 |
Tagad, rudenī dzērves lido uz ziemošanas vietām Vidusjūras piekrastē un Ziemeļāfrikā, bet jau martā tās atgriezīsies savās ligzdošanas vietās Latvijā. Slīteres nacionālajā parkā ligzdo aptuveni 10-20 dzērvju pāri. |
Ligzdu dzērves būvē no niedrēm un citu augu daļām uz purva saliņas vai pie applūdušas teritorijas, veidojot ko līdzīgu apaļam uzbērumam, kura vidū iedēj divas olas. Pēc mēneša izšķiļas cāļi, kuri ir spējīgi sekot vecākiem barības meklējumos jau nākamajā dienā. Dzērves ir veģetārietes, pārtiek no dažādiem augu valsts produktiem, taču dažkārt barojas arī ar kukaiņiem, vardēm un pat pelēm.
httpv://www.youtube.com/watch?v=0QMX-rFYZDY
Ķīvīte ir putns, kuru piemin latviešu tautas dziesmās. Tas tāpēc, ka ķīvītes viegli pamanāmas pļavās, ganībās, tīrumos. Taču šī suga ligzdo arī purvos un kūdras laukos. Slītere ir bagāta ar mežiem, lauksaimniecības zemju šeit maz, tādēļ pie mums ķīvīte ligzdo Bažu purva atklātajā daļā.
Zivju gārnis un jūras krauklis ir divas sugas, kuras ligzdo kolonijās tiešā ūdeņu tuvumā. Salīdzinoši šķidru Ligzdu no dažādiem zariem tas būvē kokos, dažviet arī lielo ezeru niedrājos – tieši uz sagāztajām niedrēm, kur iedēj 3-5 olas. Pēc nepilna mēneša šķiļas mazuļi, kuri vēl vairākas nedēļas vecāku aprūpēti pavada ligzdā. Savdabīgi tiek baroti mazuļi, proti, vecāki barību atrij un nesagremotu nodod mazuļiem. Kā jau putniem, kuriem ēdienkartē dominē zivis (ihtiofāgiem), to mēsli satur slāpekli, fosforu un kāliju, proti, mēslos esošo vielu koncentrācija ir tāda, kas pat desmitkārtīgi pārsniedz šo elementu daudzumu, kāds ir neietekmētās vietās. Dabā tas izpaužas kā izdedzis pleķis – līdzīgi kāds veidojās zem balto stārķu ligzdām.
Upes tilbīte ir Latvijā parasta ligzdotāja. Kā liecina nosaukums, tad šī suga ir saistīta ar ūdeņiem. Ligzda uz zemes netālu no kādas upītes, ezera, dīķa, kur tiek iedētas trīs olas. Aptuveni trīs nedēļas pārmaiņus perē gan mātīte, gan tēviņš. Mazuļi ligzdu pamet dažu stundu laikā pēc izšķilšanās. Upes tilbīšu ēdienkartē ietilpst dažādi kukainīši, to kāpuri, sliekas un zirnekļi. Tilbītes ir migranti, kuri ziemu pavada Āfrikā.
Mazais ērglis ir gājputns, kas ziemo Āfrikā un DA Āzijā. Latvijā tas atgriežas aprīlī un uzreiz steidz aizņemt ligzdošanas teritoriju. Ligzdu mazais ērglis būvē kāda lapu koka zaru staklē vai arī uz egles sānu zariem. Jau maijā, ar dažu dienu intervālu tiek izdētas divas olas, taču parasti izaug tikai viens cālis. Šai sugai ir raksturīgs kainisms – parādība, kad vecākais cālis nogalina jaunāko. Mazie ērgļi barojas ar sīkajiem grauzējiem strupastēm un vardēm. Interesanti, ka cāļa pirmajās dzīves nedēļās barību uz ligzdu nes vienīgi tēviņš. Mātīte uzturas ligzdā un baro cāli ar maziem no medījuma atdalītiem gaļas gabaliņiem.
Mazais ērglis ir Latvijā samērā parasts ligzdotājs, šeit ligzdo 3000 - 5000 pāru, kas ir aptuveni 15% no pasaules populācijas! Slīteres nacionālā parka teritorijā ligzdo vien 2-4 mazo ērgļu pāri, jo šajā teritorijā ir salīdzinoši maz pļavu, kur ērglis varētu baroties.
Ieskatīties mazo ērgļu dzīvē var arī tiešraidē no ligzdas Teiču dabas rezervāta apkārtnē. Vairāk par šo projektu skatīt www.pomarina.lv
Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā sastopamajiem dienas plēsīgajiem putniem, kura spārnu atpletums sasniedz pat 2,4 metrus. Tas ligzdo pieaugušos mežos, parasti, netālu no atklātiem ūdeņiem – dīķu, ezeru vai jūras tuvumā. Ligzdu tas būvē koka galotnes daļā no salīdzinoši masīviem koku zariem. Pēdējo 10 gadu laikā jūras ērgļu skaits ir pieaudzis. Šobrīd Latvijā ligzdo apmēram 100 pāru. Šogad Slīteres nacionālā parka teritorijā pirmo reizi atrasta apdzīvota jūras ērgļa ligzda.
Pelēkā vārna Latvijas dabā parasta, bieži novērojama visu gadu. Lielākā daļa Latvijā ligzdojošo vārnu ziemo Rietumeiropā, savukārt Latvijā ziemu pārlaiž vārnas no ziemeļiem un austrumiem.
Kraukļa prāta spējas mēdz salīdzināt ar suņu un pērtiķu intelektu. Krauklis prot izmantot citus dzīvniekus, lai gūtu sev labumu. Piemēram, plēsīgie zvēri dzirdot un redzot kraukļus riņķojam un kraucam virs meža uzzina, kur ir medījums. Kraukļi šādu barības objekta norādīšanu izmanto savā labā, jo paši nespēj nomedīt stirnu, briedi vai alni. Taču kraukļi zina, ka uzrādot vilkam medījumu, pārpalikumi tiks arī kraukļu ģimenei. Līdzīgi kraukļi izmanto arī cilvēku. Ziemeļu tautu mednieki, sekojot kraukļiem ne reizi vien tikuši pie medījuma. Kraukļiem pēcāk tiek dzīvnieka iekšas. Šo kraukļa īpašību dēļ Ziemeļu tautām krauklis ir svēts dzīvnieks, kura nogalināšanu uzskata par grēku.