Slītere ir Moricsalas jaunākā māsa. Moricsalas dabas rezervātam – 100, Slīteres nacionālajam parkam – būs 90 nākošgad. Gan unikālā dabas daudzveidība, gan platlapju meži liek abas teritorijas likt līdzās. Šeit jubilāra „dzīves gājuma” svarīgus mirkļus apraksta Dace Sāmīte (Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietniece, pirms dabas aizsardzības sistēmas reorganizācijas – Slīteres nacionālā parka administrācijas direktore, kuras pārziņā bija trīs Kurzemes dabas pērles: Slītere, Moricsala un Grīņi). Kā tapa Moricsalas dabas rezervāts
1912.gada 6.jūnijā Moricsalu izsvītro no Cariskās Krievijas kroņa mežu saraksta un izsludina par dabas pieminekli, nododot to Rīgas dabas pētnieku biedrības uzraudzībā.
Šo datumu uzskatām par Latvijas dabas aizsardzības dzimšanas dienu.
Lai arī Moricsala tiek sargāta jau 100 gadus, tomēr tikai 55 gadus atpakaļ tai tiek piešķirts rezervāta statuss. Pirms tam Moricsalai bija aizsargu mežu dabas krāšņuma (piešķirts 1924.gadā) un pirmās grupas mežu dabas pieminekļa statuss (piešķirts 1946.gadā). 1957.gada 24.aprīlī LPSR MP pieņem lēmumu, ar kuru Latvijā tiek izveidoti pirmie četri rezervāti - Ķemeru, Slīteres, Moricsalas un Grīņu. Sveicu!!!

Cīrulīši

Pavasarī Moricsala laistās baltā, violetā, dzeltenā un visu toņu zaļās krāsās.
Uzzied arī cīrulīši. Latvijā sastopamas 3 cīrulīšu sugas - blīvguma cīrulītis (sastopams Latvijā bieži), vidējais cīrulītis un dobais cīrulītis (Latvijā ļoti reti sastopami). Visas trīs cīrulīšu sugas zied arī Moricsalā. Cīrulīši ir tipiska platlapju mežu suga, tādēļ tiem jāpaspēj izziedēt pirms kokiem saplaukušas lapas. Vasaras vidū no cīrulīšiem vairs nav ne vēsts - lapas nokalst un augsnē saglabājas gums.

Pirms 285 gadiem
1727.gada 20.jūlijā uz salas bēgļu gaitās ieradās Polijas karaļa Augusta II ārlaulības dēls Morics, kurš pretendēja uz Kurzemes hercoga amatu. Veselu mēnesi Morics uz salas aizstāvējās no krievu karaspēka, ko vadīja Meņšikovs, kurš pats bija ieinteresēts ieņemt Kurzemes hercoga amatu. Naktī uz 19.augustu Morics uz zirga pārpeld ezeru un aizbēg uz Vāciju, bet krievu karaspēks salā saņem gūstā 12 virsniekus, 33 kara kalpus, 98 dragūnus, 104 kājniekus un 9 lielgabalus. Lai stiprinātu savu stāvokli Kurzemē, grāfs Morics plānoja apprecēties ar atraitni, Kurzemes hercogieni Annu Ivanovnu. Meņšikovs, pateicoties kura pūliņiem šīs laulības tika izjauktas, par Annas Ivanovnas jūtām pret grāfu Moricu rakstīja sekojošo "втюрилась аки взбесившаяся кобыла". Šī bija tikai viena no daudzajām Saksijas grāfa Morica uzvarām mīlas frontē. Tikai pateicoties Saksijas grāfam Moricam Zivju sala tika pārsaukta par moricsalu. Saksijas grāfs Morics ir izcila personība Eiropas militārajā vēsturē, bet tas jau ir cits stāsts.

Pirmais salas mežsargs
Mani sazvanīja sieviete, kuras vecaistēvs bija Moricsalas pirmais mežsargs...
1905.gadā Moricsalā uzcēla pirmo un līdz šim vienīgo dzīvojamo ēku uz salas, kas bija domāta mežsargam. Mājas sauc "Kalviņi".
Moricsalas pirmais mežsargs ir bijis Ansis Gailis, cik ilgi viņš bijis salas mežsargs neviens nezina, bet pavisam droši var teikt, ka vēl 1924. viņš salā dzīvojis.
Salas mežsargi un uzraugi vienmēr ir bijuši tie, kas "stāvēja un krita" par mazo, tikai 80ha lielo salu. Visos laikos valsts ir spējusi uzturēt Moricsalai savu sargu. Šo, pēdējo krīzi, šis amats nepārdzīvoja…

Turpinājums sekos, iespējams.