Slīteres nacionālā parka teritoriju aizņem purvaini meži. Daudzie sīkie purviņi vigās veido atklātu ainavu, kura ir ļoti piemērota rubeņu dzīvei. Liela nozīme ir ogu bagātībai. Acīmredzot nozīme ir arī tam, ka SNP putnu medības ir aizliegtas jau trīsdesmit gadu garumā, tā nodrošinot netraucētu rubeņu riestošanu. Šie un iespējams daudzi citi faktori nosaka to, ka lielākais Slīteres nacionālā parka rubeņu riests ir arī lielākais Latvijā, Baltijā un iespējams visā Eiropā. Te vienuviet saskaitīti 66 riestojoši rubeņu tēviņi.

Rubeņu riestā salido tēviņi no plašas apkārtnes. Katrs tēviņš aizņem savu teritoriju. Riesta centrā atrodas vērtīgākās teritorijas. Te riesto pieredzējušākie, spēku pilnbriedā esoši tēviņi. Tēviņi izrādās savstarpēji un mātīšu priekšā. Tās riestā ierodas riesta kulminācijā un izvēlas tēviņu ar kuru pāroties. Parādoties riesta vietā mātītei, riesta intensitāte pieaug. Tēviņi triecas viens pret otru ar krūtīm, lec gaisā un skaļi šņāc. Mātīte sākotnēji piezemējas riesta perifērijā, bet pēcāk dodas uz riesta centru, kur atrod sev tīkamu partneri. Riestošanu pavada skaļa rubināšana, kura klusā laikā dzirdama tālu. Rubeņu tēviņi ir tērpti īpaši krāšņi. Spalvu tērpā zili melnais kontrastē ar koši balto. Rubeņu tēviņu ‘uzacis’ iegūst īpaši spilgti sarkanu toni. Pretēji tēviņiem, mātītes tērptas pavisam neuzkrītoši un tomēr tieši viņas ir tās, kuras izvēlas.