Slīteres nacionālā parka konsultatīvās padome jaunā sastāvā pulcējas Šlīterē

Šā gada 24. janvārī Slīteres nacionālā parka konsultatīvā padome pulcējās Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas telpās - „Šlīteres mežniecībā”. „Slīteres nacionālā parka konsultatīvā padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības interešu saskaņošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Slīteres nacionālajā parkā, Grīņu dabas rezervātā un Moricsalas dabas rezervātā”. Tā rakstīts Slīteres nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikumā. Kopš pērna gada nogales padomei ir jauns personālsastāvs. Tajā izvirzīti pārstāvji no Dundagas, Ventspils un Pāvilostas novadu pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, arī valsts iestādēm, kuru funkcijās ir dabas un kultūras mantojuma aizsardzība un saglabāšana. DAP Kurzemes RA direktore Ērika Kļaviņa ievadīja sanāksmi ar aicinājumu padomes locekļiem no sava vidus izvēlēt priekšsēdētāju un vietnieku, lai šodien un turpmāk organizētu padomes darbu. Par Slīteres konsultatīvās padomes priekšsēdētāju tika ievēlēta Dundagas novada domes galva Gunta Abaja, bet par viņas vietnieku – Pāvilostas novada domes deputāts Andris Zaļkalns. Sanāksmes turpinājumā DAP Kurzemes RA speciālisti informēja par padarīto pērn un ieplānoto šogad.

Šis gads ir Latvijas dabas aizsardzības simts gadu jubilejas gads, tāpēc īpaša uzmanība tika veltīta mūsu vecākās dabas teritorijas - Moricsalas dabas rezervāta vēsturei un vērtībām.  Sanāksmes dalībniekus informēja arī par melnā stārķa populācijas stāvokli Kurzemē. Raisījās diskusijas. Nobeigumā - neliela pastaiga pa Šlīteres muižas teritoriju, lai aplūkotu saglabātās ēkas, lai ieskatītos senajā, 27 metrus dziļajā, no laukakmeņiem mūrētajā Šlīteres akā.

Vētras burātājs. Kristapa dienasgrāmata

kolka. virs kolkasraga krustaviļņiem lido neliels tumšs putns slaidiem spārniem. lido apbrīnojami ātri un viegli. vējā šaudās te augšā, te lejā...liekas, ikdienišķās kaijas ir lēnas palikušas un bremzē virs jūras. tas ir vētras burātājs. šīs sugas nosaukums vien ir virsraksta vērts, turklāt pilnībā atspoguļo tās būtību. varbūt vēja sniegtā brīvība ir vētras burātāja labākais draugs. patiesībā, viņam te nevajadzēja būt - vajadzēja šķelt jūras debesis tūkstošiem kilometru tālāk atlantijas okeānā. te ir pārāk vientuļi. kaut viņam izdotos tikt atpakaļ pie savējiem. ieskatos teleskopā - nav neviena vairāk. viņš aizlidoja rietumu virzienā.

Grenzzeichen aufgestellt für geschützte Naturterritorien

An den Grenzen der Schutzgebiete in der Region Ventspils, dem “Klāņu purvs”, “Platenes purvs”, “Užava” und dem Naturdenkmal “Staldzenes stāvkrasts“, wurden neue informative Schilder aufgestellt um die geschützten Territorien einzuzeichnen.Die Kennzeichnung der Territoriengrenzen wurde von den Umweltinspektoren der Verwaltung des Nationalparks Slitere bei dem Amt für Naturschutz in Zusammenarbeit mit den Leitern der Bezirke Rinda, Metra und Venta der nordkurländischen Forstwirtschaft der staatlichen Aktiengesellschaft „Latvijas Valsts meži“ durchgeführt. Seit Juni dieses Jahres ist die Aufsicht über alle geschützten Naturterritorien an das Amt für Naturschutz beim Umweltministerium übergeben. Die Verwaltung des Nationalparks Slitere ist ihre territorielle Struktureinheit in Nordkurland. Der größte Teil der geschützten Naturterritorien ist Waldgebiet, das Eigentum von der staatlichen Aktiengesellschaft „Latvijas Valsts meži“ ist. Deshalb geschiet die Gewährleistung der Umweltschutzforderungen in diesen Territorien in einer engen Zusammenarbeiten der beiden Einrichtungen.

Die Zeit um lachsartige Fische zu schützen hat begonnen!

Jedes Jahr koordiniert die Verwaltung der Binnenwässer und des Meeres bei dem staatlichen Dienst für Umwelt verschiedene Maßnahmen, deren Ziel es ist das Leichen von wild lebenden lachsartigen Fischen zu schützen. Dieses Jahr werden die Stromgebiete von der Gauja, Venta und Salaca mehr kontrolliert, aber auch in allen Gewässern Lettlands werden verstärkte Kontrollen durchgeführt.Die Bereitschaft die Maßnahmen, für den Schutz des Leichen der lachsartigen Fische, zu unterstützen haben verschiedene Behörden geäußert – das Amt für Naturschutz, der staatliche Grenzschutz, die staatliche Polizei, der Verein „Mēs zivīm“(Wir für Fische) und die Fischer Assoziation Lettlands. Von den Struktureinheiten des Amtes für Naturschutz werden bei dieser Aktion die Inspektore der Verwaltung von den Nationalparks Gauja und Slitere teilnehmen und auch die staatlichen und öffentlichen Inspektore der Verwaltung der Biosphären Reservate Nordlivlands. Außerdem nimmt noch der Fond des Nationalparks Gauja teil. Der staatliche Dienst für Umwelt verzeichnet schon die ersten Erfolge. Am 11. Oktober, in Lielupe, Gate – dem Durchfluss vom Babite See, haben Inspektore des Sektors Jelgava von der Verwaltung der Binnenwässer und des Meeres bei dem staatlichen Dienst für Umwelt sechs illegale Fischernetze ans Land gezogen. Am 13. Oktober haben Inspektore des Sektors Riga in Zusammenarbeit mit Mitarbeitern der Küstenwache bei einer gemeinsamen Überprüfung im Fluss Daugava, im Abschnitt vom Wasserkraftwerk Riga bis zu der Vansu Brücke, 3 illegale Fischernetze gefunden und an Land gezogen. Fakten Es ist bekannt, das der Anteil der natürlichen Lachse, im Vergleich mit den von Fischzüchtereien ausgesetzten Tieren, nicht mehr als 15% ist. Deshalb ist es so wichtig diese zu schützen. Es wurde beobachtet, dass von einem Lachspaar nach ein paar Jahren ungefähr 50 junge Lachse in den Fluss zurückkehren, deshalb ist das illegale Fischen von dieses Tieren in der Schonzeit eine Zerstörung des nationalen Reichstums.

Mit Liebe in die Natur!

Die Administration des Nationalparks Slitere beim Amt für Naturschutz informiert über den schon letztes Jahr in den Medien bekannt gewordenen Fall, dass am 27. Juni, im Territorium des Nationalparks Slitere, unweit von Kolka, Wilderer festgenommen wurden, die ein Rehweibchen erschossen haben. Man muss erwähnen, dass die Inspektoren der Administration des Nationalparks Slitere beim eintreffen am Tatort die Wilderer mit Hilfe der Staatspolizei festgenommen haben. Gerade dank der erfolgreichen Zusammenarbeit von der Administration des Nationalparks Slitere und den Strafverfolgungseinrichtungen gibt es Ergebnisse – Ende des Januars 2010 hat das Gericht des Bezirks Talsi den Schuldigen mit einer Freiheitsstrafe auf Bewährung verurteilt und für den Staat 1728,00 Ls eingetrieben. Teuer für 10kg Wildbret! Aber das ist nur eine Seite der Medaille, wenn man von der anderen Seite schaut hat ein junger Mensch einen unschönen Eintrag in seine Biographie bekommen, der ihn auf den künftigen Lebenswegen immer begleiten wird, insbesondere, wenn man weiss, dass er von Schiffsfahrten in entfernten Meeren träumt.Die Administration des Nationalparks Slitere beim Amt für Naturschutz weist darauf hin, dass gesetzwidrige Jagd ein ernsthaftes Vergehen ist für das eine Person strafrechtlich verfolgt werden kann. Der Beispielsfall muss besonders hervorgehoben werden, weil die Zeit, wo das Rehweibchen erschossen wurde – Ende Juni, die Zeit ist, wann die Weibchen ihre Jungen in die Welt setzen und deshalb wurde nicht nur eine Rehmutter erlegt, aber auch ihre Kinder sind zum Tod verdammt. Das Amt für Naturschutz informiert, dass im Jahr 2009 die Inspektoren vom Amt für Naturschutz und ihren Struktureinheiten insgesamt 4487 Überprüfungen für die Einhaltung von normativen Akten vorgenommen haben, darunter 196 Überprüfungen für das Einhalten von Jagd und Schutzvorschriften für Wildtiere. Insgesamt ist ein Schaden von 6623,00 Ls für die Natur entstanden. In 12 Fällen wurden die Fälle an die Staatspolizei zur Strafverfolgung abgegeben. Das Amt für Naturschutz erinnert, dass Naturinspektöre aktiv sind und ihre Aufgaben regelmäßig in jeder Jahreszeit ausführen. Deshalb bitten wir vor dem Beginn einer rechtswidrigen Handlung die möglichen Folgen auszuwerten, weil man immer darauf gefasst sein muss die sanfte Handfläche eines Inspektors schwer auf seiner Schulter zu spüren. Raits Čakstiņš, stellvertretender Leiter der Administration des Nationalparks Slitere beim Amt für Naturschutz

Über das Insekt des Jahres 2010

Der entomologische Verein Lettlands hat als Insekt des Jahres 2010 den Ameisenbuntkäfer Thanasimus formicarius ausgewählt, der diesen Titel bekommen hat um in dem internationalem Jahr der biologischen Vielfalt die Aufmerksamkeit der Gesellschaft auf die Vielfalt der im Wald lebenden Insekten und ihre Wechselbeziehungen zu richten. Das ist insbesondere jetzt wichtig, da in Lettland die Intensität der Waldrodungen anwächst und das schlechte Nachwirkungen auf die biologische Vielfalt hinterlassen kann. Im Unterschied zum Schwalbenschwanz im vorigen Jahr und dem Mulmbock im vorvorigen Jahr ist der Ameisenbuntkäfer eine gewöhnliche Käferart und jeder aufmerksame Spazierer kann sie leicht beobachten.Der Ameisenbuntkäfer ist ein kleiner, 7 bis 10mm größer Käfer mit einem schlanken, prächtig gefärbten und mit kleinen Haaren bedecktem Körper. Wenn man genau hinschaut kann man sehen, dass der Ameisenbuntkäfer rot ist, aber er hat einen großen schwarzen Kopf, genauso schwarze Deckflügel, die unten rot sind und von zwei weißen Linien überquert werden. Wegen dieser stark auffalenden kontrastreichen Färbung werden in vielen Ländern diese Insekten als Buntkäfer bezeichnet, aber im lettischem ist die Bezeichnung anders. Man vermutet, dass die lettische Bezeichnung wegen der Ähnlichkeit der Ameisenbuntkäfer zu roten Waldameisen entstanden ist. Das Verhalten dieser zwei Arten ist sehr ähnlich – beide sind Prädatoren und immer in Bewegung. Schon Anfang des Frühlings kann man sie in Nadelwäldern auf Baumstämmen, Abholz, Baumstümpfen und auf schon vorgefertigten Schnittholz vorfinden, hier suchen sie dann verschiedene kleine Wirbellose Tiere. Der Ameisenbuntkäfer ernährt sich hauptsätzlich von Borkenkäfern – ein Ausgewachsener Käfer lebt ein paar Monate und in dieser Zeit kann es jeden Tag mehrere Borkenkäfer essen. Sie legen ihre Eier in den Spalten des Baumstammes und die geschlüpften Larven suchen die Larven der Borkenkäfer in ihren eigenen Gängen auf und fressen sie. Deshalb ist es kein Wunder, dass die Förster schon seit langem diesen kleinen Käfer als ein sehr nützliches Insekt betrachten. Der Ameisenbuntkäfer kann in Zeiten, wo die Borkenkäfer sich Massenweise vermähren, nicht schnell die Anzahl der Borkenkäfer senken, aber er ist unbestreitbar der wichtigste natürliche Feind der Borkenkäfer. Wie weiss der Ameisenbuntkäfer, dass in einem konkreten Baum Borkenkäfer sind? Es hat sich erwiesen, dass die Ameisenbuntkäfer die Pheromone der Borkenkäfer erkennen können, die genutzt werden um sich gegenseitig bei den Bokenkäfern zu verständigen. Der Ameisenbuntkäfer kann auch die von absterbenden Bäumen abgesonderten Düfte, die Terpene, wahrnehmen. Genau auf solchen geschwächten und absterbenden Bäumen leben die Borkenkäfer und der Ameisenbuntkäfer kann sie so schnell finden. Für Menschen ist es jedoch nicht so leicht geschwächte, absterbende Bäume im Wald gleich zu erkennen, leichter ist es schon abgestorbene, trockene Bäume zu erkennen. Wenn man solches Dürrholz, meist Fichten, im Wald sieht denkt man meist – gleich absägen und vom Wald wegbringen. Aber Borkenkäfer haben dann meist schon den Baum verlassen, aber ihre natürlichen Feinde, unteranderem der Ameisenbuntkäfer, können da noch leben. Der entomologische Verein Lettlands wird dieses Jahr über diese und andere Episoden vom Leben der Ameisenbuntkäfer erzählen. Auch, wie sich die Wechselbeziehungen und Vielfalt der Insekten in natürlichen und auf Holzgewinnung gerichteten Wäldern unterscheidet. Wir bitten Geschichten über Beobachtungen der Ameisenbuntkäfer an dabasdati.lv oder direkt an den entomologischen Verein Lettlands zu schicken. Der entomologische Verein lettlands ist ein freiwilliger, wissenschaftlicher Verein, der lettische und ausländische Spezialisten und Amateure, die Insekten und andere Wirbellose erforschen und schützen, einigt. Die Mitglieder des Vereins ernennen schon seit 1999 ein Insekt des Jahres und seit 2008 auch andere Wirbellose des Jahres mit dem Ziel die Gesellschaft zu informieren und zu bilden. Kristaps Vilks Der entomologische Verein Lettlands zusätzliche Information: kristaps.vilks@lu.lv

Kahlschläge in Kiefernwäldern bedrohen die lettischen Auerhähne

Im Februar dieses Jahres hat der ornitalogische Verein Lettlands die Arbeit an einer mehrere Jahre langen Studie über die Balz von Auerhähnen beendet und Empfehlungen für die Bewirtschaftung von der Auerhahnbalz ausgearbeitet. Um auch künftig den Schutz dieses Vogels des Jahres zu gewährleisten ist eine wesentliche Empfehlung des Vereins, dass in Territorien, die vom Auerhahn bewohnt werden, auf Kahlschläge in Kiefernwäldern zu verzichten ist.Die Ornitologen weisein darauf hin, dass die Anzahl der Auerhähne und ihre Verbreitung in Lettland immer weiter abnimmt. Wenn man den jetzigen Ausmaß der Bewirtschaftung und Methoden behalten würde, könnte der Auerhahn in den nächsten Jahrezenten von lettischen Territorien ganz verschwinden. „In den staatlichen Wäldern Lettlands sind mehr als 90% der in Lettland vorkommenden Auerhahnbälze. Deshalb hoffen wir, dass die „Aktiengesellschaft Lettische Wälder“ sich bewusst ist über ihre große Rolle bei dem Schutz der lettischen Auerhähne und die Empfehlungen des ornitalogischen Vereins Lettlands für die Bewirtschaftung von Auerhuhnbälzen wahrnimmt. Es ist möglich gleichzeitig im Wald zu wirtschaften und die Auerhähne zu schützen, man muss es nur wollen.“ betont der Vorstandsvorsitzende vom ornitalogischen Verein Lettlands Viesturs Ķerus. Im Rahmen der Studie wurde festgestellt, dass die Kahlschläge – die am meisten verwendete Art um in Wäldern zu wirtschaften, die Auerhähne sehr negativ beieinflusst. Die Kahlschläge schaffen „Lücken“ zwischen den von Auerhähnen bewohnten Territorien und sie werden dadurch in kleinere Einheiten zerteilt. Kennzeichend für die Auerhähne ist, dass sie schlecht beim verbreiten sind, deshalb verschwinden sie immer schneller. Die negative Wirkung der Kahlschläge kommt auch indirekt zum Ausdruck. Zum Beispiel, in Kahlschlägen vermehren sich mausartige Nager, die Füchse und andere Raubtiere anlocken und diese bedrohen auch die Auerhähne. Eine sehr wichtige Nahrungsquelle der Auerhähne ist die Heidelbeere. Wenn man einen Wald Kahlschlägt verschwinden die Heidelbeeren und erneuern sich erst nach 20-30 Jahren. In der Zeit von 2003 bis 2007 hat sich die Fläche, die für die Heidelbeersuche geeignet war, um 7385 ha verkleinert. Durch die Verkleinerung von solchen Waldflächen müssen die Menschen Heidelbeeren öfters in den Schutzgebieten der Auerhahnbälze, wo die Heidelbeeren noch erhalten geblieben sind, weil hier die Forstwirtschaft nichts tun darf, suchen. Leider ist so eine Störung in der Zeit, wo die Auerhähne Jungen kriegen, fatal für viele Auerhähne. Oft denkt man, dass Kahlschläge in den trockenen Kiefernwäldern erlaubt sind, da sie eine natürliche Störung, den Brand, imitiert. Aber die Studie zeigt, dass zwischen abgebrannten und Kahlgeschlagenen Wäldern wesentliche Unterschiede bestehen. In den Kahlschlägen werden nicht genug gefallene Bäume gelassen, die als Versteck für die Auerhähne dienen könnten, und lebendige Bäume verschiedenen alters, die überleben würden, wenn ein Wald abbrennt. Und in abgebrannten Wäldern erneuern sich die Heidelbeeren sehr gut und in feuchteren Gebieten wachsen auch reichlich Wollgräser, die auch eine wichtige Nahrungsquelle für Auerhähne ist. Um den Schutz der Auerhähne zu gewährleisten bittet der ornitalogische Verein Lettlands in Territorien, die von Auerhähnen bewohnt werden, die Benutzung von Methoden zur konzentrierung von Holzschlägen aufzuhalten und in der Zeit vom 1. März bis zum 15. Mai alle forstwirtschaftlichen Tätigkeiten auszusetzen. In Territorien, wo in einem Radius von 1 km die Proportion von Wäldern, die mindestens 60 Jahre alt sind, unter 40% ist, muss man die Abholzung einstellen, bis die früher abgeholzten Waldanwüchse nicht dieses Alter erreicht haben. Die Studie wurde mit finanzieller Hilfe von der „Aktiengesellschaft Lettische Wälder“ im Rahmen des Projekts „Analyse des jetzigen Stands von der räumlichen Verteilung der Auerhahnbälze und Ausarbeitung von Empfehlungen für die bewirtschaftung von Lebensräumen der Auerhahnbalz, gestützt auf die Analyse der Balzlebensräume“ durchgeführt. Um die Aufmerksamkeit auf den Schutz der Auerhähne und die Probleme der Forstwirtschaft in Lettland zu richten, hat der ornitalogische Verein Lettlands den Auerhahn zum Vogel des Jahres 2010 ernannt. Zusätzliche Information: Vorstandsvorsitzender des ornitalogischen Vereins Lettlands Viesturs Ķerus, E-Mail: viesturs@lob.lv Tel.:29459742

Schwäne überwintern in Lettland

Schwäne, wie auch andere Vögel und Tiere, gehören ohne Zweifel zu den Naturschätzen unseres Landes, die man schonen muss. Da Lettland verhältnismäßig warme Winter hat, entschliessen sich viele Schwäne nicht weg zu fliegen, aber hier zu überwintern. Zum überwintern bleiben bei uns überwiegend Höckerschwäne, ein paar Singschwäne und in seltenen Fällen auch der Zwergschwan. Insgesamt gesehen kann der größte Teil der Schwäne erfolgreich überwintern, aber man kann nicht leugnen, dass die kalten Wintermonate für viele Schwäne, insbesondere für die jungen, die schwierigsten sind. Nicht alle sind in der Lage bis zu ihrem zweiten Sommer zu überleben, aber das ist ein natürlicher Prozess, die natürliche Auslese (wenn die schwächsten Exemplare nicht überwintern können und sterben). Das Füttern von Schwänen Wie schon bekannt, kann jede Einmischung der Menschen in die Prozesse der Natur negative Folgen haben. Das passiert auch bei Vögeln, insbesondere bei den Schwänen im Winter, da hier das Füttern schon eine alltägliche Erscheinung ist. Da die Schwäne sich sehr schnell an das von Menschen gegebene Futter gewöhnen, kann das Risiko entstehen, dass sie abhängig von dieser Art der Futterbeschaffung werden. Wenn man begonnen hat die Schwäne zu füttern, dann muss man das den ganzen Winter tun, weil durch das Abbrechen der Fütterung oder das seltenere Füttern können die Tiere sogar sterben. Unregelmäßige Fütterungen in unzureichender Menge führt nur zu größeren Mengen der Vögel an Fütterungsstellen und bei größerem Frost fangen diese Wasservögel nicht an eisfreie Gewässer zu suchen, deshalb können sie einfrieren und sterben. Wären natürliche Zustände vorhanden, würden die überwinternden Wasservögel sich überall ausbreiten, wo eisfreies Wasser ist und von den vorhandenen natürlichem Futter leben.

Das Einfrieren der Schwäne im Eis So ein einfrieren der Schwäne ist eigentlich ein sehr seltenes Ereignis. Nicht immer, wenn man denkt, dass ein Schwan eingefroren ist, braucht er Hilfe (oft hat sich der Schwan nur auf das Eis hingelegt und ruht sich aus). Wie der Leiter der Abteilung der Naturdaten beim Amt für Naturschutz Mārtiņš Kalniņš hinweist, bei neun von zehn Fällen ist der Schwan nichtmal im Eis eingefroren, aber in der Nähe von einem Eisloch. Deshalb hat man den Eindruck, dass der Schwan eingefroren ist, aber eigentlich ist er es nicht. Beim nähern des Retters bewegt sich der Schwan einfach zu einer anderen Stelle. Deswegen ist die Arbeit der Retter oft vergebens. Wir bitten deshalb vor dem Anfüttern dieser schönen und graziösen Vögel und bevor man sich über ihr einfrieren Sorgen macht zu bedenken, dass jedes Lebewesen, auch die Schwäne, sich an natürliche Umstände gewöhnt haben und sehr gut in ihrer natürlichen Umwelt klar kommen. Deshalb ist die beste Möglichkeit um diesen graziösen Vögeln zu helfen und sie zu schützen, einfach sie selbstständig leben zu lassen.

Vor kürzem wurden im Kaniera See im Territorium des Nationalparks Kemeri ein Fall beobachtet, wo 20 Schwäne sich auf Eis befunden haben und nicht nach eisfreien Gewässern gesucht haben. Man kann nur raten wieso so eine Situation eingetreten ist. Eine Möglichkeit ist, dass sie angefüttert worden sind und deshalb so viele an einem Ort sind. Die Mitarbeiter der Verwaltung des Nationalparks Kemeri beim Amt für Naturschutz haben gleich auf diesen kritischen Notstand reagiert und am 24. Dezember 21 Schwäne im Kaniera See gefangen und zu unweiten eisfreien Gewässern transportiert. Ohne diese Maßnahme wären die Schwäne gestorben.

Das Amt für Naturschutz bittet – seien wir verantwortungsvoll, gehen wir in die Natur mit Verständniss, schätzen wir unsere Naturschätze und bevor wir etwas tun, schätzen wir die möglichen Folgen ein!

Die Information wurde vorbereitet von: Rita Jakovļeva Fachfrau für Öffentlichkeitsarbeit beim Amt für Naturschutz

Die Brunft

Viele Gemalinen von Jägern fühlen sich im September wie Witwen, weil ihre Männer fast nie zuhause übernachten. Sie rechtfertigen sich, dass es so ist, weil die Hirsche und Elche ihre Brunft haben. Lassen wir das mal unaufgedeckt, wer lauter bei dieser Brunftzeit ist, die Jäger oder Elche. Jetzt konzentrieren wir uns auf die Brunft der Elche.In Lettland kann man drei Hirscharten vortreffen. Zwei von ihnen – der Elch und der Rothirsch haben ihre Paarungszeit jetzt und das Reh hat das schon mitte Sommer geschafft. In der Jägersprache nennt man diese Zeit die Brunft. Die sonstens leisen und vorsichtigen Tiere werden zu dieser Zeit laut, brechen Äste und Bäume, wühlen die Erde auf. Rothirsche brüllen und wenn es still ist kann man dieses Gebrüll mehrere Kilometer entfernt hören. Der Elch „stöhnt“ viel leiser. Ich denke, dass das Geräusch den rhytmischen Schluckauf beim würgen ähnelt. Man muss aber erwähnen, dass das Geräuscharsenal vielfälltiger ist als nur Gebrüll und Stöhnen. Die Männchen sind in dieser Zeit wie besessen von den Gedanken an das andere Geschlecht. Sie essen nicht, reiben ihr Geweih an Büschen und Bäumen, graben Brunftgruben, treten in speziellen Turnieren gegeneinander an, - und das alles um sich zu paaren. Die Drüsen der Tiere sondern in dieser Zeit ein Sekret mit besonderen Duft ab, deshalb kann man bei einem Waldspaziergang erkennen welche von den beiden großen Hirscharten da gewesen ist. Die männlichen Rothirsche nutzen ihren Urin, wie ein besonderes Parfüm. Um den Rothirschweibchen zu gefallen, parfümieren sie ihren Bauch mit Urin und urinieren in Brunftgruben, wo sie sich danach rumwälzen. Die Elche graben auch Brunftgruben an Orten, wo die Elchkuh uriniert hat. Es ist bewiesen, dass dieses Benehmen den Anfang der Paarungssuche für die Elchkühe in der Umgebung synchronisiert. Ein Paar Wochen nachdem die Männchen angefangen haben Brunftgruben zu bilden, sind alle Elchkühe in der Umgebung bereit sich zu paaren. Es hat sich herausgestellt, dass eine stark riechende Flüssigkeit, die auf dem Boden gegossen wurde, bei den Elchbullen auch die Lust wecken kann an dieser Stelle zu wühlen. Sybirische Jäger benutzen diese Methode um Bullen an einen Ort zu treiben, wo man sie leicht erlegen kann. Sie giessen etwas stinkendes auf dem Boden oder urinieren selbst. Viele Forscher denken, dass die Elche natürliche psychotrope Substanzen benutzen um ihre Erregtheit zu erhöhen. Vor der Brunft halten sie sich an Orten auf, wo Fieberklee wächst, das Alkaloide enthält, auch Fliegenpilze werden gegessen. Es ist bekannt, dass die narkotische Wirkung dieser Pilze auch von Menschen benutzt wird. In Russland, während Hungersnöten, haben Mütter ihren kleinen Kindern Fliegenpilzbrühe zu trinken gegeben. Die Kinder haben dann wie tot geschlafen und nicht nach Essen gefragt. Männer haben die Brühe anstelle von Schnaps benutzt. Das Hauptziel vom Verzehr der Drogen ist – Mut zu bekommen und sich nicht vom Gegner zu fürchten. Natürlich kann ich nicht beweisen, dass ein Elch, der sich soweit ermutigt hat, dass er von nichts zurückschreckt, zu viele Fliegenpilze gegessen hat. So ein Elch ist ein Traum für einen Jäger, aber für jemanden der nur Pilze sucht – ein Albtraum. Wenn sie jemals einen sabbernden Elch im Wald treffen, der keine Angst hat, müssen sie weg von ihm. Wenn sie es können, dann müssen sie das langsam machen um das Tier nicht unnötig zu erregen. In der Brunftzeit sieht der Elchbulle in allem, was sich bewegt, einen Konkurrenten oder ein Weibchen und da sie keins von beiden sind, sollten sie nicht darauf warten zu erfahren, wie ein enttäuschter Elch reagiert. Vilnis Skuja, Fachmann des Amtes für Naturschutz

Restoration of Dāvida meadow

Day after the Proclamation Day of the Republic of Latvia on 19th November to Slītere National Park from Daugavpils University and Latvia University came help. Together with nature inspectors of Nature Conservation Agency very special helpers - researchers and nature explorers, people who are ready to work not only at the desk but also in nature, helped to clean from bushes Dāvida meadow, which is located at the foot of the Slītere Blue Hills. To provide suitable conditions for rare insect species found only in Slītere necessary is not only varied forest, but also meadows. Dāvida meadow is named after pirate Dāvids, however the value is in its nature, especially insect species, diversity. The meadow is overgrowing with bushes as the times when this was a hay meadow is long gone. Remains of a hay shed still resemble those times.

Restoration of Dāvida meadow takes place already third time. The necessity to maintain this habitat is determined in SNP managament plant.

Talka Dāvidpļavā

19.novembrī, uzreiz pēc Latvijas dzimšanas dienas uz Slīteres nacionālo parku atbrauca talcinieki no Daugavpils Universitātes un  Latvijas Universitātes. Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektoriem Dāvidpļavu, kura atrodas Slīteres Zilo kalnu kraujas pakājē, no krūmiem atbrīvoja ļoti īpaši talcinieki – dabas pētnieki, zinātnieki, - cilvēki, kuri gatavi strādāt ne tikai pie rakstāmgalda, bet arī dabā.  Lai nodrošinātu apstākļus retām, vienīgi Slīterē līdz šim atrastām kukaiņu sugām, nepieciešams gan daudzveidīgs mežs, gan pļavas. Dāvidpļava nes Slīteres teiksmainā laupītāja Dāvida vārdu, taču tās vērtība saistās ar dabas, īpaši kukaiņu sugu daudzveidību. Pļava aizaug ar krūmiem, jo sen pagājuši laiki, kad šeit pļāva sienu. Par tiem laikiem  vēl liecina siena šķūņa paliekas.

Talka Dāvidpļavā notiek jau trešo reizi. Nepieciešamību kopt šo biotopu nosaka SNP dabas aizsardzības plāns.

Slīteres Mežašķūnītis. Kristapa dienasgrāmata

10.10.2011.

kolka. vētras tomēr nav - laikam jūrā aizkavējusies. mežā stāv sirsnīgi rudenspelēks Mežašķūnītis. slīterē tādi ik pa laikam ir atrodami, bet šis ir īpašs. dzīvs. tam ir sava dvēsele - apodziņš. izlaižas no sabrūkošās, meža paņemtās ēkas un apsēžas uz dēļa gala. skarbi norūsējušas naglas, raupji dēļi un uz to fona trausla dzīvība. apodziņš nebaidās, liekas, ka pats Mežs ar viņa acīm skatās uz cilvēku. šīgada pirmais apodziņš, turklāt ar savu stāstu. pēdējās ziemas bija par skarbu. tagad pie sliekšņa ir atkal jauna. iekūru krāsniņu. uz galda karšu kalni, gāpis, kurš šodien mežā pievīlis. vēlāk būs zinātne. bet tagad vēl kolkas jūrmala.

K.

Veranstaltung der Insektennacht „Blick in die Insektenwelt von Slitere!“

Die regionale Verwaltung Kurlands des Amtes für Naturschutz in Zusammenarbeit mit dem Entomologischen Verein Lettlands veranstaltet am Samstag, den sechsten August 2011 um 22 Uhr an dem Slitere Leuchtturm in der Region Dundaga die Veranstaltung der Insektennacht „Blick in die Insektenwelt von Slitere!“

Programm:

v     Ausleuchten von Insekten – die Welt in einer Sommernacht

v     Schau näher, blick in ihre Augen!

v     Die Lebensgeschichte des Maivogels, dem Insekten des Jahres

v     Der Mulmbock – eins der Symbole von den Slitere Insekten

v     Was wohnt in den Blauen Bergen?

v     Die Rolle vom Nationalpark Slitere bei dem Schutz der Vielfalt der Natur

Dies sind die Geschichten der Entomologen oder Forscher der Insekten über Insekten – Käfer, Schmetterlinge, Fliegen, Mücken, Wanzen, Bienen, Wespen und anderen – die nur in Slitere wohnen und auch über die, die wir überall auf jedem Schritt treffen können, aber so klein sind, dass sie im Alltag unbemerkt bleiben. Die Möglichkeit Insekten vergößert zu sehen. Die Möglichkeit bei dem Ausleuchten von Insekten teilzunehmen, das verschiedene Geheimnisse ihres Nachtlebens offenbart. Man muss eine Decke für das Sitzen im Rasen mitnehmen und eine Warme Jacke für die kühlen Augustnächte.

Der Entomologische Verein Lettlands ist ein freiwilliger, wissenschaftlicher Verein, der lettische und internationale Forscher und Amateure, die Insekten und andere Wirbellose erforschen und ihre Vielfalt in Lettland schützen, vereint. Der Entomologische Verein Lettlands organisiert diese Veranstaltung mit dem Ziel die Gesellschaft über die Vielfalt von Insekten zu informieren.

In der Zeit der Veranstaltung wird der Leuchtturm von Slitere offen für Besucher sein.

Die Veranstaltung wird finanziell unterstützt vom Projekt „Grünes Band der Ostsee“ vom transnationalen Programm für den Ostseeraum.

Briologu semināra laikā Latvijā atklāj četras jaunas sūnu sugas

No 31. jūlija līdz 7. augustam Slīteres nacionālajā parkā pirmo reizi notika starptautisks brioloģijas seminārs, kas veltīts sūnu sistemātikas un ekoloģijas jautājumiem, un tā laikā atklātas četras Latvijā līdz šim nezināmas sūnu sugas, informē Latvijas Universitāte (LU)."Seminārā ne vien klausījāmies lekcijas, bet arī pievērsām uzmanību ļoti sīkām sūnām, kas ir aptuveni vienu centimetru lielas. Rezultātā varam lepoties ar to, ka semināra laikā atklājām četras jaunas sūnu sugas Latvijai: Bryum tenuisetum, Bryum violaceum, Bryum klinggraeffii un Dicranella staphylina," atklāj semināra organizatore LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras jaunā pētniece Anna Mežaka. "Tā kā briologu skolu skaits pasaulē aizvien turpina samazināties, tad aizvadīto starptautisko semināru varam saukt par sūnu zinātnes meistarklasi. Latvijas briologiem tas deva iespēju gūt pieredzi no sūnaugu speciālistiem, kuri veic pētījumus visā pasaulē, turpretī britu speciālisti bija patīkami pārsteigti par atšķirīgo Latvijas dabu un par labo biotopu aizsardzību Slīteres nacionālajā parkā."

Piecu ekspedīciju laikā briologi apmainījās ar pieredzi īpaši sīku aknu un lapu sūnu un antocerotu identificēšanā. Katra semināra diena bija veltīta konkrētai tēmai un biotopam, ļaujot izpētīt jūras piekrastes biotopus, lapu koku nogāžu mežus Slīteres Zilajos kalnos un smilšakmens atsegumus, Pēterezera vigu, Moricsalu, kā arī ruderālos biotopus un grants karjerus.

"Sūnas ir vecākie sauszemes augi pasaulē un sūnu kūdra ir vērtīga gan kā kurināmais, gan derīga dārzkopībā. Turklāt sūnas darbojas kā mitruma uzturētājs augsnē, ūdens adsorbents, un ir mājvieta daudziem bezmugurkauliniekiem, aļģēm un sēnēm. Pie tam atsevišķas sūnu sugas ir labi biotopu un piesārņojuma indikatori," skaidro LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras pētniece brioloģe Ligita Liepiņa, pamatojot nepieciešamību pētīt brioloģijas jautājumus.

Seminārs pulcēja Latvijas briologus un Lielbritānijas un Īrijas vadošos sūnu speciālistus. Tāpat seminārā piedalījās Deivids G. Longs (David G. Long), kurš zināms kā pasaules vadošais speciālists aknu sūnu sistemātikā, augstu novērtējot biotopu aizsardzības sistēmu Latvijā un atšķirīgos biotopus.

Šāda veida seminārs, kas tika veltīts tikai brioloģijas jautājumiem, Latvijā notika pirmo reizi. Pārpublicēts no www.delfi.lv

Kukaiņu nakts pasākums „Ieskaties Slīteres kukaiņu pasaulē!”

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Latvijas Entomoloģijas biedrības  sestdien, 2011.gada 6.augustā plkst. 22.00 pie Dundagas novada Šlīteres bākas rīko Kukaiņu nakts pasākumu „Ieskaties Slīteres kukaiņu pasaulē!”

 Programmā:

v     Kukaiņu gaismošana – pasaule vasaras naktī

v     Ieskaties tuvāk, ieskaties viņiem acīs!

v     Gada kukaiņa – ošu pļavraibeņa dzīvesstāsts

v     Lielais dižkoksngrauzis – viens no Slīteres kukaiņu simboliem

v     Kas dzīvo Zilajos kalnos?

v     Slīteres nacionālā parka loma dabas daudzveidības saglabāšanā

 Šie ir entomologu jeb kukaiņu pētnieku stāsti par kukaiņiem – vabolēm, tauriņiem, mušām, odiem, blaktīm, bitēm, lapsenēm un citiem – tiem, kuri dzīvo tikai Slīterē, un tiem, kuri sastopami visur ik uz soļa, bet tik sīki, ka ikdienā liekas nemanāmi. Iespēja apskatīt kukaiņus lielākā palielinājumā. Iespēja piedalīties kukaiņu gaismošanā, kas atklāj visdažādākos to naktsdzīves noslēpumus. Jāņem līdzi sega sēdēšanai zālītē un silta jaka dzestrajam augusta vakaram.

Latvijas Entomoloģijas biedrība ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionālo zinātniekus un amatierus, kuri veic kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku izpēti un veicina to daudzveidības saglabāšanu Latvijā. Latvijas Entomoloģijas biedrība organizē šo pasākumu ar mērķi izglītot plašāku sabiedrību par kukaiņu daudzveidību.

Pasākuma laikā Šlīteres bāka būs atvērta apmeklētājiem.

Pasākumu finansiāli atbalsta Baltijas jūras reģiona programmas projekts "Baltijas Zaļā josta".

Tikšanās ar filmas „Slīteres nacionālais parks” veidotājiem

Lībiešu svētku priekšvakarā, piektdien, 5. augustā plkst. 18:00 Mazirbes speciālās internātpamatskolas zālē notiks Dundagas novada lībiešu zvejniekciemu iedzīvotāju un viesu tikšanās ar Vides filmu studijas producentu Valdi Ābolu un operatoru Māri Maskalānu. Sarunas tēma – topošā filma „Slīteres nacionālais parks”, - tās tapšanas gaita, interesanti filmas kadri, diskusija.

Filmu par Slīteres nacionālo parku Vides filmu studijai pasūtījusi Vācijas telekompānija  MDR, kura jau vairākus gadus veido un demonstrē filmas par Austrumeiropas nacionālajiem parkiem. Pirms trīs gadiem filmas producentes Beatrise Štoipele  un Monika Zeiferte kopā ar Vides filmu studijas vadītāju Uldi Cekulu, meklējot filmēšanas vietu Latvijā, izlēma, ka Slīteres nacionālais parks ir visinteresantākais parks Latvijā. Tāpēc Vācijas telekompānija izlēma veidot filmu par šejienes dabu un kultūru. Atnāciet un uzzināsit, kā top jaunā dabas filma par mūsu tuvāko apkārtni un mums pašiem! Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Dundagas novada domi.

Atskats uz Slīteres ceļotāju dienu

Dabas draugi - ceļotgribētāji  pagājušās nedēļas nogalē bija mīļi gaidīti Ziemeļkurzemes pussalā starp Baltijas jūru un Rīgas līci. 4. un 5. jūnijā aizvadītas otrās Slīteres ceļotāju dienas. Tās organizēja Dundagas novada dome sadarbībā ar lauku tūrisma asociāciju "Lauku ceļotājs" un Dabas aizsardzības pārvaldi.  Citu aktivitāšu starpā, kuras organizēja vietējie tūrisma uzņēmēji  Dundagā, Kolkā un piekrastes lībiešu zvejniekciemos, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti vadīja  vairākas, tikai šajās  dienā pieejamas  ekskursijas pa Slīteres nacionālo parku. Laika apstākļi lutināja visus - gan organizatorus, gan viesus, tāpēc prieks citam par citu bija dubults. Turpmāk - īsumā par to, kā pagāja 4. jūnijs Slīterē.

Slīteres kājāmgājēji

Ekspedīcija Zvejniekpļavās zoologa Viļņa Skujas vadībā. 30 dalībnieki

Zvejniekpļavas atrodas Slīteres NP rietumu malā. Ekspedīcijas maršruts šķērsoja pļavu, mežu un Ķikānstrauta vecupes. Tik dažādās dzīvotnēs uziet interesantas dzīvnieku klātbūtnes liecības ekspedīcijas dalībniekiem bija viegli. Lai arī trokšņainai cilvēku grupai nav lielu izredžu sastapt zvērus, šī reize bija izņēmums - prāvs briežu bullis uz īsu brīdi parādījās  ceļiniekiem. Garantētu šīs ekspedīcijas apskates objektu skaitā bija āpšu alas, dzeņu apstrādāts priedes stumbenis, arī  skudrulauvas kāpuru veidotās lamatas nelaimīgajām skudrām. Īpaši bonusi   - vilka kaka un rubeņa ola.

Maršruts Augi jūras piekrastē dabas ekspertu Daces Sāmītes un Guntas Gabrānes vadībā. 39 dalībnieki

Maršruta sākuma punkts  Sīkrags ir ciems pie jūras, kurā vēl skatāmas  zvejnieku sētām raksturīgās senās ēkas  un vienīgais ciema mājlops - zirgs. Savukārt, turpat aiz sētām sākas jūrmalas kāpas - mājas sīkstiem, pieticīgiem augiem, pateicoties kuriem baltās jūrmalas smiltis tiek nostiprinātas un nenodara postu zvejniekciemam. Atpazīt un iepazīt savdabīgos augus maršruta dalībniekiem palīdzēja ne tikai zinošās speciālistes, bet arī maršruta lapa „Augi jūras piekrastē” un kabatas formāta noteicējs "Iepazīsim jūras piekrasti" (tapuši ar projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstu) ar kāpu veidošanās un sastopamo augu aprakstiem un bildēm.

Ekskursija: Cilvēku darbības zīmes mežā pieredzējušas vides gides Inas Braunas vadībā. 7 dalībnieki

Ekskursijas maršruts veda no Slīteres bākas pāri pļavām uz pamestām mājvietām, kuras glabā īpatnējus koku stādījumus, ēku paliekas. Arī senu ceļu pēdas vēl nojaušamas Vecmājupes malā. Ceļotāju grupas dalībniekam pieredzējušam rīkstniekam bija viedoklis par kāda koncentriska akmeņu krāvuma nozīmi. Rīkstnieka darbarīks – svārsts – uzrādīja ļoti lielas āderes klātbūtni, tāpēc radās minējums, ka tur atrodas Slīteres ciema magnētiskais centrs.

Ekspedīcija Kolkas dabas daudzveidība: zemes strēle starp ūdeni un uguni entomologa Kristapa Vilka vadībā. 30 dalībnieki

Ekspedīcija veda no Kolkas ciema centra pāri vigām un kangariem līdz Bažu purvam un jūras malai. Izdevās sastapt plēsīgās skudru lauvas, kodīgās smilšvaboles, arī kluso, īpatnējo putnu vakarlēpi. Daļa ceļotāju jau  otro gadu Slīteres ceļotāju dienā bija izvēlējušies doties grūtajā pārgājienā pa Slīteres nacionālā parka mežiem un purviem kopā ar Kristapu.

Slīteres velobraucēji

Velomaršruts Pa Mazbānīša pēdām speciālistes Andras Ratkevičas vadībā. 22 dalībnieki

Vairākas ģimenes bija izvēlējušās doties no Mazirbes uz Sīkragu pa šaursliežu dzelzceļa stigu, kur vēl līdz pagājušā gadsimta vidum kursēja Mazbānītis maršrutā Stende – Ventspils. Visi kopā lūkojām iztēloties Mazirbi pirms simts gadiem, kad grūti izbraucami zemes ceļi uz iekšzemi jeb „kalnu” veda pa smilšaino kangaru mugurām cauri lielajam Slīteres mežu masīvam, kuru tolaik sauca par Undžavu. Cilvēku un preču satiksme toreiz lielākoties notika pa jūru uz 30km attālo Sāmsalu, arī uz citām ostām. Pēc Pirmā pasaules kara šaipusē palika vācu armijas būvētais šaursliežu dzelzceļš, kuru valsts uzturēja līdz pat 1963. gadam. Šis ceļš vietējos cilvēkus aizveda uz tirgu, skolu, pie radiem, domubiedriem, tā palīdzot Ziemeļkurzemes lībiešiem izrauties no nošķirtības.

Atceļā devāmies pa liedagu, izpētot gliemežvākus, nosakot to sugas, iepazīstot brūnaļģi pūsļu fuku, kuras komposts tika  lietots kā mēslojums zvejnieku labības un dārzeņu laukiem.

Slīteres dzīvnieku vērotāji

Vaides pļavas putni un zvēri ornitologa Helmuta Hofmaņa vadībā. Deviņi dalībnieki

Agrais rīts dabas vērotājiem bija „ražīgs”. Izdevās skatīt vaigā melno stārķi, brūno čaksti, lauku balodis, arī vairākus mazputniņus. Vaides pļavā ganījās briežu govs.

Putnu klausīšanās pasākums Putni Zilajos kalnos ornitologa Helmuta Hofmaņa vadībā. Deviņi dalībnieki

Uz Slīteres bākas jumta putnu vērotāji sagaidīja saulrietu, klausoties putnu balsīs un baudot Slīteres mežu un jūras ainavu.

Slīteres darbnīcas

Meža skola pie Šlīteres bākas. Vadītājs - Raits Čakstiņš. 50 dalībnieki

Slīteres bākas pagalmā ceļotājdienas vidū bija atvērta Meža skola. Meža skolas skolotājs, vides inspektors Raits Čakstiņš mācīja noteikt briežu un aļņu dzimumu un vecumu pēc to mežā atstātajām spirām un nomestajiem ragiem. Arī koku un krūmu apkodumi liecina par tiem, kuru barība ir priedes, kārkli un citi kokaugi. Turpat līdzās esošajā namiņā bija izstādītas Slīteres putnu bildes un varēja vērot dzīvnieku video, kas filmēts to dabiskajā vidē ar projekta „Baltijas Zaļā josta” finansiālu atbalstu.

Darbnīca par jūras tematiku Kolkasragā. Vadītāja - Ērika Kļaviņa. 45 dalībnieki

Kolkasragā pie apmeklētāju centra bija uzstādīta zaļa nojume, kurā gan lielie, gan mazie varēja iesaistīties interesantās nodarbēs: izgatavot piespraudi zivtiņas vai putna veidolā, apgleznot lielās smilšgliemenes čaulu, sasiet īstu jūrnieku mezglu. Ne tikai rokām, arī prātam bija darbs – atminēt krustvārdu mīklu, uzzināt, kā zvejojamās zivis sauc vietējie zvejnieki, izpētīt plakātus, kur izskaidrota dzīve Baltijas jūras rifos un putnu barošanās jūrā ziemā. Arī šeit varēja vērot dzīvnieku video kas filmēts to dabiskajā vidē ar projekta „Baltijas Zaļā josta” finansiālu atbalstu.

Slīteres bāka

Ceļotāju dienās bāku apmeklēja aptuveni 200 cilvēku. Ne tikai skats uz mežiem un jūru bija skatāms no bākas. Katrā bākas stāvā tagad ir pa izstādei. Otrajā – Dundagas bērnu dienas centra Mājas bērnu veidotu darbu izstāde „Ziemeļu lietus mežs”, trešajā – viss par Baltijas jūras veidošanos pirms 10 000 gadiem un piekrastes augiem un dzīvniekiem mūsdienās; ceturtajā  -  Moricsalas dabas rezervāta vēsture un dabas vērtības, piektajā – stendi ar informāciju par bākām.

Pērn veiktā ceļotāju anketēšana un šī gada novērojumi apliecina, ka Slīteres ceļotājdienas viesi ir izglītoti cilvēki, kuri izprot  dabas aizsardzības nozīmi, izjūtot atbildību nākošo paaudžu priekšā par Latvijas dabas bagātību saudzēšanu. Uz saredzēšanos citos pasākumos Dundagas novadā šovasar!

Apkopoja Andra Ratkeviča

Slītere awaits you!

Slītere Travellers’ day on 4th and 5th June
For the second time travellers’ day of Slitere National Park will be full of new surprises and adventures for everyone. During this day it will be possible to explore Slitere National Park and experience the legendary coastal lifestyle like never before. You may try everything Slitere National Park can offer for free. There will be two main places of activities – Dundaga and Kolka where information centres will be open for visitors all day. Each and every visitor will receive Slītere Travellers’ day sticker as a participation ticket for the day and a program with all the places and time of activities.

Slītere Aicina!

Slīteres nacionālā parka Ceļotāju Diena 4.-5. jūnijā.
Slīteres Ceļotāju Diena (SCD) šogad notiek jau otro reizi, un šogad tā sola daudz jaunu pārsteigumu un piedzīvojumu visiem ceļotājiem. Šajā dienā iepazīt Slīteres nacionālo parku un sajust leģendārās piejūras dzīves garšu varēs daudz spilgtāk, nekā parastā nedēļas nogales izbraucienā. Bez maksas varēs izmēģināt visu, ko apmeklētājiem piedāvā Slīteres Nacionālais parks. Pasākumam būs divas galvenās norises vietas: Dundaga un Kolka, kur darbosies informācijas centri. Tajos ikviens apmeklētājs saņems SCD uzlīmi kā piederības zīmi šai dienai, un programmu ar pasākumu vietām un laikiem. Lai laicīgi izdomātu savu dienas plānu (uz dažiem pasākumiem iepriekšēja pieteikšanās), iepriekš vēlams iepazīties ar programmu SCD lapā www.celotajs.lv/sliteresdiena sadaļās: Maršruti, Darbnīcas, Vēderprieki, Objekti, Karte.

1. Maršruti

Divdesmit trīs īpaši SCD sagatavoti maršruti un gidu vadītas bezmaksas ekskursijas

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/mars_lv.html

Visi gidi ir slīterieši – zina tik daudz nostāstus, leģendas – sākot no kājgriežu un vikingu laikiem, caur padomjlaiku slēgto zonu, Slīteres rezervāta laikiem, līdz pat šodienas nostāstiem par Šķēles līkumu u.c. „slavenām”, vietējiem vien zināmām vietām. Tie mācēs ievest arī jūs zvēru un putnu pasaulē, kur paši tik vienkārši nevariet nokļūt.

- 8 maršruti gājējiem dabā (3-11km / 1-5 stundas) – gan viegli, piemēroti bērniem, gan grūtāki, ejot pa mežu un purvu. Ceļotājiem būs vajadzīgi ērti apavi un laika apstākļiem piemērots apģērbs.

- 5 velomaršruti (14-30km) – dažādas grūtības pakāpes – gan pa autoceļiem, gan meža ceļiem un liedagu.

- 6 maršruti auto ceļotājiem – piemēram, ~ 90 km garš izbrauciens ar armijas auto (GAZ-66) pa militārā mantojuma objektiem: bijušo tanku ceļu Irbenes upes krastos, apskatot Irbenes radiolokatoru un citas vietas.

- 3 maršruti laivotājiem – apkārt Kolkas bākai vai ar kapteini dižjūrā.

- 2 maršruti putnu un zvēru vērotājiem.

2. Darbnīcas

Divpadsmit radošās un izziņas darbnīcas

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/mars_darbnicas_lv.html

Putnu klausīšanās nakts pasākums pie Šlīteres bākas

Jūras darbnīcas Kolkasragā - Zivtiņu uzvīšana, gliemežvāku apgleznošana, mezglu siešana, meža zvēru ragu pielaikošana, u.c. nodarbības. Filmas "Ieraugi jūru" skatīšanās.

3. Vēderprieki

Slīteres garšīgie lauku labumi

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/mars_vederprieki_lv.html

Kūpinātas zivis un tradicionālie sklandrauši – varēs nogaršot, izmēģināt, iegādāties gan Dundagas tirdziņā gan pie saimniecēm un  zvejniekiem zivju kūpināšanas un sklandraušu cepšanas vietās.

4. Objekti

Viss atvērts!

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/mars_objekti_lv.html

Vietas, izstādes, ekspozīcijas, uzņēmumi, kas visi tiks atvērti šajās divās dienās priekš Slīteres ceļotājiem: Dundagas pils, Šlīteres bāka, lībiešu tautas nams Mazirbē, u.c.

6. Tirdziņš „Ražots Slīterē!”

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/prog_tirgus_lv.html
Dundagas tirgus laukumā ceļotājiem no plkst. 11:00 vietējie amatnieki, saimnieces un mākslinieki piedāvās nobaudīt un iegādāties visu, kas ražots Slīterē vai tās tuvākajā apkārtnē. 

7. Kurzemes Dziesmu diena – 4. jūnijs

http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/110604-CD/prog_koncerts_lv.html

Slīteres ceļotāju dienas laikā Dundagā notiks Kurzemes dziesmu diena jeb tradīcijas atjaunošanas 75 gadu jubileja kopš pirmās dziesmu dienas Dundagā 1936.gadā. Svētku dalībnieku gājiens 19:00, koncerts 20:00 un zaļumballe 22:00.

Tiekamies Slīterē!

Informāciju sagatavoja:

Asnāte Ziemele, LLTA „Lauku ceļotājs”

Projekts finansēts ar Eiropas Komisijas Life programmas finansiālu atbalstu. Līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds un LR Vides ministrija.

Pavasaris kāpās

Strauji atnākušas siltais laiks tā vien aicina doties dabā. Tiem, kas dzīvo jūras tuvumā būtu pēdējais laiks apciemot jūru un kāpas. Tieši pavasarī kāpās sastopami viskrāšņākie augi, jo vēlāk, vasaras svelmē ir grūti raisīt ziedus un nogatavināt sēklas. Un tad, kad mēs dodamies kāpās sauļoties daļa augu jau izplata sēklas. Viena no sugām, kuru tikai retajam izdodas redzēt ziedot ir neīstā tūsklape. Neīstā tūsklape ir sastopama priekškāpās un šobrīd zied gaiši dzelteniem ziediem, kuri sakārtoti vālītē. Vasarā, kad augs ir noziedējis, kāpās var redzēt lielas zaļas lapas ar sudrabainu apsarmi apakspusē, kuras ir līdzīgas māllēpeņu lapām. Pelēkajās kāpās patlaban zied tāda Latvijā aizsargājama augu suga, kā Gmelina alise. Augs zied spilgti dzelteniem ziediem, kuri patīkami smaržo. Pēc noziedēšanas tikai zinātājs augu atšķirs, jo tas ir necils un pelēcīgā krāsā, tādējādi saplūstot ar pelēko kāpu. Samērā bieži pelēkajās kāpās un jūras piekrastes sausajos priežu mežos sastopama Latvijā aizsargājamā augu suga - pļavas silpurene. Silpurenes zieds atgādina zvaniņu, zieda violetās lapiņas klāj pelēki matiņi. Noziedot silpurenei ziedu vietās izviedojas „galviņa ar pūkainiem matiņiem”, kuru veido auga sēklas ar lidmatiņiem. Iesakām visiem izmantot iespēju un apskatīt ziedošos kāpu augus jau tuvākajās brīvdienās!