Latvijā novērots jūras ērglis – vecuma rekordists

Pagājušajā nedēļā interesantus jaunumus mums sarūpēja Helmuts Hofmanis un Māris Maskalāns, kas Slīteres nacionālā parka teritorijā pie ērgļu piebarošanai iekārtotas barotavas novēroja jūras ērgli ar gredzenu ESTONIA MATSALU 037. Kā informē Igaunijas Gredzenošanas centrs, gredzens ar šādu numuru jaunam jūras ērglim Sirves pussalā uzlikts 1989. gada 17. maijā (gredzenotājs Einars Tammurs). Tas nozīmē, ka gredzena nolasīšanas brīdī putns bija jau savā 25. dzīves gadā, kas šīs sugas putniem ir ievērojams vecums. Tas ir vecākais Latvijā jebkad novērotais jūras ērglis, kas vecuma ziņā tikai par diviem gadiem atpaliek no mūsu reģionā vecākā jebkad savvaļā novērotā jūras ērgļa. Pats vecākais ērglis, ko igauņu ērgļu pētnieki iesaukuši par „Omīti", 1985. gadā Igaunijā gredzenots kā mazulis ligzdā un dzīvs novērots vēl 2011. gada martā, savā 27. dzīves gadā.

Interesanti, ka Slīteres nacionālajā parkā novērotais ērglis savos 25 dzīves gados ne reizi nebija nonācis putnu pētnieku redzeslokā. Ir pamats uzskatīt, ka šajā laikā tas ir ligzdojis Kurzemē, Usmas ezera apkārtnē, kur 2000. gadā ligzdas apkārtnē novērots putns ar tādu pašu gredzenu krāsu kombināciju (gredzena ciparu kodu toreiz neizdevās nolasīt, līdz ar to pārliecības, ka redzēts tieši šis putns, nav). Zināms, ka arī 2011. gadā viens no Usmas pāra putniem bija Igaunijas izcelsmes.

Starptautiskajā jūras ērgļu gredzenošanas programmā Latvijā ir iesaistījusies kopš 1984. gada, un kopš tā laika pie mums novēroti jau 50 ārzemju izcelsmes jūras ērgļi. Programmas ietvaros izmantotie krāsainie gredzeni labos apstākļos ar spēcīgas optikas palīdzību ir salīdzinoši viegli nolasāmi, tādēļ ieguldījumu ērgļu pētīšanā var dot jebkurš putnu vērotājs. Priecājoties par šiem putniem, pievērsiet uzmanību arī to kājām un gredzenu nolasīšanas gadījumā, lūdzu, ziņojiet Dabasdati.lv!

Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonds

Jūras ērglis – 2012. gada putns

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par šī gada putnu ir izvēlējusies jūras ērgli Haliaeetus albicilla.

Jūras ērglis ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns. Šobrīd Latvijā ligzdo gandrīz simts jūras ērgļu pāru, un līdz ar to 2012. gada putnu var uzskatīt par vienu no nedaudzajiem putnu aizsardzības veiksmes stāstiem. Kurzemē, tās mežos, pie dažādiem ar zivīm un ūdensputniem bagātiem ūdeņiem - ezeriem, zivju dīķiem, upēm, arī jūras piekrastē vien ligzdo vairāk nekā puse no visiem Latvijas jūras ērgļiem. Slīteres nacionālā parka teritorijā mājvietu atradusi viena jūras ērgļu ģimene. Ligzdu ērgļi būvē lielu un resnu koku galotnes daļā, tajā parasti tiek izaudzināti viens līdz divi mazuļi, retos gadījumos - trīs. Jūras ērgļi pārtiek no zivīm, putniem, nelieliem zvēriem, ziemas laikā - arī no maitas (video). Atsevišķi pāri var specializēties uz noteiktu barības objektu grupu, piemēram, medīt galvenokārt baltos stārķus vai dzērves.

Gada putna akcijas laikā LOB aicina meža nozares darbiniekus un citus dabas draugus ziņot par atrastām jūras ērgļu ligzdām un arī par pamanītiem putniem un savus novērojumus reģistrēt portālā  www.dabasdati.lv.  Aicinām arī sekot līdzi jaunumiem projektā "Ērgļi pāri robežām" - šo Igaunijas-Latvijas programmas finansēto projektu īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Igaunijas Ornitoloģijas biedrību. Jau februāra otrā pusē pie jūras ērgļu ligzdām Latvijā un Igaunijā būs izvietotas kameras, kas interneta tiešraidēs ļaus sekot līdzi ērgļu ģimenes dzīvei.

Vairāk informācijas pie Gada putna akcijas koordinatora - Latvijas Dabas fonda projekta "Ērgļi pāri robežām" vadītāja Jāņa Ķuzes, tālr. 29192799, e-pasts: janis.kuze@ldf.lv

Fox and White-tailed eagle

Male fox with injured arm is very fortunate to find dead red deer. And so is young White-tailed eagle that has landed near the corpse and slowly approaches it. White-tailed eagle is no threat for adult fox; however, this fox is injured so is careful concerning eagles behaviour. Raven is watching the situation while sitting on the deer’s antler, but as a quarreller by nature cannot do without cawing at the fox. At the same time the raven has to beware both of these predators. It is hard for the fox to tear the meat, but the hunger makes it overcome the pain and eat as fast as possible because it can be very dangerous to be exposed.

httpv://www.youtube.com/watch?v=CJap3939C6k

Hooded Crow

Crows are not frequent in the forest. This one, similar to the tit, prefers solitary life and bellyful. The crow must keep the distance all the time. If it becomes inattentive the eagle will eat it. Only when the eagle is far away the crow can eat safely.

Vārna un jūras ērglis

Vārnas mežā nav bieži sastopamas. Šī tāpat kā vientuļā zīlīte priekšroku devusi vientuļnieka dzīvei un pilnam vēderam. Vārnai visu laiku jāietur droša distance. Ja tā kļūs neuzmanīga, ērglis viņu apēdīs. Tikai tad , kad ērglis ir pienācīgā attālumā vārna var ieturēt drošu maltīti.

Fight between White-tailed Eagles

One must fight for the meal. Bigger and older birds have an advantage. The raven feels the martial spirit of White-tailed Eagles and do not dare to eat. Ravens would feel safer and act more impudent in flock.

White tailed eagle finds food

White-tailed eagle by watching ravens behavior may determine the location of the food. This is a third winter’s eagle. It shall investigate and verify security of the location. Jay uses absence of the eagle and lands on the carrion. It does not let opportunities pass to feast on the fallen animal. The eagle returns. It is very attentive when arriving at carrion the first time. The eagle can eat much meat at once, so eat less frequently than small birds and afford scouting for longer period of time.

Eagles and other birds in Slitere National Park

In 1976 in Sweden an international ringing plan was initiated, to study Baltic White-tailed Eagle population status; the eagles were ringed with colored rings (see picture). To attract White-tailed Eagles, animal corpses are used, which they would like to feed on. Latvia joined the program in the year 1984. The ring reading begun in Kemeru National park and the specialist of Slitere National park joined the program on year 2008.

Using the opportunity we decided to set up a web-camera, allowing you to watch this great bird life.

White-tailed Eagle is the largest bird of prey in Latvia. The width of the wings can be up to 2.4 meters. It has a brown plumage. Adult’s tail is white; juveniles’ tail feathers are dark with light centre and darker outline. Wedge-shaped tail (see the manual for the white tailed eagle identification. Used: Svensson, L., Grant PJ, Mullarney K., Zetterström, D. 1999 (a). Collins Bird Guide: The Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe. Harper Collins Publishers, London). Feed on fish, birds and mammals. In winters are likely to feed on carrion. Hunt from the observation place or a low flight.

Golden Eagle is a bit smaller than White-tailed Eagle. It has a wingspan averaging over 2 m. Plumage is dark brown with yellowish-brown nape-shawl. Have long, rounded tail. Young birds have light tail with dark outline. Adults have gray tail-feathers with dark cross-bars (see the manual for the Golden Eagle identification. Used: Svensson, L., Grant PJ, Mullarney K., Zetterström, D. 1999 (a). Collins Bird Guide: The Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe. Harper Collins Publishers, London).  Feed on birds and mammals as well as carrion.

Golden and White-tailed Eagles nesting period begins no earlier than on the fifth year of life.

In winters eagles wander over wide areas. White-tailed Eagles met in Slitere National park are ringed mostly in Estonia, Finland and Lithuania.

For Eagles the most important is its vision. They have relatively large eyes (see picture). Powerful weapon is the long, with strong claws armed legs. Caught its prey, eagle rhythmically moves fingers squashing its sharp nails into the victim's body. The bill is only a 'meat rending hook'. Fallen animals provide an easy and high-quality food for the Eagle. Carrion is no longer needed to be caught, and the possibility of accidents is less likely, as it happens while hunting, so several eagles often gathers in one place by the fallen beast, hoping for an easy meal. Here begins the competition for the best place at the 'table'. Preference usually is for the oldest and strongest birds, but there can be exceptions. Eagle relationships make watching them an exciting activity.

Jūras ērgļu cīniņš

Par iespēju paēst ir jācīnās. Priekšroka ir augumā lielākiem un vecākiem putniem. Krauklis jūt jūras ērgļu kareivīgo noskaņojumu un neuzdrīkstas sākt ēst. Barā kraukļi justos daudz drošāk un uzvestos nekaunīgāk.

Jūras ērglis atrod barību

Jūras ērglis vērojot kraukļu uzvedību var noteikt barības atrašanās vietu. Šis ir trīsgadīgs ērglis. Viņš izpēta vietu un pārliecinās par tās drošību. Sīlis izmanto ērgļa prombūtni, lai nolaistos uz maitas. Sīlis, kā īsts meža putns nelaidīs garām iespēju pamieloties ar kritušu dzīvnieku. Ērglis atgriežas. Ierodoties pie maitas pirmo reizi tas ir ļoti uzmanīgs. Ērglis var īsā laikā apēst daudz gaļas, tāpēc ēd retāk nekā mazie putni un var atļauties ilgi izlūkot.

[download id="44"]

Ērgļi un citi putni Slīteres nacionālajā parkā

Lai apzinātu par apdraudētu uzskatītās Baltijas jūras ērgļu populācijas stāvokli, 1976. gadā Zviedrijā tika iniciēta starptautiska gredzenošanas programma, kuras ietvaros ērgļus gredzeno ar krāsainiem gredzeniem (skatīt attēlu). Ar optisko ierīču palīdzību tie ir nolasāmi no attāluma. Iegūtie dati ļauj sekot putnu izplatībai, to izdzīvošanas sekmēm un citiem populāciju raksturojošiem lielumiem. Jūras ērgļu piesaistei izmanto kritušus dzīvniekus, ar kuriem tie labprāt barojas. Programmai pievienojušās Baltijas jūras valstis, Norvēģija un Baltkrievija. Latvija programmai pievienojās 1984. gadā. Gredzenu nolasīšana uzsākta Ķemeru nacionālajā parkā, Slīteres nacionālā parka speciālisti programmai pievienojās 2008. gadā.

Izmantojot izdevību nolēmām novietot webkameru ērgļu piesaistes punktā, dodot iespēju arī jums ieskatīties šo lielo putnu dzīvē.

Jūras ērglis - lielākais no Latvijā sastopamajiem ērgļiem. Spārnu izpletums līdz 2,4 m. Lidojumā uzkrītoši plati spārni. Apspalvojums brūns. Pieaugušajiem putniem aste balta, jaunajiem astes spalvas raibas, stūrspalvu gali ar tumšāku joslu. Aste ķīļveidīga (skatīt palīgu jūras ērgļa noteikšanai. Izmantots: Svensson L., Grant P.J., Mullarney K., Zetterström D. 1999(a). Collins Bird Guide: the Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe. HarperCollinsPublishers, London). Pārtiek no zivīm, putniem, zīdītājiem. Ziemā labprāt barojas ar kritušiem zvēriem. Medī no novērošanas vietas vai zemā lidojumā.

Klinšu ērglis - nedaudz mazāks par jūras ērgli. Spārnu izpletums 2,2 m. Apspalvojums tumšbrūns, galvasvirsa un skausts zeltaini dzelteni. Aste noapaļota. Jaunajiem, dzimumgatavību nesasniegušajiem putniem aste gaiša ar tumšu apmali. Pieaugušajiem astes spalvas pelēkas ar tumšām joslām (skatīt palīgu klinšu ērgļa noteikšanai. Izmantots: Svensson L., Grant P.J., Mullarney K., Zetterström D. 1999(a). Collins Bird Guide: the Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe. HarperCollinsPublishers, London). Pārtiek no putniem un zīdītājiem, ziemā arī kritušajiem zvēriem.

Klinšu un jūras ērgļi ligzdot sāk ne ātrāk kā piektajā dzīves gadā. Ērgļu mātītes ir augumā lielākas par tēviņiem.

Ziemās ērgļi klejo plašās teritorijās. Slīteres nacionālajā parkā sastaptie jūras ērgļi gredzenoti Igaunijā, Somijā un Lietuvā.

Ērgļu dzīvē svarīgākā maņa ir redze. Ērgļiem ir salīdzinoši lielas acis (skatīt attēlu). Varens ierocis ir gariem, spēcīgiem nagiem bruņotās kājas. Sakampis medījumu ērglis tajā ielaiž nagus un ritmiski kustinot pirkstus iespiež asos nagus upura ķermenī. Knābis ir tikai ‘gaļas plēšamais āķis’. Kritušie zvēri nodrošina ērgļus ar viegli pieejamu un augstvērtīgu barību. Maita vairs nav jāķer, pie tam tiek izslēgta iespēja gūt traumu, kā tas mēdz notikt ērglim medījot, tāpēc bieži vien pie krituša zvēra, cerībā uz vieglu maltīti sapulcējas vairāki ērgļi vienkopus. Te sākas konkurence par labāko vietu pie ‘galda’. Priekšroka parasti ir vecākajiem un stiprākajiem putniem, bet mēdz būt arī izņēmumi. Ērgļu savstarpējās attiecības padara ērgļu vērošanu par aizraujošu nodarbi.