The Bluethroat

The Bluethroat Luscinia svecica is very rare in Latvia. Even though it nests in almost all Europe and Asia, in Latvia it can be observed only during migration. Two of ten Bluethroat subspecies can be found in Latvia - White-spotted Bluethroat Luscinia svecica cyanecula and Red-spotted Bluethroat Luscinia svecica svecica.

What these birds need is an overgrown bank of pond, lake or river. In literature it is said that at the end of 19th century and beginning of the 20th century this species were seen regularly on the bushy isles of the Daugava River mouth, as it was near Jelgava. Nowadays the most common White-spotted Bluethroat nests regularly near Lubāna lake.

This time our film cast has had the luck to film Red-spotted Bluethroat. It moves around with small jumps showing great agility. This bird mostly live on the ground and takes longer flight only in emergency situation. It is said that bluethroats are very smart and has a good memory. If you ever try to catch it or cause any damage to it, it will stay away from people forever. They nest on the ground where they lay 6-7 eggs in mid May. Eggs hatch after two weeks. Male takes part in all activities regarding nesting and later both parents take care of their chicks.

httpv://www.youtube.com/watch?v=31sGKYEvNAI

Symbols of nations in shallow ditch

People always have tried to adjust environment to their needs. Look around – how many things you see are not transformed and affected by human activities? We tried make fields, forests, and water courses easy of access and use. Forests became clearances, wetland were dike. In the video you see shallow ditch that is an appropriate habitat for different bird species.
People sing songs about birds, mimic them in dance, and even design of aircraft wings are made after bird wings. Countries in whole world nominate birds are their national bird out of respect for almost 50 years. In the movie we can see a few of them – White Wagtail Motacilla alba – national bird of Latvia, European Robin Erithacus rubecula – “royal bird” of Great Britain, Common Blackbird Turdus merula – symbol of Sweden. European Magpie Pica pica cousin Formosan Blue Magpie has been nominated the national bird of Taiwan, while other Korean Magpie is the symbol of South Korea. Only Common Redstart Phoenicurus phoenicurus for now is without “nationality”.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8EYZ6UMYkGM

Nāciju simboli seklā grāvī

Cilvēki vienmēr ir centušies pielāgot apkārtējo vidi savām vajadzībām. Paverieties apkārt - cik no tā, ko redzat ir nepārveidots un cilvēku darbības rezultātā neietekmēts? Gan laukus, gan mežus, gan ūdensteces esam centušies veidot mums ērtāk pieejamus un izmantojamus. Meži pārtapa līdumos, mitraines nosusināja grāvji. Filmiņā redzams krūmiem aizaudzis, sekls grāvis – tieši šāda mākslīga ainava ir visnotaļ piemērota dzīvotne dažādām putnu sugām.

Putni visā Pasaulē saista cilvēku uzmanību, tos apdzied dziesmās, atdarina dejās, lidaparātos aizgūts putnu spārna dizains.  Aiz cieņas pret putniem jau teju 50 gadus visā Pasaulē valstis nominē  katra savu nacionālo putnu. Filmiņā redzam dažus no tiem  - balto cielavu Motacilla alba - Latvijas nacionālo putnu; sarkanrīklīti Erithacus rubecula - Lielbritānijas „karalisko putnu”;  melno meža strazdu Turdus merula - Zviedrijas simbolu un žagatu Pica pica, kuras Āzijas radiniece – Taivānas zilā žagata ir iecelta par Taivānas nacionālo putnu, taču cita - Korejas žagata ir Dienvidkorejas simbols. Vienīgi erickiņš Phoenicurus phoenicurus pagaidām ir bez „valsts piederības”.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8EYZ6UMYkGM

Zilrīklīte - Latvijas faunas retums!

Zilrīklīte Luscinia svecica ir Latvijas putnu faunas retums. Lai arī ligzdo teju visā Eiropā un Āzijā, pie mums tā novērojama galvenokārt migrāciju laikā. No pasaulē zināmajām 10 zilrīklīšu pasugām, Latvijā konstatētas divas – Dienvidu zilrīklīte Luscinia svecica cyanecula un Ziemeļu zilrīklīte Luscinia svecica svecica.

Ar krūmiem aizaugušu upju, ezeru un dīķu malas ir zilrīklīšu stihija. Literatūrā minēts, ka 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Daugavgrīvas apkārtnes krūmainajās salās šī suga bijusi parasta. Tāpat Jelgavas tuvumā tā regulāri novērota. Mūsdienās biežāk novērojamā – Dienvidu zilrīklīte regulāri ligzdo Lubāna ezera apkārtnē.

Šoreiz, „filmēšanas grupai” ir laimējies uzņemt Ziemeļu zilrīklīti. Pavērojiet, kā tā pārvietojas lēcieniem, taču to dara ar apbrīnojamu veiklību. Lido nelabprāt un garākus pārlidojumus veic tikai ārkārtas gadījumos. Literatūrā minēts, ka zilrīklītes apveltītas ar sevišķu gudrību un labu atmiņu. Ja reizi būsiet mēģinājis to sagūstīt vai kā citādi apdraudēt, tā uz visiem laikiem no cilvēkiem turēsies pa gabalu. Zilrīklītes ligzdu vij uz zemes, kur jau maija vidū tiek iedētas 6-7 olas. Olas tiek perētas apmēram divas nedēļas. Līdzās mātītei, perēšanas procesā piedalās arī tēviņš. Vēlāk, cālēnus baro abi vecāki.

httpv://www.youtube.com/watch?v=31sGKYEvNAI

Brochure "Discover the sea coast!" is published

Coastal animal and plant identification key-book "Discover the sea coast!" has been published. It will help identify the most common species of the coast of the Baltic Sea. This pocket size book is waterproof and very easy to use. It may be used while discovering the nature by yourself or while hiking together with guide. You are welcome to find out more about coast of the Baltic Sea and its nature values – animal and plant species that are adapted to always changing and harsh conditions. The coastal territory of Slītere National Park has had very small impact from human activities. Here many endangered species not only in Latvia but also in European level has found their home. In the key-book you will find information about typical animals and plants and nature elements found on the coast, embryonic, white and grey dunes. Edition was prepared by Courland region administration of Nature Conservation Agency implementing Baltic Green Belt Project. [download id="89"]

Neparastais grauzējs bebrs

Bebrs ir grauzējs ar neparastu spēju. Tas līdzīgi cilvēkam pārveido vidi, padarot to piemērotu sev. Bebrs būvē dambjus, kuri aiztur ūdeni, veidojot ūdenskrātuves. Tā dzīvnieks iegūst iespēju piekļūt barībai un vajadzības gadījumā izbēgt no plēsēju zobiem, jo tikai ūdenī bebrs jūtas drošs. Atrodoties uz sauszemes tas viegli var kļūt par upuri vilkam vai lūsim. Bebra acu skatiens vērsts augšup un cilājot purnu augšup lejup bebrs cenšas saost tuvojošās briesmas. Ienirstot bebra ausis un nāsis aizveras, platā zvīņainā aste peldot un nirstot kalpo kā stūre. Sajutis briesmas, bebrs ienirstot bliež ar asti pa ūdeni, tā radot pamatīgu plunkšķi, kas dzirdams samērā tālu un brīdina citus bebrus. Savā nodabā bebrs ienirst ar elegantu vieglumu gandrīz bez trokšņa. Bebra priekšzobi aug visu mūžu, jo graužot koksni tie nemitīgi dilst. Bebrs spēj sakļaut lūpas aiz priekšzobiem, lai varētu grauzt zem ūdens.

httpv://www.youtube.com/watch?v=WQe6RHb3sfM

Rubeņu lielvalsts

Rubeņu riests Slīteres NP, Bažu purvā ir lielākais Eiropā. Te 2009. gadā vienkopus riestoja 66 rubeņu gaiļi. Mozaīkveida ainava un stingrais aizsardzības režīms nodrošinājis Slīterei rubeņu lielvalsts statusu.

Rubeņi riesto agri pavasarī. Tēviņi - gaiļi pulcējas riesta vietās, no plašas apkārtnes. Te tie aizņem savas teritorijas, kuras aizsargā. Par robežstabiem kalpo ciņi, mazi kociņi, zāļu puduri. Vērtīgākās teritorijas atrodas riesta centrā. Visi cenšas ieņemt teritoriju pēc iespējas tuvāk centram, tāpēc riesta centrā teritorijas ir mazākas, perifērijā – lielākas. Tēviņi šņāc, rubina, demonstrē krāšņo spalvu tērpu un draud viens otram, izkliedzot īpašu brīdinājuma saucienu. Tas viss tiek darīts necili tērpto rubeņu vistu dēļ, tāpēc visu šo izdarību intensitāte pieaug, kad riestā ierodas rubeņu vistas. Tās cenšas nosēsties centrā, kur gaiļu blīvums ir lielākais. Vistas ir tās, kuras izvēlas gaili ar kuru pāroties. Vairumā gadījumu tie ir daži aktīvākie gaiļi no visa riesta. Pēc apaugļošanas, vistas izvēlas ligzdvietu riesta tuvumā un vienas pašas uzņemas visas ar ligzdošanu saistītās rūpes. Gaiļi turpina riestot, kad vistas jau uzsāk ligzdošanu. Ja kādai vistai pirmais dējums iet bojā, tā var doties uz riestu un apaugļoties vēlreiz.

Capital of Black Grouse

Black Grouse lek in Bažu bog of Slitere National Park is the biggest in Europe. In 2009 there were counted 66 black grouse males together at one place. Landscape and strict protection of the area made it possible for this place to gain the status of Black Grouse capital.
Black Grouse mates in early spring. Males – cocks gather at their lek spots from wide area. Here they occupy their territory and protect it from the others. Boundary posts are small trees, grass clusters and small knolls. Most valuable territories are in the middle of the lek. As everyone tries to get as close as possible to the centre of the lek, territories of each cock there is smaller, but further away from the centre bigger. Males hiss, utter mating-calls, show off their splendid feathers and threaten each other with special warning call. And all this is because of humble females. When they show up, males become much more active to gain female attention as they are to choose male to mate with. Among all cocks only few of them will be the lucky ones. When fertilized, hens find a place to nest and care about chicks alone. Cocks continue lekking while hens start nesting. If first nesting fails, hen can go back to the lek and mate again.

Noteicējs "Iepazīsim jūras piekrasti!"

Klajā laists jūras piekrastes augu un dzīvnieku noteicējs "Iepazīsim jūras piekrasti!". Tas palīdzēs atpazīt biežāk sastopamās sugas Baltijas jūras krastā. Šī ērti lietojamā, pret laikapstākļiem izturīgā kabatas formāta grāmatiņa domāta gan patstāvīgai dabas izziņai, gan pārgājienam kopā ar gidu.  Aicinām iepazīt Baltijas jūras piekrasti un tās dabas vērtības – augu un dzīvnieku sugas, kas, pakļautas pastāvīgai viļņu un vēja iedarbībai, lieliski pielāgojušās dzīvei mūžam mainīgos un ziemeļnieciski skarbos apstākļos. Daudzveidīgo jūras piekrasti  Slīteres nacionālā parka teritorijā ir maz skārusi cilvēka darbība. Tā ir mājvieta daudzām ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas retajām un izzūdošajām sugām. Noteicējā iekļauti raksturīgākie jūras krastā, embrionālajās kāpās, priekškāpās un pelēkajās kāpās sastopamie floras un faunas pārstāvji, kā arī dabas elementi. Izdevumu sagatavojusi Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģiona administrācija, īstenojot projektu “Baltijas Zaļā josta". [download id="89"]

The Adder

The Adder is Latvia’s only venomous snake. You may meet this snake in early spring when ground is still frozen. This one is male adder. Males usually are blue-grey but females are brown, but at some places  more than a half are almost black.  The Adder is phyletic new species, this is way sometimes you may see adder in very different colours, for example, half of the snake is light while other is dark. The adder warn for their presence loudly hissing. It is not advisable to tease this snake as it need strenght for mating that take place in spring. You have to remember that adder is not willing to bite everyone that cross its path because they have to use a lot of energy to create the venom and it takes several days to renew it.

httpv://www.youtube.com/watch?v=rEZZztc9d5g

Odze

Odze ir vienīgā indīgā čūsku suga Latvijā. Odzes kā pirmās no Latvijā sastopamajām čūskām pēc pārziemošanas var sastapt agri pavasarī, kad zeme vēl sasalusi. Šis ir odžu tēviņš. Tēviņi parasti krāsoti zilganpelēkos toņos, mātītes brūnganos, bet dažviet vairāk kā puse visu odžu ir melnas. Odze ir filoģenētiski jauna suga, tāpēc reizēm sastop visdažādāko nokrāsu odzes, piemēram, puse odzes gaiša, puse melna. Par savu klātbūtni odze brīdina skaļi šņācot. Nebūtu vēlams odzi īpaši kaitināt, jo tai spēki jātaupa riestam, kurš notiek pavasarī. Jāatceras, ka odze nebūt nealkst kost visiem, kas vien patrāpās ceļā, jo indes izstrādāšanai jātērē daudz enerģijas un paiet vairākas dienas, līdz indes krājumi atjaunojušies. httpv://www.youtube.com/watch?v=rEZZztc9d5g

Wild wolves at their prey

Wolves managed to hunt down one-eyed red deer. Its right eye had poured out and injury healed. We can only guess how the deer lost its eye. It is almost impossible to accidentally run onto some branch as deer eyes are protected by long tactile hair that wars animal about danger. A lot easier to injure an eye is while running with great speed through forest; however it may have happened because of splinter from a bullet. Anyway, it is a lot easier for wolves to hunt down one-eyed deer because its eyes are located on both sides of the head and so the deer is not able to react on the wolves attack from the blind side.
Wolves tear up the stomach and eat the hot bowel. That is how they get warm food. Wolf pack is not able to eat the whole deer at once so they may come back later. This time they smell presence of humans and that is why they are very careful. Male wolf is braver and dares to approach the game. Presence of ravens make wolves a bit calmer but at the same ravens are annoying and that is why wolves time to time try to catch them showing who’s the authority. Sometimes people call ravens “the wolf birds”, as they cooperate with wolves. When the birds have found something, they signalise to the wolves by flying around above the game and croaking. In their turn ravens react to howling. Ravens know that wolves will leave something for them too. Cranes that obviously are aware of the presence of these wolves do not seem to be bothered. Female wolf shows up. It has smaller head and slender muzzle. It is possible that the she-wolf is pregnant as it has round stomach. At the moment alpha couple lives separately from others and she-wolf decides where to make a den.

httpv://www.youtube.com/watch?v=mhyCsyFp1H8

Fuchs trifft Seeadler

Ein männlicher Fuchs mit verletzten Bein kann sich glücklich schätzen, totes Rotwild gefunden zu haben. Gleiches gillt für einen Seeadler, der nahe dem Wild gelandet ist und sich nun langsam nähert. Ein Seeadler ist eigentlich keine Gefahr für einen ausgewachsenen Fuchs, dieser ist allerdings verletzt und beäugt den Seeadler daher sehr kritisch. Während dessen sitzt ein Rabe auf dem Geweih des toten Bockes und beobachtet die Situation. Eine spannende Situation mit drei Akteuren, die sich alle sehr argwöhnisch beäugen.

<iframe title="YouTube video player" width="640" height="390" src="http://www.youtube.com/embed/CJap3939C6k" frameborder="0" allowfullscreen></iframe>

Fox and White-tailed eagle

Male fox with injured arm is very fortunate to find dead red deer. And so is young White-tailed eagle that has landed near the corpse and slowly approaches it. White-tailed eagle is no threat for adult fox; however, this fox is injured so is careful concerning eagles behaviour. Raven is watching the situation while sitting on the deer’s antler, but as a quarreller by nature cannot do without cawing at the fox. At the same time the raven has to beware both of these predators. It is hard for the fox to tear the meat, but the hunger makes it overcome the pain and eat as fast as possible because it can be very dangerous to be exposed.

httpv://www.youtube.com/watch?v=CJap3939C6k

Lapsa un jūras ērglis

Kritis staltbrieža līķis lapsu tēviņam ar savainotu priekšķepu ir īsts atradums. Tāpat arī jaunam jūras ērglim, kurš nolaidies atstatu un palēnām tuvojas brieža līķim. Jūras ērglis pieaugušai lapsai nav drauds, bet lapsa ir savainota, tāpēc ļoti aizdomīgi pēta jaunā ērgļa uzvedību. Krauklis, uzsēdies uz kritušā brieža raga, visā nolūkojas, bet pēc dabas būdams skandālists, nevar noturēties neapķērcis lapsu kūmiņu. Krauklim jāpiesargās no viņiem abiem.  Lapsai savainotā kāja traucē plēst ēdamo, bet izsalkums dara savu un lapsa ,pārvarot sāpes, cenšas noplēst lielāku gabalu un ātrāk paēst, jo uzturēšanās atklātā vietā, kuru katru brīdi var kļūt bīstama.

httpv://www.youtube.com/watch?v=CJap3939C6k

Vilki pie medījuma

Vilkiem izdevies nomedīt vienacainu briežu bulli. Tā labā acs bija iztecējusi un ievainojums sadzijis. Kā briedis aci bija zaudējis, varam tikai minēt. Mežā nejauši uzdurties zaram ir pagrūti, jo brieža aci sargā gari taustmati, pieskāriens tiem savlaicīgi brīdina zvēru par briesmām. Vieglāk aci savainot lielā ātrumā brāžoties cauri mežam, nav izslēgts, ka ievainojums iegūts no zaros izšķīdušas medību lodes šķembas. Lai nu kā, vienacains briedis ir vilkiem vieglāk nomedījams, jo briedim acis novietotas galvas sānos un neredzēt ar vienu aci nozīmē, ka briedis no aklās puses savlaicīgi nespēj reaģēt uz vilka uzbrukumu. Vilki nomedītajam dzīvniekam pārplēš vēderu un mielojas ar karstajām, aukstajā gaisā kūpošajām iekšām. Mēs parasti neiedomājamies, ka vilki tā tiek pie silta ēdiena un tieši tāpēc ir tik kāri uz nomedītā zvēra iekšām. Vilku bars nekad nespēj apēst visu nomedīto briedi, tāpēc nākošajās dienās mēdz atgriezties pie medījuma atliekām. Šoreiz pie vilku medījuma bijuši cilvēki, te jūtamā cilvēka smaka liek būt ļoti uzmanīgiem. Drošākais ir vilku tēviņš, kurš sadūšojas pienākt pie medījuma. Uzmanīgo kraukļu klātbūtne vilkus nomierina, bet reizēm kaitina, tāpēc vilki pie izdevības liek manīt, kurš ir īstais saimnieks un padzen kraukļus no medījuma. Kraukļus reizēm mēdz dēvēt par ‘vilku putniem’, jo tie ar vilkiem savdabīgi sadarbojas . Kraukļi mēdz norādīt vilkiem medījuma atrašanās vietu, lidinoties virs medījuma un ik pa laikam ieķērcoties, savukārt kraukļi reaģē uz vilku gaudošanu. Kraukļi zina, ka pēc vilku maltītes tie vienmēr atradīs bagātīgi klātu galdu. Netālu staigājošās dzērves, vilku klātbūtne pārlieku nesatrauc, kaut arī tās nepārprotami reaģē uz vilkiem. Parādās kuce. Kucei galvas apjoms ir mazāks, tās purns slaidāks. Vilcene, iespējams, ir grūsna, par to liecina tās apaļais vēders. Šajā laikā ‘alfa’ pāris dzīvo atsevišķi un midzeņa izvēlē noteicēja ir kuce.

httpv://www.youtube.com/watch?v=mhyCsyFp1H8

Roe deer in winter

Roe deer is the smallest deer in Latvia. In winter roes feed on small branches, tree and fern buds and sometimes they manage to find browse of caulescent plants. If they can’t find anything else, they eat also last year’s grass and hay. Snow is a great obstacle for roes in finding food. Even 30-40 cm thick snow is a nuisance as they have to scratch the snow off to get to the food. Imagine how you would feel, if you had to clear snow with haft of the spade instead of spade itself. Roes have very thin legs that are not suitable for such work, so it spends too much energy. To spend winter successfully it is very important that the snow cover doesn’t stay too long. Crust is extremely dangerous as roes cut up their legs.
This winter was quite good for the roes as the snow was frozen and very strong so animals were able to walk across it. As everything is covered with ice they can easily access osiers growing by ponds and other water body. If they have the possibility, they are eager to visit graveyards, where they can find different coniferous trees and cut flowers. People usually are not very happy about that.
Orchards are another place where roes can find something to eat. Instead of eating bark they mostly choose browse and buds of fruit trees and berry bushes. Sometimes people leave hay, carrots and beets for animals to eat. But before you left something for them in your garden, you have to understand that roes tend to look for food close to settlements not only in winter but in summer too. Roes are risking their life by coming to villages as they can get in a car accident, they have to watch out from dogs and sometimes poachers.

httpv://www.youtube.com/watch?v=C444UIlxZN8
httpv://www.youtube.com/watch?v=jVUEAetZgv4&feature=related

Stirnas ziemā

Stirna ir mazākais Latvijas briedis un barība, ko tā ēd ir smalkāka nekā staltbriedim un alnim. Ziemā tās barojas ar mellenājiem, viršiem, sīkiem zariņiem, koku un paparžu pumpuriem, reizēm tām izdodas zem sniega atrast jaunos lakstaugu dzinumus. Lielā badā netiek smādēta kūla un siens. Sniegs liedz stirnām iespēju brīvi pārvietoties barības meklējumos. Jau 30 – 40 cm bieza sniega sega ir milzu apgrūtinājums. Lai piekļūtu barībai, kuru sedz sniega sega, stirnām nākas nokasīt sniegu. Iedomājaties, kā jūs justos, ja jums nāktos rakt sniegu nevis ar pašu lāpstu, bet ar lāpstas kātu. Stirnu tievās kājas šim darbam nav piemērotas, tāpēc dzīvnieks spiests nelietderīgi patērēt daudz enerģijas. Sekmīgai pārziemošanai svarīgi, lai sniega sega neturētos ilgi, jo īsāks sniega periods, jo labāk. Ļoti bīstama ir sērsna, kurā stirnas nopietni savaino kājas. Šī ziema, ar sasalušo, cieto sniegu, ļauj stirnām brīvi pārvietoties pa sniega virsu, tāpēc nav stirnām īpaši nelabvēlīga. Cietais sniegs un ledus, ļauj stirnām piekļūt pār dīķi vai vigu nolīkušiem koku zariem, kuriem citos gada laikos klāt netiek. Tagad tās brīvi staigā un barojas ar pārmitrās vietās augošiem kārkliem, kuri citkārt paliek stirnu neizmantoti. Stirnas labprāt apmeklē kapus, kuros barojas ar mūžzaļajiem skujeņiem un grieztajiem ziediem, tā sagādājot nepatīkamus mirkļus kapu kopējiem. Arī augļu dārzus stirnas apmeklē labprāt, kur barojas ar augļu koku un ogulāju jaunajiem dzinumiem un pumpuriem. Koku mizu stirnas negrauž. Cilvēki ziemā mēdz stirnas piebarot izliekot siena klēpjus, burkānus, bietes. Jāatceras, ka stirnas, pieradušas baroties tiešā apdzīvotu vietu tuvumā, tepat barību meklēs arī tad, kad ziema būs pagājusi, tāpēc pirms ierīkojam stirnu barotavu savā pagalmā, padomāsim vai to vēlamies. Piesaiste apdzīvotām vietām apdraud arī pašas stirnas- tās var iekļūt transporta negadījumā, stirnas apdraud suņi un reizēm arī malumednieki.httpv://www.youtube.com/watch?v=C444UIlxZN8 httpv://www.youtube.com/watch?v=jVUEAetZgv4&feature=related

Deer in orchard

Harsh winter for red deer is quite a challenge as our climate is not very suitable for them especially because of snow covered winters. Now, when the snow has frozen, deer can easily walk over it and escape wolves or dog attack. Red deer food in summer mainly is different caulescent plants while in winter they feed on small bushes, tree browse and bark. If the snow is thin, they can scratch it off to feed on lichens, but if it is thick and frozen they usually can’t get through it. Sallow, buckthorn, aspen tree, birch, juniper, pine and fir …. Branches, needles and bark –used are everything. Red deer is a ruminant animal and as one it has complicated digestive system with four-chamber stomach that helps digest cellulose found in very fibrous forage. They eat mostly browse that is full of proteins and sugars, however, in comparison with summer this food helps only to survive. Cultivated plants are especially nourishing, as they are softer and succulent than wild trees, so deer come to garden if it is possible. Maybe one of the reasons is their anatomical feature – they lack upper incisors, instead having a tough pad at the front of their upper jaw. With the toothless upper jaw they press the branch against toothed lower jaw and pull it off.This deer knows that it is very dangerous for him to be in the garden, so it stops eating time to time to listen. Stags have antlers that make reaching the highest branches of the tree complicated, as they tend to stuck, however, hinds and their fawns don’t have this problem. Soon stags will shed their antlers. Old stags shed their antlers in mid March, while young ones only in May.

Briedis ābeļdārzā

Staltbriežiem bargā ziema ir grūts pārbaudījums, jo Baltijas klimats nav tiem īsti piemērots tieši sniegoto ziemu dēļ. Tagad, kad sniegs sasalis, brieži brīvi staigā pa sniega virsu un tiem ir viegli aizmukt no vilkiem vai māju suņiem. Vasarā staltbriežu barību veido visdažādākie lakstaugi, bet ziemā tie barojas ar sīkkrūmiem, koku jaunajiem dzinumiem un mizu. Plānu sniegu tie spēj nokasīt un mieloties ar ķērpjiem, bet ar biezu vai sasalušu sniega segu brieži galā netiek. Kārkli, krūkļi, apses, bērzi, arī kadiķi, priedes un egles ziemā ir staltbriežu ēdienkartē. Zari, skujas un miza – viss noder. Staltbriežiem tāpat kā citiem atgremotājiem ir komplicēta gremošanas sistēma ar četrdaļīgu kuņģi, kurā celulozi sadala un pārstrādā baktēriju, sēņu un vienšūņu armija. Kopā ar augu masām, lielos daudzumos, tiek sagremotas arī šis sīkbūtnes, no kurām brieži iegūst neaizvietojamās aminoskābes. Ēd jaunās augu daļas, kuras bagātas ar proteīniem un cukuriem, tomēr, salīdzinot ar vasaras ēdienkarti, šī ir domāta vien izdzīvošanai. Kultūraugi ir īpaši kārojami, jo tie ir mīkstāki un sulīgāki par savvaļas kokaugiem, tāpēc pie pirmās izdevības staltbrieži nāk uz augļudārziem. Tas parasti notiek tumsas aizsegā. Droši vien šādu izvēli veicina arī tas, ka ābeļu sīkie zariņi ir trausli. Visiem trim mūsu briežiem (stirnai, staltbriedim, alnim) ir kāda anatomiska īpatnība – tiem priekšzobi ir tikai apakšžoklī. Ar bezzobaino augšžokli zars tiek piespiests zobainajam apakšžoklim un norauts. Jo trauslāks zars, jo vieglāk to izdarīt. Staltbriedis labi zina, ka dārzā atrasties ir bīstami, tāpēc laiku pa laikam pārtrauc ēšanu un uzmanīgi ieklausās. Staltbriežu buļļiem ragi traucē baroties un aizsniegt dziļāk koku vainagā esošos zarus - ragi ķeras, turpretim govis un teļi var baroties netraucēti. Nav tālu laiks, kad briežu buļļi sāks mest ragus un marta vidū vecie buļļi, savu rotu būs zaudējuši. Jaunuļi radziņus nometīs tikai maijā.

httpv://www.youtube.com/watch?v=voRC3v0AYtw