Migrating birds put on some flesh

IMG_3226.jpg
Its autumn and cranes Grus grus are flying to coastal zone of the Mediterranean Sea or Northern Africa to spend the winter, but in March they will return to their nesting places in Latvia. There are approximately 10 – 20 nesting crane pairs in Slitere National Park.

Cranes build their nest from reed and other plant parts on marsh isle or near to flooded territories. They made something like round bank where in the middle they lay two eggs. After a month chicks hatch and they are capable to follow their parents to seek for food just day after their birth. Cranes are vegetarians. They subsist on different plants, although, sometimes they feed on insects, frogs and even mice.

httpv://www.youtube.com/watch?v=0QMX-rFYZDY

Birds - Putni (first part)

Lapwing Vanellus vanellus is a bird which quite often is mentioned in Latvian folk songs. That is because lapwings are easy to notice in meadows, pastures and on fields. In any case this species live also in swamps and peat fields. Slitere have a lot of forests while agricultural land is rarely seen, that is why lapwing nest in the open part of Bažu bog.

Grey Heron Ardea cinerea and Cormorant Phalacrocorax carbo are two species that nest in colonies close to water. Grey heron builds its nest in trees and sometimes in reeds of big lakes right onto fallen reed. Nest is quite sloppy and built from different branches where it lays 3-5 eggs. After about a month chicks hatch and stay in the nest for a few weeks. Parents regurgitate undigested food for the chicks to eat. As birds which feed on fish their droppings contain nitrogen, phosphorus and potassium that cause burned out spots on the ground similar to what is going on under White storks nests.

Common Sandpiper Actitis hypoleucos is common nesting bird in Latvia. Nest is made on the ground not far from river, lake or pond where 3 eggs are lay. Male and female is brooding alternately for about three weeks. When hatched, chicks leave the nest. Common Sandpiper is a migrating bird that spends winter in Africa. It feeds on different insects, caterpillars, earthworms and spiders.

Lesser-spotted Eagle Aquila pomarina is migrating bird which spends winter in Africa and South East Asia. It returns to Latvia in April and rush to occupy nesting territory. Lesser spotted eagle builds its nest in fork of deciduous tree branch or on side branches of a fir. Already in May two eggs are lay, however, only one chick usually survives. This is because the oldest chick kills the youngest one. Eagles feed on small rodents – voles and frogs. On First weeks of chicks life only male brings food to nest, while female sits on eggs and feed chick with small bits ripped off the game. Lesser spotted eagle is quite common nesting bird in Latvia. Here are nesting 3000 – 5000 pairs that are approximately 15 % of global population. Only 2-4 Lesser spotted eagles are nesting in Slitere National Park territory, as there are very few meadows where this eagle could prey.

You can see the life of Lesser spotted eagle via live web camera that is set somewhere in Teiči Nature Reserve. To find out more about this project visit www.pomarina.lv

White-tailed Eagle Haliaeetus albicilla is the largest of diurnal birds of prey in Latvia. The widespread of wings reach up to 2.4m. It nests in grown forests usually not far from open waters – ponds, lakes or seas. Nest is build on top of a tree of solid branches. Number of White-tailed eagle has grown during last 10 years. Now in Latvia about 100 pairs are nesting. This year for the first time in Slitere National Park was found inhabited nest.

Hooded Crow Corvus corone cornix is a common bird in Latvia, usually can be seen all year. Most of those nesting in Latvia spend winter in Western Europe while hooded crows from East and North spend the winter in Latvia.

The mind of Raven Corvus corax is sometimes compared to intellect of a dog or monkey. They benefit from other animals by using them. For example, predators know where their prey is when see or hear ravens circle and croak above the forest. Ravens use this kind of showing, because they are not able to hunt down deer, moose or roe. They know that by showing wolves the pray there will be some leftovers for them to eat. Ravens use people similarly. Northern people knew that they would gain a kill by following ravens. And so they would always left bowels for ravens. This is why raven is sacred animal to Northern people and the killing of this bird is a sin.

Kolkas jūrmalā atrasta manta!

cacbcc9deed457838133f681d1a3b8b7.media_.800x600.jpg

3. IX Kolkas liedagā pie «Ūšiem» no jūras tika izskalots kāda sen nogrimuša kuģa fragments.

Pēc dažu speciālistu sniegtajām ziņām, visticamāk tā būs daļa no kāda XIX gadsimtā būvēta kuģa, iespējams, no t.s. Kr. Valdemāra buriniekiem (sīkāk par tiem var uzzināt filmā «Burinieku gadsimts»), pārējās tā atliekas vēl joprojām atrodoties dzelmē netālu no Kolkas raga.

Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas speciālist atradumu novērtēs un sniegs atzinumu par tā kutūrvēsturisko vērtību un tālākajām darbībām. Tad arī, iespējams, precīzi uzzināsim, kādu laiku un kādu cilvēku radīta ir šī interesantā vēstures liecība.

Pārpublicēts no www.dundaga.lv

Studenti ceļo pa Baltijas Zaļo jostu

Trīsdesmit ģeogrāfijas studenti no Ķīles universitātes (Vācija) apceļo Baltijas Zaļo jostu. Ceļojums sākās 26. augustā Lībekā, tā pēdējais pieturas punkts būs Ventspils -10. septembrī. Slīteres nacionālajā parkā studenti būs 9. septembrī. Kopā ar parka speciālistiem viņi izstaigās slaveno Bažu purva 1992. gada degumu, lai pašu acīm redzētu to, kā mežs un purvs atjaunojies šajos gados, skatītu augu un kukaiņu daudzveidību cilvēka mazskartā vidē. Dosimies arī uz Mabānīša dabas taku, kura šobrīd tiek veidota pateicoties Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumam Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” ietvaros. Lai gūtu pilnīgu ieskatu ne tikai Ziemeļkurzemes dabas mantojumā, bet arī tās militārajā pagātnē, studenti redzēs arī Irbenes radiolokatoru un pamestās armijas bāzes pa ceļam uz Ventspili.

Students explore the Baltic Green Belt

During a two week field trip prepared in cooperation of Kiel University and the Baltic Green Belt partners, thirty geography students visit the Baltic Green Belt between Lübeck and St. Petersburg.The aim of the field trip is to give the students - potential coastal practitioners of the future - insight into numerous activities in nature conservation and sustainable coastal development and direct contacts with the practitioners of the present along the Baltic Green Belt. The excursion starts on August 26th in Kiel and will end on September 10th, 2010 in Ventspils.

Bažu purva putni

Bažu purvs ir Slīteres nacionālā parka lielākais purvs. Purva platība ir 1880ha, tas atrodas netālu no Kolkasraga. 1992. gadā Bažu purvā plosījās liels ugunsgrēks, nodega apmēram 3000ha liela platība, radot daudz klajāku ainavu nekā iepriekš. Radās daudz jaunu mājvietu dažādām putnu sugām. [nggallery id=16]

Little gardener - Spotted flycatcher

pelekais_muskis_ELedins.jpg

This sparrow-like bird is a common nesting bird in Latvia. It returns to Latvia in May from southern Africa where spend winter. They build their nest in woodpiles, pivots, cocklofts. Spotted Flycatcher Muscicapa striata lays 2-7 spotted eggs. Parents feed their chicks with flies, mosquitoes, butterflies, bugs and spiders they bring one by one. This is why they have to fly away to seek food more often than Barn Swallow Hirundo rustica which collect even few dozen insects at a time and then flies to chicks. Distribution of Spotted Flycatcher in Latvia. Squares show places where this species have been found. Latvian Breeding Bird Atlas (2000-2004) data. © Latvian Ornithological Society

In this video material you will see nest built on byre pivot where both parents bring food to the chicks.

httpv://www.youtube.com/watch?v=ycs0sOr9gTA

Breeding Roe Deer

stirna.jpg

Roe deer are breeding in July and August. Males fight for and defend their territory against other males by marking it with their scent which they leave on every other bush they butt and on the ground they scratch. Often in the meadows there are circles with diameter of 2-3 m. These are made by roebuck and its mate in a peculiar mating dance during which doe circle around small bush or clump while roebuck is trying to keep up.Fawns are born in June as the Roe deer has a long latent period of pregnancy. Implantation of the embryo usually occurs in January.

httpv://www.youtube.com/watch?v=he0MI3O6tks

Riesto stirnas

stirna.jpg

Stirnas riesto jūlijā un augustā. Tēviņi iekaro un aizstāv savu teritoriju pret citiem tēviņiem, iezīmējot to ar smaržzīmēm: dziedzeru izdalījumus tie atstāj uz krūmiem, kurus bada un uz zemes, kuru kasa. Šajā laikā pļavās bieži var novērot apļus 2-3 metru diametrā. Tos izveido stirnāzis un kaza savdabīgā riesta dejā. Tās laikā stirnu kaza riņķo ap nelielu krūmiņu vai zāļu puduri, āzis cenšas no viņas neatpalikt.Šajā vasarā ieņemtie mazuli dzimst tikai nākoša gada jūnijā. Stirnām ir ilgs embrija attīstības slēptais periods. Embrijs sāk augt un attīstīties tikai janvārī. Par filmā redzamo stāsta zoologs Vilnis Skuja.

httpv://www.youtube.com/watch?v=he0MI3O6tks

Dārzu un parku sanitārs – pelēkais mušķērājs

pelekais_muskis_ELedins.jpg

Latvijā šis zvirbuļa lieluma putns ir parasts ligzdotājs. Pēc ziemošanas Āfrikas dienvidos Latvijā tas atgriežas maijā, kad kādā ēkas nišā, malkas grēdā vai durvju virā vij sev ligzdu. Pelēkajam mušķērājam Muscicapa striata dējumā ir 2-7 raibas olas. Vecāki mazuļus baro ar mušām, odiem, tauriņiem, vabolītēm un zirnekļiem, kurus akurāti atnes atsevišķi pa vienam tāpēc vecākiem pēc barības ir jālido daudz biežāk, nekā, piemēram, bezdelīgām, kurām ir raksturīgi savākt pat vairākus desmitus kukaiņu un tikai tad doties pie mazuļiem.

Video materiālā redzēsiet kūts durvju eņģēs uzbūvētu pelēkā mušķērāja ligzdu, kurā mazuļiem abi vecāki regulāri pienes barību.

httpv://www.youtube.com/watch?v=ycs0sOr9gTA

Narrow-gauge railway path takes shape

P7310240-e1280600178261.jpg

In Slitere National Park there will be a new nature path – bikeway along the narrow-gauge railway track beginning at Mazirbe River leading to Ķikans River in Sikrags. The path is about 7km long. Information stands, pedestrian bridges over the small rivers and the path are made within the framework of Baltic Green Belt. Now it is possible to cross Mazirbe River and Ķikans River over newly finished pedestrian bridges. These rivers were crossed by narrow-gauge railway until 1963. Also both of the three-piece information stands are placed next to the path to inform about objects of interest in Slitere National Park and the history of narrow-gauge railway. Covering of the path as well as the indication stakes will be ready during this tourism season.

In Northern Courland the locomotive which transported passengers and craft by 600mm wide narrow-gauge railway trails since 1916 till 1963 was called “Mazbānītits”. It is the military heritage from World War I that made a substantial impact on everyday life of coastal fishermen villages – provided work places and link between settlements.

Top Mazbānīša dabas taka Slīterē

Slīteres nacionālajā parkā būs jauna dabas taka - velomaršruts pa Mazbānīša stigu ceļā no Mazirbes upes līdz Ķikanam Sīkragā, takas garums aptuveni 7 km. Taka, gājēju tilti pār mazajām upēm un informācijas stendi top projekta «Baltijas Zaļā josta»  ietvaros. Šobrīd pa jauniem gājēju tiltiem jau var šķērsot Mazirbes upi un Ķikanu vietās, kur līdz 1963. gadam pa šaursliežu dzelzceļu tās šķērsoja Mazbānītis. Arī divi trīsdaļīgie informācijas stendi ir savās vietās takas malā, lai informētu par Slīteres nacionālā parka apskates objektiem un Mazbānīša vēsturi. Dabas takas segums un norādes stabi būs gatavi vēl šajā tūrisma sezonā.

Par Mazbānīti Ziemeļkurzemē dēvē vilcienu, kas pasažierus un kravu transportēja pa 600 mm platām šaursliežu dzelzceļa sliedēm laikā no 1916. līdz 1963. gadam. Tas ir militārās vēstures mantojums no Pirmā pasaules kara, kas savulaik spēlēja nozīmīgu lomu visas Ziemeļkurzemes, bet īpaši lībiešu zvejniekciemu kultūras un ekonomikas uzplaukumā, nodrošinot saikni apdzīvoto vietu starpā, dodot darba vietas.

The Black Redstart – highlander living in Latvia.

M_erickins_KMillers.jpg

The Black Redstart Phoenicurus ochruros

Black Redstart in Europe lives mostly in high mountain regions – in rock cracks, niches, ruins etc., but in Latvia this sparrow-like bird lives in settlements, new buildings, and ruins, under the roof and stone layers. Female starts to build its nest in May where it lays 3-6 eggs. There can be two lays in one year. Both of the parents feed their chicks with different insects. Chicks leave their nest although they are not able to fly. Black Redstart is migrating bird which spends winter in Southwest Europe. More than 1000 Black Redstart pairs nest in Latvia.

Distribution of Black Redstart in Latvia. Squares show places where this species have been found. Latvian Breeding Bird Atlas (2000-2004) data. © Latvian Ornithological Society.

In the video material you will be able to see nest of Black Redstart which is built in old Swallow Hirundo rustica nest. Parents are feeding their chicks until just before leaving the nest it is visited by some guest...

One of nature laws are that only the strongest and experienced can survive. There are many bird and animal species that like to improve their diet with eggs and even bird chicks, in this case it is Magpie Pica pica, which takes the advantage of well fed, unprotected Black Redstart chicks that are very easy meal. Each and every animal tries to get as qualitative food as possible using minimal energy.

Melnais erickiņš – Latvijā ligzdojošs kalnietis!

M_erickins_KMillers.jpg

Daudzviet Eiropā melnais erickiņš Phoenicurus ochruros ligzdo augstkalnu rajonos - klinšu spraugās, nišās, drupās u.c., bet Latvijā šis zvirbuļa lieluma putns dzīvo apdzīvotās vietās jaunbūvēs, ēku drupās, pažobelēs arī akmeņu kaudzēs. Jau maijā mātīte sāk būvēt ligzdu, kur iedēj 3-6 olas. Vienā gadā var būt divi dējumi. Mazuļus ar dažādiem kukainīšiem baro abi vecāki. Cālīši ligzdu pamet vēl nemācēdami lidot. Melnais erickiņš ir migrants, kurš ziemo DR Eiropā. Latvijā ligzdo vairāk kā 1000 pāru melno erickiņu.

Video materiālā redzēsiet melnā erickiņa ligzdu, kas būvēta uz vecas bezdelīgas Hirundo rustica ligzdas. Vecāki baros mazuļus līdz brīdim, kad neilgi pirms mazuļu izlidošanas ligzdu apmeklēs kāds ciemiņš...

Viens no dabas likumiem ir, ka izdzīvo pieredzējušākais un veiksmīgākais. Dabā ir daudzas putnu un zvēru sugas, kuras labprāt savu ēdienkarti papildina ar putnu olām un arī mazuļiem, šajā gadījumā tā ir žagata Pica pica, kurai labi baroti, neaizsargāti erickiņa mazuļi ir ļoti ērta barība. Dabā visi izmanto shēmu – iegūt pēc iespējas kvalitatīvu barību izmantojot minimālus enerģijas resursus.

Ar kameru pa Slīteres mežiem

krupis-dzied51.jpg

Piedāvājam noskatīties video materiālu, kurā varēsiet iepazīties ar dažādām Slīteres nacionālā parka zvēru sugām, kā arī vērot rubeņu riestu. Video materiāla autors Vilnis Skuja.

httpv://www.youtube.com/watch?v=C6epwn05miQ

Slīterē nārsto smilšu krupji httpv://www.youtube.com/watch?v=3e6HRCjRAXU

Slīterē riesto rubeņi httpv://www.youtube.com/watch?v=Uxfyeu_qorg

Viļņa Skujas abinieku un rāpuļu fotoizstāde Slīteres bākā

Līdz 1. jūlijam Dundagas novada Slīteres bākā apskatāma zoologa Viļņa Skujas dzīvnieku fotogrāfiju izstāde. Tajā apkopoti Slīteres nacionālajā parkā fotografēto abinieku – zaļās vardes, smilšu krupja un lielā tritona, kā arī rāpuļu – odzes, zalkša, pļavu  un sila ķirzakas portreti. Vilnis Skuja ir ilggadējs Slīteres nacionālā parka dabas pētnieks, kaislīgs dabas fotogrāfs un dabas procesu prasmīgs skaidrotājs. Šī ir pirmā autora fotoizstāde, kas tapusi ar Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstu. Turpmāk šovasar izstāde ceļos pa Ziemeļkurzemi un vēlāk arī citiem Latvijas novadiem. Aicināti visi dabas mīļotāji! Vērosim un saudzēsim dabu kopā!

Noslēgusies Slīteres Ceļotāju diena

Šo sestdien, 12. jūnijā Slīteres nacionālā parka teritorija bija pārpildīta ar ceļot un izzināt alkstošiem cilvēkiem.  Īpaši šai dienai sagatavotās vietējo gidu vadītās ekskursijās  devās vairāki simti cilvēku. Šajā dienā pie ceļotājiem nonāca Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs izdotais tūrisma ceļvedis pa Slīteres nacionālo parku - pirmais ceļvedis, kurā apkopota tik plaša informācija par šo teritoriju. Vēl pirms saullēkta zvēru vērošanas ekskursijās piedalījās 15 ceļotāji. Rīta ekspedīcijas traucēja odi un knišļi, savukārt dažādu pretlīdzekļu lietošana zvēriem jau pa gabalu norādīja ceļotāju atrašanās vietu. Tomēr gidu stāstījums un dabā atrastas zvēru pēdas nodrošināja izziņām bagāti pavadītu laiku.

Garākā un novērojumiem bagātākā ekskursija bija pār Bažu purvu, kur piedalījās aptuveni 50 dabas draugi. Pārgājiena laikā tika redzētas divas gludenās čūskas, skaists sila ķirzakas tēviņš, jātnieciņš un medņu mamma, kas dabas vērotājus vilinot prom norādīja, ka tepat tuvumā ir mazi medņu cālīši.

Putnu ekskursijā Kolkas raga apkārtnē piedalījās 12 cilvēki. Stiprā vēja dēļ jūras putnu vērošana izpalika, taču ekskursijas laikā tika runāts par putnu paražām un dažādām norisēm dabā.

Vairāk kā 40 interesenti pie Šlīteres ciema piedalījās mazbānīša tilta meklējumos. Ekspedīcijas laikā tika atrastas 20.gs. sākumā vācu armijas izveidotā mazbānīša stiga, tilta pamatu uzbērumu vietas, eļļas kanniņa, iespējams, no mazbānīša lokomotīves. Šī ekspedīcijas ierosme nāca no projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstītā pasākuma „Ziemeļkurzemes ekspresis”. Ekspedīcijas dalībnieki saņēma brošūru „Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļš. 1916-1963”.

12. jūnijs iezīmējās vēl ar kādu notikumu. Slīteres bākā tika atklāta zoologa Viļņa Skujas foto izstāde, kur 14 dzīvnieku fotogrāfijās ir skatāmi Latvijas rāpuļi un abinieki.

Paldies galvenajiem organizatoriem – Latvijas lauku tūrisma asociācijai „Lauku ceļotājs” un ceram, ka „Slīteres Ceļotāju diena” kļūs par tradīciju un katru gadu pulcēs dabu un kultūrvēsturi izzināt alkstošus cilvēkus!

Marta Ratkeviča, projekta Baltijas Zaļā josta saziņas speciāliste

The natterjack toad is spawning

krupis-dzied51.jpg

dziesma, pateicoties elastīgam pakakles ādas maisam, kurš kalpo kā rezonators, dzirdama visai tāluAt the beaches of Slītere NP is spawning the natterjack toad Bufo calamita – specially protected species at European level. This amphibian is living unnoticed whole year, and only in late May the natterjack toad males get together to the rut. Then their mating song can be heard quite far because of their flexible vocal sack found under the chin, which serves as a resonator. The mating call is a little similar to nightjar’s song. The natterjack toad stands out among the rest of the amphibians’ because of their ability to lay eggs into salty water. Eggs are arranged in a row, creating up to two meters long 'string'. Tadpole hatch in about a week and after three weeks turn into small toads. The process is very fast because the natterjack toads spawn in shallow pools, which dries rapidly, so time is life.

In daytime toad is hiding in the root tangle in the dip of the bank. When on the beach at times of distress it dives and hides in a pool. Toad has very few natural enemies as he releases rammish mucus, which prevents the attacker. Very negative impact on populations has driving along the beach as hidden toad is not visible from cars or motorbikes.

[nggallery id=13]

Slīterē nārsto smilšu krupji

Slīteres NP pludmalēs nārsto smilšu krupis Bufo calamita - Eiropas mērogā īpaši aizsargājama suga. Šis abinieks visu gadu dzīvo

ļoti slēpti un tikai maija beigās smilšu krupju tēviņi salasās uz riestu un tad to riesta dziesma, pateicoties elastīgam pakakles ādas maisam, kurš kalpo kā rezonators, dzirdama visai tālu. Dziesma nedaudz atgādina vakarlēpja dziesmu. Smilšu krupis izceļas pārējo abinieku vidū ar spēju nērst ikrus iesāļā ūdenī. Ikri sakārtoti rindā, veidojot līdz divus metrus garu ‘auklu’. Kurkuļi izšķiļas aptuveni pēc nedēļas un vēl pēc aptuveni trim nedēļām, pārvēršas mazos krupīšos. Process notiek ļoti ātri, jo smilšu krupis nārsto seklūdens lāmās, kuras strauji žūst, tāpēc laiks ir dzīvība.

Dienā krupis slēpjas sakņu mudžekļos pakrastē. Atrodoties pludmalē tas briesmu brīžos ienirst un paslēpjas lāmā. Krupim dabisko naidnieku nav daudz, jo krupis izdala smirdīgas gļotas, kuras attur uzbrucēju. Ļoti negatīvi populāciju ietekmē pludmales nobraukāšana, jo paslēpies krupis nav pamanāms auto- vai motobraucējam.

Smilšu krupis Bufo calamita – Latvijā īpaši aizsargājama suga saskaņā ar LR MK 14.11.2000. noteikumiem Nr. 396 ‘Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu’ – I pielikums. Smilšu krupis iekļauts 1979. gada Bernes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dzīvotņu aizsardzību II pielikumā, kā arī 1992. gada Eiropas Padomes direktīvā 92/43/EEC par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību - IV pielikumā. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.

Riesto vardes un krupji

SNP ūdenstilpēs turpinās zaļo varžu nārsts. Latvijā sastop ezeru vardi Rana ridibunda, dīķa vardi Rana lessonae un hibrīdsugu -  zaļo vardi Rana esculenta. Uzskata, ka suga izveidojusies krustojoties ezeru un dīķa vardei. Abas izejas sugas krustojas ar saviem hibrīdiem un dod auglīgus pēcnācējus, tāpēc zaļo varžu noteikšana ir visai sarežģīta. Brūnās vardes sāk nārstot pašas pirmās. To ķermenis krāsots brūnos toņos. Latvijā sastopamas divas brūno varžu sugas – parastā un purva varde. Abas sugas pēc izskata ir grūti atšķiramas, bet pavasarī – riesta laikā, to izdarīt ir daudz vieglāk. Varžu riesta dziesmas atšķiras. Parastās vardes nārsta vietā varžu koris murrā kā kaķis, bet purva vardes rada skaņu it kā vārītos un burbuļotu milzīgs katls. Nereti abas sugas dzirdamas vienuviet. Abu sugu tēviņi riesta laikā greznojas zilgani. Parastās vardes tēviņi šajā laikā iegūst zilganu pakakli, purva vardes tēviņiem zilgani ir arī sāni. Pie tam purva varde ir ar spicāku degungalu un īsākām ekstremitātēm.

Parastās vardes ziemu pavada zem ūdens, ierakušās dūņās. Vairums purva varžu ziemo uz sauszemes. Nārsta vietās pirmie ierodas tēviņi. Noskatījuši piemērotu vietu, tie sāk dziedāt un gaida mātītes, kuras ierodas vēlāk un nārsta vietā pavada trīs reizes īsāku laiku kā tēviņi. Riests ilgst vien 2-3 nedēļas. Mātītei tēviņš pieķeras īpaši cieši. Tēviņi mīlas karstumā, nespēdami atrast mātīti, mēdz apķert viens otru un pat nedzīvus priekšmetus. Mātītes ir lielākas augumā, tāpēc spēj lēkt ar visu mīlnieku tā it kā uz muguras tai būtu tikai mugursoma un nekas vairāk. Ikrus mātīte izlaiž ūdenstilpes dibenā, tai pat brīdī ‘mugursoma’ - tēviņš izlaiž spermu un lieta darīta – ikri apaugļoti. Pēc diennakts ikru apvalki stipri uzbriest un paceļas pie ūdens virsmas. Atkarībā no ūdens temperatūras agrāk vai vēlāk no ikriem izšķilsies kurkuļi.

Ziemeļkurzemes piekrastē piemērotos biotopos vardes sastopamas lielā skaitā. SNP biežāk sastopama parastā varde, bet dažviet, piemēram, Pēterezera vigā purva varde nārsto lielā skaitā. Tā iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Kā īpaši aizsargājamas brūnās vardes ir iekļautas ES Biotopu direktīvas un Bernes konvencijas pielikumos. Varžu klātbūtne liecina par vides kvalitāti. Vardēm ir nepārvērtējama loma barības ķēdēs.