Slīteres nacionālais parks

Slīteres nacionālais parks (SNP) ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Teritorijas vecākā daļa dibināta 1923. gadā, izdalot maz skartu meža masīvu 1100 ha platībā Slīteres Zilajos kalnos pie Dundagas muižas Šlīteres pusmuižas, kuru sauca par Šlīteres dabas pieminekli. Mūsdienās tā ir viena no SNP rezervāta zon`ām – Slīteres rezervāts, kura mežā un purvos jau vairāk nekā 90 gadus netiek veikta saimnieciskā darbība, vienīgi dabas pētniecības darbi un biotopu kopšanas pasākumi, ja tādi ieplānoti SNP dabas aizsardzības plānā. 1957. gadā teritoriju paplašina un pārdēvē par Slīteres dabas rezervātu. Pašreizējā SNP teritorija izveidota 2000. gadā uz Slīteres dabas rezervāta bāzes. SNP sauszemes platība ir 16360 ha.

Baltijas ledus ezera krasta līnija – Zilie kalni – ir ģeoloģiski vecākā SNP daļa. Tos sedz veci, maz skarti platlapju meži ar lielu bioloģisko daudzveidību. Savukārt, ģeoloģiski jaunāks ir īpatnējs reljefa formu kopums – kangaru vigu komplekss. Tās ir pirms aptuveni 6000 gadu Baltijas jūras veidošanās gaitā radušās garas, vaļņveida kāpas – kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām – vigām paralēli Baltijas jūrai un Rīgas līcim. Starp Kolku un Bažu purvu paralēli jūrai savstarpēji mijas 150 – 180 kāpas un ieplakas. Mūsdienās nekur pasaulē tik lielā platībā šāda veida komplekss nav atrodams. SNP lielākais purvs ir Bažu purvs (1880 ha), kas atrodas kangaru – vigu kompleksā. Jaunākie ģeomorfoloģiskie veidojumi ir kāpas jūras krastā, kas teritorijas mazapdzīvotības un kādreiz ierobežotās pieejamības dēļ saglabājušās maz pārveidotas.