Gulbju pārziemošana Latvijā

Gulbji, tāpat kā citi putni un zvēri neapšaubāmi pieder pie mūsu zemes dabas bagātībām, kas ir jāsaudzē. Tā kā Latvijā ir samērā silta ziema, daudzi gulbji izvēlas pārziemot uz vietas, neaizlidojot projām. Pie mums galvenokārt paliek ziemot paugurknābja gulbji, nelielā skaitā ziemeļu gulbji un tikai retos gadījumos mazie gulbji. Kopumā, lielākā daļa gulbju var sekmīgi pārziemot, taču nevar noliegt, ka ziemas aukstie mēneši daudziem gulbjiem, it īpaši jaunajiem, ir visgrūtākie, ne visi spējīgi izdzīvot līdz otrajai dzīves vasarai, taču tas ir dabisks process jeb tā saucamais dabiskais atbirums (kad vājākie eksemplāri nespēj pārziemot un aiziet bojā).

Gulbju piebarošana Kā zināms, jebkura iejaukšanās no cilvēku puses dabā noritošajos procesos nereti rada negatīvas sekas. Tas skar arī putnu, jo īpaši gulbju piebarošanu ziemā, kas kļuvusi par diezgan ikdienišķu parādību. Tā kā gulbji ļoti ātri pierod pie cilvēka dotās barības, tad tiem rodas risks kļūt atkarīgiem no šāda veida barības iegūšanas. Ja gulbji tomēr sākti piebarot, tas ir jāturpina darīt visu ziemu, jo to piebarošanas pārtraukšana, vai retāka to piebarošana var novest putnus pat pie bojāejas. Neregulāra barības piedāvāšana putniem nepietiekamā daudzumā vienīgi palielina viņu koncentrēšanos piebarošanas vietās, un, iestājoties bargākam salam, šie ūdensputni, nesākot meklēt neaizsalstošas ūdenstilpnes, var iesalt ledū un aiziet bojā. Savukārt, dabiskos apstākļos ziemojošie ūdensputni izvietojas visur, kur pieejams neaizsalstošs ūdens un pārtiek tikai no viņiem pieejamās dabiskās barības.

Gulbju iesalšana ledū Saistībā ar gulbju iesalšanu ledū, jāmin, ka tā ir ļoti reta parādība. Ne vienmēr, kad liekas – gulbis ir šķietami iesalis ledū, tam nepieciešams sniegt palīdzību (bieži vien gulbis vienkārši ir nogūlies uz ledus un atpūšas). Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu nodaļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš, deviņos gadījumos no desmit gulbis, iespējams, nemaz nav iesalis ledū, bet gluži vienkārši atrodas tuvu lāsmenim. Līdz ar to rodas iespaids, ka putns ir iesalis, kaut arī tā nemaz nav. Pietuvojoties glābējam, putns vienkārši pārvietojas uz citu vietu. Līdz ar to bieži glābēju darbs izrādās veltīgs.

Tāpēc aicinām, pirms piebarot šos skaistos un graciozos ūdensputnus, kā arī sākt raizēties par putnu iespējamo iesalšanu ledū, atcerēties par to, ka ikviena dzīva radība, arī gulbji, ir pielāgojušies dabiskajiem apstākļiem un lieliski spēj pastāvēt dabiskā vidē. Līdz ar to vēloties kaut kādā veidā saudzēt vai palīdzēt šiem graciozajiem putniem, vislabākais veids ir vienkārši ļaut tiem dzīvot patstāvīgi.

Nesen Ķemeru nacionālā parka teritorijā esošā Kaņiera ezerā tika novērots gadījums, kad vairāk kā 20 gulbji atradās uz ledus, nemeklējot neaizsalušas ūdens tilpnes. Var tikai minēt par iemesliem, kāpēc radusies šāda situācija. Kā viens no tiem, iespējams ir šo gulbju piebarošana un līdz ar to neatlaidīga koncentrēšanās attiecīgajā piebarošanas vietā. Reaģējot uz radušos ārkārtas situāciju, kas bija diezgan kritiska, jo attiecīgajā gadījumā gulbjiem draudēja bojāeja, Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijas darbinieki 24. decembrī Kaņiera ezerā noķēra 21 gulbi un pārvietoja uz turpat netālu esošo atklāto ūdeni.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina – būsim atbildīgi, iesim dabā ar izpratni, novērtēsim mūsu dabas bagātības un pirms rīkoties, apzināsim, izvērtēsim iespējamās sekas!

Informāciju sagatavoja: Rita Jakovļeva Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību speciāliste