Īsi pirms Mārtiņiem, 8. novembrī Ventspils muzeja vēstures otrdienā notika likteņstāstu pētnieces Māras Zirnītes jaunās grāmatas „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” atvēršanas svētki. Svētkus svinēt bija atnākuši turpat pussimts ventspilnieku, kuru dzimtas saknes ir Ziemeļkurzemes lībiešu zvejniekciemos.
Svētku atmosfērā lieliski iederējās lībiešu folkloras ansambļa „Kāndla” muzikālais pavadījums. Lībiešu zvejniekciemu sadzīves atmosfērā ieveda grāmatas varones Alvīnes Mūrnieces no Lūžņām balss, kas iemūžināta filmā „Aizslēgtais krasts” un arī pārējo grāmatas varoņu Emīlijas Rulles no Lielirbes, Irmgardes Matildes Cerbahas un Elfrīdas Virgīnijas Žagares no Sīkraga, Kārļa Dišlera no Pitraga un Paulīnes Kļaviņas no Vaides atmiņu fragmentu lasījumi „ventiņu mēlē” jeb tāmnieku dialektā, kas respektēts arī grāmatā. Tēja, cienasts un jaunā grāmata, kuras vāks ieturēts lībiešu karoga krāsu gammā, tika ikvienam šīs vēstures otrdienas apmeklētājam.
Mājīgajā atmosfērā autore Māra Zirnīte dalījās atmiņās par turpat 30 gadus seno pagātni, kad viņa un citas likteņstāstu krājējas ne bez grūtībām veica etnogrāfiskās ekspedīcijas pa lībiešu krastu. Svešādi un mazliet komiski mūsdienās skan jēdziens „propuska” jeb caurlaide, bez kuras tolaik neviens „svešais” nevarēja iebraukt armijas stingri apsargātajā robežas zonā, kura sedza teju visu Latvijas rietumu piekrasti, jo 20. gadsimta astoņdesmitie, kad sākās valodnieku etnogrāfiskās ekspedīcijas pa Latvijas pamattautas lībiešu ciemiem, vēl aizvien bija aukstā kara un dzelzs priekškara laiki, kad Eiropa bija sadalīta divās naidīgās pusēs.
Simtiem vērtīgu likteņstāstu ierakstu glabājas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālā mutvārdu vēstures krājumā. Māras Zirnītes grāmata „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” ar sešiem stāstiem izdoti pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētajam projektam „Baltijas Zaļā josta”, jo šī projekta mērķis ir celt gaismā gan dabas, gan kultūras mantojumu, kas sarežģītajā 20. gadsimtā bija patvēries zem bijušā dzelzs priekškara Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, tādā veidā kļūstot par Eiropas mēroga iniciatīvas „Eiropas Zaļā josta” sastāvdaļu un bagātību.