Kristapa dienasgrāmata. Biologu kukaiņprakse

admiralis_574x3551.jpg

Kolka, 02.08.2013.

šorīt rīta agrumā pāri mežaceļam aizrāpoja Skrejvabole. vakar pēcpusdienā man garām pašāvās Admirālis. vai tā ir Nejaušība, ka viņi te atrodas un dodas turp, kurp viņi šobrīd dodas. lai gan es piederu tiem, kuri domā, ka Dzīvē daudz ko nosaka Nejaušība, dabā tomēr ir arī ļoti daudz Likumsakarību. piemēram, kukaiņi nemēdz haotiski kaut kur skriet, lidot, lēkt. kāda daļa varbūt arī tā dara, bet parasti tomēr ir kaut kāds iemesls, kāpēc dzīvnieki ir tur, kur viņi ir. šī tad ir mūsu sarunu galvenā tēma divu nedēļu garumā Kukaiņpraksē, kas notiek reizi divos gados Kolkā.

rītarosme, brokastis, neliela ievadlekcija, praktiskie darbi, pusdienas, laboratorijas darbi, vakariņas, kādas Entomoloģiskas sporta aktivitātes (drīz tā varēs nosaukt volejbolu, jo man jau ir vesela volejbola komanda, kas sastāv faktiski tikai no Mūsu katedras studentiem), neformālas kukaiņaktivitātes – kinokukaiņi, kukaiņi erudīcijas spēlēs, mūzika un kukaiņi. tāds bija šo divu nedēļu ikdienišķais plāns. plānā tik daudz kas jāietver, jo kukaiņi ir Dzīvības daudzveidības pārliecinoši lielākā daļa. atceros, ka pirms daudziem gadiem, kad vēl iznāca žurnāls „Latvijas Daba”, tur es izlasīju rakstu, ka faktiski mēs dzīvojam nevis cilvēka veidotā pasaulē, bet Kukaiņu pasaulē. viņi taču tiešām ir pilnīgi visur un vienmēr. bez kukaiņiem ierastā kārtība sabruktu viens divi. Apputeksnētāji, visādi tauriņi, bites un kamenes. tie, kuri kaut ko Noārda, grauž un sagrauž, visādi koksngrauži, mušu lērums un smalkas ērcītes (tās gan nav kukaiņi, bet posmainas kājas tomēr ir). lielajiem visu laiku vajag kaut ko ēst, un tās Ēšanas lietas bieži tieši uz kukaiņiem balstās.

Kukaiņprakse - tie bij studentiskā stilā ieturēti vēlie rakstudarbi, praulgraužu atrašanas prieks, entomoloģiskie tīkliņi lielā skaitā Kolkas pļavās, no jauna radīti termini, katru dienu pa kādam zelta vērtam izteicienam. Pavisam deviņi studenti šoreiz gribēja saprast kukaiņlikumsakarības. tik ļoti dažādi cilvēki, bet kopā – varētu teikt, uz divām nedēļām tāda liela Ģimene.

K.

Aicinām uz Slīteres nacionālā parka Kukaiņu nakti

J130716_kukainu_nakts.jpg
 J130716_kukainu_nakts
Jūlija pēdējā sestdienā, 27. jūlijā plkst. 21:00 Dundagas novadā pie Šlīteres bākas notiks Slīteres nacionālā parka 90 gadu jubilejai veltīts pasākums „Slīteres Kukaiņu nakts”. Unikālo, nu jau par tradīciju kļuvušo pasākumu rīko Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Entomoloģijas biedrību un biedrību "Zaļā doma".
 
Kukaiņi ir sugu skaita ziņā nozīmīgākā dzīvās dabas daļa. Savukārt Slīteres nacionālais parks ir viena no interesantākajām dabas teritorijām visā Latvijā, jo tik liela dabas daudzveidība ir vien retā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Daudzām kukaiņu sugām še ir Latvijā vienīgā mājvieta  un Šlīteres Zilo kalnu krauja, uz kuras atrodas Šlīteres bāka, ar tās platlapju mežiem ir kā radīta mazajiem nakts lidoņiem.
 
Pasākuma programmas „nagla” kā allaž būs gaismas priekšnesums jeb kukaiņu gaismošana ar seškājainiem lidojošiem, rāpojošiem, lielākiem un mazākiem „aktieriem”. Šoreiz līdzās sisinātājiem, dūcējiem un džinkstētājiem pasākuma muzikālo daļu kuplinās jaunie mūziķi „Cat from Japan” un „Vecpilsētas dziedātāji”. Reizē ar kukaiņu bilžu šovu uzklausīsim entomologu stāstus, kāpsim bākā, lai vērotu Slīteres naksnīgos mežus no tās augstumiem. Improvizēta laboratorija dos iespēju vērot kukaiņus mikroskopā. Dosimies naksnīgā pastaigā kopā ar kukaiņu dabas pētniekiem.
 
Uz tikšanos Šlīterē pie bākas! Ņemat līdzi segu, uz kuras apsēsties, lukturīti, kas tumsā ceļu rādīs un rāmu, nesteidzīgu garu!
 
Andra Ratkeviča
Dabas aizsardzības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
 B

Pasākumu finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds projekta „Aizsargājamas dabas teritorijas jubilejas pasākumu cikls „Slīterei 90”” ietvaros

Pasākumu atbalsta LEADER līdzfinansētais projekts""Ceļojošā dabas klase"- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums"

Dundagas mākslas skolas audzēkņu radošo darbu izstāde Šlīteres bākā

J130617_bernu-darbini.jpg
Izstāde bākāPar godu Slīteres nacionālā parka 90 gadu jubilejai Dundagas mākslas skolas audzēkņi – gan paši jaunākie, septiņgadnieki, gan „lielie” radījuši skaistus darbus, kuri šobrīd apskatāmi Dundagas novada Šlīteres bākā. 
 
Attēloti gan tauriņi un citi seškājaiņi, gan stirna un vāvere, dažādi augi, arī pati Slīteres bāka un Kolkasrags. Apbrīnojami rūpīgi izstrādāti un skaisti ir bērnu darbiņi, kuru tapšanas laikā to autori iedziļinājušies katrā dabas objekta niansē, par kurām pirms izstādes tapšanas bērniem stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.
Liels paldies par atsaucību un iesaistīšanos Slīteres jubilejas pasākumu dažādošanā Dundagas mākslas skolas skolotājām un vadītājai Lindai Celmai, kā arī pašiem radošo darbu autoriem!
 
Andra Ratkeviča
Dabas aizsardzības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
 
BIzstāde tapusi, pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumam projekta "Aizsargājamas dabas teritorijas jubilejas pasākumu cikls "Slīterei 90"" ietvaros.

Slīteres ceļotāju dienas noslēgušās! Ceļošana un Slīteres nacionālā parka jubilejas gads turpinās!

J130527_SCD.jpg

Pārgājiens Slīteres mežā

Paldies visiem Slīteres ceļotāju dienu dalībniekiem, čaklajiem gidiem un darbnīcu vadītājiem! Abas dienas pagāja rosīgā, zinātkārā un nesteidzīgā noskaņā, baudot silto laiku, skaisto dabu, jūras gardumus un lībiešu kultūru. Slīteres nacionālo parku un Dundagas novadu 1. un 2.jūnijā  aktīvai atpūtai izvēlējās aptuveni 1500 mūsu draugu.

Mazliet statistikas par šīgada Slīteres ceļotāju dienām. Septiņos dabas pārgājienos un putnu vērošanā piedalījās ap 80 interesentu, četros kultūrvēstures izziņas pārgājienos – ap 170, divos veloapļos - 35, laivošanās – 17, septiņās radošajās darbnīcās darbojās ap 100 dalībnieku. Šoreiz īpaša piekrišana bija Mazirbes „Stūrīšiem” un Līvu tautas namam. Kā ierasts daudz apmeklētāju bija Šlīteres bākā, Kolkas līvu centrā, Dundagas pilī un Pāces vilnas fabrikā.

Slīteres nacionālā parka jubilejas gads joprojām turpinās, un visi ceļotāji mīļi gaidīti mūspusē! Joprojām varat ielūkoties Ceļotāju dienu programmā mājas lapā: http://sliteresdiena.wordpress.com, lai apskatītu Slīteres ceļotāju dienu 2013 bildes un izvēlētos kādu no pastāvīgajiem piedāvājumiem (bez zvaigznītes apzīmējuma), kas ir pieejami arī pārējā gada laikā. Izvēlieties, sazvanieties un brauciet ciemos!

Dažas bilžu galeriju adreses: http://aiga.tukums.eu/bildes/slitere/ , http://www.seakayak.lv/galerijas/2012-2013/nggallery/kolka0206/kolkas-baka/ , un 2012. gada bildes šeit

 Alanda Pūliņa, Andra Ratkeviča

 B

Pasākumu finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds projekta „Aizsargājamas dabas teritorijas jubilejas pasākumu cikls „Slīterei 90”” ietvaros

Pasākumu atbalsta LEADER līdzfinansētais projekts ""Ceļojošā dabas klase"- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums"

Atbrauc uz Slīteres Ceļotāju dienām!

J130527_SCD.jpg
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Latvijas dabas pērle Slīteres nacionālais parks šogad atzīmē 90. dzimšanas dienu. Apciemo jubilāru Slīteres Ceļotāju dienās 1. un 2. jūnijā!
Ceļotājdienu kodolu veido dabas un kultūrvēstures izziņas pārgājieni un darbnīcas, veloapļi un laivošanas labu speciālistu – gidu vadībā. Ir gan interesanti piedāvājumi ģimenēm ar bērniem, gan grūtāki pārgājieni drosmīgākiem dabas izzinātājiem.
 
Līdzās Slīteres nacionālā parka būtībai atbilstošiem dabas tūrisma piedāvājumiem, abas dienas būs pieejami arī citi labumi – vietējo produktu degustācijas, pirtis, padomi dārzkopībā, zirgu izjādes, loku šaušana, būs atvērti muzeji, līvu centri, vilnas fabrika un Dundagas pils.
Šogad piedāvājuma klāstā ir 15 dažādi dabas un kultūrvēstures izziņas kājnieku maršruti (3 no tiem pieejami abās dienās (AD)), 2 veidu veloapļi ar alternatīvām, 2 veidu laivošanas (AD), 1 izbrauciens ar visurgājēju auto (AD). Būs 7 dažādas radošās darbnīcas, sākot ar zvēru fotografēšanas ABC un beidzot ar loku šaušanas apmācību.
 
Gardēžu izvēlei – 6 piedāvājumi ar kūpinātām un cita veida zivīm (AD), kā arī 5 citu veidu našķu degustāciju piedāvājumi.
Darbosies 2 veidu pirtis (AD), arī SPA (AD) un veselības komplekss.
 
Būs atvērti 8 kultūrvēsturiski objekti, tai skaitā 7 AD, arī 7 novada baznīcas gaidīs ceļotājus.
23 no piedāvājumiem ir draudzīgi ģimenēm ar bērniem, no tiem 6 – īpaši šim mērķim plānoti, 9 no tiem būs pieejami AD.
Laikietilpīgie maršruti ir pavisam desmit: seši pārgājieni – ekspedīcijas: „Pa seniem meža un purvu ceļiem”, „Slīteres iedvesmojošā mežu pasaule”, „Slīteres Divupe”, „Vecā barona pēdu nospiedumi Šlīteres dabas pērlēs”, „Kas dziedāja Kolkas pusē?” un nakts pārgājiens „Pūču dziesmu klausīšanās”; divi veloapļi; „Laivās uz Kolkas bāku” (pie labvēlīgiem laikapstākļiem) un brauciens ar armijas visurgājēju.
Deviņos no piedāvājumiem jārēķinās ar ekstrēmisma elementiem, t.i., slapju vietu šķērsošana, kritalu pārvarēšana, nakts tumsa u.c.
Lielākā daļā no SCD piedāvājumiem pieejami arī pārējā gada laikā, vai vismaz aktīvajā tūrisma sezonā, taču 20 no kopskaita būs pieejami tikai šajās dienās, lielākā daļa ļoti interesantu dabas izpētes pasākumu.
 
Un vēl - šogad SCD veseli 15 jaunumi!
Mājas lapā http://sliteresdiena.wordpress.com piedāvājam arī 1 – 2 dienu programmas vadlīnijas dažādām interesēm. Tomēr jārēķinās, ka maršruti, kas ilgs 4 – 8 stundas katrs, aizņems lielāko dienas (nakts) daļu, tādēļ nāksies izvēlēties sev saistošāko. Arī ekonomiskākiem ceļotājiem būs pietiekama izvēle, jo visi dabas gidu vadīto maršrutu un darbnīcu piedāvājumi ir bezmaksas.
 
Abi 1.jūnijā piedāvātie veloapļi reizē būs arī nedēļas nogales pasākumi Kurzemes velorallija ietvaros projektā Central Baltic Cycling - „A ciskadrill pa Dundags bōgan”, piedāvājot iepazīt divus 40 – 50 km garus veloapļus – vienu ap Dundagu, otru – Kolkas pusē. Sīkāka informācija un reģistrācija arī www.kurzeme.lv.
 
Pasākumus vadīs 18 vietējie un 7 viesu gidi. Tie galvenokārt būs Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas speciālisti – valsts vides inspektori: Vilnis Skuja, Helmuts Hofmanis, Dace Sāmīte, Ina Brauna, Egils Perekrests, Valērijs Vasiļjevs, Ojārs Rērihs, Dzintars Ozols. Būs arī viesi: no DAP Pierīgas reģionālās administrācijas, ornitologi Andris Avotiņš jun. un Gaidis Grandāns, bioloģe Rūta Abaja, un protams – entomologs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Kristaps Vilks.
 
Jau tradicionāli piedalās arī Jūras laivas ar braucienu uz Kolkas bāku (pie labvēlīgiem laikapstākļiem) un loku šāvēji no Ances mežiem.
Pasākumus vadīs arī vietējie tūrisma uzņēmēji, novada patrioti un pētnieki: Dženeta Marinska, Gunta Abaja, Jānis Dambītis, Edgars un Veronika Milleri, Lienīte Iesalniece un citi – arī zivju kūpinātāji un viesu māju saimnieki.
 
Sīkāka informācija un detalizēta abu dienu programma: http://sliteresdiena.wordpress.com
 
Šīgada Ceļotāju dienu galvenie organizētāji un atbalstītāji:
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Dundagas novada pašvaldība
- Latvijas vides aizsardzības fonds
- Kurzemes tūrisma asociācija
- Biedrība „Zaļā doma”
- SIA „Kolkasrags”
 
Alanda Pūliņa
Dundagas tūrisma informācijas centrs
Tel. 29444395, 63232293
tic@dundaga.lv
www.dundaga.lv, www.ziemelkurzeme.lv
 
Andra Ratkeviča
Dabas aizsardzības pārvalde
Tel. 28385025
andra.ratkevica@daba.gov.lv
www.daba.gov.lv
 

Slītere ēterā!

17. maijā plkst. 9 no rīta Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" notika saruna par Slīteres nacionālo parku un Slīteres Ceļotāju dienām, kas notiks 1. un 2. jūnijā Dundagas novadā. Klausies šeit!

Sestdien, 25. maijā plkst. 19:00 Latvijas Televīzijā LTV1 raidījumā "Vides fakti" skaties par Sliteres nacionālā parka dabas vērtībām, tā jubileju un uzzini par Slīteres Ceļotāju dienām!

Šlīteres bāka atsāk tūrisma sezonu

img_9135.jpg

Šlīteres bāka 1. maijā atsāk tūrisma sezonu. Gaidām apmeklētājus katru dienu, izņemot pirmdienas no 10:00 līdz 18:00.

Šlīteres bāku  uzcelta 1849. gadā pēc Dundagas muižas barona Ostenzakena rīkojuma par Krievijas cara piešķirtajiem 7000 rubļiem.  Tās 32 metrus augstais tornis slejas 102 metrus virs jūras līmeņa, jo atrodas uz 70 m v.j.līmeņa augstās Šlīteres Zilo kalnu kraujas. Šlīteres bāka ir vistālāk no jūras (5,3 km) esoša bāka Latvijā. No tās paveras lielisks skats uz Slīteres nacionālā parka mežiem, jūru līdz pat Sāremā salai Igaunijā. Šlīteres bāka atvērta apmeklētajiem kopš 2002. gada, kad zaudēja nozīmi kā navigācijas būve un kļuva par Slīteres nacionālā parka apskates objektu.

Putnu dienas Ziemeļkurzemē

Svilpis_574_Poiss.jpg

Svilpis. Foto:Andris Poiss

Dabas aizsardzības pārvalde aprīlī organizē vairākus Putnu dienām veltītus pasākumus Dundagas novadā un Ventspilī. Sestdien, 13. aprīlī plkst. 10:00 pārvaldes ornitologs Helmuts Hofmanis gaida visus dabas draugus Kolkaragā. Kolkasrags ir viena no slavenākajām putnu migrācijas vērošanas vietām Latvijā, tāpēc būs ko redzēt!

 Ventspils muzejā visu aprīli notiek nodarbības pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem par Gada putnu kākauli. Jau par tradīciju kļuvusi Ventspils muzeja un Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk –Pārvalde) sadarbība, veidojot saistošas un izglītojošas nodarbības, kas veltītas Gada putnam. Nodarbību cikls sākas ar zinātniskas ievirzes ornitologa lekciju par Gada putnu, kas domāta dabas mācības skolotājiem un dabas pulciņu vadītājiem. Par kākauli 9. aprīlī stāstīja ornitoloģe Antra Stīpniece. Pēc tam vairākas reizes nedēļā, atkarībā no pieprasījumu, muzeja pedagoģe Ilva Buntika (pieteikt nodarbību pa telefonu 29590093) vada bērniem saprotamas un interesantas nodarbības, kas gatavotas ar Pārvaldes dabas pētnieku palīdzību. Nodarbībās bērni uzzina, kā putns izskatās, ko tas ēd, kur ligzdu vij un kā pārziemo. Allaž atrodas darbiņš arī rokām gan putnu zīmējot, gan veidojot.

 Pārvaldes speciālistu vadībā notiek nodarbības Dundagas un Kolkas skolā. Šodien Dundagas sākumskolas un pamatskolas bērni spēlēja spēli par bezdelīgu migrāciju, kā arī darbojās viktorīnā „Vai pazīsti putnu balsis?”. Savukārt pie Kolkas bērniem būsim 24. aprīlī, lai kopīgi būvētu putnu būrīšus.

 Pavasaris atnācis kopā ar putniem, tāpēc esi vērīgs, skaties dabā un piedalies Pārvaldes dabas vērošanas programmās!

Pasākumos ar aprīkojumu palīdz LEADER projekts ""Ceļojošā dabas klase”- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums".

Piedalies fotokonkursā "Slīteres nacionālajam parkam 90 gadi"!

Fotogrāfs dabā

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija un žurnāls „Vides Vēstis” aicina piedalīties fotokonkursā „Slīteres nacionālajam parkam 90 gadi”. Labākie fotokonkursa darbi tiks izvietoti izstādē Latvijas Dabas muzejā, pēc tam izstāde ceļos pa Latvijas izstāžu zālēm, skolām un kultūras centriem. Galvenā balva  - dāvanu karte Ls 300 vērtībā pirkumam Baltijas fotoservisā. Katrs dalībnieks var iesniegt piecas 30x40 cm fotogrāfijas. Darbi jāiesniedz līdz 7.oktobrim Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, K.Barona ielā 4 vai Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas birojā – Dundagas novada „Šlīteres mežniecībā” vai jāsūta pa pastu uz žurnāla „Vides Vēstis” redakciju Rīgā, Ausekļa iela 1-1, LV-1010 ar norādi „Fotokonkurss” (pasta zīmogs 5.oktobris).

Fotogrāfijas tiks vērtētas četrās kategorijās:

  1. Slīteres nacionālā parka ainavas – jūra, piekraste, meži, purvs, ciemi.
  2. Cilvēki Slīterē – dabas sargi, zvejnieki, vietējie iedzīvotāji, ceļotāji u.c.
  3. Slīteres flora – augi, sūnas, ķērpji, sēnes
  4. Slīteres dzīvnieki – kukaiņi, abinieki, rāpuļi, zivis, putni un zvēri

 Oktobra nogalē Latvijas Dabas muzejā notiks fotoizstādes atklāšana, labāko fotogrāfiju autoru apbalvošana, bet kā centrālais notikums - katras kategorijas uzvarētāju savstarpējā sacensība jeb „Milžu cīņa” un tad skatītāju balsojumā tiks noteikts, kuras fotogrāfijas autors iegūs lielo balvu. Fotoizstādi varēs aplūkot līdz 2013.gada beigām. Nolikums šeit.

Pasaules ūdens dienas pārgājiens apkārt Moricsalai

moricsala-ziema.jpg

Sestdien, 23. martā plkst. 11:00 notiks Pasaules Ūdens dienai veltīts pārgājiens apkārt Moricsalai. Pārgājiena dalībnieki aicināti pulcēties Usmas ezera krastā Ventspils novada Usmas ciema pludmalē.

 Moricsala ziemāPasaules ūdens diena ik gadu tiek atzīmēta 22. martā. 2013.gads ir Apvienoto Nāciju Starptautiskais ūdens sadarbības gads. Lai cilvēki sadarbotos ar mērķi saprātīgi lietot ūdens resursus, tos nepiesārņot un izturēties saudzīgi pret ūdenī sastopamajām augu un dzīvnieku sugām, nepieciešams mācīties. Izglītojošā pārgājiena maršruts vedīs pa Usmas ezera ledu no Usmas ciema pludmales (stāvlaukums aiz baznīcas) uz Moricsalas piekrasti. Apiesim noslēpumainajai salai apkārt, runāsim par simtgadīgo Moricsalas dabas rezervātu: kāda loma rezervāta dabas daudzveidībā ir faktam, ka tas atrodas uz salas? Kādi dzīvnieki mājo ezerā un kādi uz salas? Kas ir ekosistēmas un kas tie tādi - ekosistēmu pakalpojumi?

 Vispiemērotākie šim pārgājienam būs silti, ūdensnecaurlaidīgi apavi, silts apģērbs, kas aiztur vēju un aukstumu, bet netraucē kustības. Pasākums nenotiks, ja būs stipri nokrišņi un spēcīgs vējš, kā arī, ja ledus segas biezums un izturība nenodrošinās drošu pastaigu. Pārgājiena garums - aptuveni 5 km. Gids – zoologs Vilnis Skuja, telefons uzziņām 29365230.

 Moricsalas dabas rezervāts dibināts 1912. gadā un ir Latvijas vecākā aizsargājamā dabas teritorija. Salu apmeklēt nav atļauts, jo dabas rezervāti ir teritorijas, kurās pieļaujama cilvēku klātbūtne vien pētniecības un apsaimniekošanas nolūkos. Taču Usmas ezera Luziķērtes līcis ir Moricsalas dabas rezervāta regulējamā režīma zona, kurā atļauts braukt ar airu laivām, makšķerēt un arī staigāt pa ledu, kad ledussega ir droša.

Latvijā novērots jūras ērglis – vecuma rekordists

l1361182265.jpg

Pagājušajā nedēļā interesantus jaunumus mums sarūpēja Helmuts Hofmanis un Māris Maskalāns, kas Slīteres nacionālā parka teritorijā pie ērgļu piebarošanai iekārtotas barotavas novēroja jūras ērgli ar gredzenu ESTONIA MATSALU 037. Kā informē Igaunijas Gredzenošanas centrs, gredzens ar šādu numuru jaunam jūras ērglim Sirves pussalā uzlikts 1989. gada 17. maijā (gredzenotājs Einars Tammurs). Tas nozīmē, ka gredzena nolasīšanas brīdī putns bija jau savā 25. dzīves gadā, kas šīs sugas putniem ir ievērojams vecums. Tas ir vecākais Latvijā jebkad novērotais jūras ērglis, kas vecuma ziņā tikai par diviem gadiem atpaliek no mūsu reģionā vecākā jebkad savvaļā novērotā jūras ērgļa. Pats vecākais ērglis, ko igauņu ērgļu pētnieki iesaukuši par „Omīti", 1985. gadā Igaunijā gredzenots kā mazulis ligzdā un dzīvs novērots vēl 2011. gada martā, savā 27. dzīves gadā.

25 gadus vecais jūras ērglis Slīteres nacionālā parka teritorijā. Foto: H.Hofmanis

 

Jūras ērglis ziemas barotavā, kur tika nolasīti tā gredzeni. Foto: M.Maskalāns.

 

Interesanti, ka Slīteres nacionālajā parkā novērotais ērglis savos 25 dzīves gados ne reizi nebija nonācis putnu pētnieku redzeslokā. Ir pamats uzskatīt, ka šajā laikā tas ir ligzdojis Kurzemē, Usmas ezera apkārtnē, kur 2000. gadā ligzdas apkārtnē novērots putns ar tādu pašu gredzenu krāsu kombināciju (gredzena ciparu kodu toreiz neizdevās nolasīt, līdz ar to pārliecības, ka redzēts tieši šis putns, nav). Zināms, ka arī 2011. gadā viens no Usmas pāra putniem bija Igaunijas izcelsmes.

Starptautiskajā jūras ērgļu gredzenošanas programmā Latvijā ir iesaistījusies kopš 1984. gada, un kopš tā laika pie mums novēroti jau 50 ārzemju izcelsmes jūras ērgļi. Programmas ietvaros izmantotie krāsainie gredzeni labos apstākļos ar spēcīgas optikas palīdzību ir salīdzinoši viegli nolasāmi, tādēļ ieguldījumu ērgļu pētīšanā var dot jebkurš putnu vērotājs. Priecājoties par šiem putniem, pievērsiet uzmanību arī to kājām un gredzenu nolasīšanas gadījumā, lūdzu, ziņojiet Dabasdati.lv!

Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonds

Slīteres NP redzēta mazā polārkaija

maza-polarkaija_larglau_martins_briedis.jpg

Polārkaijas ir Skandināvijas ziemeļu putni. Mūsu pusē redzamas retumis. Atlidot līdz Latvijas krastiem tās var mudināt neaizsalusī Baltijas jūra, kurā var baroties.

Mazā polārkaija (Larus glaucoides), 2. novērojums Latvijā. Dundagas novadā Vaides apkārtnē  Baltijas jūrā. Novērojis Mārtiņš Briedis.

Lielā polārkaija (Larus hyperboreus)  Baltijas jūras liedagā pie Mazirbes, Dundagas novadā. Novērojis Kristaps Vilks.

Avots: www.latvijasputni.lv

Vikipēdija raksta: "Lielā polārkaija  ir viena no lielākajām kaijām, kas ligzdo cirkumpolāri Ziemeļu puslodes arktiskajās jūru piekrastēs, bet ārpus ligzdošanas sezonas dodas klejojumos uz dienvidiem un reti, bet regulāri tiek novērota arī Latvijā. Tā ir viena no lielākajām kaijām - garums sasniedz 63-68 cm, spārnu plētums var pārsniegt 150 cm"

2013. gada dabas simboli. Gada putns: kākaulis

DabSimb-13_putns_kakulis1.jpg

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par šī gada putnu ir izvēlējusies kākauli Clangula hyemalis. Akcijas ietvaros LOB centīsies panākt, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju atpazīst vēl pagaidām mūsu piekrastē bieži sastopamo sugu un lai tiek izstrādāts šīs sugas aizsardzības plāns.

 Kākaulis ir pīle, kas ligzdo tundrā, bet laikā no novembra līdz maijam uzturas Baltijas jūrā. Ja jūra nav aizsalusi, Latvijas teritoriālajos ūdeņos uzturas ap 7% visas Baltijas jūras ziemotāju. Ceļošanas laikā arī liela daļa Vācijas, Polijas, Zviedrijas un Lietuvas ūdeņos ziemojušo kākauļu apstājas Irbes šaurumā.

2012. gadā Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) atzinusi kākauli par globāli apdraudētu sugu. Tam par pamatu ir kākauļu skaita sarukums par 65% pēdējo 16 gadu laikā Baltijas jūrā. Kākauļu skaita sarukums novērojams arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Ligzdošanas vietās kākauļus apdraud biotopa pārmaiņas un zudums gan dabisku iemeslu, gan cilvēka darbības (naftas un gāzes ieguve) dēļ, bet ziemošanas vietās - piesārņojums, barības konkurenti un zvejnieku tīkli.

 „Mēs pārāk bieži dzīvojam pēc principa „no acīm prom, no sirds ārā", bet ir svarīgi atcerēties, ka arī jūra un tās iemītnieki ir viena no Latvijas bagātībām, kas pelnījusi mūsu rūpes un uzmanību," norāda LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. „Kākaulis ir tik cieši saistīts ar jūras vidi, ka tā populācijas stāvokli var uzskatīt par vienu no rādītājiem Baltijas jūras kopējam stāvoklim, un šobrīd šis rādītājs neliecina neko labu."

 Pavasarī daudzviet jūra skan. Tur kākaulis sauc savu vārdu: „kā-kau-lit, kā-kau-lit". Ne katrs, kas to dzirdējis, zina, kā izskatās saucējs. Gada putna akcijas ietvaros LOB iecerējusi panākt, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju atpazīst pagaidām vēl mūsu piekrastē bieži sastopamo sugu. Tāpat iestāsimies, ka sugai nepieciešams tās aizsardzības plāns, kas izvērtētu, kurus draudus spējam ietekmēt, un kas darāms, lai stāvokli uzlabotu. Pirmais gada putnam veltītais pasākums - fotokonkurss, noslēdzas 15. janvārī (http://putnidaba.lv/).

 Gada putna akciju LOB rīko jau astoņpadsmito reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti - grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011) un jūras ērglis (2012).

 Papildu informācija: Gada putna akcijas koordinatore Antra Stīpniece, tālr. 26542733, antra@lob.lv

 Avots: Latvijas Ornitoloģijas biedrība

2013. gada dabas simboli. Gada gliemis: dižā bezzobe

DabSimb-13_gliemis_bezzobe1.jpg

Latvijas Malakologu biedrība par savu 2013. gada dabas simbolu izvēlējusies dižo bezzobi (Anodonta cygnea). Dižā bezzobe ir izmēros lielākā saldūdens gliemene Latvijā, kuras čaulas garums var sasniegt 20 un vairāk cm. Tā sastopama ezeros un vecos dīķos.

Latvijas ezeros un upēs sastopamas septiņas gliemeņu un divdesmit divas sīkgliemeņu sugas. Dižā bezzobe izvirzīta dabas simbola statusā, lai pievērstu uzmanību ūdens dzīvniekiem saudzīgām dīķu nolaišanas metodēm. Vispirms būtu jāvērš uzmanību uz to, ka strauji pazeminot ūdens līmeni daudzi ūdens dzīvnieki paliek sausumā dubļos ielipuši. Turpretī, lēni pazeminot dīķa līmeni, to lielākā daļa spēj sekot līdzi ūdenim. Otrs svarīgs nosacījums būtu nenolaist pilnīgi visu ūdeni, atstāt nelielu uzpludinājumu un peļķes zemākajās vietās. Ja arī lielākā daļa ūdens iemītnieku būtu gājuši bojā, tad tur izdzīvojušie dotu sākumu jaunām paaudzēm gan bentosa, gan planktona dzīvniekiem. Un no jauna uzpludinātā dīķī ātrāk atjaunotos dabiskais līdzsvars.

 Avots: Latvijas Malakologu biedrība

2013. gada dabas simboli. Gada kukainis: raibspārnu smiltājsisenis

DabSimb-13_kuk_smiltajsisenis1.jpg
Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini’ 2013 ir izvēlējusies raibspārnu smiltājsiseni (Oedipoda caerulescens). Tā ir aizsargājama, sausās un smilšainās vietās sastopama kukaiņu suga. Par gada simbolu raibspārnu smiltājsisenis ir izvēlēts, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību dabas daudzveidībai šobrīd aizvien vairāk sarūkošajās pelēkajās kāpās un sausajās pļavās. Turklāt šī ir piemērota kukaiņu suga, lai popularizētu dabas vērošanas iespējas un parādītu, ka ikviens ar saviem novērojumiem var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas dabas vērtību izzināšanā.
 
Raibspārnu smiltājsisenis ir 1,5 – 3,0 cm garš, slaids kukainis ar gareniski izstieptu ķermeni un, kā jau visiem siseņiem, labi attīstītām lēcējkājām un diviem samērā īsiem taustekļiem galvas priekšpusē. Mātītes parasti ir lielākas par tēviņiem, kuri reti kad pārsniedz 2,0 cm garumu. Uz sakļautiem priekšspārniem ir 2-3 tumšākas, brūnganīgas šķērsjoslas, kas veido raibu, maskējošu aizsargkrāsojumu. Nekustīgi uz zemes sēdošs raibspārnu smiltājsisenis ir gandrīz nepamanāms. Taču lidojumā kļūst labi redzami tā koši zilie pakaļspārni, kuru dēļ raibspārnu smiltājsisenis ir uzskatāms par vienu no skaistākajiem Latvijas taisnspārņiem. Atšķirībā no cita siseņa - parkšķa, kam ir spilgti sarkani spārni, raibspārnu smiltājsisenis lido klusu, bez izteiktas tarkšķošas skaņas. Gada kukaini’ 2013 vislabāk var novērot saulainā, karstā laikā vasaras otrajā pusē un rudens sākumā sausās, smilšainās un saules labi apspīdētās vietās – pelēkajās kāpās, sausās kāpupļavās, virsājos, skraju priežu mežu laucītēs, ceļmalās un izcirtumos. Raibspārnu smiltājsisenis dzīvo vienu gadu, grauž dažādas savvaļas graudzāles, rudenī mātītes izdēj olas, kas pārziemo.
 
Raibspārnu smiltājsisenis ir Latvijā aizsargājama kukaiņu suga. Domājams, ka Latvijā tas sasniedz sava areāla ziemeļu robežu. Tā kā šī siseņu suga nespēj veikt tālus pārlidojumus, pelēko kāpu, sauso pļavu un virsāju aizaugšanas vai apbūves dēļ tas nevar atrast sev piemērotus dzīves apstākļus citur, un tāpēc daudzviet ir kļuvis par faunas retumu. Raibspārnu smiltājsiseni var uzskatīt par dzīvnieku sugu, kas simbolizē dabas daudzveidību mūsdienās strauji sarūkošajos sausajos dabiskajos biotopos.
 
Līdzās citiem lieliem kukaiņiem – dienastauriņiem, spārēm un vabolēm, siseņi un to skaitā arī raibspārnu smiltājsisenis ir interesants dabas vērošanas objekts. Līdz šim Latvijā populārāka ir putnu vērošana, taču Rietumeiropas pieredze rāda, ka tikpat interesanta un aizraujoša var būt arī kukaiņu vērošana. Latvijas siseņu un sienāžu fauna ir salīdzinoši labi apzināta, tos savulaik ir pētījis jau pasaulslavenais lībiešu izcelsmes entomologs Kārlis Princis (1893-1978), kuram šogad aprit 120 gadu jubileja. Taču neskatoties uz to, joprojām ir pieejama tikai fragmentāra informācija par raibspārnu smiltājsiseņa izplatību un sastopamību. Tādēļ ikviens ar saviem novērojumiem var sniegt būtisku ieguldījumu šīs interesantās kukaiņu sugas izpētē. LEB aicina šogad ziņot par novērotiem siseņiem ar ziliem aizmugurējiem spārniem, ievietojot informāciju dabas novērojumu dienasgrāmatā dabasdati.lv vai nosūtot to tieši biedrībai pa epastu:
kristaps.vilks@lu.lv.
 
Avots: Latvijas Entomoloģijas biedrība

2013. gada dabas simboli. Gada bezmugurkaulnieks: matonis

DabSimb-13_bemugurk_matonis.jpg
Latvijas Entomoloģijas biedrība par šī gada Gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies matoni (Gordius aquaticus). Matoņi Latvijā ir bieži sastopami kukaiņu parazīti, bet cilvēkiem izraisa nepamatotas bailes.
 Matoņi jeb zirga mati pieder atsevišķam dzīvnieku tipam Nematomorpha, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē diegveidīgie. Matoņi iztraucēti izloka ķermeni un pat sasienas mezglā. K. Linnejs ievēroja šo dzīvnieku īpatnību un matoņu ģinti nosauca Gordija (Gordius) vārdā. Gordijs bija antīkās valsts Frīgijas dibinātājs un valdnieks Tuvajos Austrumos. Gordijs mācēja sasiet mezglu, ko neviens nespēja atsiet, to bija iespējams tikai pārcirst.
 Matoņi daudziem cilvēkiem izraisa bailes, kam par pamatu ir nostāsti par to bīstamību cilvēkiem. Patiesībā matoņi cilvēkam ir pavisam nekaitīgi, jo parazitē dažādos kukaiņos.
 Pieaugušus matoņus varam novērot lēni peldam ūdenī. Parasti to garums ir 10-15 cm, ķermeņa diametrs nepārsniedz 1 mm. Pieaugušie matoņi nebarojas. Mātītes un tēviņi sapārojas, tad mātīte vēl izdēj vairākus simtus sīku olu. Parazītam ir divi saimnieki. Ja olu apēd kāda ūdens kukaiņa - dzēlējoda, trīsuļoda, makstenes, viendienītes, knišļa, spāres vai mušas kāpurs, tad to zarnās no olas izšķiļas kāpurs, izlien caur zarnas sienu un kukaiņa ķermeņa dobumā izveido cistu. Pirmais saimnieks galvenokārt transportē parazīta cistas, bet matonis tajā nevar pilnībā attīstīties. Cista saglabājas arī tad, ja ūdens kukaiņu kāpuri pārvēršas par pieaugušajiem kukaiņiem un izlido virs sauszemes. Tad šie kukaiņi ar cistu sevī var nonākt plēsīgo kukaiņu žokļos. Plēsoņu - parasti sienāžu un skrejvaboļu zarnās no cistas izlien kāpurs, atkal izlaužas caur kukaiņa zarnas sienu un tā vēdera dobumā barojas līdz kļūst pieaudzis. Matonis pakāpeniski izēd sava saimnieka iekšējos orgānus, saimniekam vēl dzīvam esot. Kad matonis ir izaudzis, tad tas izdala olbaltumvielas, kuras iedarbojas uz kukaiņa smadzenēm, izmaina tā uzvedību un liek tam doties ūdenī un noslīkt. Tad pieaugušais matonis var izlīst no mirušā saimnieka ķermeņa un atrasties sev labvēlīgā vidē. Un dzīves cikls noslēdzas.
 Matoņi ir bieži sastopami visos iekšzemes ūdeņos, kurus vien apdzīvo kukaiņi. LEB aicina ziņot par novērotiem matoņiem, ievietojot informāciju dabas novērojumu dienasgrāmatā www.dabasdati.lv vai nosūtot to tieši biedrībai pa e-pastu: adalia@lanet.lv.
 
Avots: Latvijas Entomoloģijas biedrība

2013. gada dabas simboli. Gada augs: stāvā vilkakūla

DabSimb-13_augs_stava_vilkakula.jpg

Tik necila, tik pacietīga, bet… tik skaista! Stāvā vilkakūla (Nardus stricta) ir Latvijā samērā bieži sastopama, tomēr necilā izskata dēļ nav izpelnījusies lielu ievērību un reti kurš to pazīst. Vilkakūla nav aizsargājama suga un nav ietverta Sarkanajā grāmatā. Tad kāpēc šim augam vērts pievērst uzmanību?

 Stāvā vilkakūla ir neliels graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, sarveidīgām, raupjām lapām, kas atgādina vilka kažoka asos akotmatus. Ja vilkakūla paliek nenopļauta vai nenoganīta, tā veido biezu kūlu. Noziedējušai vilkakūlas ziedkopai ir raksturīgs ķemmei līdzīgs izskats – to nevar sajaukt ar citām graudzālēm!

 Vilkakūla spēj augt īpaši nabadzīgās augsnēs, tā ir apbrīnojami izturīga un spītīga*. Vilkakūlas zālājus mēdz saukt par tukšainēm – zelmenis veidojas zems, ar nelielu barības vērtību. Tādi zālāji ir nozīmīga dabas un kultūrvēsturiska bagātība – cilvēka un dabas ilgstošas kopā pastāvēšanas rezultāts. Līdzās vilkakūlai tajos aug daudzas citas tikai dabiskiem zālājiem raksturīgas augu sugas, kuru sastopamība mūsdienās samazinās. Vilkakūlas zālāju platības sarūk, tāpēc visā Eiropas Savienībā tie ir iekļauti aizsargājamo biotopu sarakstā.

 Stāvā vilkakūla ir viena no 57 dabisko zālāju indikatorsugām. Ja tā aug jūsu pļavā vai ganībās, tad jāatrod vēl vismaz divas indikatorsugas un varat droši teikt, ka tas ir dabisks zālājs.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par gada auga atradnēm portālā www.dabasdati.lv

 Avots: Latvijas Botāniķu biedrība

*bieži sastopama Slīteres nacionālā parka dabiskajās pļavās.