Kopā nedēļas nogalē, 4. un 5. oktobrī ornitologiem Kolkas raga apkārtnē izdevās novērot 82 putnu sugas un kopā uzskaitīt vairāk nekā 20 000 putnu. Kā interesantākie novērojumi jāatzīmē divu vidējo klijkaiju novērojums, kā arī gredzenošanai noķertais dzeltensvītru ķauķītis. Dzeltensvītru ķauķītis ligzdo Tālajos Austrumos, Mongolijā un Ķīnā un Eiropā ir rets maldu viesis, parasti pēc spēcīgākiem dienvidaustrumu vējiem. Jāpiezīmē, ka šis jau ir ceturtais šajā rudenī Kolkā gredzenošanai noķertais dzeltensvītru ķauķītis. Kopā Latvijas Ornitoloģijas biedrības organizētajā ekskursijā piedalījās 26 dalībnieki. Gaidis Grandāns, ornitologs
Putnu diena Kolkasragā
Eiropas Putnu vērošanas dienas - EuroBirdwatch14 Latvijā organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kas ir BirdLife International partneris Latvijā, ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu un sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Putnu vērošana Kolkas ragā (pastaiga), Dundagas novads. Tikšanās 4.oktobrī plkst. 8.00; 10.00 un 12.00 pie Kolkasraga informatīvā centra. Pieteikšanās: 26638608. Ekskursijas vadītājs Gaidis Grandāns.
Par citiem pasākumiem šeit.
Slīteres Kukaiņu nakts
Kukaiņu nakts programma: Pagalmā
no plkst. 21:00 „Puļķu maizes” cepšana
no plkst. 21:30 Kukaiņu slaidšovi un noskaņu mūzika
no plkst. 22:00 – 23:00 Naktstauriņu gaismošana
Namiņā
no plkst. 21:00 -23:00 Dabas filmas un skaņas
Dabas takā
plkst. 21:30 pārgājiens kopā ar zoologu Vilni Skuju
Šlīteres bāka atvērta
no plkst. 21:00 - 23:00
Gaidīsim dabas draugus, Slīteres Kukaiņu nakts "fanus". Vakara programmā nebūs kukaiņu pētnieku stāsti, kā bija ierasts iepriekš, taču ikviens apmeklētājs varēs patstāvīgi vērot kukaiņu pulcēšanos lampu gaismā uz baltās sienas, baudīt seškājaiņu foto slaidrādi, skatīt filmas par nacionālajiem parkiem Šlīteres bākas namiņā, kā arī vērot naksnīgu skatu no Šlīteres bākas uz jūru, mežu un tālās Ventspils atblāzmu. Slīteres dabas taka ar meža nakts skaņām un smaržām palīdzēs sajust dabas noslēpumainību, varenību un trauslumu.
Lasiet par pērnā gada Kukaiņu nakti entomologa Uģa Piterāna blogā!
Slīteres balto stārķu pārim piecas olas
Tiešsaistes kamera pie balto stārķu ligzdas Slīteres nacionālajā parkā rāda, ka ligzdā ir piecas olas! Atvainojamies, ka tehnisku problēmu dēļ attēls ir visai lēns, taču, bruņojoties ar pacietību stārķu ģimenes dzīves ainas novērot ir iespējams.
Naktsputnu klausīšanās ekskursija
Piektdienas vakarā, 4. aprīlī notiks naktsputnu klausīšanās ekskursija Slīteres nacionālajā parkā. To vadīs pieredzējušais dabas pētnieks Vilnis Skuja.
Ekskursijas sākums plkst. 21:00. Pulcēšanās Dundagas novada Šlīterē stāvlaukumā pie Šlīteres bākas. Ekskursijas laikā plānots pārbraukt no vienas Slīteres nacionālā parka vietas uz citu, kopumā veicot aptuveni 50 kilometrus maršrutā Šlītere – Sīkrags – Mazirbe –Cirstes –Neveja –Šlītere.
Šādās ekskursijās daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem. Bet dalībniekiem jāatcerās, ka jāspēj ļoti klusi uzvesties un uzmanīgi klausīties, jāvelk nečaukstošs apgērbs, ūdens necaurlaidīgi apavi. Tāpat līdzi jāpaņem lukturītis.
Tapušas īsfilmas par Latvijas nacionālajiem parkiem
Dabas aizsardzības pārvalde pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumam īstenojusi projektu, kura ietvaros tapušas piecas īsfilmas par Latvijas nacionālajiem parkiem un citām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Visas īsfilmas iepazīstina ar nacionālajos parkos un citviet Latvijā sastopamajām dabas vērtībām no parka apmeklētāju skatpunkta. Visas filmas ieskaņotas latviešu un angļu valodās.
Aptuveni 15 minūšu garās filmas stāsta par Ķemeru, Gaujas, Slīteres un Rāznas nacionālajos parkos sastopamajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, to raksturīgajām ainavām un tūrisma iespējām parkos. Katrā no filmām kā galvenie varoņi darbojas jauni cilvēki, kas savas ekskursijas laikā sastopas ar parkā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, vides inspektoriem, dažādu muzeju darbiniekiem, kā arī dodas apmeklēt nacionālo parku dabas izglītības centrus un populārākos dabas tūrisma objektus. Savukārt, filma par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām sniedz ieskatu Latvijas daudzveidīgajā dabā un dabas aizsardzības vēstures attīstībā.
Uzņemtās filmas ir sava veida nacionālo parku vizītkartes, kas gan ārvalstu tūristus, gan mūsu pašu cilvēkus iepazīstina ar Latvijas dabu, kultūru un iedzīvotājiem un saistošā veidā atspoguļo aizsargājamo dabas teritoriju nozīmīgumu, kā arī to sniegtos ieguvumus cilvēkam.
Filmas veidojusi kompānija „ELM Media”, kas specializējusies tieši dabas filmu uzņemšanā. ELM Media arhīvā atrodamas arīdzan citas filmas par Latvijas dabu, piemēram, filmu cikls „Pieci stāsti par dabu”, filma par Engures ezera dabas vērtībām un filma „Purvu noslēpumi”.
Filmas apskatāmas gan Dabas aizsardzības pārvaldes (http://daba.gov.lv/public/lat/aktualitates/video1/latvijas_daba/), gan Vimeo (http://vimeo.com/86676624) interneta vietnēs.
Filmas ir izmantojamas nekomerciāliem mērķiem, cilvēku izglītošanas nolūkos.
Filmas tapušas projekta „Reprezentatīvā filmu izveide par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām mūsdienīgā usb datu nesējā” ietvaros.
Vērtīgu purvu atjaunošanas darbi Slīterē
Ziema ir īstais laiks, lai veiktu darbus, kas paredzēti dabas vērtību uzturēšanai un atjaunošanai. Sevišķi rūpīgi jāplāno krūmu un koku izzāģēšana vietās, kur radītais traucējums varētu ietekmēt lielo plēsējputnu ligzdošanu. Tāpēc projektā NAT-PROGRAMME paredzētie eksperimentālie biotopu apaimniekošanas darbi tiek veikti laikā, kad tie vismazāk ietekmē dzīvotnes.
Projekta ietvaros 2014. gada sākumā pabeigta lielākā daļa darbu Slīteres nacionālā parka kaļķainajos zāļu purvos. No krūmiem un kokiem atbrīvoti 5,2 ha jau daļēji aizauguša zāļu purva un iepriekšējās vasaras beigās izpļauta niedrainākā purva platība. Saglabātas vecas priedes un kadiķi, veidojot mozaīkveida ainavu. Šlīteres Zilo kalnu kraujas pakājē atrodamie zāļu purviņi atbilst Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamam biotopam Kaļķaini zāļu purvi, kas ir reta, sarūkoša un tādēļ īpaši aizsargājama dzīvotne Latvijā.
Kaļķaini zāļu purvi Latvijā agrāk bijuši plašāk izplatīti, taču mūsdienās tie kļuvuši ļoti reti un apdraudēti. Mainoties cilvēku dzīvesveidam, zāļu purvi tikpat kā vairs netiek izmantoti siena ieguvei, tāpēc arvien retāk tiek pielietotas tādas zāļu purviem labvēlīgas apsaimniekošanas metodes kā pļaušana un ekstensīva ganīšana. Arī meliorācija, purvu pārvēršana lauksaimniecības zemēs, kūdras ieguve, apmežošana un aizaugšana, darījusi savu, un sugām izcili bagātās, īpatnējās dzīvotnes turpina sarukt. Aizaugšana skārusi arī Šlīteres purviņus, kas ir neatņemama šī nacionālā parka izcilās dabas bagātības daļa.
Kaļķainie zāļu purvi ir viena no sugām bagātākajām dzīvotnēm Latvijā. Taču īpašā sugu kopuma saglabāšanai nepieciešamas atklātas, kokiem neaizaugušas platības – purviņiem aizaugot ar mežu, mainās sugu sastāvs un daudzas sugas nepiemēroto apstākļu dēļ izzūd. Šlīteres purviņu apsaimniekošanas nepieciešamība norādīta arī nacionālā parka dabas aizsardzības plānā un uz to mudinājuši arī dabas pētnieki. Tādēļ paveiktais ir nozīmīgs ieguldījums retu, sarūkošu dzīvotņu atjaunošanā. Darbi tiks turpināti arī 2014. gadā, atkārtoti pļaujot niedres.
Šādus darbus veicot, būtiski uzkrāt pieredzi un to dokumentēt. Latvijā īstenoti jau vairāki nozīmīgi augsto jeb sūnu purvu atjaunošanas pasākumi, taču zāļu purvu atjaunošanas pieredze joprojām ir niecīga. Tāpēc gan Slīteres nacionālajā parkā, gan citviet projekta teritorijās jau 2013. gadā ierīkoti pastāvīgi parauglaukumi, kuros tiek novērota apsaimniekošanas darbu ietekme, kā arī vērtēti izmantotie paņēmieni un to sekmes. Tas ļaus izmantot labo pieredzi un izvairīties no kļūmīgiem ieteikumiem, izstrādājot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijas.
Līdzīgi darbi 2013. gada rudenī projekta NAT-PROGRAMME ietvaros īstenoti arī kaļķainajos zāļu un avoksnāju purvos Ķemeru un Gaujas nacionālajos parkos. Kopumā projekta ietvaros apsaimniekoti ap 10 ha purvu biotopu.
Pirms apsaimniekošanas pasākumiem 2013. gada vasarā. – purvs aizaudzis ar zemām priedītēm.
Pēc apsaimniekošanas pasākumiem 2014. gada sākumā – pēc priedīšu un krūmu izciršanas purvs kļuvis krietni atklātāks. Saglabātas tikai vecās priedes, kadiķi un neliela daļa jaunāko priežu. 
Pirms apsaimniekošanas pasākumiem 2013. gada vasarā – aizaugošs zāļu purvs ar blīvu krūmu segumu.. Pēc apsaimniekošanas pasākumiem 2014. gada sākumā – tagad jau daudz skrajāks.
Agnese Priede,
projekta NAT-PROGRAMME purvu eksperte