Šā gada februārī Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) noslēdza darbu pie vairākus gadus ilguša pētījuma par medņu riestiem, kā rezultātā izstrādāti ieteikumi medņu riestu apsaimniekošanai. Lai turpmāk nodrošinātu gada putna aizsardzību, būtiskākā LOB rekomendācija ir medņu apdzīvotajās teritorijās atteikties no priežu mežu ciršanas kailcirtēs.
Ornitologi norāda, ka medņu skaits un izplatība Latvijā arvien turpina samazināties. Saglabājot līdzšinējos saimniekošanas apjomus un metodes, mednis no Latvijas teritorijas var izzust jau tuvāko desmitgažu laikā. "Latvijas valsts mežos atrodas vairāk nekā 90 % no visiem Latvijas medņu riestiem. Tāpēc mēs ceram, ka AS "Latvijas valsts meži", apzinoties savu lielo atbildību Latvijas medņu aizsardzībā, ņems vērā LOB rekomendācijas medņu riestu apsaimniekošanai. Ir iespējams reizē saimniekot mežā un aizsargāt medņus, tikai jāgrib to darīt," uzsver LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Pētījuma ietvaros secināts, ka medņus ļoti negatīvi ietekmē Latvijas mežos visizplatītākais saimniekošanas veids - kailcirtes. Kailcirtes rada lielus "robus" starp medņu apdzīvotajām teritorijām un sadrumstalo tās sīkās vienībās. Medņiem raksturīga vāja izplatīšanās spēja, tādēļ tie arvien straujāk izzūd. Kailciršu negatīvā ietekme izpaužas arī netieši. Piemēram, kailcirtēs savairojas peļveidīgie grauzēji, kas piesaista lapsas un citus plēsīgos dzīvniekus, kuri apdraud arī medņus.
Būtisks medņu barības augs ir mellenes. Izcērtot mežu kailcirtē, mellenes pazūd un sāk atjaunoties tikai pēc 20-30 gadiem. Laikā no 2003. līdz 2007. gadam melleņošanai piemērotu mežu platība samazinājusies par 7385 ha. Samazinoties šādu mežu platībai, cilvēki arvien biežāk spiesti meklēt mellenes medņu riestu mikroliegumos, kur mellenes vēl saglabājušās, jo šajās vietās mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta. Diemžēl šāds traucējums medņu mazuļu vadāšanas laikā palielina to bojāeju.
Bieži tiek uzskatīts, ka kailcirtes sausajos priežu mežos ir pieļaujamas, jo tās imitē šiem mežiem raksturīgo dabisko traucējumu - degšanu. Taču pētījums parāda, ka starp degušiem un kailcirtē nocirstiem mežiem ir būtiskas atšķirības. Kailcirtēs pietiekamā daudzumā nesaglabā kritušus kokus, kas nodrošina medņiem slēptuves, un dažāda vecuma dzīvus kokus, kas saglabātos, mežam nodegot. Turklāt nodegušos mežos labi atjaunojas mellenāji un slapjākās vietās bagātīgi saaug spilves, kas arī ir svarīgs medņu barības augs.
Lai nodrošinātu medņu aizsardzību, LOB arī aicina medņu apdzīvotajās teritorijās apturēt cirsmu koncentrēšanas metodes izmantošanu, kā arī pārtraukt jebkādu mežsaimniecisko darbību laikā no 1. marta līdz 15. maijam. Teritorijās, kur 1 km rādiusā vismaz 60 gadu veca meža īpatsvars ir mazāks par 40% jāpārtrauc mežu ciršanu, kamēr agrāk izcirstās mežaudzes nav sasniegušas šādu vecumu.
Pētījums veikts ar AS "Latvijas valsts meži" finansiālu atbalstu projekta "Medņu riestu telpiskā sadalījuma pašreizējā stāvokļa analīze un priekšlikumu izstrādāšana medņu riestu dzīvotņu apsaimniekošanai, balstoties uz riestu dzīvotņu analīzi" ietvaros.
Lai pievērstu uzmanību medņa aizsardzībai un mežu apsaimniekošanas problēmām Latvijā, LOB nominējusi medni par 2010. gada putnu.
Papildu informācija: LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, e-pasts: viesturs@lob.lv, tālr.: 29459742