Winter is the time when by swift rivers full of rapids you may see one of the most unique bird in Latvia – Dipper. Usually Dippers spend only winter in our country, but sometimes they also nest here. They cross Latvia’s territory during their migration from Scandinavia to south that starts at the end of the October. Every year approximately 400 Dippers spend the winter in Latvia.
One of the most interesting things about them is how they find food under water. Feathers of this bird are thick and greasy so the cold water does not reach its body. Flap which covers the nostrils and a clear membrane which can cover the eye allows this bird search for food underwater. To stay underwater, the bird opens its wings and thus it is pushed to the bottom by the water current. When it turns downstream it immediately pops out of the water. Short and strong toes help them effectively grasp rocks on a stream bottom to find food. Mostly they feed on different water invertebrates such as larvae of cadisflies, mayflies and alderflies. Dippers will stay in Latvia until the end of March when they have to go back to Scandinavian mountain river banks to nest.
Slīteres nacionālais parks izstādē Balttour 2011
Starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū Balttour 2011 no 11. līdz 13.februārim līdzās citiem tūrisma veidiem tika daudzināts arī dabas tūrisms Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” stendā liela vieta bija atvēlēta Slīteres, Ķemeru un Rāznas nacionālajam parkam kā ceļojuma galamērķim. Cilvēki interesējās par ceļojumu maršrutiem pa nacionālajiem parkiem ar auto, [...]
Lidojošā zemūdene – ūdensstrazds!
Ziema ir laiks, kad pie straujām, krāčainām upītēm var sastapt vienu no unikālākajiem Latvijas putniem – ūdensstrazdu. Pie mums ūdensstrazdi ir ziemotāji, taču retu reizi arī ligzdo. Jau oktobra beigās no Skandināvijas tie sāk savu migrāciju uz dienvidiem, šķērsojot arī Latviju. Tiek uzskatīts, ka Latvijā ziemo aptuveni 400 ūdensstrazdu. Interesantākais ir to māka zem ūdens iegūt barību.Putna spalvas ir klātas ar tauku slāni, kas neļauj ledainajam ūdenim piekļūt ķermenim, savukārt putna nāsis un ausis tiek noslēgtas ar ādas plēksnītēm, ko līdzīgu vārstuļiem. Lai iegūtu barību, ūdensstrazds nirst pret upes straumi, ieplēš spārnus un tajā brīdī tiek piespiests pie upes dibena. Brīdī, kad putns pagriežas straumes virzienā, tas kā šampānieša korķis tiek izspļauts ūdens virspusē. Īsie, strupie kāju pirksti ir izcili piemēroti upes grunts uzrušināšanai un barības meklēšanai. Ēdienkarte sastāv no dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem – maksteņu, viendienīšu un dūneņu kāpuriem. Latvijā ūdensstrazdi būs sastopami līdz pat marta beigām, kad tie sāks savu ceļojumu atpakaļ uz ligzdošanas vietām Skandināvijas kalnu upju krastos.
Tawny Owl - bird of the year
Tawny Owl Strix aluco is the bird of the year 2011 in Latvia. It is the most common owl in Latvia. Although, there is word ‘forest’ in Latvian in its name, you may see it more often in parks, avenues or graveyards, as there are more great trees with appropriate holes for this bird. This is the 16th year when bird of the year is determined in Latvia. Usually rare and specially protected bird species owns this title, however, this year one of the most common nocturnal birds in Latvia was chosen to draw attention to its lifestyle and thus help it return to its home - forest as United Nations General Assembly declared 2011 as the International Year of Forests. Campaign organizer Latvian Ornithological Society (BirdLife Partner) in cooperation with Nature Conservation Agency invite everybody to make and place artificial tree holes – bird-houses.
Harsh and snowy winters make it very hard for owls to find food as the thick snow with crust keeps mouse-like rodents safe from their claws. Winter like that was in year 2009/2010 when weak or already dead owls were find in many towns or forests in Latvia.
If you find seemingly fearless owl, at this time of the year, carefully, trying to avoid their sharp claws, put this animal in a fir-tree where it cannot be caught by dogs or cats and it can’t be seen by crows – they don’t like nocturnal birds.
However, if you find owl chicks in summer, you must not take them with you trying to “save” them. You have to remember that young owls leave their nest (tree hole) before they have learned how to fly, so the best that you can do is put this frustrated young bird on some bigger branch. Parents are somewhere near, watching you.
European Pine Marten
Corpse of dead animal is very important for many birds and animals to survive, so for a while they don’t have to worry were to get anything to eat. Here it is not strange that predators feed on carrion. In deep forest animals dare to approach carrion in daylight, but if the corpse is exposed animals come to eat only at night.
European Pine Marten Martes martes is one of the most common predator that can be seen in forests of Slitere National Park and Latvia. This almost half meter long animal weighting 0.8-2.2 kg has brow coat. In winter its thick undercoat makes coat look greyish. Throat patch colour varies from light yellow to bright orange. This small animal has very long fingers with sharp nails that help climb trees and walk across snow without going down. Males mostly remain on ground because they are heavier than females that are lighter and can easily jump from tree to tree.
European Pine Marten has very wide food range. In summer they usually feed on different insects, amphibians, small insectivores, mouse-like rodents, birds, berries and fruits. When there is a bad year for mouse-like rodents pine marten mostly feed on squirrels and birds. It really likes honey that pine marten seeks not only in bumblebee nest but also in bee-gardens. In winter mostly it live by carrion. Pine marten can eat about 100g meat at once. It has to eat as much as 1/5 of its own weight a day to survive, so it has to run around quite much to make that happen.
Hunting area in winters is larger than 10km2, so if pine marten has had bad luck in hunt it has to run even 30km to have something to eat, so carrion is very important. When tummy is full pine marten goes to its lair to sleep. Lair usually is made under tree roots, tree stumps in hollows or squirrel nests. However, if the weather is nice enough it can sleep in bigger bird nests, but when it is very cold it make a nest under snow. If there are many pine martens in the same territory they go hunting each by itself. To stay out of any conflicts, they leave scent marks. To mark their territory martens leave faeces, urine, rub their anal sacs against branches, ground or snow. When little animal is eating it shouldn’t lose alertness so time to time it stands up to look around.
European Pine Marten is a rare animal in Western Europe while in Latvia it is common. Harsh winters when there are many fallen animals is celebration for this small animal.
httpv://www.youtube.com/watch?v=XiCIkl2J5cM
Meža cūkas
Ziema meža cūku dzīvē ir nopietns pārbaudījums. Sniega segai sasniedzot 30-40 cm biezumu būtiski tiek apgrūtināta meža cūku spēja pārvietoties un iegūt barību. Šādos apstākļos meža cūkas cenšas mazāk staigāt un to guļvietas iekārtotas tiešā barošanās vietu tuvumā. Īpašs pielāgojums ir taku iemīšana. Sniegs staigājot tiek pieblīvēts un atvieglo meža cūku pārvietošanos starp atpūtas un ēšanas vietām. Šoziem augsne zem sniega nav sasalusi un tas ir ļoti svarīgi tāpēc, ka lai paēstu, meža cūkām nepārtraukti jāpārrok augsne. Rokot stipri sasalušu zemi meža cūkas var nolauzt ilkņus. Arī nesasalušu augsni mežā rakt nav viegli. Nepārtraukti nākas pārraut sīkākas vai pārkost resnākas koku saknes, lai tiktu pie kārotā.
Meža cūku tēviņi – kuiļi, dzīvo atsevišķi un ziemā meža cūku barus galvenokārt veido cūku mātītes. Barā mēdz būt vairākas sivēnmātes ar savām atvasēm, to meitas no iepriekšējiem metieniem un ālavas-bezbērnu cūkas. Pieaugušās cūkas, meklējot barību, uzrok lielus laukumus, kuros pēcāk rakājas sivēni. Sivēni bez pieaugušo palīdzības nespētu izrakties cauri sniegam, tiem būtu jāpatērē pārāk daudz enerģijas un tie aizietu bojā.
Meža augsnē ir daudz ēdamu lietu – augu saknes un sakneņi, kukaiņu kūniņas un kāpuri, sliekas. Netiek smādēti ciršļi un peļveidīgie grauzēji. Ziemā, kad augsne nav sasalusi, sliekas uzturas tuvu zemes virspusei un ir ļoti vērtīga barība. Paralizējot sliekas ar kodienu, kurmji pazemē veido slieku krājumus. Meža cūkai atrast šādu krātuvi ir liels laimests, bet ja uz zoba trāpīsies arī pats krājējs, laime būs divtik liela. Ziemā tiek ēsti arī krituši zvēri. Pieaugušas cūkas populācijai ir nozīmīgākas, tāpēc tās vispirms ēd pašas. Uzbāzīgs sivēns neceremoniāli tiek padzīts. Sivēni to zina un cenšas barību iegūt nostāk - perifērijā. Arī tāpēc plēsējiem vieglāk noķert populācijai mazāk vērtīgo sivēnu nevis nozīmīgo pieaugušo.
Ziemā meža cūkas ‘klāj’ gultu- veido siltu migu. Īpaši mīkstas ir sivēnmāšu migas. Migu veidošanā tiek izmantots pieejamais materiāls- egļu zariņi, mazas eglītes, virši, mellenāji, niedres, sausa zāle. Siltinātās migas ļauj sivēniem lieki netērēt enerģiju ‘apkurei’.
httpv://www.youtube.com/watch?v=VbjmZFv3mxY
Wild boar
Winter is quite a challenge for Wild boar Sus scrofa. When snow layer reaches 30-40 cm the ability to walk and find food lowers. This is why wild boars try not to walk around very much and sleep close to their feeding ground. They beat a path to ease walking between feeding ground and their sleeping place. Wild boars have to dig up ground to have something to eat so it is very important that ground is not frozen like it is this winter. If they try to dig up very frozen ground there are possibility that they will break their tusks. Even unfrozen ground is not easy to dig as they have to tear or bite some bigger roots to get to the food.
Wild boar males are solitary outside breeding season while females live in groups. In one group or sounder there can be several sows with their offsprings, their daughters and infertile pigs. Adult boars dig up some area where piglets can search for food afterwards. If piglets would have to dig through the snow themselves they would waste too much energy and die.
Forest soil contains vast range of edible things: roots, rhizomes, larva and earthworms; also they eat shrews and mouse-like rodents. If ground is not frozen, earthworms, which are very nourishing food, live near surface. Moles make earthworm reserves. When Wild boar finds these reserves it is like winning a lottery, and if the collector itself gets in its way it is a true windfall. Wild boars sometimes feed on carrion. Adult boars are more important for population so they eat first. Piglets are sent off, if they are too intrusive. Piglets know that, so they try to get something to eat few meters away from adults. This means that it is easier for predators to catch these less important piglets than relevant adults.
Wild boars prepare very warm lairs in winter. Especially soft lairs are for sows. They use fir branches, small firs, heathers, bilberry bush, reed and dry grass to build it. These warm lairs help piglets stay warm and not waste their energy.
httpv://www.youtube.com/watch?v=VbjmZFv3mxY
"Wolfsvögel"
Die Inuit gaben ihnen den Beinamen "Wolfsvögel", weil sie mit Wölfen kooperieren. Sie reagieren auf Wolfsgeheul, zeigen ihnen mögliche Beute, während die Wölfe den Rufen folgen. Die Rede ist von Raben.
Der Winter ist die Zeit des Kampfes ums Überleben, die Tiere müssen sich tiefem Schnee, Frost und kurzen Tagen anpassen. Die Raben sind da keine Ausnahme, auch sie müssen kalte Nächte überstehen. Hierzu benötigen sie mindestens 200g Fleisch am Tag. Da Raben große Vögel sind - sie erreichen ein maximal Gewicht von um und bei einem Kilogramm - können sie aber bis zu drei Tage ohne Nahrung überstehen.
Ihre Nahrung finden sie, indem sie kreuz und quer durch den Wald fliegen und dabei jedes Stück ihres Territoriums nach etwas Fressbarem absuchen - in Lettland können diese Territorien bis zu 15Km² für ein Paar werden.
Wenn sie etwas gefunden haben, dann müssen sie es großen Raubtieren zeigen, weil sie nicht es von allein nicht schaffen, die Haut von großen Tieren zu durchdringen. Diese Kooperation hat Vorteile für beide Seiten.
Sozialverhalten der Raben untereinander
Soziales Verhalten hilft, auch dem Schwächsten und Jüngstem Vogel zu überleben. Sie haben bis zum Alter von vier, bezieheungsweise sechs Jahren kein eigenes Territorium. Daher leben sie in kleinen Gruppen, deren Anzahl sich stets verändern kann. Wenn sie dazu bereit sind, dann bilden sie Paare und verlassen die Gruppe, wobei sie dann nciht zwangsläufig ein eigenes Revier besitzen, und von daher meist weiter Gebiete nach Nahrung absuchen
Wenn ein großes Beutestück im Revier eines adulten Rabenpaares liegt, dann verscheuchen sie andere Raben nicht unbedingt, allerdings bestehen sie auf ihrem Anspruch und weisen jüngere Paare auf ihre niederen Plätze. Alte Raben heben ihre "Augenbrauen" und plustern ihr Gefieder auf. Raben reagieren vor allem auf Geschlechtsgenossen sehr aggressiv, mit einem fremden Raben des anderen Geschlechts können sie sich hingegen besser arrangieren.
In diesem Film werden Sie sehen, dass Raben keine Elstern verjagen, weil genügend Nahrung vorhanden ist. Trotzdem reagieren die Elstern sehr vorsichtig, um nicht doch etwa angegriffen zu werden - aber sehen sie selbst:
Meža pūce - 2011. gada putns
Par 2011. gada putnu Latvijā ir nominēta meža pūce Strix aluco. Tā ir visbiežāk sastopamā Latvijas pūce. Lai arī sugas nosaukumā ir minēts vārds „mežs”, tur sastapt pūci varēsiet retāk nekā parkos, alejās vai kapos, jo šajās vietās ir daudz vairāk lielu dimensiju koku ar piemērotiem dobumiem.
Šis ir sešpadsmitais gads, kad Latvijā tiek nominēts gada putns. Kā uzsver Latvijas ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus – gada putna akciju laikā līdz šim uzmanība visbiežāk pievērsta retiem un īpaši aizsargājamiem putniem, taču šogad par gada putnu izvēlēts viens no parastākajiem naktsputniem, lai liktu cilvēkiem aizdomāties, kāpēc meža pūcei bieži vien nav vietas mūsu mežos, un ANO pasludinātajā Starptautiskajā mežu gadā aicinātu palīdzēt meža pūcei atgriezties mājās - mežā. Akcijas organizatori Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina sabiedrību gatavot un izvietot mākslīgus koku dobumus – pūču būrus.
Bargās un sniegotās ziemās pūcēm ir grūti sagādāt pārtiku, jo biezais, nereti ar sērsnas kārtu klātais sniegs neļauj piekļūt peļveidīgajiem grauzējiem, kuri omulīgi pavada ziemu zem sniega. Tieši šāda ziema bija 2009./2010. gadā, kad daudzviet Latvijas pilsētās un mežos tika atrastas novārgušas vai jau nobeigušās pūces.
Ziemā, atrodot šādu šķietami bezbailīgu pūci, vislabāk, uzmanoties no pūces nagiem, novietojiet dzīvnieku kādā eglē, kur tam netiek klāt suņi, kaķi un tas nav uzkrītoši redzams vārnveidīgajiem putniem- tiem ļoti nepatīk nakts putni.
Savukārt vasarā, ja gadās uziet pūču mazuļus tos nekādā gadījumā nevajadzētu nekur nest un „glābt”. Jāatceras, ka pūču mazuļi ligzdu (koka dobumu) atstāj pirms iemācās lidot, tāpēc labākais, ko šādos gadījumos var darīt ir pūcēnus uzcelt kāda koka zarā. Pūcēnu vecāki ir turpat tuvumā un vēro jūs!
Meža cauna
Krituša dzīvnieka līķis ziemā daudzām putnu un zvēru sugām nodrošina izdzīvošanu. Ilgāku laiku nav jāuztraucas par to kur dabūt ēdamo. Mūsu platuma grādos tas nav nekas neparasts, ja plēsīgie dzīvnieki ziemā pārtiek no maitas. Tā ir neatņemama ēdienkartes sastāvdaļa. Meža biežņā zvēri uzdrīkstas nākt pie maitas arī gaišā dienā, bet pie atklātā vietā krituša zvēra plēsēji parādās naktī.
Viens no parastākajiem plēsējiem, kuru šādās vietās var novērot ir meža cauna (Martes martes)- Latvijā un SNP plaši izplatīta suga. Aptuveni pusmetru garais un 0,8-2,2 kg smagais sermuļu dzimtas zvēriņš tērpies brūnā kažokā. Ziemā biezā pavilna padara zvēriņu zilganpelēku. Pakaklē tam ir gaišs plankums, kura krāsa variē no gaiši dzeltenas līdz spilgti oranžai. Caunai ir ļoti gari, asiem nagiem bruņoti pirksti. Tie ļauj dzīvnieciņam veikli kāpelēt koku vainagos un negrimt irdenā sniegā. Tēviņi ir smagāki par mātītēm, tāpēc vairāk uzturas uz zemes. Mātītes ir vieglākas un ļoti veikli pārvietojas pārlecot no koka uz koku.
Meža caunas barības klāsts ir ļoti plašs. Vasarā tās barībā dominē kukaiņi, abinieki, rāpuļi, sīkie kukaiņēdāji, peļveidīgie grauzēji, putni, ogas un augļi. Peļveidīgo neražas gados lielāka nozīme meža caunas iztikā ir vāverēm un putniem. Tai ļoti garšo medus un tā meklē ne tikai kameņu ligzdas, bet pie izdevības apmeklē arī bišu dravas. Ziemas ēdienkartē vismaz 30-40% aizņem maita. Vienā paņēmienā meža cauna var apēst aptuveni 100 g gaļas. Dienā tai jāapēd barības daudzums, kurš ir aptuveni vienāds ar 1/5 daļu no pašas svara. Lai iegūtu šādu barības daudzumu, caunai nākas krietni noskraidīties. Ziemā caunas medību iecirknis ir lielāks kā 10 km2. Ja medībās neveicas, caunai nākas noskriet pat 30 km, tāpēc kritis dzīvnieks ir ļoti vērtīgs. Paēdusi, tā pa taisnāko ceļu dodas uz migu gulēt. Migas ierīko zem koku saknēm, celmiem, koku dobumos vai vāveru ligzdās. Jaukā laikā var atklāti gulēt lielāku putnu būvētās ligzdās, bet lielā salā midzeni ierīko zem sniega.
Ja caunu daudz, tās vienā un tajā pašā teritorijā medī dažādos diennakts laikos. Lai izvairītos no konfliktiem, tās komunicē neklātienē – atstājot smaržzīmītes. Caunas iezīmē teritoriju ar ekskrementiem, urinējot un berzējot anālos dziedzerus gar zariem, zemi vai šajā gadījumā gar sniegu. Ēdot nedrīkst zaudēt modrību, tāpēc zvēriņš laiku pa laikam paceļas pakaļkājās un apskatās apkārt.
Rietumeiropā meža cauna ir rets dzīvnieks, Latvijā to ir daudz. Bargas ziemas, kad daudz kritušu dzīvnieku, caunai ir svētki.
httpv://www.youtube.com/watch?v=XiCIkl2J5cM
Klajā laistas jaunās „Slīteres nacionālā parka Ziņas”
Lūk, jaunās „Slīteres nacionālā parka Ziņas”, šoreiz – ceļvedis ceļotājiem Dundagas novada dabā un kultūrā. Avīze apjomīgāka nekā ierasts – 16 lapaspuses. Izdevumā netrūkst lasāmu rakstu, glītu fotogrāfiju, vidējā atvērumā - konspektīvs Dundagas novada apceļošanas maršrutu un 2011. gada pasākumu apkopojums, uz pēdējā vāka - Dundagas novada karte. Avīze tapusi ar Baltijas jūra reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” finansiālu atbalstu, sadarbojoties Dabas aizsardzības pārvaldei, Latvijas lauku tūrisma asociācijai „Lauku ceļotājs” un Dundagas novada domes tūrisma informācijas centram.
Avīzes pirmā puse veltīta Slīteres nacionālā parka dabas mantojumam. Latvijas putnu „guru” Māris Strazds dalās pārdomās par Slīteres nacionālā parka unikalitāti, kuras novērtēšana prasa trenētu aci, lai atšķirtu „akmentiņu no dimanta”. Dabas aizsardzības speciāliste, zooloģe Ina Brauna stāsta par nacionālā parka piedāvājumu dabas izziņas jomā. Tur pat arī noderīgi padomi, dodoties dabā, kā arī Vācijas dabas žurnālistes un ģeogrāfijas profesora augstais vērtējums Slīteres nacionālajam parkam. Tas pamudinājis žurnālisti izvēlēties šo teritoriju populārzinātniskas filmas uzņemšanai, bet Ķīles universitātes profesoru – šeit realizēt Baltijas jūras reģiona projektu „Baltijas Zaļā josta”. Avīzē lasāmi botāniķes Ilzes Rērihas, zoologa Viļņa Skujas, ornitologa Helmuta Hofmaņa un entomologa Kristapa Vilka stāsti par dzīvnieku un augu dzīvi.
Tālāk – par novada kultūras mantojumu gan piekrastes zvejniekciemos, gan tā centrā – Dundagā. Šoreiz lasām par tradicionālajiem, lībiešu ciemos vēl joprojām atrodamajiem žogiem, dažādi veidotiem, savādi nosauktiem – sklandu, riķu, zedeņu. Kolkā Līvu centrā Kūolka saimnieko Mārīte Zandberga. Tur savākti 19. un 20. gadsimta lībiešu saimniecību sadzīves priekšmeti un darbarīki. Šī muzeja un Hausmaņu ģimenes muzeja krājumi „Purvziedos” Vaidē kopā ar saimnieku personību savdabību ļauj sajust novada saknes. Lībiešu savienības jaunais priekšstāvis Dāvis Stalts un novadpētniece Baiba Šuvcāne pauž katrs savu redzējumu par savas tautas nākotni. Pa Dundagu no senlaikiem līdz mūsdienām izvadā Alanda Pūliņa un Baiba Dūda.
Ziņu „odziņa” - Latvijas sabiedrībā atpazīstamu, cienījamu cilvēku teiktais par labo un skaisto, pavadot vasaras novadā starp Dižjūru un Mazjūru.
Un visbeidzot – jau tagad varam sākt plānot katrs savu vasaru, jo 2011. gada 4. un 5. jūnijā, Slīteres ceļotāju dienās, Dundagas novadā būs ko darīt. Sastādi piedzīvojumu programmu, izvēloties starp 17 maršrutiem, 11 praktiskajām darbnīcām, iepērcies tirdziņā, baudi kurzemnieku ēdienus, esi klāt Kurzemes dziesmu dienā ar svētku gājienu, koncertiem un zaļumballi!
Avīze ir bezmaksas, šobrīd pieejama Dundagas novada tūrisma informācijas centrā. [download id="84"]