Bilžu galerija šeit. Ieskatāmies Slīteres Ceļotāju dienās, pievēršoties interesantākiem un pat kurioziem notikumiem.
Ekskursijai pa kangaru mugurām bija pieteikušies tik daudz dalībnieku, ka palīgā vadītājai Inai Braunai izsauca Lienīti Iesalnieci. Taču «Skaisto skatu» 40 cilvēku grupa, uz savu roku vai, pareizāk sakot, uz savu kāju izstaigājuši Pēterezera taku, paziņoja, ka pārguruma dēļ vairs nejaudā iet pa kangariem... Toties Lienītes Iesalnieces vadītajā grupā visus pārbaudījumus varonīgi pārvarēja arī kāds mazulis ar ratiņiem.
Starp Jāņa Šlūkes vadītajiem aptuveni 20 cilvēkiem, kas gāja gar Vecroču upi, viena trīsdesmitgadniece visu maršrutu nostaigāja basām kājām. Salīdzinājumam šo rindiņu autors pie Šlīteres bākas ar basām kājām spēja veikt apmēram 1,3 m garo sajūtu taku, kuras pirmais posms bija klāts ar smalkām smiltīm, pēdējais — ar mīkstām sūnām, bet vidus — ar čiekuriem un zariņiem.
Jāņa Šlūkes pārgājiena dalībnieki jūsmoja par ceļā sastapto stirnu un bebru apgrauztiem skujkokiem, kas, pēc vadītāja stāstītā, esot liels retums.
Vides gides Inas Braunas kvartets atklāja apšubekas un vilku ekskrementus, ko tautas valodā gan sauc trīsreiz īsākā vārdā.
Gaidis Grandāns no Latvijas Pūču izpētes biedrības aptuveni 20 interesentiem atklāja, ka, spītējot uzskatam, ka šajā laikā putni vairs nemigrē, Ceļotāju dienas apliecināja — tālie migranti, kā purva ķauķis, krūmu ķauķis un mazais svilpis, lielā skaitā vēl ir ceļā uz ligzdošanas vietām. Par visinteresantāko apgredzenoto putnu sestdien G. Grandāns atzina zaļo ķauķi, kas ziemo Indoķīnā. Neparasts fakts — purvu ķauķis ir putns, kuram nav savas dziesmas, tas atdarina tikai citu putnu dziesmas.
Uzteicama bija vietējo ļaužu līdzdalība. Tā, piemēram, veloaplī «No Mazjūrs līdz Dižjūrai» caur Dūmeli trešdaļa no 30 cilvēkiem bija Melnsila jaunieši!
Pirms noslēgum Kolkas «Ūšos» Ceļotāju dienu īpašie viesi, «Valtera restorāna» pavāri, bažījās, vai būs gana daudz ēdēju. Īstenība izrādījās pretēja — pavāriem pietrūka ēdienu! Šo rindiņu autors gan paguva nogaršot īpašo sendviču, kūpināto foreli un neparasto saldēdienu un ar visu atbildību apliecina — bija garšīgi, sātīgi un kabatai pieņemami.
Jauki piepildījās mūspusē līdz šim neredzēta iecere — vakara vadītāja Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa uzrunāja dažādus tirdziņa dalībniekus, aicinot pie mikrofona īsi iepazīstināt ar sevi un savu produkciju. Brīvi, nepiespiesti un ģimeniski.
Skaitļi un fakti, un pateicības
Ziņo Alanda Pūliņa no Tūrisma informācijas centra
11 dažādos dabas un kultūrvēsturiskos pārgājienos piedalījās pavisam 450 cilvēki.
Atsevišķus pārgājienus vajadzēja atkārtot 2–6 reizes.
2 veloapļos pavisam piedalījās 50 cilvēki, 4 izbraucienos ar laivām — 60, ar ūdens velosipēdiem pa Zēņu dīķi — ap 30, bišu dzīvi «Ziedkalnos» vēroja ap 40 interesentu, ar loku šāva ap 30 strēlnieku, Lībiešu tautas namā un «Stūrīšos» uz izstādēm un degustācijām viesojās kopā ap 220 cilvēku, Šlīteres bākā un tās apkaimē — ap 200, šos visus saskaitot, varam teikt, ka Ceļotāju dienu norisē piedalījās ap 1000 ceļotāju. Pašos «Ūšos» vēl apgrozījās kāds tūkstotis cilvēku, tiem papildus pieskaitāmi arī ļaudis no vairākiem lielajiem autobusiem un 40 lietuviešu grupa.
Milzīgs paldies visiem dūšīgajiem gidiem, īpaši Lienītei Iesalniecei, kas zibenīgi atsaucās, paldies arī Inetai Siliņai no Ēvažiem un Mārai Zadiņai, kas vadīja veloapļus. Paldies par izturību gidiem, kuriem vajadzēja savu maršrutu mērot vairākkārt, īpaši Edgaram Milleram, kas savu pārgājienu sestdien vadīja 6 (!) reizes. Paldies lieliskajai tirdziņa rīkotājai Ilzei Šteinei, vislielākā pateicība par viesmīlību, izturību un pretimnākšanu visos jautājumos «Ūšu» saimniecei Dženetai Marinskai! Paldies Inorai Sproģei, pēcpusdienas vadītajai Marijai Bērziņai un visiem koncerta dalībniekiem «Ūšu» sētā. Milzīgs paldies ļoti atsaucīgajiem un izturīgajiem Kolkas skolēniem Elizabetei, Annai, Tomam, Kārlim un Ralfam, kas smaidīgi un runīgi visu dienu, sākot jau no plkst. 10.00, sagaidīja ikvienu ceļotāju «Ūšos», dalīja informācijas lapas un ierādīja autovietas. Pateicība tiem, kurus varbūt ātrumā esam piemirsuši pieminēt.
Ziņas apkopoja un arī pašu piedzīvotajā dalījās Alnis Auziņš un Diāna Siliņa
www.dundaga.lv