Skaistajā 20. marta priekšpusdienā pie Vaides dīķa bija pulcējušies 20 Pasaules ūdens dienai veltītā pārgājiena Ciemos pie Vecročupes bebra dalībnieku.
Diena kā radīta pastaigai. Pulkā bija lielākoties Dundagas novada iedzīvotāji, arī Latvijas Universitātes bioloģijas studenti, kas nedēļas nogali pavada Kolkas prakses bāzē, jo pārgājiena gids zoologs Vilnis Skuja ir tik erudīts dabas pētnieks, ka jaunajiem ir ko pamācīties.
Vilnis pirms došanās ceļā demonstrēja bebra galvaskausu ar zobiem, lai izskaidrotu bebra galvenā darbarīka darbības principu. Pārgājiens izvērtās divdaļīgs. Pārgājiena pirmās daļas maršruts veda pa vēl biezo ledu uz Vaides dīķa rietumkrastu, jo vietējais iedzīvotājs un tūrisma uzņēmējs Ivars Hausmanis tur bija manījis svaigus bebra grauzumus. Redzējām, ka tad, kad ziemas gardums bērzs ir apēsts, bebrs ķeras klāt priedei, vēl arvien smādējot melnalksni. Izsmeļošajā Viļņa stāstījumā bija ļoti daudz informācijas par visām bebra dzīves pusēm, gan ģimenes dzīvi, gan tā fizioloģijas īpatnībām, gan dzīves grūtībām. Izrādās, ka viena bebru ģimene jeb bebru māte un bebrs tēvs turas kopā visu mūžu, taču bērni ģimenē dzīvo tikai divus gadus, jo jādod vieta mazākajiem brāļiem un māsām. Bebru ģimene ir spiesta laiku pa laikam pārvākties, pametot iekopto mājvietu, jo tuvumā esošie augi (gan zālaugi, gan kokaugi) ir apēsti. Pārgājiena dalībnieki, nonākot pie svaigas ieejas bebru mājā, varēja lielo grauzēju saost, aptaustīt rūpīgi nomizotos bērzu zarus, ielikt savu plaukstu bebra pēdas nospiedumā.Pa ceļam satikām zaļu vairogblakti. Par to mums pastāstīja klātesošais entomologs Kristaps Vilks.
Pārgājiena otrā daļa notika Vecročupes krastos, kurus klāj veci, bioloģiski vērtīgi priežu meži. Upes straumi vairs neklāja ledus, tāpēc varēja no ūdens izvilkt dažu labu ūdenī dzīvojošu bezmugurkaulnieku un demonstrēt klātesošajiem. Gan Vilnis, gan Kristaps vērsa uzmanību uz jauna un veca priežu meža atšķirībām. Vecročupes krasti ir viena no skaistākajām Slīteres nacionālā parka vietām, kurai līdzīgās ornitologs Māris Strazds Slīteres nacionālā parka ziņu pēdējā numurā salīdzinājis ar par slīpētu dimantu.
[nggallery id=36]