SNP ūdenstilpēs turpinās zaļo varžu nārsts. Latvijā sastop ezeru vardi Rana ridibunda, dīķa vardi Rana lessonae un hibrīdsugu - zaļo vardi Rana esculenta. Uzskata, ka suga izveidojusies krustojoties ezeru un dīķa vardei. Abas izejas sugas krustojas ar saviem hibrīdiem un dod auglīgus pēcnācējus, tāpēc zaļo varžu noteikšana ir visai sarežģīta.
Brūnās vardes sāk nārstot pašas pirmās. To ķermenis krāsots brūnos toņos. Latvijā sastopamas divas brūno varžu sugas – parastā un purva varde. Abas sugas pēc izskata ir grūti atšķiramas, bet pavasarī – riesta laikā, to izdarīt ir daudz vieglāk. Varžu riesta dziesmas atšķiras. Parastās vardes nārsta vietā varžu koris murrā kā kaķis, bet purva vardes rada skaņu it kā vārītos un burbuļotu milzīgs katls. Nereti abas sugas dzirdamas vienuviet. Abu sugu tēviņi riesta laikā greznojas zilgani. Parastās vardes tēviņi šajā laikā iegūst zilganu pakakli, purva vardes tēviņiem zilgani ir arī sāni. Pie tam purva varde ir ar spicāku degungalu un īsākām ekstremitātēm.
Parastās vardes ziemu pavada zem ūdens, ierakušās dūņās. Vairums purva varžu ziemo uz sauszemes. Nārsta vietās pirmie ierodas tēviņi. Noskatījuši piemērotu vietu, tie sāk dziedāt un gaida mātītes, kuras ierodas vēlāk un nārsta vietā pavada trīs reizes īsāku laiku kā tēviņi. Riests ilgst vien 2-3 nedēļas. Mātītei tēviņš pieķeras īpaši cieši. Tēviņi mīlas karstumā, nespēdami atrast mātīti, mēdz apķert viens otru un pat nedzīvus priekšmetus. Mātītes ir lielākas augumā, tāpēc spēj lēkt ar visu mīlnieku tā it kā uz muguras tai būtu tikai mugursoma un nekas vairāk. Ikrus mātīte izlaiž ūdenstilpes dibenā, tai pat brīdī ‘mugursoma’ - tēviņš izlaiž spermu un lieta darīta – ikri apaugļoti. Pēc diennakts ikru apvalki stipri uzbriest un paceļas pie ūdens virsmas. Atkarībā no ūdens temperatūras agrāk vai vēlāk no ikriem izšķilsies kurkuļi.
Ziemeļkurzemes piekrastē piemērotos biotopos vardes sastopamas lielā skaitā. SNP biežāk sastopama parastā varde, bet dažviet, piemēram, Pēterezera vigā purva varde nārsto lielā skaitā. Tā iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Kā īpaši aizsargājamas brūnās vardes ir iekļautas ES Biotopu direktīvas un Bernes konvencijas pielikumos. Varžu klātbūtne liecina par vides kvalitāti. Vardēm ir nepārvērtējama loma barības ķēdēs.