The Hind in the Baltic Sea

Its evening and the hind can finally leave forest and come out on the beach to refresh itself from heat, insect stings and thirst. You can see that this hind really enjoys this swim. Summer is the time when blood-sucking insects like mosquitoes, gadflies and black flies make life harder not only for humans but for animals too. It is also the time for giving birth to and raising their young ones. Brackish sea water is mineral-rich and deer likes it. It not only quenches thirst but also compensates lack of minerals and salt as well as heals. The sea is the only natural source for salt in Latvia. Predators receive salt while eating meat. Herbivores need to look for other sources – salt lick provided by hunters or the sea.

httpv://www.youtube.com/watch?v=cvc1wCCTCtE

Briedis Baltijas jūrā

Ir vakars. Staltbriežu govs beidzot var atstāt mežu un iznākt jūrmalā, lai atveldzētos no karstuma, kukaiņu kodumiem, slāpēm. Video redzamā briežu māte acīmredzami izbauda peldi. Vasara ir laiks, kad asinssūcēji kukaiņi - odi, dunduri, knišļi jeb miģeles nedod mieru ne dzīvniekiem, ne cilvēkiem. Arī bērnu radīšanas un audzināšanas laiks. Iesāļais Baltijas jūras ūdens ir minerālvielām bagāts, tāpēc briedim ļoti garšo. Jūras ūdens ne tikai veldzē slāpes, bet arī kompensē minerālvielu, arī sāls zudumus dzīvnieka organismā, dziedē ievainojumus. Latvijas dabā vienīgi jūras ūdens ir dabīgs sāls avots. Plēsēji uzņem sāli, ēdot gaļu. Zālēdājiem jāmeklē citi avoti – mednieku izlikts laizāmais sāls vai jūra.
httpv://www.youtube.com/watch?v=cvc1wCCTCtE

The Goshawk

Watch how Goshawk Accipiter gentilis feed on deer hunted down by wolf. It is dangerous to sit on the ground so hawk keeps looking around while ripping off pieces of meat.

Goshawk is common bird in Latvia however since the first half of 20^th century the number has decreased. From 1901 till 1944 people could get money for each shot or caught Goshawk. It was considered ‘hazardous’ because it mostly feed on chickens. 

Ornithologists believe that the number has decreased because in the year 1990 large collective farms (kolkhoz) were liquidated. By the farms always gathered pigeons and other birds Goshawk feed on. There was at least one Goshawk on farm that lived near it. After farm liquidation Goshawk too had to find other feeding places, this is why they can be seen in cities hunting pigeons, crows and other birds.

For now in Latvia nest 2000-3000 pairs while 4000-5000 spend winter here.  The difference is because birds come to Latvia from north and east to spend winter.

httpv://www.youtube.com/watch?v=DJ8gyCwp66A

The Brook Lamprey

The Brook Lamprey is quite common in Latvia, however, you may spot it only in the beginning of summer when they gather at spawning areas. Brook Lamprey presence indicates water quality as they do not live in polluted water. There are still enough clean water bodies in Latvia, while in West Europe this species is rare and specially protected.
The Brook Lamprey is the smallest of all three lamprey species found in Latvia (it rarely reaches 20 cm) and is different from River Lamprey and Sea Lamprey. Brook Lamprey is non-parasitic so they do not feed on other fish. It never travels and spends all his 6-7 year long life in one brook. Moreover, Brook Lamprey spends most of his life as ammocoete buried in mud. Here they feed on detritus – remains of plants and animals. The River Lamprey almost never leaves the sandy or sludgy riverbed. Ammocoete doesn’t have eyes so it may be mistaken for a worm. Only in the end of their life they turn into adults, alimentary canal reduces so they stop feeding and put all their strength into the last great event – spawn. It is interesting that ammocoete is always bigger than adult Brook Lamprey. Sometimes they spawn immature and it’s called neothenia. They start spawning at the beginning of summer when water gets warmer. Spawning site is pebbly overfall that is fixed up by male lampreys pulling some stones away making small fossula for spawning. Fertilization happens when male suck up to females head and their bodies intertwine.
People do not use this lamprey subspecies for food as the secretion from gland within its skin is poisonous and the poison does not decompose in high temperatures.

httpv://www.youtube.com/watch?v=SZjj2TfRu3M

The Water Vole

The species name water vole from Latin Arvicola terrestris can be translated as „inhabitant of the ground” and really this animal spends most of its life in burrows as a typical rodent. As the species name suggests it is connected with water. However, in late autumn this small animal can wander far away and settle down at very dry potato field or orchard. Here they dig burrows like moles and those who do not know may mistake water vole burrows with molehills. Molehills usually are more or less round while water voles burrows are oblong. At steep slopes vole make a den in a burrow while at lower places they build it in grass. In winter the den is made under snow and after it melts down it can be found as round grass ball lying about in a meadow.  In front of their burrow water vole make something like a lawn – they make a small area with shortly gnawed grass. On the bank or grass shrub they develop “dining tables” where they gather and eat food they’ve found nearby. When the tasty part has been eaten the vapid parts are left behind and develop a layer.

In natural habitats they feed on reed and yellow water-lily rootstock, rush, arrowheads, sedge seeds, etc. Sometimes they catch some insects, snails or small fish. In good circumstances they mate several times a year and sometimes have up to 10 baby voles. At some places they may do damage to gardens if they are too much, but we should not forget that water vole is a very important part of ecosystem. They develop burrows that are used by different insects, amphibians and small mammals. They are valuable food for different animals. Using modern technologies we may decrease the harm done by Water Voles, but by exterminating these animals we would cause serious damage to nature and lose very significant and interesting species.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8fcNVX2t1EM

Ūdeņu strupaste

Ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas sugas nosaukums Arvicola terrestris tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „zemes apdzīvotājs”, un tiešām lielāko daļu mūža tā pavada pašas raktās pazemes alās un ir tipisks grauzēju kārtas pārstāvis. Kā jau sugas nosaukumā minēts, tai ir vistiešākais sakars ar ūdeņiem. Tiesa, vēlā rudenī un ziemā tā mēdz aizklīst tālu prom un bieži apmetas pavisam ‘sausā’ kartupeļu lauka malā vai ābeļdārzā.   Te tā pazemē rok alas kā kurmis un nezinošs cilvēks ūdensžurkas rakumus viegli  sajauks ar kurmja rakumiem. Kurmja izmestā zemes kaudze ir regulāra, vairāk vai mazāk apaļa, kamēr ūdensžurkas rakums parasti garenstiepts. Stāvos krastos midzeni iekārto alās, zemākās vietās veido lodveida midzeņus  grīšļu ciņos. Ziemā migas atrodas zem sniega un pēc sniega nokušanas tās kā apaļas zāļu bumbas mētājas pļavā. Ūdeņu strupastes alas priekšā „iekopj” mauriņu, pēc kura var pazīt, ka šo alu apdzīvo ūdensžurka- tās izveido laukumiņu ar īsi apgrauztu zāli. Krastā un uz grīšļu ceriem atrodami „barības galdiņi” – vietas, uz kurieni no tuvākās apkārtnes tiek nesta barība  un notiesāta. Pēc garšīgās daļas apēšanas negaršīgā daļa tiek pamesta un izveido klājienu.

Dabiskajos biotopos barojas ar niedru un dzelteno lēpju sakneņiem, meldriem, bultenēm, grīšļu sēklām utt. No dzīvnieku valsts barības biežāk uzēd pa kukainim, gliemim, mazai zivtiņai. Labvēlīgos apstākļos vairojas vairākas reizes gadā, metienā var būt arī 10 mazuļi. Vietumis, savairojoties ievērojami kaitē dārzniekiem, tomēr nedrīkstam aizmirst, ka ūdeņu strupaste ir ļoti svarīga ekosistēmas sastāvdaļa. Tā ar savu darbību veido alas, kuras kā slēptuvi izmanto kukaiņi, abinieki un sīkie zīdītāji. Ūdensžurkai ir nepārvērtējama vieta plēsīgo zīdītāju un putnu ēdienkartē. Izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, varam samazināt ūdensžurku kaitīgo ietekmi uz lauksaimniecību, bet iznīcinot ūdensžurku pavisam, mēs neizbēgami nodarītu būtisku kaitējumu dabai un zaudētu ļoti nozīmīgu un interesantu sugu.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8fcNVX2t1EM

Vistu vanags

Video materiālā pavērojiet, kā vistu vanags Accipiter gentilis mielojas pie vilku nomedīta brieža. Uz zemes sēdēt ir bīstami, tāpēc vanags nemitīgi raugās apkārt, veikli raujot gaļas gabaliņus,

Vistu vanags Latvijā ir samērā parasts putns, taču to skaits ir ievērojami mazāks nekā 20. gs. pirmajā pusē. No 1901. līdz 1944. gadam par nošautu vai lamatās noķertu vistu vanagu maksāja pat prēmijas. Vistu vanags tika uzskatīts par „kaitīgu”, jo ir regulārs lauku viensētu „ciemiņš”.

Ornitologi uzskata, ka vistu vanagu skaits samazinājies, jo 1990. gados likvidēja kolhozu lopu fermas. Pie fermām vienmēr uzturējās putni, kurus barībā izmantoja vistu vanags, piemēram, mājas baloži. Caurmērā uz katru fermu bijis pa vistu vanagam, kurš tur barojies un tuvumā dzīvojis. Pēc fermu likvidācijas arī vistu vanagiem nācās meklēt citas barošanās vietas, tādēļ mūsdienās tas nereti novērojams pilsētu teritorijās, veikli medījot baložus, vārnas un citus putnus.

Šobrīd Latvijā ligzdo 2000-3000 pāri, taču ziemo 4000–5000 putnu. Tas izskaidrojams ar to, ka pārziemot uz Latviju atlido gan ziemeļu, gan austrumu populāciju putni.

httpv://www.youtube.com/watch?v=DJ8gyCwp66A

Strauta nēģis

Strauta nēģis ir samērā plaši izplatīts Latvijas teritorijā, bet pamanīt to var vienīgi vasaras sākumā, kad tas pulcējas nārsta vietās. Strauta nēģis ir tīra ūdens indikators, piesārņotos ūdeņos nedzīvo. Latvijā vēl netrūkst tīru, nepiesārņotu ūdeņu. Rietumeiropā kļuvis rets un ir īpaši aizsargājama suga.

Strauta nēģis ir mazākais no Latvijā sastopamajām trim nēģiem (tas reti sasniedz 20 cm garumu) un atšķiras no upes un jūras nēģiem ar to, ka strauta nēģa dzīves ciklā nav pusparazitārās stadijas, kuras laikā upes un jūras nēģi piesūcas dzīvām zivīm un pārtiek no to ķermeņa šķidrumiem un muskuļiem. Strauta nēģis nekur neceļo un visu savu max. 6-7 gadus ilgo mūžu pavada vienā un tai pašā strautā. Pie tam, strauta nēģis mūža lielāko daļu pavada kāpura stadijā ieracies strauta dūņās. Te tas barojas filtrējot detrītu, kuru veido augu un dzīvnieku atliekas. Upes nēģis smilšaino vai dūņaino grunti tikpat kā nekad nepamet. Nēģa kāpuram nav acu un tas viegli noturams par tārpu. Tikai mūža nogalē kāpurs pārvēršas pieaugušā stadijā, tam reducējas gremošanas trakts, nēģis pārstāj baroties un visi spēki tiek veltīti pēdējam lielajam (lielākajam notikumam nēģa mūžā) – nārstam. Interesanti, ka kāpuri vienmēr ir lielāki par pieaugušajiem. Reizēm nārsto nepieauguši - kāpura stadijā (neotēnija). Nārstot sāk vasaras sākumā, kad ūdens iesilst virs 15⁰C temperatūrai. Par nārsta vietu izvēlas oļainu straujteci, kuru tēviņi ‘labiekārto’, izvācot lielākus oļus un izveidojot nārsta bedrīti. Apaugļošana notiek tēviņam uz mirkli piesūcoties mātītes galvai un savijoties abiem ķermeņiem kopā.

Cilvēki strauta nēģi neēd, tāpēc, ka tā ādā esošo dziedzeru sekrēts ir indīgs un inde karsējot nesadalās.

httpv://www.youtube.com/watch?v=SZjj2TfRu3M

The Extraordinary Beaver

The Beaver is a rodent with unusual skill. It transforms the environment similarly to us humans making it suitable for its lifestyle. The Beaver build dams that hold up water creating water reservoirs. So it has the opportunity to access food and escape predators if necessary, because water is the only place beaver can feel safe. When on ground it can easily become pray of wolf or lynx. Its eyes are upwards and lifting head up and down it tries to smell approaching dangers. Under water its ears and nostrils close up and wide scaly tail is used as steering wheel. Sensing danger beaver dive while forcefully slapping the water with its broad tail creating great bang that can be heard over great distances and serves as a warning to beavers in the area. When calm it can dive very elegantly without making a sound. A beaver's teeth grow continuously as they wore down by chewing on wood.  Beaver is able to press its lips together behind its teeth to chew under water.

httpv://www.youtube.com/watch?v=WQe6RHb3sfM

The Bluethroat

The Bluethroat Luscinia svecica is very rare in Latvia. Even though it nests in almost all Europe and Asia, in Latvia it can be observed only during migration. Two of ten Bluethroat subspecies can be found in Latvia - White-spotted Bluethroat Luscinia svecica cyanecula and Red-spotted Bluethroat Luscinia svecica svecica.

What these birds need is an overgrown bank of pond, lake or river. In literature it is said that at the end of 19th century and beginning of the 20th century this species were seen regularly on the bushy isles of the Daugava River mouth, as it was near Jelgava. Nowadays the most common White-spotted Bluethroat nests regularly near Lubāna lake.

This time our film cast has had the luck to film Red-spotted Bluethroat. It moves around with small jumps showing great agility. This bird mostly live on the ground and takes longer flight only in emergency situation. It is said that bluethroats are very smart and has a good memory. If you ever try to catch it or cause any damage to it, it will stay away from people forever. They nest on the ground where they lay 6-7 eggs in mid May. Eggs hatch after two weeks. Male takes part in all activities regarding nesting and later both parents take care of their chicks.

httpv://www.youtube.com/watch?v=31sGKYEvNAI

Symbols of nations in shallow ditch

People always have tried to adjust environment to their needs. Look around – how many things you see are not transformed and affected by human activities? We tried make fields, forests, and water courses easy of access and use. Forests became clearances, wetland were dike. In the video you see shallow ditch that is an appropriate habitat for different bird species.
People sing songs about birds, mimic them in dance, and even design of aircraft wings are made after bird wings. Countries in whole world nominate birds are their national bird out of respect for almost 50 years. In the movie we can see a few of them – White Wagtail Motacilla alba – national bird of Latvia, European Robin Erithacus rubecula – “royal bird” of Great Britain, Common Blackbird Turdus merula – symbol of Sweden. European Magpie Pica pica cousin Formosan Blue Magpie has been nominated the national bird of Taiwan, while other Korean Magpie is the symbol of South Korea. Only Common Redstart Phoenicurus phoenicurus for now is without “nationality”.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8EYZ6UMYkGM

Nāciju simboli seklā grāvī

Cilvēki vienmēr ir centušies pielāgot apkārtējo vidi savām vajadzībām. Paverieties apkārt - cik no tā, ko redzat ir nepārveidots un cilvēku darbības rezultātā neietekmēts? Gan laukus, gan mežus, gan ūdensteces esam centušies veidot mums ērtāk pieejamus un izmantojamus. Meži pārtapa līdumos, mitraines nosusināja grāvji. Filmiņā redzams krūmiem aizaudzis, sekls grāvis – tieši šāda mākslīga ainava ir visnotaļ piemērota dzīvotne dažādām putnu sugām.

Putni visā Pasaulē saista cilvēku uzmanību, tos apdzied dziesmās, atdarina dejās, lidaparātos aizgūts putnu spārna dizains.  Aiz cieņas pret putniem jau teju 50 gadus visā Pasaulē valstis nominē  katra savu nacionālo putnu. Filmiņā redzam dažus no tiem  - balto cielavu Motacilla alba - Latvijas nacionālo putnu; sarkanrīklīti Erithacus rubecula - Lielbritānijas „karalisko putnu”;  melno meža strazdu Turdus merula - Zviedrijas simbolu un žagatu Pica pica, kuras Āzijas radiniece – Taivānas zilā žagata ir iecelta par Taivānas nacionālo putnu, taču cita - Korejas žagata ir Dienvidkorejas simbols. Vienīgi erickiņš Phoenicurus phoenicurus pagaidām ir bez „valsts piederības”.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8EYZ6UMYkGM

Atskats uz Slīteres ceļotāju dienu

Dabas draugi - ceļotgribētāji  pagājušās nedēļas nogalē bija mīļi gaidīti Ziemeļkurzemes pussalā starp Baltijas jūru un Rīgas līci. 4. un 5. jūnijā aizvadītas otrās Slīteres ceļotāju dienas. Tās organizēja Dundagas novada dome sadarbībā ar lauku tūrisma asociāciju "Lauku ceļotājs" un Dabas aizsardzības pārvaldi.  Citu aktivitāšu starpā, kuras organizēja vietējie tūrisma uzņēmēji  Dundagā, Kolkā un piekrastes lībiešu zvejniekciemos, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti vadīja  vairākas, tikai šajās  dienā pieejamas  ekskursijas pa Slīteres nacionālo parku. Laika apstākļi lutināja visus - gan organizatorus, gan viesus, tāpēc prieks citam par citu bija dubults. Turpmāk - īsumā par to, kā pagāja 4. jūnijs Slīterē.

Slīteres kājāmgājēji

Ekspedīcija Zvejniekpļavās zoologa Viļņa Skujas vadībā. 30 dalībnieki

Zvejniekpļavas atrodas Slīteres NP rietumu malā. Ekspedīcijas maršruts šķērsoja pļavu, mežu un Ķikānstrauta vecupes. Tik dažādās dzīvotnēs uziet interesantas dzīvnieku klātbūtnes liecības ekspedīcijas dalībniekiem bija viegli. Lai arī trokšņainai cilvēku grupai nav lielu izredžu sastapt zvērus, šī reize bija izņēmums - prāvs briežu bullis uz īsu brīdi parādījās  ceļiniekiem. Garantētu šīs ekspedīcijas apskates objektu skaitā bija āpšu alas, dzeņu apstrādāts priedes stumbenis, arī  skudrulauvas kāpuru veidotās lamatas nelaimīgajām skudrām. Īpaši bonusi   - vilka kaka un rubeņa ola.

Maršruts Augi jūras piekrastē dabas ekspertu Daces Sāmītes un Guntas Gabrānes vadībā. 39 dalībnieki

Maršruta sākuma punkts  Sīkrags ir ciems pie jūras, kurā vēl skatāmas  zvejnieku sētām raksturīgās senās ēkas  un vienīgais ciema mājlops - zirgs. Savukārt, turpat aiz sētām sākas jūrmalas kāpas - mājas sīkstiem, pieticīgiem augiem, pateicoties kuriem baltās jūrmalas smiltis tiek nostiprinātas un nenodara postu zvejniekciemam. Atpazīt un iepazīt savdabīgos augus maršruta dalībniekiem palīdzēja ne tikai zinošās speciālistes, bet arī maršruta lapa „Augi jūras piekrastē” un kabatas formāta noteicējs "Iepazīsim jūras piekrasti" (tapuši ar projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstu) ar kāpu veidošanās un sastopamo augu aprakstiem un bildēm.

Ekskursija: Cilvēku darbības zīmes mežā pieredzējušas vides gides Inas Braunas vadībā. 7 dalībnieki

Ekskursijas maršruts veda no Slīteres bākas pāri pļavām uz pamestām mājvietām, kuras glabā īpatnējus koku stādījumus, ēku paliekas. Arī senu ceļu pēdas vēl nojaušamas Vecmājupes malā. Ceļotāju grupas dalībniekam pieredzējušam rīkstniekam bija viedoklis par kāda koncentriska akmeņu krāvuma nozīmi. Rīkstnieka darbarīks – svārsts – uzrādīja ļoti lielas āderes klātbūtni, tāpēc radās minējums, ka tur atrodas Slīteres ciema magnētiskais centrs.

Ekspedīcija Kolkas dabas daudzveidība: zemes strēle starp ūdeni un uguni entomologa Kristapa Vilka vadībā. 30 dalībnieki

Ekspedīcija veda no Kolkas ciema centra pāri vigām un kangariem līdz Bažu purvam un jūras malai. Izdevās sastapt plēsīgās skudru lauvas, kodīgās smilšvaboles, arī kluso, īpatnējo putnu vakarlēpi. Daļa ceļotāju jau  otro gadu Slīteres ceļotāju dienā bija izvēlējušies doties grūtajā pārgājienā pa Slīteres nacionālā parka mežiem un purviem kopā ar Kristapu.

Slīteres velobraucēji

Velomaršruts Pa Mazbānīša pēdām speciālistes Andras Ratkevičas vadībā. 22 dalībnieki

Vairākas ģimenes bija izvēlējušās doties no Mazirbes uz Sīkragu pa šaursliežu dzelzceļa stigu, kur vēl līdz pagājušā gadsimta vidum kursēja Mazbānītis maršrutā Stende – Ventspils. Visi kopā lūkojām iztēloties Mazirbi pirms simts gadiem, kad grūti izbraucami zemes ceļi uz iekšzemi jeb „kalnu” veda pa smilšaino kangaru mugurām cauri lielajam Slīteres mežu masīvam, kuru tolaik sauca par Undžavu. Cilvēku un preču satiksme toreiz lielākoties notika pa jūru uz 30km attālo Sāmsalu, arī uz citām ostām. Pēc Pirmā pasaules kara šaipusē palika vācu armijas būvētais šaursliežu dzelzceļš, kuru valsts uzturēja līdz pat 1963. gadam. Šis ceļš vietējos cilvēkus aizveda uz tirgu, skolu, pie radiem, domubiedriem, tā palīdzot Ziemeļkurzemes lībiešiem izrauties no nošķirtības.

Atceļā devāmies pa liedagu, izpētot gliemežvākus, nosakot to sugas, iepazīstot brūnaļģi pūsļu fuku, kuras komposts tika  lietots kā mēslojums zvejnieku labības un dārzeņu laukiem.

Slīteres dzīvnieku vērotāji

Vaides pļavas putni un zvēri ornitologa Helmuta Hofmaņa vadībā. Deviņi dalībnieki

Agrais rīts dabas vērotājiem bija „ražīgs”. Izdevās skatīt vaigā melno stārķi, brūno čaksti, lauku balodis, arī vairākus mazputniņus. Vaides pļavā ganījās briežu govs.

Putnu klausīšanās pasākums Putni Zilajos kalnos ornitologa Helmuta Hofmaņa vadībā. Deviņi dalībnieki

Uz Slīteres bākas jumta putnu vērotāji sagaidīja saulrietu, klausoties putnu balsīs un baudot Slīteres mežu un jūras ainavu.

Slīteres darbnīcas

Meža skola pie Šlīteres bākas. Vadītājs - Raits Čakstiņš. 50 dalībnieki

Slīteres bākas pagalmā ceļotājdienas vidū bija atvērta Meža skola. Meža skolas skolotājs, vides inspektors Raits Čakstiņš mācīja noteikt briežu un aļņu dzimumu un vecumu pēc to mežā atstātajām spirām un nomestajiem ragiem. Arī koku un krūmu apkodumi liecina par tiem, kuru barība ir priedes, kārkli un citi kokaugi. Turpat līdzās esošajā namiņā bija izstādītas Slīteres putnu bildes un varēja vērot dzīvnieku video, kas filmēts to dabiskajā vidē ar projekta „Baltijas Zaļā josta” finansiālu atbalstu.

Darbnīca par jūras tematiku Kolkasragā. Vadītāja - Ērika Kļaviņa. 45 dalībnieki

Kolkasragā pie apmeklētāju centra bija uzstādīta zaļa nojume, kurā gan lielie, gan mazie varēja iesaistīties interesantās nodarbēs: izgatavot piespraudi zivtiņas vai putna veidolā, apgleznot lielās smilšgliemenes čaulu, sasiet īstu jūrnieku mezglu. Ne tikai rokām, arī prātam bija darbs – atminēt krustvārdu mīklu, uzzināt, kā zvejojamās zivis sauc vietējie zvejnieki, izpētīt plakātus, kur izskaidrota dzīve Baltijas jūras rifos un putnu barošanās jūrā ziemā. Arī šeit varēja vērot dzīvnieku video kas filmēts to dabiskajā vidē ar projekta „Baltijas Zaļā josta” finansiālu atbalstu.

Slīteres bāka

Ceļotāju dienās bāku apmeklēja aptuveni 200 cilvēku. Ne tikai skats uz mežiem un jūru bija skatāms no bākas. Katrā bākas stāvā tagad ir pa izstādei. Otrajā – Dundagas bērnu dienas centra Mājas bērnu veidotu darbu izstāde „Ziemeļu lietus mežs”, trešajā – viss par Baltijas jūras veidošanos pirms 10 000 gadiem un piekrastes augiem un dzīvniekiem mūsdienās; ceturtajā  -  Moricsalas dabas rezervāta vēsture un dabas vērtības, piektajā – stendi ar informāciju par bākām.

Pērn veiktā ceļotāju anketēšana un šī gada novērojumi apliecina, ka Slīteres ceļotājdienas viesi ir izglītoti cilvēki, kuri izprot  dabas aizsardzības nozīmi, izjūtot atbildību nākošo paaudžu priekšā par Latvijas dabas bagātību saudzēšanu. Uz saredzēšanos citos pasākumos Dundagas novadā šovasar!

Apkopoja Andra Ratkeviča

Slītere awaits you!

Slītere Travellers’ day on 4th and 5th June
For the second time travellers’ day of Slitere National Park will be full of new surprises and adventures for everyone. During this day it will be possible to explore Slitere National Park and experience the legendary coastal lifestyle like never before. You may try everything Slitere National Park can offer for free. There will be two main places of activities – Dundaga and Kolka where information centres will be open for visitors all day. Each and every visitor will receive Slītere Travellers’ day sticker as a participation ticket for the day and a program with all the places and time of activities.

Zilrīklīte - Latvijas faunas retums!

Zilrīklīte Luscinia svecica ir Latvijas putnu faunas retums. Lai arī ligzdo teju visā Eiropā un Āzijā, pie mums tā novērojama galvenokārt migrāciju laikā. No pasaulē zināmajām 10 zilrīklīšu pasugām, Latvijā konstatētas divas – Dienvidu zilrīklīte Luscinia svecica cyanecula un Ziemeļu zilrīklīte Luscinia svecica svecica.

Ar krūmiem aizaugušu upju, ezeru un dīķu malas ir zilrīklīšu stihija. Literatūrā minēts, ka 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Daugavgrīvas apkārtnes krūmainajās salās šī suga bijusi parasta. Tāpat Jelgavas tuvumā tā regulāri novērota. Mūsdienās biežāk novērojamā – Dienvidu zilrīklīte regulāri ligzdo Lubāna ezera apkārtnē.

Šoreiz, „filmēšanas grupai” ir laimējies uzņemt Ziemeļu zilrīklīti. Pavērojiet, kā tā pārvietojas lēcieniem, taču to dara ar apbrīnojamu veiklību. Lido nelabprāt un garākus pārlidojumus veic tikai ārkārtas gadījumos. Literatūrā minēts, ka zilrīklītes apveltītas ar sevišķu gudrību un labu atmiņu. Ja reizi būsiet mēģinājis to sagūstīt vai kā citādi apdraudēt, tā uz visiem laikiem no cilvēkiem turēsies pa gabalu. Zilrīklītes ligzdu vij uz zemes, kur jau maija vidū tiek iedētas 6-7 olas. Olas tiek perētas apmēram divas nedēļas. Līdzās mātītei, perēšanas procesā piedalās arī tēviņš. Vēlāk, cālēnus baro abi vecāki.

httpv://www.youtube.com/watch?v=31sGKYEvNAI

Brochure "Discover the sea coast!" is published

Coastal animal and plant identification key-book "Discover the sea coast!" has been published. It will help identify the most common species of the coast of the Baltic Sea. This pocket size book is waterproof and very easy to use. It may be used while discovering the nature by yourself or while hiking together with guide. You are welcome to find out more about coast of the Baltic Sea and its nature values – animal and plant species that are adapted to always changing and harsh conditions. The coastal territory of Slītere National Park has had very small impact from human activities. Here many endangered species not only in Latvia but also in European level has found their home. In the key-book you will find information about typical animals and plants and nature elements found on the coast, embryonic, white and grey dunes. Edition was prepared by Courland region administration of Nature Conservation Agency implementing Baltic Green Belt Project. [download id="89"]

Slītere Aicina!

Slīteres nacionālā parka Ceļotāju Diena 4.-5. jūnijā.
Slīteres Ceļotāju Diena (SCD) šogad notiek jau otro reizi, un šogad tā sola daudz jaunu pārsteigumu un piedzīvojumu visiem ceļotājiem. Šajā dienā iepazīt Slīteres nacionālo parku un sajust leģendārās piejūras dzīves garšu varēs daudz spilgtāk, nekā parastā nedēļas nogales izbraucienā. Bez maksas varēs izmēģināt visu, ko apmeklētājiem piedāvā Slīteres Nacionālais parks. Pasākumam būs divas galvenās norises vietas: Dundaga un Kolka, kur darbosies informācijas centri. Tajos ikviens apmeklētājs saņems SCD uzlīmi kā piederības zīmi šai dienai, un programmu ar pasākumu vietām un laikiem. Lai laicīgi izdomātu savu dienas plānu (uz dažiem pasākumiem iepriekšēja pieteikšanās), iepriekš vēlams iepazīties ar programmu SCD lapā www.celotajs.lv/sliteresdiena sadaļās: Maršruti, Darbnīcas, Vēderprieki, Objekti, Karte.

1. Maršruti

Divdesmit trīs īpaši SCD sagatavoti maršruti un gidu vadītas bezmaksas ekskursijas

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/mars_lv.html

Visi gidi ir slīterieši – zina tik daudz nostāstus, leģendas – sākot no kājgriežu un vikingu laikiem, caur padomjlaiku slēgto zonu, Slīteres rezervāta laikiem, līdz pat šodienas nostāstiem par Šķēles līkumu u.c. „slavenām”, vietējiem vien zināmām vietām. Tie mācēs ievest arī jūs zvēru un putnu pasaulē, kur paši tik vienkārši nevariet nokļūt.

- 8 maršruti gājējiem dabā (3-11km / 1-5 stundas) – gan viegli, piemēroti bērniem, gan grūtāki, ejot pa mežu un purvu. Ceļotājiem būs vajadzīgi ērti apavi un laika apstākļiem piemērots apģērbs.

- 5 velomaršruti (14-30km) – dažādas grūtības pakāpes – gan pa autoceļiem, gan meža ceļiem un liedagu.

- 6 maršruti auto ceļotājiem – piemēram, ~ 90 km garš izbrauciens ar armijas auto (GAZ-66) pa militārā mantojuma objektiem: bijušo tanku ceļu Irbenes upes krastos, apskatot Irbenes radiolokatoru un citas vietas.

- 3 maršruti laivotājiem – apkārt Kolkas bākai vai ar kapteini dižjūrā.

- 2 maršruti putnu un zvēru vērotājiem.

2. Darbnīcas

Divpadsmit radošās un izziņas darbnīcas

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/mars_darbnicas_lv.html

Putnu klausīšanās nakts pasākums pie Šlīteres bākas

Jūras darbnīcas Kolkasragā - Zivtiņu uzvīšana, gliemežvāku apgleznošana, mezglu siešana, meža zvēru ragu pielaikošana, u.c. nodarbības. Filmas "Ieraugi jūru" skatīšanās.

3. Vēderprieki

Slīteres garšīgie lauku labumi

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/mars_vederprieki_lv.html

Kūpinātas zivis un tradicionālie sklandrauši – varēs nogaršot, izmēģināt, iegādāties gan Dundagas tirdziņā gan pie saimniecēm un  zvejniekiem zivju kūpināšanas un sklandraušu cepšanas vietās.

4. Objekti

Viss atvērts!

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/mars_objekti_lv.html

Vietas, izstādes, ekspozīcijas, uzņēmumi, kas visi tiks atvērti šajās divās dienās priekš Slīteres ceļotājiem: Dundagas pils, Šlīteres bāka, lībiešu tautas nams Mazirbē, u.c.

6. Tirdziņš „Ražots Slīterē!”

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/prog_tirgus_lv.html
Dundagas tirgus laukumā ceļotājiem no plkst. 11:00 vietējie amatnieki, saimnieces un mākslinieki piedāvās nobaudīt un iegādāties visu, kas ražots Slīterē vai tās tuvākajā apkārtnē. 

7. Kurzemes Dziesmu diena – 4. jūnijs

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/prog_koncerts_lv.html

Slīteres ceļotāju dienas laikā Dundagā notiks Kurzemes dziesmu diena jeb tradīcijas atjaunošanas 75 gadu jubileja kopš pirmās dziesmu dienas Dundagā 1936.gadā. Svētku dalībnieku gājiens 19:00, koncerts 20:00 un zaļumballe 22:00.

Tiekamies Slīterē!

Informāciju sagatavoja:

Asnāte Ziemele, LLTA „Lauku ceļotājs”

Projekts finansēts ar Eiropas Komisijas Life programmas finansiālu atbalstu. Līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds un LR Vides ministrija.

Pavasaris kāpās

Strauji atnākušas siltais laiks tā vien aicina doties dabā. Tiem, kas dzīvo jūras tuvumā būtu pēdējais laiks apciemot jūru un kāpas. Tieši pavasarī kāpās sastopami viskrāšņākie augi, jo vēlāk, vasaras svelmē ir grūti raisīt ziedus un nogatavināt sēklas. Un tad, kad mēs dodamies kāpās sauļoties daļa augu jau izplata sēklas. Viena no sugām, kuru tikai retajam izdodas redzēt ziedot ir neīstā tūsklape. Neīstā tūsklape ir sastopama priekškāpās un šobrīd zied gaiši dzelteniem ziediem, kuri sakārtoti vālītē. Vasarā, kad augs ir noziedējis, kāpās var redzēt lielas zaļas lapas ar sudrabainu apsarmi apakspusē, kuras ir līdzīgas māllēpeņu lapām. Pelēkajās kāpās patlaban zied tāda Latvijā aizsargājama augu suga, kā Gmelina alise. Augs zied spilgti dzelteniem ziediem, kuri patīkami smaržo. Pēc noziedēšanas tikai zinātājs augu atšķirs, jo tas ir necils un pelēcīgā krāsā, tādējādi saplūstot ar pelēko kāpu. Samērā bieži pelēkajās kāpās un jūras piekrastes sausajos priežu mežos sastopama Latvijā aizsargājamā augu suga - pļavas silpurene. Silpurenes zieds atgādina zvaniņu, zieda violetās lapiņas klāj pelēki matiņi. Noziedot silpurenei ziedu vietās izviedojas „galviņa ar pūkainiem matiņiem”, kuru veido auga sēklas ar lidmatiņiem. Iesakām visiem izmantot iespēju un apskatīt ziedošos kāpu augus jau tuvākajās brīvdienās!

Neparastais grauzējs bebrs

Bebrs ir grauzējs ar neparastu spēju. Tas līdzīgi cilvēkam pārveido vidi, padarot to piemērotu sev. Bebrs būvē dambjus, kuri aiztur ūdeni, veidojot ūdenskrātuves. Tā dzīvnieks iegūst iespēju piekļūt barībai un vajadzības gadījumā izbēgt no plēsēju zobiem, jo tikai ūdenī bebrs jūtas drošs. Atrodoties uz sauszemes tas viegli var kļūt par upuri vilkam vai lūsim. Bebra acu skatiens vērsts augšup un cilājot purnu augšup lejup bebrs cenšas saost tuvojošās briesmas. Ienirstot bebra ausis un nāsis aizveras, platā zvīņainā aste peldot un nirstot kalpo kā stūre. Sajutis briesmas, bebrs ienirstot bliež ar asti pa ūdeni, tā radot pamatīgu plunkšķi, kas dzirdams samērā tālu un brīdina citus bebrus. Savā nodabā bebrs ienirst ar elegantu vieglumu gandrīz bez trokšņa. Bebra priekšzobi aug visu mūžu, jo graužot koksni tie nemitīgi dilst. Bebrs spēj sakļaut lūpas aiz priekšzobiem, lai varētu grauzt zem ūdens.

httpv://www.youtube.com/watch?v=WQe6RHb3sfM

Rubeņu lielvalsts

Rubeņu riests Slīteres NP, Bažu purvā ir lielākais Eiropā. Te 2009. gadā vienkopus riestoja 66 rubeņu gaiļi. Mozaīkveida ainava un stingrais aizsardzības režīms nodrošinājis Slīterei rubeņu lielvalsts statusu.

Rubeņi riesto agri pavasarī. Tēviņi - gaiļi pulcējas riesta vietās, no plašas apkārtnes. Te tie aizņem savas teritorijas, kuras aizsargā. Par robežstabiem kalpo ciņi, mazi kociņi, zāļu puduri. Vērtīgākās teritorijas atrodas riesta centrā. Visi cenšas ieņemt teritoriju pēc iespējas tuvāk centram, tāpēc riesta centrā teritorijas ir mazākas, perifērijā – lielākas. Tēviņi šņāc, rubina, demonstrē krāšņo spalvu tērpu un draud viens otram, izkliedzot īpašu brīdinājuma saucienu. Tas viss tiek darīts necili tērpto rubeņu vistu dēļ, tāpēc visu šo izdarību intensitāte pieaug, kad riestā ierodas rubeņu vistas. Tās cenšas nosēsties centrā, kur gaiļu blīvums ir lielākais. Vistas ir tās, kuras izvēlas gaili ar kuru pāroties. Vairumā gadījumu tie ir daži aktīvākie gaiļi no visa riesta. Pēc apaugļošanas, vistas izvēlas ligzdvietu riesta tuvumā un vienas pašas uzņemas visas ar ligzdošanu saistītās rūpes. Gaiļi turpina riestot, kad vistas jau uzsāk ligzdošanu. Ja kādai vistai pirmais dējums iet bojā, tā var doties uz riestu un apaugļoties vēlreiz.