

Šlīteres bāka atvērta

no plkst. 21:00 - 23:00

Gaidīsim dabas draugus, Slīteres Kukaiņu nakts "fanus". Vakara programmā nebūs kukaiņu pētnieku stāsti, kā bija ierasts iepriekš, taču ikviens apmeklētājs varēs patstāvīgi vērot kukaiņu pulcēšanos lampu gaismā uz baltās sienas, baudīt seškājaiņu foto slaidrādi, skatīt filmas par nacionālajiem parkiem Šlīteres bākas namiņā, kā arī vērot naksnīgu skatu no Šlīteres bākas uz jūru, mežu un tālās Ventspils atblāzmu. Slīteres dabas taka ar meža nakts skaņām un smaržām palīdzēs sajust dabas noslēpumainību, varenību un trauslumu.

Lasiet par pērnā gada Kukaiņu nakti entomologa Uģa Piterāna blogā!

Naktsputnu klausīšanās ekskursija

Piektdienas vakarā, 4. aprīlī notiks naktsputnu klausīšanās ekskursija Slīteres nacionālajā parkā. To vadīs pieredzējušais dabas pētnieks Vilnis Skuja.
Ekskursijas sākums plkst. 21:00. Pulcēšanās Dundagas novada Šlīterē stāvlaukumā pie Šlīteres bākas. Ekskursijas laikā plānots pārbraukt no vienas Slīteres nacionālā parka vietas uz citu, kopumā veicot aptuveni 50 kilometrus maršrutā Šlītere – Sīkrags – Mazirbe –Cirstes –Neveja –Šlītere.
Šādās ekskursijās daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem. Bet dalībniekiem jāatcerās, ka jāspēj ļoti klusi uzvesties un uzmanīgi klausīties, jāvelk nečaukstošs apgērbs, ūdens necaurlaidīgi apavi. Tāpat līdzi jāpaņem lukturītis.

Tapušas īsfilmas par Latvijas nacionālajiem parkiem

Dabas aizsardzības pārvalde pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumam īstenojusi projektu, kura ietvaros tapušas piecas īsfilmas par Latvijas nacionālajiem parkiem un citām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Visas īsfilmas iepazīstina ar nacionālajos parkos un citviet Latvijā sastopamajām dabas vērtībām no parka apmeklētāju skatpunkta. Visas filmas ieskaņotas latviešu un angļu valodās.

Aptuveni 15 minūšu garās filmas stāsta par Ķemeru, Gaujas, Slīteres un Rāznas nacionālajos parkos sastopamajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, to raksturīgajām ainavām un tūrisma iespējām parkos. Katrā no filmām kā galvenie varoņi darbojas jauni cilvēki, kas savas ekskursijas laikā sastopas ar parkā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, vides inspektoriem, dažādu muzeju darbiniekiem, kā arī dodas apmeklēt nacionālo parku dabas izglītības centrus un populārākos dabas tūrisma objektus. Savukārt, filma par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām sniedz ieskatu Latvijas daudzveidīgajā dabā un dabas aizsardzības vēstures attīstībā.

Uzņemtās filmas ir sava veida nacionālo parku vizītkartes, kas gan ārvalstu tūristus, gan mūsu pašu cilvēkus iepazīstina ar Latvijas dabu, kultūru un iedzīvotājiem un saistošā veidā atspoguļo aizsargājamo dabas teritoriju nozīmīgumu, kā arī to sniegtos ieguvumus cilvēkam.

Filmas veidojusi kompānija „ELM Media”, kas specializējusies tieši dabas filmu uzņemšanā. ELM Media arhīvā atrodamas arīdzan citas filmas par Latvijas dabu, piemēram, filmu cikls „Pieci stāsti par dabu”, filma par Engures ezera dabas vērtībām un filma „Purvu noslēpumi”.

Filmas apskatāmas gan Dabas aizsardzības pārvaldes (http://daba.gov.lv/public/lat/aktualitates/video1/latvijas_daba/), gan Vimeo (http://vimeo.com/86676624) interneta vietnēs.

Filmas ir izmantojamas nekomerciāliem mērķiem, cilvēku izglītošanas nolūkos.

Filmas tapušas projekta „Reprezentatīvā filmu izveide par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām mūsdienīgā usb datu nesējā” ietvaros.

Vērtīgu purvu atjaunošanas darbi Slīterē

Ziema ir īstais laiks, lai veiktu darbus, kas paredzēti dabas vērtību uzturēšanai un atjaunošanai. Sevišķi rūpīgi jāplāno krūmu un koku izzāģēšana vietās, kur radītais traucējums varētu ietekmēt lielo plēsējputnu ligzdošanu. Tāpēc projektā NAT-PROGRAMME paredzētie eksperimentālie biotopu apaimniekošanas darbi tiek veikti laikā, kad tie vismazāk ietekmē dzīvotnes.
 
Projekta ietvaros 2014. gada sākumā pabeigta lielākā daļa darbu Slīteres nacionālā parka kaļķainajos zāļu purvos. No krūmiem un kokiem atbrīvoti 5,2 ha jau daļēji aizauguša zāļu purva un iepriekšējās vasaras beigās izpļauta niedrainākā purva platība. Saglabātas vecas priedes un kadiķi, veidojot mozaīkveida ainavu. Šlīteres Zilo kalnu kraujas pakājē atrodamie zāļu purviņi atbilst Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamam biotopam Kaļķaini zāļu purvi, kas ir reta, sarūkoša un tādēļ īpaši aizsargājama dzīvotne Latvijā.  
 
Kaļķaini zāļu purvi Latvijā agrāk bijuši plašāk izplatīti, taču mūsdienās tie kļuvuši ļoti reti un apdraudēti. Mainoties cilvēku dzīvesveidam, zāļu purvi tikpat kā vairs netiek izmantoti siena ieguvei, tāpēc arvien retāk tiek pielietotas tādas zāļu purviem labvēlīgas apsaimniekošanas metodes kā pļaušana un ekstensīva ganīšana. Arī meliorācija, purvu pārvēršana lauksaimniecības zemēs, kūdras ieguve, apmežošana un aizaugšana, darījusi savu, un sugām izcili bagātās, īpatnējās dzīvotnes turpina sarukt.  Aizaugšana skārusi arī Šlīteres purviņus, kas ir neatņemama šī nacionālā parka izcilās dabas bagātības daļa.
 
Kaļķainie zāļu purvi ir viena no sugām bagātākajām dzīvotnēm Latvijā. Taču īpašā sugu kopuma saglabāšanai nepieciešamas atklātas, kokiem neaizaugušas platības – purviņiem aizaugot ar mežu, mainās sugu sastāvs un daudzas sugas nepiemēroto apstākļu dēļ izzūd. Šlīteres purviņu apsaimniekošanas nepieciešamība norādīta arī nacionālā parka dabas aizsardzības plānā un uz to mudinājuši arī dabas pētnieki. Tādēļ paveiktais ir nozīmīgs ieguldījums retu, sarūkošu dzīvotņu atjaunošanā. Darbi tiks turpināti arī 2014. gadā, atkārtoti pļaujot niedres.
 
Šādus darbus veicot, būtiski uzkrāt pieredzi un to dokumentēt. Latvijā īstenoti jau vairāki nozīmīgi augsto jeb sūnu purvu atjaunošanas pasākumi, taču zāļu purvu atjaunošanas pieredze joprojām ir niecīga. Tāpēc gan Slīteres nacionālajā parkā, gan citviet projekta teritorijās jau 2013. gadā ierīkoti pastāvīgi parauglaukumi, kuros tiek novērota apsaimniekošanas darbu ietekme, kā arī vērtēti izmantotie paņēmieni un to sekmes. Tas ļaus izmantot labo pieredzi un izvairīties no kļūmīgiem ieteikumiem, izstrādājot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijas.
 
Līdzīgi darbi 2013. gada rudenī projekta NAT-PROGRAMME ietvaros īstenoti arī kaļķainajos zāļu un avoksnāju purvos Ķemeru un Gaujas nacionālajos parkos. Kopumā projekta ietvaros apsaimniekoti ap 10 ha purvu biotopu.
 
 Pirms apsaimniekošanas pasākumiem 2013. gada vasarā. – purvs aizaudzis ar zemām priedītēm.
Pēc apsaimniekošanas pasākumiem 2014. gada sākumā – pēc priedīšu un krūmu izciršanas purvs kļuvis krietni atklātāks. Saglabātas tikai vecās priedes, kadiķi un neliela daļa jaunāko priežu.
 
 Pirms apsaimniekošanas pasākumiem 2013. gada vasarā – aizaugošs zāļu purvs ar blīvu krūmu segumu..
Pēc apsaimniekošanas pasākumiem 2014. gada sākumā – tagad jau daudz skrajāks.
 
Agnese Priede,
projekta NAT-PROGRAMME purvu eksperte

Seminārs par Slīteres jaunumiem dabas izglītības jomā

Dabas aizsardzības pārvalde aicina uz semināru par jaunumiem dabas izglītības un tūrisma jomā Slīteres nacionālajā parkā. Seminārs notiks 12. decembrī plkst. 13. Semināra pirmā daļa notiks Slīterē, otrā - Mazirbes skolā. Tiks organizēts transports no Dundagas un Kolkas.
Šis gads Slīteres nacionālajā parkā ir bijis rosīgs un mums ir jaunumi, ar kuriem vēlamies iepazīstināt novada izglītības darbiniekus un tūrisma uzņēmējus, citus interesentus.

Pirmkārt - Šlīteres bākas namiņā izveidots unikāls objekts - ozola makets dabiskā lielumā. Tas ir ne tikai pārsteidzoši skaists, bet ir arī "gudrs" - tā uzdevums palīdzēt izprast vecu, dobumainu koku lielo lomu dabas daudzveidībā, jo šādu koku var salīdzināt ar daudzdzīvokļu māju - tajā ir neskaitāmas nišas dažādu augu un dzīvnieku dzīvei. Apskatīsim to un apspriedīsim, kā šo  vietu izmantot  dabas izglītībai un parka viesiem.

Otrkārt - tapusi jauna īsfilma par Slīteres nacionālo parku, kuras pirmie skatītāji būsit Jūs. Filmas pirmizrādē būs klāt arī tās veidotājs Kaspars Goba.

Lūdzu pieteikties uz semināru, zvanot pa telefonu 28385025 vai rakstot uz e-pastu andra.ratkevica@daba.gov.lv līdz 9. decembrim.

Slīteres fotoizstāde Latvijas Dabas muzejā

IMG_45460001.foto-G.Sloka_-e1384422825902.jpg

IMG_45460001.foto-G.SlokaLīdz gada beigām Latvijas Dabas muzeja 3. stāvā apskatāma Slīteres nacionālā parka jubilejai veltīta fotoizstāde. 90 fotogrāfijas, kuras fotogrāfi amatieri fotografējuši Slīteres nacionālajā parkā, par labākajām atzinusi profesionālu dabas fotogrāfu žūrija, vērtējot fotokonkursam ieniegtos darbus.

Nākošgad fotoizstāde ceļos pa Latviju. Ja Jums ir zināma kāda sabiedriska telpa, kurā gribētu redzēt fotoizstādi "Slīterei 90!", rakstiet Andrai uz e-pasta adresi andra.ratkevica@daba.gov.lv.