Badgers

Badgers are diggers. They live in families and clans making cave systems where groundwater is deep and there is some solid rock layer that can serve as a ceiling. In Slitere National Park this layer is sandstone. Badger rut is in the middle of summer when they are rutting quite passionate. Mating can last even one hour. After that latent period starts and fertilized ovum starts developing only six months later, when winter has ended and spring has begun.

httpv://www.youtube.com/watch?v=yYUlqgtJ3cE

In early spring young ones are born. They spend their first 2 months in dark caves. Usually they come out of the cave in June and stay near it. They start to explore the surroundings. At first they stay beside the entrance of the cave and sometimes explore few meters around it. Parents do not mind. When frightened, cubs run into the cave without hesitation. After some time mother starts to walk around with cubs at first some 10 meters away from the cave and then further and further. The young ones tries to copy mothers behaviour and learns how to find food – invertebrates, small rodents, amphibians and reptiles, berries and grain. They also learn how to escape enemies and explore surroundings. In autumn, cubs become independent. Sometimes, if the cave system is large enough, parents let the little ones stay in empty part of the cave system, but usually young badgers spend their first winters someplace else. Before winter badgers clean their caves and bring in new materials like moss, ferns and grass. When weather becomes colder they dig special caves to sleep in and go to sleep. Some narrow vertical tunnels serve as aperture for ventilation. They use up their fat layer during winter but sometimes in early spring you can see badger track in the snow. Even for badger it is hard to sleep all winter.

Moose and deer rut

Right now the rut has begun for moose and red deer. During rutting-time bulls butt trees and bushes and scrape ground. Secretory glands are situated on legs and head and allow marking the territory. Bulls starts to scrape pits and urinate in them few weeks before rut itself has started to stimulate female rutting.

Moose is the biggest deer in the world. Adult male moose stands about 2 m high at the shoulder, weigh till half ton and has almost 3 m long body. Female moose is smaller and lighter. Red deer are smaller. Only males has tournament weapon – antlers. These antlers make rivals tremble in fear and females in excitement. Every autumn after mating season moose will drop its antlers. A new set of antlers will then regrow in the spring. Deer gets to walk around with its antlers until March.

httpv://www.youtube.com/watch?v=kVVSSHSODIQ

Moose eats branches more than any other deer in Latvia. Its long muzzle and “trunk-like” upper lip is suitable for branch picking. Adult moose in winter can eat 10 – 13 kg tree plants, but in summer about 30-40 kg herbs. Red deer feed on browse, leafs, herbs, lichen, etc. During mating season animals become a lot thinner because a lot of energy is used to attract females. That is why during harsh winters some of strongest males die as they have used too much energy at rut and has not managed to gain flesh.

Putni barojas pirms tālā ceļa

Tagad, rudenī dzērves lido uz ziemošanas vietām Vidusjūras piekrastē un Ziemeļāfrikā, bet jau martā tās atgriezīsies savās ligzdošanas vietās Latvijā. Slīteres nacionālajā parkā ligzdo aptuveni 10-20 dzērvju pāri.

Ligzdu dzērves būvē no niedrēm un citu augu daļām uz purva saliņas vai pie applūdušas teritorijas, veidojot ko līdzīgu apaļam uzbērumam, kura vidū iedēj divas olas. Pēc mēneša izšķiļas cāļi, kuri ir spējīgi sekot vecākiem barības meklējumos jau nākamajā dienā. Dzērves ir veģetārietes, pārtiek no dažādiem augu valsts produktiem, taču dažkārt barojas arī ar kukaiņiem, vardēm un pat pelēm.

httpv://www.youtube.com/watch?v=0QMX-rFYZDY

Birds - Putni (pirmā daļa)

Ķīvīte ir putns, kuru piemin latviešu tautas dziesmās. Tas tāpēc, ka ķīvītes viegli pamanāmas pļavās, ganībās, tīrumos. Taču šī suga ligzdo arī purvos un kūdras laukos. Slītere ir bagāta ar mežiem, lauksaimniecības zemju šeit maz, tādēļ pie mums ķīvīte ligzdo Bažu purva atklātajā daļā.

Zivju gārnis un jūras krauklis ir divas sugas, kuras ligzdo kolonijās tiešā ūdeņu tuvumā. Salīdzinoši šķidru Ligzdu no dažādiem zariem tas būvē kokos, dažviet arī lielo ezeru niedrājos – tieši uz sagāztajām niedrēm, kur iedēj 3-5 olas. Pēc nepilna mēneša šķiļas mazuļi, kuri vēl vairākas nedēļas vecāku aprūpēti pavada ligzdā. Savdabīgi tiek baroti mazuļi, proti, vecāki barību atrij un nesagremotu nodod mazuļiem. Kā jau putniem, kuriem ēdienkartē dominē zivis (ihtiofāgiem), to mēsli satur slāpekli, fosforu un kāliju, proti, mēslos esošo vielu koncentrācija ir tāda, kas pat desmitkārtīgi pārsniedz šo elementu daudzumu, kāds ir neietekmētās vietās. Dabā tas izpaužas kā izdedzis pleķis – līdzīgi kāds veidojās zem balto stārķu ligzdām.

Upes tilbīte ir Latvijā parasta ligzdotāja. Kā liecina nosaukums, tad šī suga ir saistīta ar ūdeņiem. Ligzda uz zemes netālu no kādas upītes, ezera, dīķa, kur tiek iedētas trīs olas. Aptuveni trīs nedēļas pārmaiņus perē gan mātīte, gan tēviņš. Mazuļi ligzdu pamet dažu stundu laikā pēc izšķilšanās. Upes tilbīšu ēdienkartē ietilpst dažādi kukainīši, to kāpuri, sliekas un zirnekļi. Tilbītes ir migranti, kuri ziemu pavada Āfrikā.

Mazais ērglis ir gājputns, kas ziemo Āfrikā un DA Āzijā. Latvijā tas atgriežas aprīlī un uzreiz steidz aizņemt ligzdošanas teritoriju. Ligzdu mazais ērglis būvē kāda lapu koka zaru staklē vai arī uz egles sānu zariem. Jau maijā, ar dažu dienu intervālu tiek izdētas divas olas, taču parasti izaug tikai viens cālis. Šai sugai ir raksturīgs kainisms – parādība, kad vecākais cālis nogalina jaunāko. Mazie ērgļi barojas  ar sīkajiem grauzējiem strupastēm un vardēm. Interesanti, ka cāļa pirmajās dzīves nedēļās barību uz ligzdu nes vienīgi tēviņš. Mātīte uzturas ligzdā un baro cāli ar maziem no medījuma atdalītiem gaļas gabaliņiem.

Mazais ērglis ir Latvijā samērā parasts ligzdotājs, šeit ligzdo 3000 - 5000 pāru, kas ir aptuveni 15% no pasaules populācijas! Slīteres nacionālā parka teritorijā ligzdo vien 2-4 mazo ērgļu pāri, jo šajā teritorijā ir salīdzinoši maz pļavu, kur ērglis varētu baroties.

Ieskatīties mazo ērgļu dzīvē var arī tiešraidē no ligzdas Teiču dabas rezervāta apkārtnē. Vairāk par šo projektu skatīt www.pomarina.lv

Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā sastopamajiem dienas plēsīgajiem putniem, kura spārnu atpletums sasniedz pat 2,4 metrus. Tas ligzdo pieaugušos mežos, parasti, netālu no atklātiem ūdeņiem – dīķu, ezeru vai jūras tuvumā. Ligzdu tas būvē koka galotnes daļā no salīdzinoši masīviem koku zariem. Pēdējo 10 gadu laikā jūras ērgļu skaits ir pieaudzis. Šobrīd Latvijā ligzdo apmēram 100 pāru. Šogad Slīteres nacionālā parka teritorijā pirmo reizi atrasta apdzīvota jūras ērgļa ligzda.

Pelēkā vārna Latvijas dabā parasta, bieži novērojama visu gadu. Lielākā daļa Latvijā ligzdojošo vārnu ziemo Rietumeiropā, savukārt Latvijā ziemu pārlaiž vārnas no ziemeļiem un austrumiem.

Kraukļa prāta spējas mēdz salīdzināt ar suņu un pērtiķu intelektu. Krauklis prot izmantot citus dzīvniekus, lai gūtu sev labumu. Piemēram, plēsīgie zvēri dzirdot un redzot kraukļus riņķojam un kraucam virs meža uzzina, kur ir medījums. Kraukļi šādu barības objekta norādīšanu izmanto savā labā, jo paši nespēj nomedīt stirnu, briedi vai alni. Taču kraukļi zina, ka uzrādot vilkam medījumu, pārpalikumi tiks arī kraukļu ģimenei. Līdzīgi kraukļi izmanto arī cilvēku. Ziemeļu tautu mednieki, sekojot kraukļiem ne reizi vien tikuši pie medījuma. Kraukļiem pēcāk tiek dzīvnieka iekšas. Šo kraukļa īpašību dēļ Ziemeļu tautām krauklis ir svēts dzīvnieks, kura nogalināšanu uzskata par grēku.

Studenti ceļo pa Baltijas Zaļo jostu

Trīsdesmit ģeogrāfijas studenti no Ķīles universitātes (Vācija) apceļo Baltijas Zaļo jostu. Ceļojums sākās 26. augustā Lībekā, tā pēdējais pieturas punkts būs Ventspils -10. septembrī. Slīteres nacionālajā parkā studenti būs 9. septembrī. Kopā ar parka speciālistiem viņi izstaigās slaveno Bažu purva 1992. gada degumu, lai pašu acīm redzētu to, kā mežs un purvs atjaunojies šajos gados, skatītu augu un kukaiņu daudzveidību cilvēka mazskartā vidē. Dosimies arī uz Mabānīša dabas taku, kura šobrīd tiek veidota pateicoties Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumam Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” ietvaros. Lai gūtu pilnīgu ieskatu ne tikai Ziemeļkurzemes dabas mantojumā, bet arī tās militārajā pagātnē, studenti redzēs arī Irbenes radiolokatoru un pamestās armijas bāzes pa ceļam uz Ventspili.

Students explore the Baltic Green Belt

During a two week field trip prepared in cooperation of Kiel University and the Baltic Green Belt partners, thirty geography students visit the Baltic Green Belt between Lübeck and St. Petersburg.The aim of the field trip is to give the students - potential coastal practitioners of the future - insight into numerous activities in nature conservation and sustainable coastal development and direct contacts with the practitioners of the present along the Baltic Green Belt. The excursion starts on August 26^th in Kiel and will end on September 10^th, 2010 in Ventspils.

Breeding Roe Deer

Roe deer are breeding in July and August. Males fight for and defend their territory against other males by marking it with their scent which they leave on every other bush they butt and on the ground they scratch. Often in the meadows there are circles with diameter of 2-3 m. These are made by roebuck and its mate in a peculiar mating dance during which doe circle around small bush or clump while roebuck is trying to keep up.Fawns are born in June as the Roe deer has a long latent period of pregnancy. Implantation of the embryo usually occurs in January.

httpv://www.youtube.com/watch?v=he0MI3O6tks

Riesto stirnas

Stirnas riesto jūlijā un augustā. Tēviņi iekaro un aizstāv savu teritoriju pret citiem tēviņiem, iezīmējot to ar smaržzīmēm: dziedzeru izdalījumus tie atstāj uz krūmiem, kurus bada un uz zemes, kuru kasa. Šajā laikā pļavās bieži var novērot apļus 2-3 metru diametrā. Tos izveido stirnāzis un kaza savdabīgā riesta dejā. Tās laikā stirnu kaza riņķo ap nelielu krūmiņu vai zāļu puduri, āzis cenšas no viņas neatpalikt.Šajā vasarā ieņemtie mazuli dzimst tikai nākoša gada jūnijā. Stirnām ir ilgs embrija attīstības slēptais periods. Embrijs sāk augt un attīstīties tikai janvārī. Par filmā redzamo stāsta zoologs Vilnis Skuja.

httpv://www.youtube.com/watch?v=he0MI3O6tks

Dārzu un parku sanitārs – pelēkais mušķērājs

Latvijā šis zvirbuļa lieluma putns ir parasts ligzdotājs. Pēc ziemošanas Āfrikas dienvidos Latvijā tas atgriežas maijā, kad kādā ēkas nišā, malkas grēdā vai durvju virā vij sev ligzdu. Pelēkajam mušķērājam Muscicapa striata dējumā ir 2-7 raibas olas. Vecāki mazuļus baro ar mušām, odiem, tauriņiem, vabolītēm un zirnekļiem, kurus akurāti atnes atsevišķi pa vienam tāpēc vecākiem pēc barības ir jālido daudz biežāk, nekā, piemēram, bezdelīgām, kurām ir raksturīgi savākt pat vairākus desmitus kukaiņu un tikai tad doties pie mazuļiem.

Video materiālā redzēsiet kūts durvju eņģēs uzbūvētu pelēkā mušķērāja ligzdu, kurā mazuļiem abi vecāki regulāri pienes barību.

httpv://www.youtube.com/watch?v=ycs0sOr9gTA

Narrow-gauge railway path takes shape

In Slitere National Park there will be a new nature path – bikeway along the narrow-gauge railway track beginning at Mazirbe River leading to Ķikans River in Sikrags. The path is about 7km long. Information stands, pedestrian bridges over the small rivers and the path are made within the framework of Baltic Green Belt. Now it is possible to cross Mazirbe River and Ķikans River over newly finished pedestrian bridges. These rivers were crossed by narrow-gauge railway until 1963. Also both of the three-piece information stands are placed next to the path to inform about objects of interest in Slitere National Park and the history of narrow-gauge railway. Covering of the path as well as the indication stakes will be ready during this tourism season.

In Northern Courland the locomotive which transported passengers and craft by 600mm wide narrow-gauge railway trails since 1916 till 1963 was called “Mazbānītits”. It is the military heritage from World War I that made a substantial impact on everyday life of coastal fishermen villages – provided work places and link between settlements.

Top Mazbānīša dabas taka Slīterē

Slīteres nacionālajā parkā būs jauna dabas taka - velomaršruts pa Mazbānīša stigu ceļā no Mazirbes upes līdz Ķikanam Sīkragā, takas garums aptuveni 7 km. Taka, gājēju tilti pār mazajām upēm un informācijas stendi top projekta «Baltijas Zaļā josta»  ietvaros. Šobrīd pa jauniem gājēju tiltiem jau var šķērsot Mazirbes upi un Ķikanu vietās, kur līdz 1963. gadam pa šaursliežu dzelzceļu tās šķērsoja Mazbānītis. Arī divi trīsdaļīgie informācijas stendi ir savās vietās takas malā, lai informētu par Slīteres nacionālā parka apskates objektiem un Mazbānīša vēsturi. Dabas takas segums un norādes stabi būs gatavi vēl šajā tūrisma sezonā.

Par Mazbānīti Ziemeļkurzemē dēvē vilcienu, kas pasažierus un kravu transportēja pa 600 mm platām šaursliežu dzelzceļa sliedēm laikā no 1916. līdz 1963. gadam. Tas ir militārās vēstures mantojums no Pirmā pasaules kara, kas savulaik spēlēja nozīmīgu lomu visas Ziemeļkurzemes, bet īpaši lībiešu zvejniekciemu kultūras un ekonomikas uzplaukumā, nodrošinot saikni apdzīvoto vietu starpā, dodot darba vietas.

The Black Redstart – highlander living in Latvia.

The Black Redstart Phoenicurus ochruros

Black Redstart in Europe lives mostly in high mountain regions – in rock cracks, niches, ruins etc., but in Latvia this sparrow-like bird lives in settlements, new buildings, and ruins, under the roof and stone layers. Female starts to build its nest in May where it lays 3-6 eggs. There can be two lays in one year. Both of the parents feed their chicks with different insects. Chicks leave their nest although they are not able to fly. Black Redstart is migrating bird which spends winter in Southwest Europe. More than 1000 Black Redstart pairs nest in Latvia.

Distribution of Black Redstart in Latvia. Squares show places where this species have been found. Latvian Breeding Bird Atlas (2000-2004) data. © Latvian Ornithological Society.

In the video material you will be able to see nest of Black Redstart which is built in old Swallow Hirundo rustica nest. Parents are feeding their chicks until just before leaving the nest it is visited by some guest...

One of nature laws are that only the strongest and experienced can survive. There are many bird and animal species that like to improve their diet with eggs and even bird chicks, in this case it is Magpie Pica pica, which takes the advantage of well fed, unprotected Black Redstart chicks that are very easy meal. Each and every animal tries to get as qualitative food as possible using minimal energy.

Melnais erickiņš – Latvijā ligzdojošs kalnietis!

Daudzviet Eiropā melnais erickiņš Phoenicurus ochruros ligzdo augstkalnu rajonos - klinšu spraugās, nišās, drupās u.c., bet Latvijā šis zvirbuļa lieluma putns dzīvo apdzīvotās vietās jaunbūvēs, ēku drupās, pažobelēs arī akmeņu kaudzēs. Jau maijā mātīte sāk būvēt ligzdu, kur iedēj 3-6 olas. Vienā gadā var būt divi dējumi. Mazuļus ar dažādiem kukainīšiem baro abi vecāki. Cālīši ligzdu pamet vēl nemācēdami lidot. Melnais erickiņš ir migrants, kurš ziemo DR Eiropā. Latvijā ligzdo vairāk kā 1000 pāru melno erickiņu.

Video materiālā redzēsiet melnā erickiņa ligzdu, kas būvēta uz vecas bezdelīgas Hirundo rustica ligzdas. Vecāki baros mazuļus līdz brīdim, kad neilgi pirms mazuļu izlidošanas ligzdu apmeklēs kāds ciemiņš...

Viens no dabas likumiem ir, ka izdzīvo pieredzējušākais un veiksmīgākais. Dabā ir daudzas putnu un zvēru sugas, kuras labprāt savu ēdienkarti papildina ar putnu olām un arī mazuļiem, šajā gadījumā tā ir žagata Pica pica, kurai labi baroti, neaizsargāti erickiņa mazuļi ir ļoti ērta barība. Dabā visi izmanto shēmu – iegūt pēc iespējas kvalitatīvu barību izmantojot minimālus enerģijas resursus.

In Slitere forests with camera

Movies give a chance to see for yourself the hidden life of animals living in Slitere National Park. Author: zoologist Vilnis Skuja.

The Natterjack Toad is spawning

Black Grouse are lekking in Slitere

Ar kameru pa Slīteres mežiem

Piedāvājam noskatīties video materiālu, kurā varēsiet iepazīties ar dažādām Slīteres nacionālā parka zvēru sugām, kā arī vērot rubeņu riestu. Video materiāla autors Vilnis Skuja.

httpv://www.youtube.com/watch?v=C6epwn05miQ

Slīterē nārsto smilšu krupji httpv://www.youtube.com/watch?v=3e6HRCjRAXU

Slīterē riesto rubeņi httpv://www.youtube.com/watch?v=Uxfyeu_qorg

Viļņa Skujas abinieku un rāpuļu fotoizstāde Slīteres bākā

Līdz 1. jūlijam Dundagas novada Slīteres bākā apskatāma zoologa Viļņa Skujas dzīvnieku fotogrāfiju izstāde. Tajā apkopoti Slīteres nacionālajā parkā fotografēto abinieku – zaļās vardes, smilšu krupja un lielā tritona, kā arī rāpuļu – odzes, zalkša, pļavu  un sila ķirzakas portreti. Vilnis Skuja ir ilggadējs Slīteres nacionālā parka dabas pētnieks, kaislīgs dabas fotogrāfs un dabas procesu prasmīgs skaidrotājs. Šī ir pirmā autora fotoizstāde, kas tapusi ar Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstu. Turpmāk šovasar izstāde ceļos pa Ziemeļkurzemi un vēlāk arī citiem Latvijas novadiem. Aicināti visi dabas mīļotāji! Vērosim un saudzēsim dabu kopā!

Noslēgusies Slīteres Ceļotāju diena

Šo sestdien, 12. jūnijā Slīteres nacionālā parka teritorija bija pārpildīta ar ceļot un izzināt alkstošiem cilvēkiem.  Īpaši šai dienai sagatavotās vietējo gidu vadītās ekskursijās  devās vairāki simti cilvēku. Šajā dienā pie ceļotājiem nonāca Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs izdotais tūrisma ceļvedis pa Slīteres nacionālo parku - pirmais ceļvedis, kurā apkopota tik plaša informācija par šo teritoriju. Vēl pirms saullēkta zvēru vērošanas ekskursijās piedalījās 15 ceļotāji. Rīta ekspedīcijas traucēja odi un knišļi, savukārt dažādu pretlīdzekļu lietošana zvēriem jau pa gabalu norādīja ceļotāju atrašanās vietu. Tomēr gidu stāstījums un dabā atrastas zvēru pēdas nodrošināja izziņām bagāti pavadītu laiku.

Garākā un novērojumiem bagātākā ekskursija bija pār Bažu purvu, kur piedalījās aptuveni 50 dabas draugi. Pārgājiena laikā tika redzētas divas gludenās čūskas, skaists sila ķirzakas tēviņš, jātnieciņš un medņu mamma, kas dabas vērotājus vilinot prom norādīja, ka tepat tuvumā ir mazi medņu cālīši.

Putnu ekskursijā Kolkas raga apkārtnē piedalījās 12 cilvēki. Stiprā vēja dēļ jūras putnu vērošana izpalika, taču ekskursijas laikā tika runāts par putnu paražām un dažādām norisēm dabā.

Vairāk kā 40 interesenti pie Šlīteres ciema piedalījās mazbānīša tilta meklējumos. Ekspedīcijas laikā tika atrastas 20.gs. sākumā vācu armijas izveidotā mazbānīša stiga, tilta pamatu uzbērumu vietas, eļļas kanniņa, iespējams, no mazbānīša lokomotīves. Šī ekspedīcijas ierosme nāca no projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstītā pasākuma „Ziemeļkurzemes ekspresis”. Ekspedīcijas dalībnieki saņēma brošūru „Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļš. 1916-1963”.

12. jūnijs iezīmējās vēl ar kādu notikumu. Slīteres bākā tika atklāta zoologa Viļņa Skujas foto izstāde, kur 14 dzīvnieku fotogrāfijās ir skatāmi Latvijas rāpuļi un abinieki.

Paldies galvenajiem organizatoriem – Latvijas lauku tūrisma asociācijai „Lauku ceļotājs” un ceram, ka „Slīteres Ceļotāju diena” kļūs par tradīciju un katru gadu pulcēs dabu un kultūrvēsturi izzināt alkstošus cilvēkus!

Marta Ratkeviča, projekta Baltijas Zaļā josta saziņas speciāliste

The natterjack toad is spawning

At the beaches of Slītere NP is spawning the natterjack toad Bufo calamita – specially protected species at European level. This amphibian is living unnoticed whole year, and only in late May the natterjack toad males get together to the rut. Then their mating song can be heard quite far because of their flexible vocal sack found under the chin, which serves as a resonator. The mating call is a little similar to nightjar’s song. The natterjack toad stands out among the rest of the amphibians’ because of their ability to lay eggs into salty water. Eggs are arranged in a row, creating up to two meters long 'string'. Tadpole hatch in about a week and after three weeks turn into small toads. The process is very fast because the natterjack toads spawn in shallow pools, which dries rapidly, so time is life.

In daytime toad is hiding in the root tangle in the dip of the bank. When on the beach at times of distress it dives and hides in a pool. Toad has very few natural enemies as he releases rammish mucus, which prevents the attacker. Very negative impact on populations has driving along the beach as hidden toad is not visible from cars or motorbikes.

[nggallery id=13]

Slīterē nārsto smilšu krupji

Slīteres NP pludmalēs nārsto smilšu krupis Bufo calamita - Eiropas mērogā īpaši aizsargājama suga. Šis abinieks visu gadu dzīvo

ļoti slēpti un tikai maija beigās smilšu krupju tēviņi salasās uz riestu un tad to riesta dziesma, pateicoties elastīgam pakakles ādas maisam, kurš kalpo kā rezonators, dzirdama visai tālu. Dziesma nedaudz atgādina vakarlēpja dziesmu. Smilšu krupis izceļas pārējo abinieku vidū ar spēju nērst ikrus iesāļā ūdenī. Ikri sakārtoti rindā, veidojot līdz divus metrus garu ‘auklu’. Kurkuļi izšķiļas aptuveni pēc nedēļas un vēl pēc aptuveni trim nedēļām, pārvēršas mazos krupīšos. Process notiek ļoti ātri, jo smilšu krupis nārsto seklūdens lāmās, kuras strauji žūst, tāpēc laiks ir dzīvība.

Dienā krupis slēpjas sakņu mudžekļos pakrastē. Atrodoties pludmalē tas briesmu brīžos ienirst un paslēpjas lāmā. Krupim dabisko naidnieku nav daudz, jo krupis izdala smirdīgas gļotas, kuras attur uzbrucēju. Ļoti negatīvi populāciju ietekmē pludmales nobraukāšana, jo paslēpies krupis nav pamanāms auto- vai motobraucējam.

Smilšu krupis Bufo calamita – Latvijā īpaši aizsargājama suga saskaņā ar LR MK 14.11.2000. noteikumiem Nr. 396 ‘Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu’ – I pielikums. Smilšu krupis iekļauts 1979. gada Bernes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dzīvotņu aizsardzību II pielikumā, kā arī 1992. gada Eiropas Padomes direktīvā 92/43/EEC par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību - IV pielikumā. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.

Riesto vardes un krupji

SNP ūdenstilpēs turpinās zaļo varžu nārsts. Latvijā sastop ezeru vardi Rana ridibunda, dīķa vardi Rana lessonae un hibrīdsugu -  zaļo vardi Rana esculenta. Uzskata, ka suga izveidojusies krustojoties ezeru un dīķa vardei. Abas izejas sugas krustojas ar saviem hibrīdiem un dod auglīgus pēcnācējus, tāpēc zaļo varžu noteikšana ir visai sarežģīta. Brūnās vardes sāk nārstot pašas pirmās. To ķermenis krāsots brūnos toņos. Latvijā sastopamas divas brūno varžu sugas – parastā un purva varde. Abas sugas pēc izskata ir grūti atšķiramas, bet pavasarī – riesta laikā, to izdarīt ir daudz vieglāk. Varžu riesta dziesmas atšķiras. Parastās vardes nārsta vietā varžu koris murrā kā kaķis, bet purva vardes rada skaņu it kā vārītos un burbuļotu milzīgs katls. Nereti abas sugas dzirdamas vienuviet. Abu sugu tēviņi riesta laikā greznojas zilgani. Parastās vardes tēviņi šajā laikā iegūst zilganu pakakli, purva vardes tēviņiem zilgani ir arī sāni. Pie tam purva varde ir ar spicāku degungalu un īsākām ekstremitātēm.

Parastās vardes ziemu pavada zem ūdens, ierakušās dūņās. Vairums purva varžu ziemo uz sauszemes. Nārsta vietās pirmie ierodas tēviņi. Noskatījuši piemērotu vietu, tie sāk dziedāt un gaida mātītes, kuras ierodas vēlāk un nārsta vietā pavada trīs reizes īsāku laiku kā tēviņi. Riests ilgst vien 2-3 nedēļas. Mātītei tēviņš pieķeras īpaši cieši. Tēviņi mīlas karstumā, nespēdami atrast mātīti, mēdz apķert viens otru un pat nedzīvus priekšmetus. Mātītes ir lielākas augumā, tāpēc spēj lēkt ar visu mīlnieku tā it kā uz muguras tai būtu tikai mugursoma un nekas vairāk. Ikrus mātīte izlaiž ūdenstilpes dibenā, tai pat brīdī ‘mugursoma’ - tēviņš izlaiž spermu un lieta darīta – ikri apaugļoti. Pēc diennakts ikru apvalki stipri uzbriest un paceļas pie ūdens virsmas. Atkarībā no ūdens temperatūras agrāk vai vēlāk no ikriem izšķilsies kurkuļi.

Ziemeļkurzemes piekrastē piemērotos biotopos vardes sastopamas lielā skaitā. SNP biežāk sastopama parastā varde, bet dažviet, piemēram, Pēterezera vigā purva varde nārsto lielā skaitā. Tā iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Kā īpaši aizsargājamas brūnās vardes ir iekļautas ES Biotopu direktīvas un Bernes konvencijas pielikumos. Varžu klātbūtne liecina par vides kvalitāti. Vardēm ir nepārvērtējama loma barības ķēdēs.

Slīteres ceļotāju diena

Lauku ceļotājs aicina Jūs š.g.12. jūnijā piedalīties Slīteres ceļotāju dienā. Kopā ar savu ģimeni un draugiem Jūs varēsiet pavadīt piedzīvojumiem bagātu dienu Slīteres nacionālajā parkā. Slīteri varēsiet apceļot gan individuāli, gan gidu un vietējo iedzīvotāju pavadībā, izvēloties sev interesantāko maršrutu: ar kājām, auto, riteņiem vai laivām.

Vai Jūs esat kādreiz piedalījies ekspedīcijā, devies rīta zvejā kopā ar zvejniekiem vai vērojis kukaiņus, putnus un zvērus? Vai esat nogaršojis gardāko zivju zupu Kurzemē “KALĀ PIVĀD” (lībiski - zivs svētki)? Šajā dienā Jums ir iespēja iejusties rūdīta ceļotāja lomā un uzzināt daudz jauna par Slīteres nacionālo parku, vietējo iedzīvotāju tradīcijām, ēdieniem, dzērieniem, valodu un mūziku.

Vairāk www.celotajs.lv/sliteresdiena

Tiekamies Slīterē! Jūsu Lauku ceļotājs