kolka, 17.06.2012. laikam vējš bij jūrā visu nedēļu apmaldījies. tagad ticis laukā un priecājās, cik uziet. kolkā joprojām zied ceriņi un kastaņi. tik vējš tagad dzenā tos krēmbaltos ziedus pa gaisu šurpu turpu. vakarā rieta laikā alnis iznācis liedagā. nezin, vai arī saulrietu skatīties vai prom no odiem pie vēja, vai vienkārši tāpat, ziņkāres dzīts. tikmēr vējš uzpūš stingrāk, un lielo ķīru bariņš kolkasraga vecās bākas drupu aizsegā paceļas spārnos virs lielākas jūrasviļņa šalts. un otrā pusē ir sāmsalas pīļu ģimene pilnā sastāvā - tētis, mamma un viena strīpa ar mazajiem... Tu atnāc līdz jūrai, it kā Viņa viena un tā pati, taču katru reizi uzdāvina Tev kautko no jauna atkal. un atkal.
K.