Par iespēju paēst ir jācīnās. Priekšroka ir augumā lielākiem un vecākiem putniem. Krauklis jūt jūras ērgļu kareivīgo noskaņojumu un neuzdrīkstas sākt ēst. Barā kraukļi justos daudz drošāk un uzvestos nekaunīgāk.
Ērgļi un citi putni Slīteres nacionālajā parkā
Lai apzinātu par apdraudētu uzskatītās Baltijas jūras ērgļu populācijas stāvokli, 1976. gadā Zviedrijā tika iniciēta starptautiska gredzenošanas programma, kuras ietvaros ērgļus gredzeno ar krāsainiem gredzeniem (skatīt attēlu). Ar optisko ierīču palīdzību tie ir nolasāmi no attāluma. Iegūtie dati ļauj sekot putnu izplatībai, to izdzīvošanas sekmēm un citiem populāciju raksturojošiem lielumiem. Jūras ērgļu piesaistei izmanto kritušus dzīvniekus, ar kuriem tie labprāt barojas. Programmai pievienojušās Baltijas jūras valstis, Norvēģija un Baltkrievija. Latvija programmai pievienojās 1984. gadā. Gredzenu nolasīšana uzsākta Ķemeru nacionālajā parkā, Slīteres nacionālā parka speciālisti programmai pievienojās 2008. gadā.
Izmantojot izdevību nolēmām novietot webkameru ērgļu piesaistes punktā, dodot iespēju arī jums ieskatīties šo lielo putnu dzīvē.
 |
Jūras ērglis - lielākais no Latvijā sastopamajiem ērgļiem. Spārnu izpletums līdz 2,4 m. Lidojumā uzkrītoši plati spārni. Apspalvojums brūns. Pieaugušajiem putniem aste balta, jaunajiem astes spalvas raibas, stūrspalvu gali ar tumšāku joslu. Aste ķīļveidīga (skatīt palīgu jūras ērgļa noteikšanai. Izmantots: Svensson L., Grant P.J., Mullarney K., Zetterström D. 1999(a). Collins Bird Guide: the Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe. HarperCollinsPublishers, London). Pārtiek no zivīm, putniem, zīdītājiem. Ziemā labprāt barojas ar kritušiem zvēriem. Medī no novērošanas vietas vai zemā lidojumā. |
 |
Klinšu ērglis - nedaudz mazāks par jūras ērgli. Spārnu izpletums 2,2 m. Apspalvojums tumšbrūns, galvasvirsa un skausts zeltaini dzelteni. Aste noapaļota. Jaunajiem, dzimumgatavību nesasniegušajiem putniem aste gaiša ar tumšu apmali. Pieaugušajiem astes spalvas pelēkas ar tumšām joslām (skatīt palīgu klinšu ērgļa noteikšanai. Izmantots: Svensson L., Grant P.J., Mullarney K., Zetterström D. 1999(a). Collins Bird Guide: the Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe. HarperCollinsPublishers, London). Pārtiek no putniem un zīdītājiem, ziemā arī kritušajiem zvēriem. |
Klinšu un jūras ērgļi ligzdot sāk ne ātrāk kā piektajā dzīves gadā. Ērgļu mātītes ir augumā lielākas par tēviņiem.
Ziemās ērgļi klejo plašās teritorijās. Slīteres nacionālajā parkā sastaptie jūras ērgļi gredzenoti Igaunijā, Somijā un Lietuvā.
Ērgļu dzīvē svarīgākā maņa ir redze. Ērgļiem ir salīdzinoši lielas acis (skatīt attēlu). Varens ierocis ir gariem, spēcīgiem nagiem bruņotās kājas. Sakampis medījumu ērglis tajā ielaiž nagus un ritmiski kustinot pirkstus iespiež asos nagus upura ķermenī. Knābis ir tikai ‘gaļas plēšamais āķis’. Kritušie zvēri nodrošina ērgļus ar viegli pieejamu un augstvērtīgu barību. Maita vairs nav jāķer, pie tam tiek izslēgta iespēja gūt traumu, kā tas mēdz notikt ērglim medījot, tāpēc bieži vien pie krituša zvēra, cerībā uz vieglu maltīti sapulcējas vairāki ērgļi vienkopus. Te sākas konkurence par labāko vietu pie ‘galda’. Priekšroka parasti ir vecākajiem un stiprākajiem putniem, bet mēdz būt arī izņēmumi. Ērgļu savstarpējās attiecības padara ērgļu vērošanu par aizraujošu nodarbi.
