Zilrīklīte Luscinia svecica ir Latvijas putnu faunas retums. Lai arī ligzdo teju visā Eiropā un Āzijā, pie mums tā novērojama galvenokārt migrāciju laikā. No pasaulē zināmajām 10 zilrīklīšu pasugām, Latvijā konstatētas divas – Dienvidu zilrīklīte Luscinia svecica cyanecula un Ziemeļu zilrīklīte Luscinia svecica svecica.
Ar krūmiem aizaugušu upju, ezeru un dīķu malas ir zilrīklīšu stihija. Literatūrā minēts, ka 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Daugavgrīvas apkārtnes krūmainajās salās šī suga bijusi parasta. Tāpat Jelgavas tuvumā tā regulāri novērota. Mūsdienās biežāk novērojamā – Dienvidu zilrīklīte regulāri ligzdo Lubāna ezera apkārtnē.
Šoreiz, „filmēšanas grupai” ir laimējies uzņemt Ziemeļu zilrīklīti. Pavērojiet, kā tā pārvietojas lēcieniem, taču to dara ar apbrīnojamu veiklību. Lido nelabprāt un garākus pārlidojumus veic tikai ārkārtas gadījumos. Literatūrā minēts, ka zilrīklītes apveltītas ar sevišķu gudrību un labu atmiņu. Ja reizi būsiet mēģinājis to sagūstīt vai kā citādi apdraudēt, tā uz visiem laikiem no cilvēkiem turēsies pa gabalu. Zilrīklītes ligzdu vij uz zemes, kur jau maija vidū tiek iedētas 6-7 olas. Olas tiek perētas apmēram divas nedēļas. Līdzās mātītei, perēšanas procesā piedalās arī tēviņš. Vēlāk, cālēnus baro abi vecāki.