Tawny Owl - bird of the year

Tawny Owl Strix aluco is the bird of the year 2011 in Latvia. It is the most common owl in Latvia. Although, there is word ‘forest’ in Latvian in its name, you may see it more often in parks, avenues or graveyards, as there are more great trees with appropriate holes for this bird. This is the 16th year when bird of the year is determined in Latvia. Usually rare and specially protected bird species owns this title, however, this year one of the most common nocturnal birds in Latvia was chosen to draw attention to its lifestyle and thus help it return to its home - forest as United Nations General Assembly declared 2011 as the International Year of Forests. Campaign organizer Latvian Ornithological Society (BirdLife Partner) in cooperation with Nature Conservation Agency invite everybody to make and place artificial tree holes – bird-houses.

Harsh and snowy winters make it very hard for owls to find food as the thick snow with crust keeps mouse-like rodents safe from their claws. Winter like that was in year 2009/2010 when weak or already dead owls were find in many towns or forests in Latvia.

If you find seemingly fearless owl, at this time of the year, carefully, trying to avoid their sharp claws, put this animal in a fir-tree where it cannot be caught by dogs or cats and it can’t be seen by crows – they don’t like nocturnal birds.

However, if you find owl chicks in summer, you must not take them with you trying to “save” them. You have to remember that young owls leave their nest (tree hole) before they have learned how to fly, so the best that you can do is put this frustrated young bird on some bigger branch. Parents are somewhere near, watching you.

Meža pūce - 2011. gada putns

Par 2011. gada putnu Latvijā ir nominēta meža pūce Strix aluco. Tā ir visbiežāk sastopamā Latvijas pūce. Lai arī sugas nosaukumā ir minēts vārds „mežs”, tur sastapt pūci varēsiet retāk nekā parkos, alejās vai kapos, jo šajās vietās ir daudz vairāk lielu dimensiju koku ar piemērotiem dobumiem. Šis ir sešpadsmitais gads, kad Latvijā tiek nominēts gada putns. Kā uzsver Latvijas ornitoloģijas biedrības  valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus – gada putna akciju laikā līdz šim uzmanība visbiežāk pievērsta retiem un īpaši aizsargājamiem putniem, taču šogad par gada putnu izvēlēts viens no parastākajiem naktsputniem, lai liktu cilvēkiem aizdomāties, kāpēc meža pūcei bieži vien nav vietas mūsu mežos, un ANO pasludinātajā Starptautiskajā mežu gadā aicinātu palīdzēt meža pūcei atgriezties mājās - mežā. Akcijas organizatori Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina sabiedrību gatavot un izvietot mākslīgus koku dobumus – pūču būrus.

Bargās un sniegotās ziemās pūcēm ir grūti sagādāt pārtiku, jo biezais, nereti ar sērsnas kārtu klātais sniegs neļauj piekļūt peļveidīgajiem grauzējiem, kuri omulīgi pavada ziemu zem sniega. Tieši šāda ziema bija 2009./2010. gadā, kad daudzviet Latvijas pilsētās un mežos tika atrastas novārgušas vai jau nobeigušās pūces.

Ziemā, atrodot šādu šķietami bezbailīgu pūci, vislabāk, uzmanoties no pūces nagiem, novietojiet dzīvnieku kādā eglē, kur tam netiek klāt suņi, kaķi un tas nav uzkrītoši redzams vārnveidīgajiem putniem- tiem ļoti nepatīk nakts putni.

Savukārt vasarā, ja gadās uziet pūču mazuļus tos nekādā gadījumā nevajadzētu nekur nest un „glābt”.  Jāatceras, ka pūču mazuļi ligzdu (koka dobumu) atstāj pirms iemācās lidot, tāpēc labākais, ko šādos gadījumos var darīt ir pūcēnus uzcelt kāda koka zarā. Pūcēnu vecāki ir turpat tuvumā un vēro jūs!

Kailcirtes priežu mežos apdraud Latvijas medņus

Šā gada februārī Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) noslēdza darbu pie vairākus gadus ilguša pētījuma par medņu riestiem, kā rezultātā izstrādāti ieteikumi medņu riestu apsaimniekošanai. Lai turpmāk nodrošinātu gada putna aizsardzību, būtiskākā LOB rekomendācija ir medņu apdzīvotajās teritorijās atteikties no priežu mežu ciršanas kailcirtēs. Ornitologi norāda, ka medņu skaits un izplatība Latvijā arvien turpina samazināties. Saglabājot līdzšinējos saimniekošanas apjomus un metodes, mednis no Latvijas teritorijas var izzust jau tuvāko desmitgažu laikā. "Latvijas valsts mežos atrodas vairāk nekā 90 % no visiem Latvijas medņu riestiem. Tāpēc mēs ceram, ka AS "Latvijas valsts meži", apzinoties savu lielo atbildību Latvijas medņu aizsardzībā, ņems vērā LOB rekomendācijas medņu riestu apsaimniekošanai. Ir iespējams reizē saimniekot mežā un aizsargāt medņus, tikai jāgrib to darīt," uzsver LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Pētījuma ietvaros secināts, ka medņus ļoti negatīvi ietekmē Latvijas mežos visizplatītākais saimniekošanas veids - kailcirtes. Kailcirtes rada lielus "robus" starp medņu apdzīvotajām teritorijām un sadrumstalo tās sīkās vienībās. Medņiem raksturīga vāja izplatīšanās spēja, tādēļ tie arvien straujāk izzūd. Kailciršu negatīvā ietekme izpaužas arī netieši. Piemēram, kailcirtēs savairojas peļveidīgie grauzēji, kas piesaista lapsas un citus plēsīgos dzīvniekus, kuri apdraud arī medņus.

Būtisks medņu barības augs ir mellenes. Izcērtot mežu kailcirtē, mellenes pazūd un sāk atjaunoties tikai pēc 20-30 gadiem. Laikā no 2003. līdz 2007. gadam melleņošanai piemērotu mežu platība samazinājusies par 7385 ha. Samazinoties šādu mežu platībai, cilvēki arvien biežāk spiesti meklēt mellenes medņu riestu mikroliegumos, kur mellenes vēl saglabājušās, jo šajās vietās mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta. Diemžēl šāds traucējums medņu mazuļu vadāšanas laikā palielina to bojāeju.

Bieži tiek uzskatīts, ka kailcirtes sausajos priežu mežos ir pieļaujamas, jo tās imitē šiem mežiem raksturīgo dabisko traucējumu - degšanu. Taču pētījums parāda, ka starp degušiem un kailcirtē nocirstiem mežiem ir būtiskas atšķirības. Kailcirtēs pietiekamā daudzumā nesaglabā kritušus kokus, kas nodrošina medņiem slēptuves, un dažāda vecuma dzīvus kokus, kas saglabātos, mežam nodegot. Turklāt nodegušos mežos labi atjaunojas mellenāji un slapjākās vietās bagātīgi saaug spilves, kas arī ir svarīgs medņu barības augs.

Lai nodrošinātu medņu aizsardzību, LOB arī aicina medņu apdzīvotajās teritorijās apturēt cirsmu koncentrēšanas metodes izmantošanu, kā arī pārtraukt jebkādu mežsaimniecisko darbību laikā no 1. marta līdz 15. maijam. Teritorijās, kur 1 km rādiusā vismaz 60 gadu veca meža īpatsvars ir mazāks par 40% jāpārtrauc mežu ciršanu, kamēr agrāk izcirstās mežaudzes nav sasniegušas šādu vecumu.

Pētījums veikts ar AS "Latvijas valsts meži" finansiālu atbalstu projekta "Medņu riestu telpiskā sadalījuma pašreizējā stāvokļa analīze un priekšlikumu izstrādāšana medņu riestu dzīvotņu apsaimniekošanai, balstoties uz riestu dzīvotņu analīzi" ietvaros.

Lai pievērstu uzmanību medņa aizsardzībai un mežu apsaimniekošanas problēmām Latvijā, LOB nominējusi medni par 2010. gada putnu.

Papildu informācija: LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, e-pasts: viesturs@lob.lv, tālr.: 29459742