meža cauna

European Pine Marten

CAx.jpg

Corpse of dead animal is very important for many birds and animals to survive, so for a while they don’t have to worry were to get anything to eat. Here it is not strange that predators feed on carrion. In deep forest animals dare to approach carrion in daylight, but if the corpse is exposed animals come to eat only at night. European Pine Marten Martes martes is one of the most common predator that can be seen in forests of Slitere National Park and Latvia. This almost half meter long animal weighting 0.8-2.2 kg has brow coat. In winter its thick undercoat makes coat look greyish. Throat patch colour varies from light yellow to bright orange. This small animal has very long fingers with sharp nails that help climb trees and walk across snow without going down. Males mostly remain on ground because they are heavier than females that are lighter and can easily jump from tree to tree.

European Pine Marten has very wide food range. In summer they usually feed on different insects, amphibians, small insectivores, mouse-like rodents, birds, berries and fruits. When there is a bad year for mouse-like rodents pine marten mostly feed on squirrels and birds. It really likes honey that pine marten seeks not only in bumblebee nest but also in bee-gardens. In winter mostly it live by carrion. Pine marten can eat about 100g meat at once. It has to eat as much as 1/5 of its own weight a day to survive, so it has to run around quite much to make that happen.

Hunting area in winters is larger than 10km2, so if pine marten has had bad luck in hunt it has to run even 30km to have something to eat, so carrion is very important. When tummy is full pine marten goes to its lair to sleep. Lair usually is made under tree roots, tree stumps in hollows or squirrel nests. However, if the weather is nice enough it can sleep in bigger bird nests, but when it is very cold it make a nest under snow. If there are many pine martens in the same territory they go hunting each by itself. To stay out of any conflicts, they leave scent marks. To mark their territory martens leave faeces, urine, rub their anal sacs against branches, ground or snow. When little animal is eating it shouldn’t lose alertness so time to time it stands up to look around.

European Pine Marten is a rare animal in Western Europe while in Latvia it is common. Harsh winters when there are many fallen animals is celebration for this small animal.

httpv://www.youtube.com/watch?v=XiCIkl2J5cM

Meža cauna

Krituša dzīvnieka līķis ziemā daudzām putnu un zvēru sugām nodrošina izdzīvošanu. Ilgāku laiku nav jāuztraucas par to kur dabūt ēdamo. Mūsu platuma grādos tas nav nekas neparasts, ja plēsīgie dzīvnieki ziemā pārtiek no maitas. Tā ir neatņemama ēdienkartes sastāvdaļa. Meža biežņā zvēri uzdrīkstas nākt pie maitas arī gaišā dienā, bet pie atklātā vietā krituša zvēra plēsēji parādās naktī. Viens no parastākajiem plēsējiem, kuru šādās vietās var novērot ir meža cauna (Martes martes)- Latvijā un SNP plaši izplatīta suga. Aptuveni pusmetru garais un 0,8-2,2 kg smagais sermuļu dzimtas zvēriņš tērpies brūnā kažokā. Ziemā biezā pavilna padara zvēriņu zilganpelēku. Pakaklē tam ir gaišs plankums, kura krāsa variē no gaiši dzeltenas līdz spilgti oranžai. Caunai ir ļoti gari, asiem nagiem bruņoti pirksti. Tie ļauj dzīvnieciņam veikli kāpelēt koku vainagos un negrimt irdenā sniegā. Tēviņi ir smagāki par mātītēm, tāpēc vairāk uzturas uz zemes. Mātītes ir vieglākas un ļoti veikli pārvietojas pārlecot no koka uz koku.

Meža caunas barības klāsts ir ļoti plašs. Vasarā tās barībā dominē kukaiņi, abinieki, rāpuļi, sīkie kukaiņēdāji, peļveidīgie grauzēji, putni, ogas un augļi. Peļveidīgo neražas gados lielāka nozīme meža caunas iztikā ir vāverēm un putniem. Tai ļoti garšo medus un tā meklē ne tikai kameņu ligzdas, bet pie izdevības apmeklē arī bišu dravas. Ziemas ēdienkartē vismaz 30-40% aizņem maita. Vienā paņēmienā meža cauna var apēst aptuveni 100 g gaļas. Dienā tai jāapēd barības daudzums, kurš ir aptuveni vienāds ar 1/5 daļu no pašas svara. Lai iegūtu šādu barības daudzumu, caunai nākas krietni noskraidīties. Ziemā caunas medību iecirknis ir lielāks kā 10 km2. Ja medībās neveicas, caunai nākas noskriet pat 30 km, tāpēc kritis dzīvnieks ir ļoti vērtīgs. Paēdusi, tā pa taisnāko ceļu dodas uz migu gulēt. Migas ierīko zem koku saknēm, celmiem, koku dobumos vai vāveru ligzdās. Jaukā laikā var atklāti gulēt lielāku putnu būvētās ligzdās, bet lielā salā midzeni ierīko zem sniega.

Ja caunu daudz, tās vienā un tajā pašā teritorijā medī dažādos diennakts laikos. Lai izvairītos no konfliktiem, tās komunicē neklātienē – atstājot smaržzīmītes. Caunas iezīmē teritoriju ar ekskrementiem, urinējot un berzējot anālos dziedzerus gar zariem, zemi vai šajā gadījumā gar sniegu. Ēdot nedrīkst zaudēt modrību, tāpēc zvēriņš laiku pa laikam paceļas pakaļkājās un apskatās apkārt.

Rietumeiropā meža cauna ir rets dzīvnieks, Latvijā to ir daudz. Bargas ziemas, kad daudz kritušu dzīvnieku, caunai ir svētki.

httpv://www.youtube.com/watch?v=XiCIkl2J5cM