Vārnas mežā nav bieži sastopamas. Šī tāpat kā vientuļā zīlīte priekšroku devusi vientuļnieka dzīvei un pilnam vēderam. Vārnai visu laiku jāietur droša distance. Ja tā kļūs neuzmanīga, ērglis viņu apēdīs. Tikai tad , kad ērglis ir pienācīgā attālumā vārna var ieturēt drošu maltīti.
Eagles and other birds in Slitere National Park
In 1976 in Sweden an international ringing plan was initiated, to study Baltic White-tailed Eagle population status; the eagles were ringed with colored rings (see picture). To attract White-tailed Eagles, animal corpses are used, which they would like to feed on. Latvia joined the program in the year 1984. The ring reading begun in Kemeru National park and the specialist of Slitere National park joined the program on year 2008.
Using the opportunity we decided to set up a web-camera, allowing you to watch this great bird life.
Golden and White-tailed Eagles nesting period begins no earlier than on the fifth year of life.
In winters eagles wander over wide areas. White-tailed Eagles met in Slitere National park are ringed mostly in Estonia, Finland and Lithuania.
For Eagles the most important is its vision. They have relatively large eyes (see picture). Powerful weapon is the long, with strong claws armed legs. Caught its prey, eagle rhythmically moves fingers squashing its sharp nails into the victim's body. The bill is only a 'meat rending hook'. Fallen animals provide an easy and high-quality food for the Eagle. Carrion is no longer needed to be caught, and the possibility of accidents is less likely, as it happens while hunting, so several eagles often gathers in one place by the fallen beast, hoping for an easy meal. Here begins the competition for the best place at the 'table'. Preference usually is for the oldest and strongest birds, but there can be exceptions. Eagle relationships make watching them an exciting activity.
Jūras ērgļu cīniņš
Par iespēju paēst ir jācīnās. Priekšroka ir augumā lielākiem un vecākiem putniem. Krauklis jūt jūras ērgļu kareivīgo noskaņojumu un neuzdrīkstas sākt ēst. Barā kraukļi justos daudz drošāk un uzvestos nekaunīgāk.
Ērgļi un citi putni Slīteres nacionālajā parkā
Lai apzinātu par apdraudētu uzskatītās Baltijas jūras ērgļu populācijas stāvokli, 1976. gadā Zviedrijā tika iniciēta starptautiska gredzenošanas programma, kuras ietvaros ērgļus gredzeno ar krāsainiem gredzeniem (skatīt attēlu). Ar optisko ierīču palīdzību tie ir nolasāmi no attāluma. Iegūtie dati ļauj sekot putnu izplatībai, to izdzīvošanas sekmēm un citiem populāciju raksturojošiem lielumiem. Jūras ērgļu piesaistei izmanto kritušus dzīvniekus, ar kuriem tie labprāt barojas. Programmai pievienojušās Baltijas jūras valstis, Norvēģija un Baltkrievija. Latvija programmai pievienojās 1984. gadā. Gredzenu nolasīšana uzsākta Ķemeru nacionālajā parkā, Slīteres nacionālā parka speciālisti programmai pievienojās 2008. gadā.
Izmantojot izdevību nolēmām novietot webkameru ērgļu piesaistes punktā, dodot iespēju arī jums ieskatīties šo lielo putnu dzīvē.
Klinšu un jūras ērgļi ligzdot sāk ne ātrāk kā piektajā dzīves gadā. Ērgļu mātītes ir augumā lielākas par tēviņiem.
Ziemās ērgļi klejo plašās teritorijās. Slīteres nacionālajā parkā sastaptie jūras ērgļi gredzenoti Igaunijā, Somijā un Lietuvā.
Ērgļu dzīvē svarīgākā maņa ir redze. Ērgļiem ir salīdzinoši lielas acis (skatīt attēlu). Varens ierocis ir gariem, spēcīgiem nagiem bruņotās kājas. Sakampis medījumu ērglis tajā ielaiž nagus un ritmiski kustinot pirkstus iespiež asos nagus upura ķermenī. Knābis ir tikai ‘gaļas plēšamais āķis’. Kritušie zvēri nodrošina ērgļus ar viegli pieejamu un augstvērtīgu barību. Maita vairs nav jāķer, pie tam tiek izslēgta iespēja gūt traumu, kā tas mēdz notikt ērglim medījot, tāpēc bieži vien pie krituša zvēra, cerībā uz vieglu maltīti sapulcējas vairāki ērgļi vienkopus. Te sākas konkurence par labāko vietu pie ‘galda’. Priekšroka parasti ir vecākajiem un stiprākajiem putniem, bet mēdz būt arī izņēmumi. Ērgļu savstarpējās attiecības padara ērgļu vērošanu par aizraujošu nodarbi.