Ziema ir īstais laiks, lai veiktu darbus, kas paredzēti dabas vērtību uzturēšanai un atjaunošanai. Sevišķi rūpīgi jāplāno krūmu un koku izzāģēšana vietās, kur radītais traucējums varētu ietekmēt lielo plēsējputnu ligzdošanu. Tāpēc projektā NAT-PROGRAMME paredzētie eksperimentālie biotopu apaimniekošanas darbi tiek veikti laikā, kad tie vismazāk ietekmē dzīvotnes.
Projekta ietvaros 2014. gada sākumā pabeigta lielākā daļa darbu Slīteres nacionālā parka kaļķainajos zāļu purvos. No krūmiem un kokiem atbrīvoti 5,2 ha jau daļēji aizauguša zāļu purva un iepriekšējās vasaras beigās izpļauta niedrainākā purva platība. Saglabātas vecas priedes un kadiķi, veidojot mozaīkveida ainavu. Šlīteres Zilo kalnu kraujas pakājē atrodamie zāļu purviņi atbilst Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamam biotopam Kaļķaini zāļu purvi, kas ir reta, sarūkoša un tādēļ īpaši aizsargājama dzīvotne Latvijā.
Kaļķaini zāļu purvi Latvijā agrāk bijuši plašāk izplatīti, taču mūsdienās tie kļuvuši ļoti reti un apdraudēti. Mainoties cilvēku dzīvesveidam, zāļu purvi tikpat kā vairs netiek izmantoti siena ieguvei, tāpēc arvien retāk tiek pielietotas tādas zāļu purviem labvēlīgas apsaimniekošanas metodes kā pļaušana un ekstensīva ganīšana. Arī meliorācija, purvu pārvēršana lauksaimniecības zemēs, kūdras ieguve, apmežošana un aizaugšana, darījusi savu, un sugām izcili bagātās, īpatnējās dzīvotnes turpina sarukt. Aizaugšana skārusi arī Šlīteres purviņus, kas ir neatņemama šī nacionālā parka izcilās dabas bagātības daļa.
Kaļķainie zāļu purvi ir viena no sugām bagātākajām dzīvotnēm Latvijā. Taču īpašā sugu kopuma saglabāšanai nepieciešamas atklātas, kokiem neaizaugušas platības – purviņiem aizaugot ar mežu, mainās sugu sastāvs un daudzas sugas nepiemēroto apstākļu dēļ izzūd. Šlīteres purviņu apsaimniekošanas nepieciešamība norādīta arī nacionālā parka dabas aizsardzības plānā un uz to mudinājuši arī dabas pētnieki. Tādēļ paveiktais ir nozīmīgs ieguldījums retu, sarūkošu dzīvotņu atjaunošanā. Darbi tiks turpināti arī 2014. gadā, atkārtoti pļaujot niedres.
Šādus darbus veicot, būtiski uzkrāt pieredzi un to dokumentēt. Latvijā īstenoti jau vairāki nozīmīgi augsto jeb sūnu purvu atjaunošanas pasākumi, taču zāļu purvu atjaunošanas pieredze joprojām ir niecīga. Tāpēc gan Slīteres nacionālajā parkā, gan citviet projekta teritorijās jau 2013. gadā ierīkoti pastāvīgi parauglaukumi, kuros tiek novērota apsaimniekošanas darbu ietekme, kā arī vērtēti izmantotie paņēmieni un to sekmes. Tas ļaus izmantot labo pieredzi un izvairīties no kļūmīgiem ieteikumiem, izstrādājot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijas.
Līdzīgi darbi 2013. gada rudenī projekta NAT-PROGRAMME ietvaros īstenoti arī kaļķainajos zāļu un avoksnāju purvos Ķemeru un Gaujas nacionālajos parkos. Kopumā projekta ietvaros apsaimniekoti ap 10 ha purvu biotopu.
Pirms apsaimniekošanas pasākumiem 2013. gada vasarā. – purvs aizaudzis ar zemām priedītēm.
Pēc apsaimniekošanas pasākumiem 2014. gada sākumā – pēc priedīšu un krūmu izciršanas purvs kļuvis krietni atklātāks. Saglabātas tikai vecās priedes, kadiķi un neliela daļa jaunāko priežu. 
Pirms apsaimniekošanas pasākumiem 2013. gada vasarā – aizaugošs zāļu purvs ar blīvu krūmu segumu.. Pēc apsaimniekošanas pasākumiem 2014. gada sākumā – tagad jau daudz skrajāks.
Agnese Priede,
projekta NAT-PROGRAMME purvu eksperte