Trīsdesmit ģeogrāfijas studenti no Ķīles universitātes (Vācija) apceļo Baltijas Zaļo jostu. Ceļojums sākās 26. augustā Lībekā, tā pēdējais pieturas punkts būs Ventspils -10. septembrī.
Slīteres nacionālajā parkā studenti būs 9. septembrī. Kopā ar parka speciālistiem viņi izstaigās slaveno Bažu purva 1992. gada degumu, lai pašu acīm redzētu to, kā mežs un purvs atjaunojies šajos gados, skatītu augu un kukaiņu daudzveidību cilvēka mazskartā vidē. Dosimies arī uz Mabānīša dabas taku, kura šobrīd tiek veidota pateicoties Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumam Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” ietvaros. Lai gūtu pilnīgu ieskatu ne tikai Ziemeļkurzemes dabas mantojumā, bet arī tās militārajā pagātnē, studenti redzēs arī Irbenes radiolokatoru un pamestās armijas bāzes pa ceļam uz Ventspili.
Students explore the Baltic Green Belt
During a two week field trip prepared in cooperation of Kiel University and the Baltic Green Belt partners, thirty geography students visit the Baltic Green Belt between Lübeck and St. Petersburg.The aim of the field trip is to give the students - potential coastal practitioners of the future - insight into numerous activities in nature conservation and sustainable coastal development and direct contacts with the practitioners of the present along the Baltic Green Belt. The excursion starts on August 26th in Kiel and will end on September 10th, 2010 in Ventspils.
Breeding Roe Deer
Roe deer are breeding in July and August. Males fight for and defend their territory against other males by marking it with their scent which they leave on every other bush they butt and on the ground they scratch. Often in the meadows there are circles with diameter of 2-3 m. These are made by roebuck and its mate in a peculiar mating dance during which doe circle around small bush or clump while roebuck is trying to keep up.Fawns are born in June as the Roe deer has a long latent period of pregnancy. Implantation of the embryo usually occurs in January.
httpv://www.youtube.com/watch?v=he0MI3O6tks
Riesto stirnas
Stirnas riesto jūlijā un augustā. Tēviņi iekaro un aizstāv savu teritoriju pret citiem tēviņiem, iezīmējot to ar smaržzīmēm: dziedzeru izdalījumus tie atstāj uz krūmiem, kurus bada un uz zemes, kuru kasa. Šajā laikā pļavās bieži var novērot apļus 2-3 metru diametrā. Tos izveido stirnāzis un kaza savdabīgā riesta dejā. Tās laikā stirnu kaza riņķo ap nelielu krūmiņu vai zāļu puduri, āzis cenšas no viņas neatpalikt.Šajā vasarā ieņemtie mazuli dzimst tikai nākoša gada jūnijā. Stirnām ir ilgs embrija attīstības slēptais periods. Embrijs sāk augt un attīstīties tikai janvārī. Par filmā redzamo stāsta zoologs Vilnis Skuja.
httpv://www.youtube.com/watch?v=he0MI3O6tks
Dārzu un parku sanitārs – pelēkais mušķērājs
Latvijā šis zvirbuļa lieluma putns ir parasts ligzdotājs. Pēc ziemošanas Āfrikas dienvidos Latvijā tas atgriežas maijā, kad kādā ēkas nišā, malkas grēdā vai durvju virā vij sev ligzdu. Pelēkajam mušķērājam Muscicapa striata dējumā ir 2-7 raibas olas. Vecāki mazuļus baro ar mušām, odiem, tauriņiem, vabolītēm un zirnekļiem, kurus akurāti atnes atsevišķi pa vienam tāpēc vecākiem pēc barības ir jālido daudz biežāk, nekā, piemēram, bezdelīgām, kurām ir raksturīgi savākt pat vairākus desmitus kukaiņu un tikai tad doties pie mazuļiem.
Video materiālā redzēsiet kūts durvju eņģēs uzbūvētu pelēkā mušķērāja ligzdu, kurā mazuļiem abi vecāki regulāri pienes barību.
httpv://www.youtube.com/watch?v=ycs0sOr9gTA
Top Mazbānīša dabas taka Slīterē
Slīteres nacionālajā parkā būs jauna dabas taka - velomaršruts pa Mazbānīša stigu ceļā no Mazirbes upes līdz Ķikanam Sīkragā, takas garums aptuveni 7 km. Taka, gājēju tilti pār mazajām upēm un informācijas stendi top projekta «Baltijas Zaļā josta» ietvaros.
Šobrīd pa jauniem gājēju tiltiem jau var šķērsot Mazirbes upi un Ķikanu vietās, kur līdz 1963. gadam pa šaursliežu dzelzceļu tās šķērsoja Mazbānītis. Arī divi trīsdaļīgie informācijas stendi ir savās vietās takas malā, lai informētu par Slīteres nacionālā parka apskates objektiem un Mazbānīša vēsturi. Dabas takas segums un norādes stabi būs gatavi vēl šajā tūrisma sezonā.
Par Mazbānīti Ziemeļkurzemē dēvē vilcienu, kas pasažierus un kravu transportēja pa 600 mm platām šaursliežu dzelzceļa sliedēm laikā no 1916. līdz 1963. gadam. Tas ir militārās vēstures mantojums no Pirmā pasaules kara, kas savulaik spēlēja nozīmīgu lomu visas Ziemeļkurzemes, bet īpaši lībiešu zvejniekciemu kultūras un ekonomikas uzplaukumā, nodrošinot saikni apdzīvoto vietu starpā, dodot darba vietas.
Narrow-gauge railway path takes shape
In Slitere National Park there will be a new nature path – bikeway along the narrow-gauge railway track beginning at Mazirbe River leading to Ķikans River in Sikrags. The path is about 7km long. Information stands, pedestrian bridges over the small rivers and the path are made within the framework of Baltic Green Belt. Now it is possible to cross Mazirbe River and Ķikans River over newly finished pedestrian bridges. These rivers were crossed by narrow-gauge railway until 1963. Also both of the three-piece information stands are placed next to the path to inform about objects of interest in Slitere National Park and the history of narrow-gauge railway. Covering of the path as well as the indication stakes will be ready during this tourism season.
In Northern Courland the locomotive which transported passengers and craft by 600mm wide narrow-gauge railway trails since 1916 till 1963 was called “Mazbānītits”. It is the military heritage from World War I that made a substantial impact on everyday life of coastal fishermen villages – provided work places and link between settlements.
The Black Redstart – highlander living in Latvia.
The Black Redstart Phoenicurus ochruros
Black Redstart in Europe lives mostly in high mountain regions – in rock cracks, niches, ruins etc., but in Latvia this sparrow-like bird lives in settlements, new buildings, and ruins, under the roof and stone layers. Female starts to build its nest in May where it lays 3-6 eggs. There can be two lays in one year. Both of the parents feed their chicks with different insects. Chicks leave their nest although they are not able to fly. Black Redstart is migrating bird which spends winter in Southwest Europe. More than 1000 Black Redstart pairs nest in Latvia.
Distribution of Black Redstart in Latvia. Squares show places where this species have been found. Latvian Breeding Bird Atlas (2000-2004) data. © Latvian Ornithological Society.
In the video material you will be able to see nest of Black Redstart which is built in old Swallow Hirundo rustica nest. Parents are feeding their chicks until just before leaving the nest it is visited by some guest...
One of nature laws are that only the strongest and experienced can survive. There are many bird and animal species that like to improve their diet with eggs and even bird chicks, in this case it is Magpie Pica pica, which takes the advantage of well fed, unprotected Black Redstart chicks that are very easy meal. Each and every animal tries to get as qualitative food as possible using minimal energy.
Melnais erickiņš – Latvijā ligzdojošs kalnietis!
Daudzviet Eiropā melnais erickiņš Phoenicurus ochruros ligzdo augstkalnu rajonos - klinšu spraugās, nišās, drupās u.c., bet Latvijā šis zvirbuļa lieluma putns dzīvo apdzīvotās vietās jaunbūvēs, ēku drupās, pažobelēs arī akmeņu kaudzēs. Jau maijā mātīte sāk būvēt ligzdu, kur iedēj 3-6 olas. Vienā gadā var būt divi dējumi. Mazuļus ar dažādiem kukainīšiem baro abi vecāki. Cālīši ligzdu pamet vēl nemācēdami lidot. Melnais erickiņš ir migrants, kurš ziemo DR Eiropā. Latvijā ligzdo vairāk kā 1000 pāru melno erickiņu.
Video materiālā redzēsiet melnā erickiņa ligzdu, kas būvēta uz vecas bezdelīgas Hirundo rustica ligzdas. Vecāki baros mazuļus līdz brīdim, kad neilgi pirms mazuļu izlidošanas ligzdu apmeklēs kāds ciemiņš...
Viens no dabas likumiem ir, ka izdzīvo pieredzējušākais un veiksmīgākais. Dabā ir daudzas putnu un zvēru sugas, kuras labprāt savu ēdienkarti papildina ar putnu olām un arī mazuļiem, šajā gadījumā tā ir žagata Pica pica, kurai labi baroti, neaizsargāti erickiņa mazuļi ir ļoti ērta barība. Dabā visi izmanto shēmu – iegūt pēc iespējas kvalitatīvu barību izmantojot minimālus enerģijas resursus.
In Slitere forests with camera
Movies give a chance to see for yourself the hidden life of animals living in Slitere National Park. Author: zoologist Vilnis Skuja.
Ar kameru pa Slīteres mežiem
Piedāvājam noskatīties video materiālu, kurā varēsiet iepazīties ar dažādām Slīteres nacionālā parka zvēru sugām, kā arī vērot rubeņu riestu. Video materiāla autors Vilnis Skuja.
httpv://www.youtube.com/watch?v=C6epwn05miQ
Slīterē nārsto smilšu krupji httpv://www.youtube.com/watch?v=3e6HRCjRAXU
Slīterē riesto rubeņi httpv://www.youtube.com/watch?v=Uxfyeu_qorg
Viļņa Skujas abinieku un rāpuļu fotoizstāde Slīteres bākā
Līdz 1. jūlijam Dundagas novada Slīteres bākā apskatāma zoologa Viļņa Skujas dzīvnieku fotogrāfiju izstāde. Tajā apkopoti Slīteres nacionālajā parkā fotografēto abinieku – zaļās vardes, smilšu krupja un lielā tritona, kā arī rāpuļu – odzes, zalkša, pļavu un sila ķirzakas portreti. Vilnis Skuja ir ilggadējs Slīteres nacionālā parka dabas pētnieks, kaislīgs dabas fotogrāfs un dabas procesu prasmīgs skaidrotājs. Šī ir pirmā autora fotoizstāde, kas tapusi ar Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstu. Turpmāk šovasar izstāde ceļos pa Ziemeļkurzemi un vēlāk arī citiem Latvijas novadiem. Aicināti visi dabas mīļotāji! Vērosim un saudzēsim dabu kopā!
Noslēgusies Slīteres Ceļotāju diena
Š
o sestdien, 12. jūnijā Slīteres nacionālā parka teritorija bija pārpildīta ar ceļot un izzināt alkstošiem cilvēkiem. Īpaši šai dienai sagatavotās vietējo gidu vadītās ekskursijās devās vairāki simti cilvēku. Šajā dienā pie ceļotājiem nonāca Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs izdotais tūrisma ceļvedis pa Slīteres nacionālo parku - pirmais ceļvedis, kurā apkopota tik plaša informācija par šo teritoriju.
Vēl pirms saullēkta zvēru vērošanas ekskursijās piedalījās 15 ceļotāji. Rīta ekspedīcijas traucēja odi un knišļi, savukārt dažādu pretlīdzekļu lietošana zvēriem jau pa gabalu norādīja ceļotāju atrašanās vietu. Tomēr gidu stāstījums un dabā atrastas zvēru pēdas nodrošināja izziņām bagāti pavadītu laiku.
Garākā un novērojumiem bagātākā ekskursija bija pār Bažu purvu, kur piedalījās aptuveni 50 dabas draugi. Pārgājiena laikā tika redzētas divas gludenās čūskas, skaists sila ķirzakas tēviņš, jātnieciņš un medņu mamma, kas dabas vērotājus vilinot prom norādīja, ka tepat tuvumā ir mazi medņu cālīši.
Putnu ekskursijā Kolkas raga apkārtnē piedalījās 12 cilvēki. Stiprā vēja dēļ jūras putnu vērošana izpalika, taču ekskursijas laikā tika runāts par putnu paražām un dažādām norisēm dabā.
Vairāk kā 40 interesenti pie Šlīteres ciema piedalījās mazbānīša tilta meklējumos. Ekspedīcijas laikā tika atrastas 20.gs. sākumā vācu armijas izveidotā mazbānīša stiga, tilta pamatu uzbērumu vietas, eļļas kanniņa, iespējams, no mazbānīša lokomotīves. Šī ekspedīcijas ierosme nāca no projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstītā pasākuma „Ziemeļkurzemes ekspresis”. Ekspedīcijas dalībnieki saņēma brošūru „Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļš. 1916-1963”.
12. jūnijs iezīmējās vēl ar kādu notikumu. Slīteres bākā tika atklāta zoologa Viļņa Skujas foto izstāde, kur 14 dzīvnieku fotogrāfijās ir skatāmi Latvijas rāpuļi un abinieki.
Paldies galvenajiem organizatoriem – Latvijas lauku tūrisma asociācijai „Lauku ceļotājs” un ceram, ka „Slīteres Ceļotāju diena” kļūs par tradīciju un katru gadu pulcēs dabu un kultūrvēsturi izzināt alkstošus cilvēkus!
Marta Ratkeviča, projekta Baltijas Zaļā josta saziņas speciāliste
The natterjack toad is spawning
At the beaches of Slītere NP is spawning the natterjack toad Bufo calamita – specially protected species at European level. This amphibian is living unnoticed whole year, and only in late May the natterjack toad males get together to the rut. Then their mating song can be heard quite far because of their flexible vocal sack found under the chin, which serves as a resonator. The mating call is a little similar to nightjar’s song. The natterjack toad stands out among the rest of the amphibians’ because of their ability to lay eggs into salty water. Eggs are arranged in a row, creating up to two meters long 'string'. Tadpole hatch in about a week and after three weeks turn into small toads. The process is very fast because the natterjack toads spawn in shallow pools, which dries rapidly, so time is life.
In daytime toad is hiding in the root tangle in the dip of the bank. When on the beach at times of distress it dives and hides in a pool. Toad has very few natural enemies as he releases rammish mucus, which prevents the attacker. Very negative impact on populations has driving along the beach as hidden toad is not visible from cars or motorbikes.
[nggallery id=13]
Slīterē nārsto smilšu krupji
Slīteres NP pludmalēs nārsto smilšu krupis Bufo calamita - Eiropas mērogā īpaši aizsargājama suga. Šis abinieks visu gadu dzīvo
ļoti slēpti un tikai maija beigās smilšu krupju tēviņi salasās uz riestu un tad to riesta dziesma, pateicoties elastīgam pakakles ādas maisam, kurš kalpo kā rezonators, dzirdama visai tālu. Dziesma nedaudz atgādina vakarlēpja dziesmu. Smilšu krupis izceļas pārējo abinieku vidū ar spēju nērst ikrus iesāļā ūdenī. Ikri sakārtoti rindā, veidojot līdz divus metrus garu ‘auklu’. Kurkuļi izšķiļas aptuveni pēc nedēļas un vēl pēc aptuveni trim nedēļām, pārvēršas mazos krupīšos. Process notiek ļoti ātri, jo smilšu krupis nārsto seklūdens lāmās, kuras strauji žūst, tāpēc laiks ir dzīvība.
Dienā krupis slēpjas sakņu mudžekļos pakrastē. Atrodoties pludmalē tas briesmu brīžos ienirst un paslēpjas lāmā. Krupim dabisko naidnieku nav daudz, jo krupis izdala smirdīgas gļotas, kuras attur uzbrucēju. Ļoti negatīvi populāciju ietekmē pludmales nobraukāšana, jo paslēpies krupis nav pamanāms auto- vai motobraucējam.
Smilšu krupis Bufo calamita – Latvijā īpaši aizsargājama suga saskaņā ar LR MK 14.11.2000. noteikumiem Nr. 396 ‘Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu’ – I pielikums. Smilšu krupis iekļauts 1979. gada Bernes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dzīvotņu aizsardzību II pielikumā, kā arī 1992. gada Eiropas Padomes direktīvā 92/43/EEC par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību - IV pielikumā. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.
Riesto vardes un krupji
SNP ūdenstilpēs turpinās zaļo varžu nārsts. Latvijā sastop ezeru vardi Rana ridibunda, dīķa vardi Rana lessonae un hibrīdsugu - zaļo vardi Rana esculenta. Uzskata, ka suga izveidojusies krustojoties ezeru un dīķa vardei. Abas izejas sugas krustojas ar saviem hibrīdiem un dod auglīgus pēcnācējus, tāpēc zaļo varžu noteikšana ir visai sarežģīta.
Brūnās vardes sāk nārstot pašas pirmās. To ķermenis krāsots brūnos toņos. Latvijā sastopamas divas brūno varžu sugas – parastā un purva varde. Abas sugas pēc izskata ir grūti atšķiramas, bet pavasarī – riesta laikā, to izdarīt ir daudz vieglāk. Varžu riesta dziesmas atšķiras. Parastās vardes nārsta vietā varžu koris murrā kā kaķis, bet purva vardes rada skaņu it kā vārītos un burbuļotu milzīgs katls. Nereti abas sugas dzirdamas vienuviet. Abu sugu tēviņi riesta laikā greznojas zilgani. Parastās vardes tēviņi šajā laikā iegūst zilganu pakakli, purva vardes tēviņiem zilgani ir arī sāni. Pie tam purva varde ir ar spicāku degungalu un īsākām ekstremitātēm.
Parastās vardes ziemu pavada zem ūdens, ierakušās dūņās. Vairums purva varžu ziemo uz sauszemes. Nārsta vietās pirmie ierodas tēviņi. Noskatījuši piemērotu vietu, tie sāk dziedāt un gaida mātītes, kuras ierodas vēlāk un nārsta vietā pavada trīs reizes īsāku laiku kā tēviņi. Riests ilgst vien 2-3 nedēļas. Mātītei tēviņš pieķeras īpaši cieši. Tēviņi mīlas karstumā, nespēdami atrast mātīti, mēdz apķert viens otru un pat nedzīvus priekšmetus. Mātītes ir lielākas augumā, tāpēc spēj lēkt ar visu mīlnieku tā it kā uz muguras tai būtu tikai mugursoma un nekas vairāk. Ikrus mātīte izlaiž ūdenstilpes dibenā, tai pat brīdī ‘mugursoma’ - tēviņš izlaiž spermu un lieta darīta – ikri apaugļoti. Pēc diennakts ikru apvalki stipri uzbriest un paceļas pie ūdens virsmas. Atkarībā no ūdens temperatūras agrāk vai vēlāk no ikriem izšķilsies kurkuļi.
Ziemeļkurzemes piekrastē piemērotos biotopos vardes sastopamas lielā skaitā. SNP biežāk sastopama parastā varde, bet dažviet, piemēram, Pēterezera vigā purva varde nārsto lielā skaitā. Tā iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Kā īpaši aizsargājamas brūnās vardes ir iekļautas ES Biotopu direktīvas un Bernes konvencijas pielikumos. Varžu klātbūtne liecina par vides kvalitāti. Vardēm ir nepārvērtējama loma barības ķēdēs.
Slīteres ceļotāju diena
Lauku ceļotājs aicina Jūs š.g.12. jūnijā piedalīties Slīteres ceļotāju dienā. Kopā ar savu ģimeni un draugiem Jūs varēsiet pavadīt piedzīvojumiem bagātu dienu Slīteres nacionālajā parkā. Slīteri varēsiet apceļot gan individuāli, gan gidu un vietējo iedzīvotāju pavadībā, izvēloties sev interesantāko maršrutu: ar kājām, auto, riteņiem vai laivām.
Vai Jūs esat kādreiz piedalījies ekspedīcijā, devies rīta zvejā kopā ar zvejniekiem vai vērojis kukaiņus, putnus un zvērus? Vai esat nogaršojis gardāko zivju zupu Kurzemē “KALĀ PIVĀD” (lībiski - zivs svētki)? Šajā dienā Jums ir iespēja iejusties rūdīta ceļotāja lomā un uzzināt daudz jauna par Slīteres nacionālo parku, vietējo iedzīvotāju tradīcijām, ēdieniem, dzērieniem, valodu un mūziku.
Tiekamies Slīterē! Jūsu Lauku ceļotājs
Dabas aizsardzības pārvalde aicina uz bezmaksas ekskursijām 22. maijā Ziemeļkurzemē
2010. gads ir Starptautiskais bioloģiskās daudzveidības gads. Gada devīze „Daudzveidība ir dzīvība” liek domāt par tajā ielikto jēgu: katrai dzīvības formai, lielai vai mazai ir izšķiroša nozīme visas planētas kopējā dzīvības mistērijā.
Ik gadus 22.maijā tiek atzīmēta dabas daudzveidības diena, taču šogad Latvijā to atzīmēs īpaši. Šai dienai veltīti pasākumi notiks daudzās Latvijas dabas teritorijās, tostarp arī Ziemeļkurzemē Dundagas un Ventspils novadā. Aicinām piedalīties visus, kuri pēc garās ziemas vēlas iziet dabā un uzzināt vairāk par Latvijas dabas vērtībām.
Dundagas novads
Slīteres nacionālais parks
7:00 Mosties ar putniem Slīteres dabas takā. Vada zoologs Vilnis Skuja.
Augu un dzīvnieku daudzveidība Slīteres Zilo kalnu platlapju mežā īpaši spilgti redzama un dzirdama pavasarī, kad daudzbalsīgs dziedātājputnu koris modina Slīteres mežus. Tikšanās pie Šlīteres bākas.
10:00 un 13:00 Lakšu laiks Slīteres Zilajos klanos. Vada zooloģe Ina Brauna.
Maija beigas ir skaistākais laiks Šlīteres Zilajos kalnos, kad Baltijas ledus ezera senkrasta nogāzi klāj ziedošo lakšu paklājs. Tikšanās pie Šlīteres bākas.
21:00 Vakara junda Pēterezerā. Vada zoologs Vilnis Skuja.
Platākajā no Slīteres nacionālā parka mitrajām starpkāpu ieplakām jeb vigām guļ Pēterezers. Maija vakars ir īstais laiks izbaudīt putnu, varžu, krupju un citu radību rosību Slīteres mežu biezoknī. Tikšanās pie Pēterezera dabas takas ceļa Dundaga – Mazirbe malā.
No plkst.11:00 līdz 13:00 filmu priekšpusdiena „Vērosim dabu kopā” Šlīteres bākas baltajā namiņā.
Iespēju ielūkoties dzīvnieku privātās dzīves ainās sagādājis Baltijas jūras reģiona programmas projekts «Baltijas Zaļā josta», ar kura atbalstu notiek slēpta dzīvnieku filmēšana Slīteres NP mežos.
Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku Ceļotājs” dabas tūrisma speciālists Juris Smaļinskis prezentēs šī projekta ietvaros izveidoto jūras piekrastes militāro objektu datu bāzi un laikabiedru atmiņas pa Padomju laikiem pierobežas zonā Latvijā.
Ventspils novads
Dabas liegums „Užava”
10:00 Mainīgās kāpas. Ekskursijas laikā būs iespēja uzzināt par kāpu veidošanās procesiem, to veidiem un aizsardzību, par dabiskajiem procesiem mežā, kā arī par meža iemītniekiem. Ekskursija notiks pārgājiena veidā, maršruts aptuveni 6 km dabiskos apstākļos. Pieteikumus uz ekskursiju sūtīt uz e-pastu slitere@daba.gov.lv vai pa telefonu 63286000.
Dabas liegums „Stiklu purvi”
11:00 Vasenieku purvs. Ekskursija notiks pa Vasenieku purva laipu, aptuvenais maršruta garums 4 km. Ekskursijas laikā būs iespēja uzzināt par to, kā veidojušies purvi, kā purvs „dzīvo”, kā arī to, kā purvus var atjaunot. Tikšanās vieta pie purva takas – nokļūšana pa autoceļu Ventspils - Blāzma - Dundaga , posmā Blāzma - Stikli sekot norādei „Vasenieku purva laipa”. Pieteikumus uz ekskursiju sūtīt uz e-pastu slitere@daba.gov.lv vai pa telefonu 63286000.
Dabas liegums „Druviņu tīrelis”
12:00 Purvā līdz ausīm. Grūts pārgājiens Usmas mežu masīva sirdī, domāts dabas mīļotājiem, asu izjūtu cienītājiem un tiem, kuri vēlas iepazīt Ventspils novada klusākos nostūrus. Aptuvenais pārgājiena garums 7 km pa purvu un slapjajiem mežiem dabiskos apstākļos profesionālu dabas speciālistu pavadībā. Nepieciešamais ekipējums – ūdensnecaurlaidīgi apavi, silts un lietus necaurlaidīgs apģērbs, pusdienmaize, kā arī personīgais transports. . Pieteikumus uz ekskursiju sūtīt uz e-pastu slitere@daba.gov.lv vai pa telefonu 63286000.
Black grouse are lekking in Slitere
Slitere National Park area is occupied by swampy forests. Numerous small bogs in the marshy depressions form an open landscape, which is very suitable for black grouse. The amount of berries is very important. It seems that also the fact that in the territory of SNP bird hunting is banned for thirty years is important - this ensure calm environment for black grouse to mate. These and probably many other factors determine that the largest grouse lek in Slitere National Park is also the largest in Latvia, Baltic States and possibly in Europe. Here in one lek counted 66 black grouse males.To Grouse lek males fly long distances. Each male occupies its territory. The most valuable areas are placed at the center of the lek. Here are lekking most experienced and strongest males. Blackcocks show off in front of the females. When the lekking has achieved its peak, greyhens display at the lek and choose a male to mate with. Apparently, when they have arrived the intensity of the lekking grows. Males strike against one another with breasts, jumps into the air and hiss loudly. At first female lands at the periphery of the lek, but then goes to the center, where she finds herself a pleasant partner. In silent and calm mornings loud rookoing (mating call) can be heard far away. Grouse males are dressed particularly splendid. Black blue feathers are contrasting with bright white. Grouse males 'eyebrows' acquires very particular red tone. Unlike the males, females are dressed very simple and yet they are precisely the ones choosing.
httpv://www.youtube.com/watch?v=Uxfyeu_qorg
[nggallery id=14]
Slīterē riesto rubeņi
Slīteres nacionālā parka teritoriju aizņem purvaini meži. Daudzie sīkie purviņi vigās veido atklātu ainavu, kura ir ļoti piemērota rubeņu dzīvei. Liela nozīme ir ogu bagātībai. Acīmredzot nozīme ir arī tam, ka SNP putnu medības ir aizliegtas jau trīsdesmit gadu garumā, tā nodrošinot netraucētu rubeņu riestošanu. Šie un iespējams daudzi citi faktori nosaka to, ka lielākais Slīteres nacionālā parka rubeņu riests ir arī lielākais Latvijā, Baltijā un iespējams visā Eiropā. Te vienuviet saskaitīti 66 riestojoši rubeņu tēviņi.
Rubeņu riestā salido tēviņi no plašas apkārtnes. Katrs tēviņš aizņem savu teritoriju. Riesta centrā atrodas vērtīgākās teritorijas. Te riesto pieredzējušākie, spēku pilnbriedā esoši tēviņi. Tēviņi izrādās savstarpēji un mātīšu priekšā. Tās riestā ierodas riesta kulminācijā un izvēlas tēviņu ar kuru pāroties. Parādoties riesta vietā mātītei, riesta intensitāte pieaug. Tēviņi triecas viens pret otru ar krūtīm, lec gaisā un skaļi šņāc. Mātīte sākotnēji piezemējas riesta perifērijā, bet pēcāk dodas uz riesta centru, kur atrod sev tīkamu partneri. Riestošanu pavada skaļa rubināšana, kura klusā laikā dzirdama tālu. Rubeņu tēviņi ir tērpti īpaši krāšņi. Spalvu tērpā zili melnais kontrastē ar koši balto. Rubeņu tēviņu ‘uzacis’ iegūst īpaši spilgti sarkanu toni. Pretēji tēviņiem, mātītes tērptas pavisam neuzkrītoši un tomēr tieši viņas ir tās, kuras izvēlas.