Šo sestdien, 12. jūnijā Slīteres nacionālā parka teritorija bija pārpildīta ar ceļot un izzināt alkstošiem cilvēkiem.  Īpaši šai dienai sagatavotās vietējo gidu vadītās ekskursijās  devās vairāki simti cilvēku. Šajā dienā pie ceļotājiem nonāca Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs izdotais tūrisma ceļvedis pa Slīteres nacionālo parku - pirmais ceļvedis, kurā apkopota tik plaša informācija par šo teritoriju. Vēl pirms saullēkta zvēru vērošanas ekskursijās piedalījās 15 ceļotāji. Rīta ekspedīcijas traucēja odi un knišļi, savukārt dažādu pretlīdzekļu lietošana zvēriem jau pa gabalu norādīja ceļotāju atrašanās vietu. Tomēr gidu stāstījums un dabā atrastas zvēru pēdas nodrošināja izziņām bagāti pavadītu laiku.

Garākā un novērojumiem bagātākā ekskursija bija pār Bažu purvu, kur piedalījās aptuveni 50 dabas draugi. Pārgājiena laikā tika redzētas divas gludenās čūskas, skaists sila ķirzakas tēviņš, jātnieciņš un medņu mamma, kas dabas vērotājus vilinot prom norādīja, ka tepat tuvumā ir mazi medņu cālīši.

Putnu ekskursijā Kolkas raga apkārtnē piedalījās 12 cilvēki. Stiprā vēja dēļ jūras putnu vērošana izpalika, taču ekskursijas laikā tika runāts par putnu paražām un dažādām norisēm dabā.

Vairāk kā 40 interesenti pie Šlīteres ciema piedalījās mazbānīša tilta meklējumos. Ekspedīcijas laikā tika atrastas 20.gs. sākumā vācu armijas izveidotā mazbānīša stiga, tilta pamatu uzbērumu vietas, eļļas kanniņa, iespējams, no mazbānīša lokomotīves. Šī ekspedīcijas ierosme nāca no projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstītā pasākuma „Ziemeļkurzemes ekspresis”. Ekspedīcijas dalībnieki saņēma brošūru „Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļš. 1916-1963”.

12. jūnijs iezīmējās vēl ar kādu notikumu. Slīteres bākā tika atklāta zoologa Viļņa Skujas foto izstāde, kur 14 dzīvnieku fotogrāfijās ir skatāmi Latvijas rāpuļi un abinieki.

Paldies galvenajiem organizatoriem – Latvijas lauku tūrisma asociācijai „Lauku ceļotājs” un ceram, ka „Slīteres Ceļotāju diena” kļūs par tradīciju un katru gadu pulcēs dabu un kultūrvēsturi izzināt alkstošus cilvēkus!

Marta Ratkeviča, projekta Baltijas Zaļā josta saziņas speciāliste