Ar projekta «Baltijas Zaļā josta» palīdzību tapusi jauna grāmata «Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā». Grāmatas autore ir Māra Zirnīte, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta krājuma un pētniecības virziena Nacionālā mutvārdu vēsture* koordinatore.
Grāmatā „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” publicēti sešu lībiešu dzīvesstāsti. Tie ieved lasītāju grāmatas varoņu ikdienā, kas ritējusi Lūžņās, Lielirbē, Sīkragā, Pitragā un Vaidē – senajos lībiešu zvejniekciemos pie Baltijas jūras. Varam lasīt gan par Pirmajā pasaules karā piedzīvoto, kad lībieši tika evakuēti uz iekšzemi, pametot saimniecības liktenim, par pirmās Latvijas brīvvalsts laiku ar Mazbānīti - jauno satiksmes līdzekli, kas pa šaursliežu dzelzceļu pārvadāja ne tikai preces un pasažierus, bet ienesa senajos lībiešu zvejniekciemos izglītību, attīstību, izaugsmi. Tad sekoja Otrais pasaules karš ar jaunām bēgļu gaitām un pēckara gadi ar pierobežas zonas likumiem, kas nosvītroja cerības uz lībiešu tautas pastāvēšanu viņu senču zemē. Jaunieši bija spiesti doties uz Ventspili, Rīgu, daudzi jau bija emigrējuši uz Rietumiem, citi izsūtīti uz Sibīriju.
Tomēr dzīvesstāstos nereti uzdzirkstī prieks par dzīvi, darbu, lepnums par dabas bagātību un skaistumu, ar humoru atklājas cilvēku attiecību nianses. Ikviens teicējs runājis latviešu valodas tāmnieku dialektā, kas respektēts arī grāmatā. Teicēju pašu sacerētie dzejoļi publicēti lībiešu valodā.
Lielākā daļa seno lībiešu zvejniekciemu Ziemeļkurzemē tagad ir kādas īpaši aizsargājams dabas teritorijas sastāvdaļa - Slīteres nacionālā parka, Ovīšu dabas lieguma. Skaudrie vēstures vēji nav saudzējuši cilvēku likteņus, taču devuši patvērumu dabas daudzveidībai. Ne tikai Ziemeļkurzemes piekrastē, bet arī cauri visai Eiropai no ziemeļiem uz dienvidiem pa bijušā dzelzs priekškara zonu stiepjas tā sauktā «Eiropas Zaļā josta» - aizsargājamās dabas teritorijas retu dzīvnieku un augu sugu, vietējo tautu kultūras un militārās vēstures mantojuma saglabāšanai nodibinātas vairāk nekā divos desmitos Eiropas valstu pierobežas teritoriju.
Grāmata bagātīgi ilustrēta ar fotogrāfijām no teicēju personīgajiem ģimenes albumiem, etnogrāfisko ekspedīciju laikā fiksētajiem fotokadriem, arī Vilho Seteles 1912. gadā uzņemtajiem kadriem, kas glabājas Somijas Muzeju apvienības fotoarhīvā.
Grāmatas kopsavilkums angļu valodā izdots atsevišķā brošūrā «Livonians in Northern Kurzeme», kas pieejama arī elektroniski: [download id="92"].
* Lībieši un lībiešu krasta iedzīvotāju atmiņas iekļautas atsevišķā Nacionālā mutvārdu vēsture krājuma kolekcijā.
