slitere.lv

View Original

vietām mežam pilnīgi nav iespējams iziet cauri. Kristapa dienasgrāmata

kolka, 11.10.2012.
aiz loga krīt kastaņi, un ir krāsainas lapas. jūrā ir kustīgas melno un tumšo pīļu strīpiņas, kas ik pa laikam pārceļo no līča uz jūru un otrādi. augstu pāri iet zosis. vispirms viņas var sadzirdēt, pēc tam arī redzēt. tikai ļoti augstu. pašā Ragagalā viens sirms butenieks ar divām makšķerēm. mežā ir daudz ūdens. tik daudz, ka vajag garos zābakus. briežu muguras, kuras pavīd eglīšu biezoknī. briežumušas, kuras steidzīgi uzlido uz raibās medniekjakas. rudens. mežā kā parasti ir labi. tas nekas, ka biežumušas.

lasu grāmatā R.Markusa aprakstu par Slīteres mežiem:
"1922. gada vasaras otrā pusē Mežu departamenta uzdevumā uz Šliteri jeb Ziliem Kalniem (ziemeļos no Dundagas) izbrauca taksācijas grupa, sastāvoša no mums trīsiem mežkopības nodaļas studentiem zem lekt. Grigorjeva vadības, iepazīties ar ar Šliteres novada mežu un sastādīt projektu šeit izvēlētam "dabas piemineklim"....
...Te sastopama ir ari reta īve (Taxus baccata – par noželošanu izmiršanas stādijā (fotogramma Nr. 2) Aiz lielas zimpatijas pret šo skaisto koku tauta viņu neželīgi aplauž līdz pēdigam zariņam. Tomēr tas bez zariem, gandrīz pilnīgi bez mizas, kā tas redzams fotogrammā, vēl dzīvo stumbra dzīnumos un priecajās kopā ar apkārtējo skaisto dabu. Ši dzīves kāre pie īves taisni apbrīnojama...
...Egle šeit valda. Ļoti izplatīts šeit ir arī melnalksnis, kurš vietām izveido patstāvīgas audzes ar niecigu egles piemaisijumu, tad osis, apse, bērzs un citi. Jaaizrāda, ka vispār pieminekļa audžu sabiedriskā dzīvē ļoti mazā mērā jūtams cilvēka iejaukšanās iespaids, izņemot labi izvilktos novada grāvjus, skaitā piecus, no kuriem trīsi vilkti dienvidu-ziemeļu virzienā un divi škērsām, un kartējas cirsmas ar atstātiem ošiem. Vietām mežam pilnigi nav iespējams iziet cauri. Sagāzušies koki padoti savam liktenim. Šaīs biezokņos var atrast interesantus ekzemplārus. Tā kv.81 mēs atrodam 18 collas resnu baltalksni - retumu pilnā vārda nozīmē...”
tas ir 1923.g. Mežsaimniecības rakstu krājuma 1.sējumā atrodams stāsts par Slīteres kā īpaša dabas pieminekļa izveidošanas laiku - pašiem pašiem pirmsākumiem. par cilvēkiem, kuri te pirms gandrīz 90 gadiem strādāja, lai mums šodien būtu viena no dzīvības ziņā daudzveidīgākajām vietām mūsuzemē.