Eiropas kultūras mantojuma dienās 8. un 9. IX šī gada tēma mūsu novadā — steķi. Steķi kā izzūdošs ainavas elements, gan kā izpētes vērts objekts, jo pat vietējie iedzīvotāji bieži vien nezina to būvniecības un lietošanas vēsturi. Steķi kā vieta tiešā un pārnestā nozīmē, kur piestāt laivām un atmiņām, aptverot ne tikai zvejniecību un zivsaimniecību, bet arī piekrastes ciemu kādreizējo saimniecisko rosību kopumā.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas ar devīzi Eiropa, kopīgs mantojums notiek 48 Vecās pasaules valstīs, lai tuvinātu cilvēkus viņu kultūras mantojumam, atverot vēsturisko pieminekļu durvis, rīkojot speciālistu vadītas ekskursijas, izstādes, koncertus. Tās ir kļuvušas par svarīgu Eiropas kultūras dzīves notikumu.

Ar kuģošanu un zvejniecību saistītas vēsturiskas materiālas liecības, ar ūdeni kā enerģijas avota izmantošanu saistītas senas iekārtas un būves, ūdeni ierobežojošas un krasta līniju nostiprinošas vērtīgas būves, mākslīgi veidotas funkcionāli vai ainaviski nozīmīgas ūdenstilpes, ūdeni šķērsojošas vēsturiskas transporta būves ir tie objekti, kam Eiropas kultūras mantojuma dienās pievērsīs īpašu uzmanību.

Apzinoties jūras un iekšējo ūdensceļu vēsturisko nozīmi Eiropas kultūrā un iedzīvotāju saskarsmē ar pārējo pasauli, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija par 2012. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu ir izvēlējusies Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojumu.

Vecie steķi — tilts starp jūru un sauszemi, starp pagātni un tagadni

Laivu malā nākšanas vieta — valgums (sedums) — bija viena vai vairākas katrā ciemā. Šī teritorija vistiešāk sasaistīja jūru ar sauszemi un visspilgtāk raksturoja agrāko zvejnieku ciemu specifiku. Mūsdienās no sedumam raksturīgās ainavas iezīmēm nav palicis nekas.

Arī paliekas no vecajiem steķiem Dundagas novada piekrastē ir saglabājušās vairs tikai dažviet. Un tieši tāpēc tās vēl varētu veicināt Ziemeļkurzemes seno lībiešu zvejniekciemu kādreizējās rosīgās saimnieciskās dzīves izpēti.

Pašus steķus varētu uzlūkot par tādu kā starpposmu starp valguma laikiem, kad steķu vēl nebija un laivas vilka krastā un iedzina jūrā ar koka bomju (kaļļu) palīdzību un turpat liedagā arī notika rosīgā zvejnieku saimnieciskā dzīve ar visu pārējo aprīkojumu, un mūsdienām, kad steķu un vispār palieku no senajām būvēm jau gandrīz vairs nav. Pagājušā gadsimta 30. gados tos būvēja jūras mēslu (muda) savākšanai, bet vēlāk, arī 50. gados — kā molus motorlaivu piestātnēm.

Varbūt vēl atrodamas fotoliecības vai interesanti stāsti par steķiem, kāda mākslinieka zīmējums vai citas dokumentālas liecības? Kad un kā tie būvēti? Kāda saimnieciskā rosība tur notikusi? Kur vēl bijuši steķi? Bieži vien tie ir kalpojuši kā mākslinieku, fotogrāfu intereses objekts, īpaši saistībā ar bijušo zvejniekciemu raksturīgo ainavu.

Dažādas liecības par steķiem lūdzam sūtīt vai atgādāt Alandai Dundagas TIC, tic@dundaga.lv, tel. 29444395, vai Aldim Kolkas pagasta pārvaldē, aldis.pinkens@dundaga.lv, tel. 29174294.

8. un 9. IX Kolkas tautas namā no iesūtītajiem darbiem paredzēts sarīkot izstādi. Iecerēts arī atbilstošs seminārs ar kultūrvēstures speciālistu līdzdalību, sasaistot to ar aizraujošo Kolkas vraku tēmu.

Alanda Pūliņa