Kolka, 02.08.2013.
šorīt rīta agrumā pāri mežaceļam aizrāpoja Skrejvabole. vakar pēcpusdienā man garām pašāvās Admirālis. vai tā ir Nejaušība, ka viņi te atrodas un dodas turp, kurp viņi šobrīd dodas. lai gan es piederu tiem, kuri domā, ka Dzīvē daudz ko nosaka Nejaušība, dabā tomēr ir arī ļoti daudz Likumsakarību. piemēram, kukaiņi nemēdz haotiski kaut kur skriet, lidot, lēkt. kāda daļa varbūt arī tā dara, bet parasti tomēr ir kaut kāds iemesls, kāpēc dzīvnieki ir tur, kur viņi ir. šī tad ir mūsu sarunu galvenā tēma divu nedēļu garumā Kukaiņpraksē, kas notiek reizi divos gados Kolkā.
rītarosme, brokastis, neliela ievadlekcija, praktiskie darbi, pusdienas, laboratorijas darbi, vakariņas, kādas Entomoloģiskas sporta aktivitātes (drīz tā varēs nosaukt volejbolu, jo man jau ir vesela volejbola komanda, kas sastāv faktiski tikai no Mūsu katedras studentiem), neformālas kukaiņaktivitātes – kinokukaiņi, kukaiņi erudīcijas spēlēs, mūzika un kukaiņi. tāds bija šo divu nedēļu ikdienišķais plāns. plānā tik daudz kas jāietver, jo kukaiņi ir Dzīvības daudzveidības pārliecinoši lielākā daļa. atceros, ka pirms daudziem gadiem, kad vēl iznāca žurnāls „Latvijas Daba”, tur es izlasīju rakstu, ka faktiski mēs dzīvojam nevis cilvēka veidotā pasaulē, bet Kukaiņu pasaulē. viņi taču tiešām ir pilnīgi visur un vienmēr. bez kukaiņiem ierastā kārtība sabruktu viens divi. Apputeksnētāji, visādi tauriņi, bites un kamenes. tie, kuri kaut ko Noārda, grauž un sagrauž, visādi koksngrauži, mušu lērums un smalkas ērcītes (tās gan nav kukaiņi, bet posmainas kājas tomēr ir). lielajiem visu laiku vajag kaut ko ēst, un tās Ēšanas lietas bieži tieši uz kukaiņiem balstās.
Kukaiņprakse - tie bij studentiskā stilā ieturēti vēlie rakstudarbi, praulgraužu atrašanas prieks, entomoloģiskie tīkliņi lielā skaitā Kolkas pļavās, no jauna radīti termini, katru dienu pa kādam zelta vērtam izteicienam. Pavisam deviņi studenti šoreiz gribēja saprast kukaiņlikumsakarības. tik ļoti dažādi cilvēki, bet kopā – varētu teikt, uz divām nedēļām tāda liela Ģimene.
K.