Frog and toad breeding

PARASTĀ-VARDE.jpg

Although the northern slopes of the hills still are covered with snow and ice in interdune depressions has not melted yet, spring has begun. Eagles and ravens, for which there was no shortage of animal carcasses this winter, returns to their territories. Sky is full of winged travelers going home. Forests and grasslands are full of bird voices. It seems that the bird songs suppress all the other sounds of nature, and yet, if well-listened, from sun shined waters it can be heard something like a cat purring, whereas distant dog barking, there spawn brown frogs and toads. Brown frogs are the very first that start to spawn. Their body is in brown tones. In Latvia there are two brown frog species - the common frog and the moor frog. Both species are difficult to tell apart, but in the spring - mating time, it is a lot easier to do. Frog mating songs are different. Common frogs at spawning site purr as a cat, but moor frog sounds as if something was bubbling in a huge pot. Often these two species are heard in one place. Males of both species during mating time turn bluish. Common frog male at this time obtains bluish dewlap, while moor frog males also have bluish flanks. In addition, the moor frog has more pointed nose and shorter limbs.

Common frogs spend the winter under the water, where they dig into the mud. Most of the moor frogs spend winter on land. At spawning areas first arrive males. When they have found suitable place, they start singing and waiting for females, which arrive later and at the spawning site spends three times shorter time than the males. Rut lasts only 2-3 weeks. Males stick like a limpet to female. Sometimes, unable to find a female, they tend to cling to one another, and even inanimate objects. Females are larger than males and therefore are able to jump around with the lover on her back, as if it was a backpack and nothing more. Female releases spawn at the bottom of water body, at the same time 'backpack' - the male releases sperm and it is done - the spawn is fertilized. After a day pericarp swells up and rises to the surface. Depending on water temperature, sooner or later from the spawn will hatch tadpoles.

At northern coast of Courland in suitable habitats frogs are found in large numbers. In SNP the common frog is occurred more often, but in some places, such as Pēterezera Viga moor frog spawn in large numbers. It is included in the Latvian Red List. As a specially protected brown frogs are included in the appendix of EU Habitats Directive and the Berne Convention. Frog presence gives the evidence of environmental quality. Frogs have priceless role in food chains.

httpv://www.youtube.com/watch?v=3GsvSgMWRt0

[nggallery id=15]

Aicina piedalīties radošo darbu konkursā "Dabas daudzveidības mirkļi!"

Dabas aizsardzības pārvalde aicina - ja vien Tev ir vēlme izzināt dabas daudzveidību un padalīties par saviem iegūtajiem iespaidiem un novērojumiem, tad piedalies radošo darbu konkursā "Dabas daudzveidības mirkļi!". Konkursa devīze - "Ieraugi, pastāsti un dzīvo līdzi dabai!" Latvijas daba ir ļoti daudzveidīga, to veido tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu, tās izpausmes mainās līdz ar gadalaikiem. Tavā piemājas zālienā rāpo simtiem kukaiņu, starp tiem vairāku sugu vaboles. Mežā dzied simtiem putnu - vai atpazīsti to balsis? Pļavā zied simtiem puķu - vairākas no tām, iespējams, ir aizsargājamas. Ielūkojies ciešāk dabā, meklē un izzini Latvijas dabas daudzveidību! Savus meklējumus, atklāsmes vai emocionālos pārdzīvojumus par dabas daudzveidības izpausmēm atspoguļo stāstā, iemūžini fotogrāfijās un sūti mums!

Ar ziemas un pavasara tematiku saistītie darbi iesniedzami laika posmā līdz 31.maijam.

Konkurss notiek no 2010. gada 8.marta līdz 31.oktobrim trīs posmos - ziemas un pavasara posms - 8.marts - 31.maijs, vasaras posms - 1.jūnijs - 31.augusts, rudens posms - 1.septembris - 31.oktobris. Katra posma labāko darbu autori saņems dažādas balvas no konkursa atbalstītājiem, kā arī balvu bezmaksas apmeklējuma veidā kādā no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām zinošu gidu pavadībā.

Plašāka informācija par konkursu, konkursa nolikums, anketa - Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapas www.daba.gov.lv sadaļā aktualitātes - "Radošo darbu konkurss".

Konkursa mērķi ir veicināt sabiedrības interesi par Latvijas dabas daudzveidību un ar to notiekošajiem procesiem, tādējādi sekmējot tās izpratni par dabas daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, kā arī sniegt labāko darbu autoriem iespēju publicēt savus darbus un uzrunāt līdzpilsoņus.

Konkurss tiek rīkots 2010. - Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības gada pasākumu ietvaros, lai sekmētu sabiedrības iesaistīšanos Latvijas dabas daudzveidības izzināšanā un novērtēšanā, rosinātu cilvēku vēlmi doties dabā, kā arī radītu izpratni par dabas vērtību saudzēšanas un saglabāšanas nepieciešamību, tādējādi nodrošinot tās ilgtspējīgu pastāvēšanu un saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.

Konkursu atbalsta UNESCO, Vides ministrija, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Dabas muzejs, Gaujas NP Fonds, muzejs "Andrupenes lauku sēta".

Slīteres nacionālais parks

Slīteres nacionālais parks (SNP) ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Teritorijas vecākā daļa izveidota 1921. gadā, izdalot mazskartu meža masīvu 1100 ha platībā, kurā jau vairāk nekā 80 gadus netiek veikta saimnieciskā darbība. Pašreizējā SNP teritorija izveidota 2000. gadā. Tās sauszemes platība ir 16360 ha un jūras akvatorija – 10130 ha.

Baltijas ledus ezera krasta līnija – Zilie kalni – ir ģeoloģiski vecākā SNP daļa. Tos sedz veci, mazskarti platlapju meži ar lielu bioloģisko daudzveidību. Savukārt, ģeoloģiski jaunāks ir īpatnējs reljefa formu kopums – kangaru vigu komplekss. Tās ir pirms aptuveni 6000 gadu Baltijas jūras veidošanās gaitā radušās garas, vaļņveida kāpas – kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām – vigām paralēli Baltijas jūrai un Rīgas līcim. Starp Kolku un Bažu purvu paralēli jūrai savstarpēji mijas 150–180 kāpas un ieplakas. Mūsdienās nekur pasaulē tik lielā platībā šāda veida komplekss nav atrodams. SNP lielākais purvs ir Bažu purvs (1880 ha), kas atrodas kangaru–vigu kompleksā. Jaunākie ģeomorfoloģiskie veidojumi ir kāpas jūras krastā, kas teritorijas mazapdzīvotības un kādreiz ierobežotās pieejamības dēļ saglabājušās mazpārveidotas.

Augi un sēnes. SNP teritorijā konstatēti 46% no Latvijas vaskulāro augu sugām, apmēram 6% sēņu sugu un aptuveni 59% no Latvijas sūnaugu sugām. Jūras piekrastes zonai – kāpām un sausajiem priežu mežiem – raksturīgas 29 augu un 222 sēņu sugas, kuras nav atrodamas citur Latvijā. No SNP sastopamajām sēņu sugām retas ir vainagotā zemeszvaigzne Geastrum quadrifidum un zarainā adatene Hericium coralloides, kas aug Slīteres Zilo kalnu pakājē. Samērā reta ir arī Kolkasraga tuvumā priežu mežos un kāpās sastopamā sēne Hadriāna zemestauki Phallus hadriani.

SNP konstatēti 42,5% no Latvijas ķērpju sugām, no kurām mūsu valstī izzūdošas ir Mužo parmēlija Parmelia mougeotii, brūnmelnā parmēlija Parmelia fuliginosa, daudzlapu umblikarija Umblicaria polyphylla.

Bezmugurkaulnieku lielo daudzveidību nosaka gan šīs teritorijas attīstības vēsture, gan SNP raksturīgā biotopu dažādība. Īpaši daudz aizsargājamu sugu ir rezervāta zonā Slīteres Zilo kalnu nogāzē. Starp šīm sugām ir arī tādas, kas nekur citur Latvijā nav atrodamas, piemēram, spožais praulgrauzis Gnorimus nobilis, celmgrauzis Anoplodera scutellata un lēcveida vīngliemezis Helicigona lapicida. Piekrastes sausajās pļavās un meža laucēs mājo reta siseņu suga – sarkanspārnainais parkšķis Psophus stridulus, priežu mežos joprojām ir mīt Latvijas lielākā vabole – lielais dižkoksngrauzis Ergates faber, un tikai ļoti vecās priedēs dzīvojošais priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina punctata.

Putni. SNP teritorijā konstatētas 236 putnu sugas, no kurām 125 ir ligzdojošas. Pavasarī un rudenī migrāciju laikā reģistrētas 186 putnu sugas.

Apmēram 30% no parka teritorijas klāj skujkoku meži, kas ir piemērota dzīvesvieta daudzviet Eiropā izzudušai meža putnu sugai – mednim Tetrao urogallus.

Kolkasrags ir izcila putnu vērošanas vieta. Putnu migrāciju laikā pavasaros un rudeņos teritoriju šķērso liels daudzums dažādu putnu sugu – aktīvākās migrācijas laikā Kolkasragu stundā pārlido pat 60 000 putnu. Pavasarī putnu migrācija ir salīdzinoši ilga, tāpēc Kolkasragā var ieraudzīt gandrīz visas Latvijas putnu sugas.

Savukārt Kolkasraga piekrastes ūdeņi un Irbes jūras šaurums ir nozīmīga barošanās vieta caurceļojošajiem un ziemojošajiem ūdensputniem.

Ņemot vērā teritorijas nozīmību putnu aizsardzības nodrošināšanā, SNP ir iekļauts Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgo vietu sarakstā.

Abinieki un rāpuļi. Lielākā daļa no Latvijas abinieku un rāpuļu sugām dzīvo arī Slīteres nacionālajā parkā. Citviet Latvijā retie abinieki lielais tritons Triturus cristatus un smilšu krupis Bufo calamita mājo parka mitrainēs, bet ļoti retā  gludenā čūska Coronella austriaca dzīvo Bažu purvā.

Zīdītājdzīvnieki. Parka zīdītājdzīvnieku fauna ir Latvijai tipiska. Šeit mājo abi lielie plēsēji – vilks Canis lupus un Eiropas lielākais kaķu dzimtas pārstāvis – lūsis Lynx lynx. Parkā ne reti var redzēt Latvijas lielāko briežveidīgo zīdītāju – alni Alces alces. SNP dzīvo arī retas zīdītāju sugas, piemēram, meža sicista Sicista betulina un mazais susuris Muscardinus avellanarius. Jūras piekrastē uzturas Baltijas jūras izplatītākā un augumā lielākā roņu suga – pelēkais ronis Halichoerus grypus. Piekrastes ūdeņos rets ir pogainais ronis Phoca hispida. Piemērotās vietās parka teritorijā dzīvo ūdenscirslis Neomys fodiens, kurš sava slēptā dzīvesveida dēļ ir maz pētīta kukaiņēdāju suga.

Kultūrvēsture. Slīteres nacionālā parka teritorijā zvejnieku ciemos jūras krastā iespējams iepazīties ar lībiešu (līvu) kultūras mantojums, kas ir nozīmīga Ziemeļeiropas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Lībieši ir viena no septiņām Baltijas somu tautām. Lībiešu senči – Baltijas somu ciltis – Latvijas teritorijā bijuši jau ap 3300. gadu pirms mūsu ēras. Laika gaitā tauta attīstījusies ar savu valodu un kultūru, kuras lielākais uzplaukuma periods bija 10.–13. gs. Lībieši Latvijā ilgus gadsimtus tikuši pakļauti etniskai un lingvistiskai asimilācijai, postošiem kariem un piespiedu pārvietošanai.

Lībieši kā viendabīga etniska grupa visilgāk saglabājās Ziemeļkurzemē, Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2–5 km platā joslā starp Ventspili un Kolkasragu, kopā 12 ciemos – Lūžņās (Lūž), Miķeltornī (Pizā), Lielirbē (Īra), Jaunciemā (Ūžkilā), Sīkragā (Sīkrõg), Mazirbē (Irē), Košragā (Koštrõg), Pitragā (Pitrõg), Saunagā (Sänag), Vaidē (Vaid), Kolkā (Kūolka) un Melnsilā (Mustānum).

Golden Eagle

Golden eagle approach the queer looking food carefully. It takes stock of the situation for a while (legs on the top of the frame) and as no threat is spotted start eating. Eagles this winter may be very picky as a lot of fallen animals can be found. Eagle leaves, as this food does not seem the best.

Klinšu ērglis

Aizdomīga paskata ēdmaņai klinšu ērglis tuvojas uzmanīgi. Nolaidies drošā attālumā, tas kādu brīdi novērtē situāciju (kājas kadra augšpusē), tad, briesmas nesaskatījis, uzdrīkstas uzsākt ēšanu. Šoziem ērgļi var būt ļoti izvēlīgi, jo kritušu zvēru ir pārpārēm. Nospriedis, ka šis nav tas labākais piedāvājums, ērglis dodas prom.

Lapsas dzīres

Lapsa medībāsTajā naktī alnim nepaveicās. Vilki viņu iedzina muklājā. Bullis bija pārguris, bet galvenais- iegrimis zampā līdz vēderam, tas vairs nevarēja izmantot savus galvenos ieročus – priekškājas, kuru spēriens vilkam ir nāvējošs. Vienam traģēdija un visa beigas, citiem – laime. Ar aļņa atliekām nedēļu barojās ducis kraukļu, vārnu bars, žagatas un ērgļi. Caunas, lapsas un jenotsuņi. Lapsu pārim, kuru teritorijā ‘dzīru galds’ tika uzklāts bija īpaši paveicies.

Foxe's good luck

lapsasnieg-2-e1268825385848.jpg

It wasn’t a lucky night for the moose – wolves drove him into a moor. Bull was exhausted and what is more, he was plunged till his stomach, so he wasn’t able to use his main weapons – forelegs, which are lethal for wolves. For one - a tragedy, but to another – a good luck.  With the remains of the moose dozen ravens, a flock of crows, magpie and eagles could feast for a week, as well as martens, foxes and racoon dogs. For the fox couple it is a very happy week, as the table of food is located within their territory.

[nggallery id=6]

Kailcirtes priežu mežos apdraud Latvijas medņus

Šā gada februārī Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) noslēdza darbu pie vairākus gadus ilguša pētījuma par medņu riestiem, kā rezultātā izstrādāti ieteikumi medņu riestu apsaimniekošanai. Lai turpmāk nodrošinātu gada putna aizsardzību, būtiskākā LOB rekomendācija ir medņu apdzīvotajās teritorijās atteikties no priežu mežu ciršanas kailcirtēs. Ornitologi norāda, ka medņu skaits un izplatība Latvijā arvien turpina samazināties. Saglabājot līdzšinējos saimniekošanas apjomus un metodes, mednis no Latvijas teritorijas var izzust jau tuvāko desmitgažu laikā. "Latvijas valsts mežos atrodas vairāk nekā 90 % no visiem Latvijas medņu riestiem. Tāpēc mēs ceram, ka AS "Latvijas valsts meži", apzinoties savu lielo atbildību Latvijas medņu aizsardzībā, ņems vērā LOB rekomendācijas medņu riestu apsaimniekošanai. Ir iespējams reizē saimniekot mežā un aizsargāt medņus, tikai jāgrib to darīt," uzsver LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Pētījuma ietvaros secināts, ka medņus ļoti negatīvi ietekmē Latvijas mežos visizplatītākais saimniekošanas veids - kailcirtes. Kailcirtes rada lielus "robus" starp medņu apdzīvotajām teritorijām un sadrumstalo tās sīkās vienībās. Medņiem raksturīga vāja izplatīšanās spēja, tādēļ tie arvien straujāk izzūd. Kailciršu negatīvā ietekme izpaužas arī netieši. Piemēram, kailcirtēs savairojas peļveidīgie grauzēji, kas piesaista lapsas un citus plēsīgos dzīvniekus, kuri apdraud arī medņus.

Būtisks medņu barības augs ir mellenes. Izcērtot mežu kailcirtē, mellenes pazūd un sāk atjaunoties tikai pēc 20-30 gadiem. Laikā no 2003. līdz 2007. gadam melleņošanai piemērotu mežu platība samazinājusies par 7385 ha. Samazinoties šādu mežu platībai, cilvēki arvien biežāk spiesti meklēt mellenes medņu riestu mikroliegumos, kur mellenes vēl saglabājušās, jo šajās vietās mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta. Diemžēl šāds traucējums medņu mazuļu vadāšanas laikā palielina to bojāeju.

Bieži tiek uzskatīts, ka kailcirtes sausajos priežu mežos ir pieļaujamas, jo tās imitē šiem mežiem raksturīgo dabisko traucējumu - degšanu. Taču pētījums parāda, ka starp degušiem un kailcirtē nocirstiem mežiem ir būtiskas atšķirības. Kailcirtēs pietiekamā daudzumā nesaglabā kritušus kokus, kas nodrošina medņiem slēptuves, un dažāda vecuma dzīvus kokus, kas saglabātos, mežam nodegot. Turklāt nodegušos mežos labi atjaunojas mellenāji un slapjākās vietās bagātīgi saaug spilves, kas arī ir svarīgs medņu barības augs.

Lai nodrošinātu medņu aizsardzību, LOB arī aicina medņu apdzīvotajās teritorijās apturēt cirsmu koncentrēšanas metodes izmantošanu, kā arī pārtraukt jebkādu mežsaimniecisko darbību laikā no 1. marta līdz 15. maijam. Teritorijās, kur 1 km rādiusā vismaz 60 gadu veca meža īpatsvars ir mazāks par 40% jāpārtrauc mežu ciršanu, kamēr agrāk izcirstās mežaudzes nav sasniegušas šādu vecumu.

Pētījums veikts ar AS "Latvijas valsts meži" finansiālu atbalstu projekta "Medņu riestu telpiskā sadalījuma pašreizējā stāvokļa analīze un priekšlikumu izstrādāšana medņu riestu dzīvotņu apsaimniekošanai, balstoties uz riestu dzīvotņu analīzi" ietvaros.

Lai pievērstu uzmanību medņa aizsardzībai un mežu apsaimniekošanas problēmām Latvijā, LOB nominējusi medni par 2010. gada putnu.

Papildu informācija: LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, e-pasts: viesturs@lob.lv, tālr.: 29459742

Peļu klijāni

klijāni.jpg

klijānsZiemā peļu klijānam vajadzētu atrasties Rietumeiropā, jo sīkie grauzēji, kas ir peļu klijāna galvenā barība rudenī, tagad dzīvo zem sniega un tos nomedīt ir grūti, tāpēc vienīgā izeja  ir sameklēt kādu kritušu zvēru. Ēšana ir nemierīga, toties garantēta.

Vārna un jūras ērglis

varna-un-erglis.jpg

Vārnas mežā nav bieži sastopamas. Šī tāpat kā vientuļā zīlīte priekšroku devusi vientuļnieka dzīvei un pilnam vēderam. Vārnai visu laiku jāietur droša distance. Ja tā kļūs neuzmanīga, ērglis viņu apēdīs. Tikai tad , kad ērglis ir pienācīgā attālumā vārna var ieturēt drošu maltīti.

White tailed eagle finds food

White-tailed eagle by watching ravens behavior may determine the location of the food. This is a third winter’s eagle. It shall investigate and verify security of the location. Jay uses absence of the eagle and lands on the carrion. It does not let opportunities pass to feast on the fallen animal. The eagle returns. It is very attentive when arriving at carrion the first time. The eagle can eat much meat at once, so eat less frequently than small birds and afford scouting for longer period of time.

Scout Ravens

ravenAnimal carcasses are usually found by the local raven couple. They often hide their food even several hundred meters away from the bait. This is the feed stock for a rainy day. A Great Tit is nearby. It is interesting that this came to separate from other tit flock, which would be safer to be in. Apparently the weather forces them to change their habits. A tit can lose 10% of its weight over one cold night. However, this tit is fed, so it will not freeze.

Eagles and other birds in Slitere National Park

In 1976 in Sweden an international ringing plan was initiated, to study Baltic White-tailed Eagle population status; the eagles were ringed with colored rings (see picture). To attract White-tailed Eagles, animal corpses are used, which they would like to feed on. Latvia joined the program in the year 1984. The ring reading begun in Kemeru National park and the specialist of Slitere National park joined the program on year 2008.

ringed

Using the opportunity we decided to set up a web-camera, allowing you to watch this great bird life.

White-tailed Eagle White-tailed Eagle is the largest bird of prey in Latvia. The width of the wings can be up to 2.4 meters. It has a brown plumage. Adult’s tail is white; juveniles’ tail feathers are dark with light centre and darker outline. Wedge-shaped tail (see the manual for the white tailed eagle identification. Used: Svensson, L., Grant PJ, Mullarney K., Zetterström, D. 1999 (a). Collins Bird Guide: The Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe. Harper Collins Publishers, London). Feed on fish, birds and mammals. In winters are likely to feed on carrion. Hunt from the observation place or a low flight.
Golden Eagle Golden Eagle is a bit smaller than White-tailed Eagle. It has a wingspan averaging over 2 m. Plumage is dark brown with yellowish-brown nape-shawl. Have long, rounded tail. Young birds have light tail with dark outline. Adults have gray tail-feathers with dark cross-bars (see the manual for the Golden Eagle identification. Used: Svensson, L., Grant PJ, Mullarney K., Zetterström, D. 1999 (a). Collins Bird Guide: The Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe. Harper Collins Publishers, London).  Feed on birds and mammals as well as carrion.

Golden and White-tailed Eagles nesting period begins no earlier than on the fifth year of life.

In winters eagles wander over wide areas. White-tailed Eagles met in Slitere National park are ringed mostly in Estonia, Finland and Lithuania.

For Eagles the most important is its vision. They have relatively large eyes (see picture). Powerful weapon is the long, with strong claws armed legs. Caught its prey, eagle rhythmically moves fingers squashing its sharp nails into the victim's body. The bill is only a 'meat rending hook'. Fallen animals provide an easy and high-quality food for the Eagle. Carrion is no longer needed to be caught, and the possibility of accidents is less likely, as it happens while hunting, so several eagles often gathers in one place by the fallen beast, hoping for an easy meal. Here begins the competition for the best place at the 'table'. Preference usually is for the oldest and strongest birds, but there can be exceptions. Eagle relationships make watching them an exciting activity.

eye

Jūras ērglis atrod barību

Jūras ērglis vērojot kraukļu uzvedību var noteikt barības atrašanās vietu. Šis ir trīsgadīgs ērglis. Viņš izpēta vietu un pārliecinās par tās drošību. Sīlis izmanto ērgļa prombūtni, lai nolaistos uz maitas. Sīlis, kā īsts meža putns nelaidīs garām iespēju pamieloties ar kritušu dzīvnieku. Ērglis atgriežas. Ierodoties pie maitas pirmo reizi tas ir ļoti uzmanīgs. Ērglis var īsā laikā apēst daudz gaļas, tāpēc ēd retāk nekā mazie putni un var atļauties ilgi izlūkot.

[download id="44"]

Pie dabas – ar mīlestību!

stirnaDabas aizsardzības pārvaldes Slīteres nacionālā parka administrācija informē, par pagājušajā gadā jau medijos izskanējušo gadījumu, kad 27. jūnijā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, netālu no Kolkas, malu medībās aizturēti malu mednieki, kas nošāvuši stirnu kazu. Jāpiemin, ka Slīteres nacionālā parka administrācijas inspektori, ierodoties uz notikuma vietu, veikuši operatīvu malu mednieku aizturēšanu, iesaistot arī Valsts Policijas pārstāvjus. Tieši Slīteres nacionālā parka administrācijas un tiesībsargājošo iestāžu sekmīga sadarbība nesusi rezultātus - 2010. gada janvāra nogalē Talsu rajona tiesa vainīgo personu sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu un piedzina par labu valstij Ls 1728,00. Dārgi par 10kg medījuma gaļas! Taču tā ir viena medaļas puse, ja paskatās no citas puses, jauns cilvēks ieguvis neglītu ierakstu savā biogrāfijā, kurš noteikti atsauksies turpmākajās dzīves gaitās, it sevišķi zinot, ka jauneklis sapņo par kuģošanu tālās jūrās. stirna ar mazuliDabas aizsardzības pārvaldes Slīteres nacionālā parka administrācija norāda, ka nelikumīgas medības ir nopietns pārkāpums, par kuru persona var tikt saukta pie kriminālatbildības. Konkrētais gadījums īpaši izceļams, jo laiks, kad nomedīta stirnu kaza – jūnija beigas ir periods, kad stirnu kazas laiž pasaulē mazuļus, līdz ar to ne tikai nomedītā stirnu māte, bet arī tās bērni lemti bojāejai. Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka kopumā Dabas aizsardzības pārvaldes un tās struktūrvienību inspektori 2009. gada laikā veikuši 4487 normatīvo aktu ievērošanas pārbaudes, tai skaitā 196 savvaļas dzīvnieku aizsardzības prasību un medību un noteikumu ievērošanas pārbaudes. Kopumā dabai noteikto zaudējumu apmērs sastāda Ls 6623,00. 12 gadījumos pārkāpumu lietas nodotas Valsts Policijai krimināllietu ierosināšanai.

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka dabas inspektori ir aktīvi un uzticētos pienākumus veic regulāri visās sezonās. Līdz ar to aicina pirms nelikumīgu darbību uzsākšanas izvērtēt iespējamās sekas, jo vienmēr ir jābūt gataviem sajust uz sava pleca dabas inspektora maigo plaukstas smagumu.

Raits Čakstiņš, Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres nacionālā parka administrācijas direktora vietnieks