Veranstaltung der Insektennacht „Blick in die Insektenwelt von Slitere!“

Die regionale Verwaltung Kurlands des Amtes für Naturschutz in Zusammenarbeit mit dem Entomologischen Verein Lettlands veranstaltet am Samstag, den sechsten August 2011 um 22 Uhr an dem Slitere Leuchtturm in der Region Dundaga die Veranstaltung der Insektennacht „Blick in die Insektenwelt von Slitere!“

Programm:

v     Ausleuchten von Insekten – die Welt in einer Sommernacht

v     Schau näher, blick in ihre Augen!

v     Die Lebensgeschichte des Maivogels, dem Insekten des Jahres

v     Der Mulmbock – eins der Symbole von den Slitere Insekten

v     Was wohnt in den Blauen Bergen?

v     Die Rolle vom Nationalpark Slitere bei dem Schutz der Vielfalt der Natur

Dies sind die Geschichten der Entomologen oder Forscher der Insekten über Insekten – Käfer, Schmetterlinge, Fliegen, Mücken, Wanzen, Bienen, Wespen und anderen – die nur in Slitere wohnen und auch über die, die wir überall auf jedem Schritt treffen können, aber so klein sind, dass sie im Alltag unbemerkt bleiben. Die Möglichkeit Insekten vergößert zu sehen. Die Möglichkeit bei dem Ausleuchten von Insekten teilzunehmen, das verschiedene Geheimnisse ihres Nachtlebens offenbart. Man muss eine Decke für das Sitzen im Rasen mitnehmen und eine Warme Jacke für die kühlen Augustnächte.

Der Entomologische Verein Lettlands ist ein freiwilliger, wissenschaftlicher Verein, der lettische und internationale Forscher und Amateure, die Insekten und andere Wirbellose erforschen und ihre Vielfalt in Lettland schützen, vereint. Der Entomologische Verein Lettlands organisiert diese Veranstaltung mit dem Ziel die Gesellschaft über die Vielfalt von Insekten zu informieren.

In der Zeit der Veranstaltung wird der Leuchtturm von Slitere offen für Besucher sein.

Die Veranstaltung wird finanziell unterstützt vom Projekt „Grünes Band der Ostsee“ vom transnationalen Programm für den Ostseeraum.

Briologu semināra laikā Latvijā atklāj četras jaunas sūnu sugas

No 31. jūlija līdz 7. augustam Slīteres nacionālajā parkā pirmo reizi notika starptautisks brioloģijas seminārs, kas veltīts sūnu sistemātikas un ekoloģijas jautājumiem, un tā laikā atklātas četras Latvijā līdz šim nezināmas sūnu sugas, informē Latvijas Universitāte (LU)."Seminārā ne vien klausījāmies lekcijas, bet arī pievērsām uzmanību ļoti sīkām sūnām, kas ir aptuveni vienu centimetru lielas. Rezultātā varam lepoties ar to, ka semināra laikā atklājām četras jaunas sūnu sugas Latvijai: Bryum tenuisetum, Bryum violaceum, Bryum klinggraeffii un Dicranella staphylina," atklāj semināra organizatore LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras jaunā pētniece Anna Mežaka. "Tā kā briologu skolu skaits pasaulē aizvien turpina samazināties, tad aizvadīto starptautisko semināru varam saukt par sūnu zinātnes meistarklasi. Latvijas briologiem tas deva iespēju gūt pieredzi no sūnaugu speciālistiem, kuri veic pētījumus visā pasaulē, turpretī britu speciālisti bija patīkami pārsteigti par atšķirīgo Latvijas dabu un par labo biotopu aizsardzību Slīteres nacionālajā parkā."

Piecu ekspedīciju laikā briologi apmainījās ar pieredzi īpaši sīku aknu un lapu sūnu un antocerotu identificēšanā. Katra semināra diena bija veltīta konkrētai tēmai un biotopam, ļaujot izpētīt jūras piekrastes biotopus, lapu koku nogāžu mežus Slīteres Zilajos kalnos un smilšakmens atsegumus, Pēterezera vigu, Moricsalu, kā arī ruderālos biotopus un grants karjerus.

"Sūnas ir vecākie sauszemes augi pasaulē un sūnu kūdra ir vērtīga gan kā kurināmais, gan derīga dārzkopībā. Turklāt sūnas darbojas kā mitruma uzturētājs augsnē, ūdens adsorbents, un ir mājvieta daudziem bezmugurkauliniekiem, aļģēm un sēnēm. Pie tam atsevišķas sūnu sugas ir labi biotopu un piesārņojuma indikatori," skaidro LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras pētniece brioloģe Ligita Liepiņa, pamatojot nepieciešamību pētīt brioloģijas jautājumus.

Seminārs pulcēja Latvijas briologus un Lielbritānijas un Īrijas vadošos sūnu speciālistus. Tāpat seminārā piedalījās Deivids G. Longs (David G. Long), kurš zināms kā pasaules vadošais speciālists aknu sūnu sistemātikā, augstu novērtējot biotopu aizsardzības sistēmu Latvijā un atšķirīgos biotopus.

Šāda veida seminārs, kas tika veltīts tikai brioloģijas jautājumiem, Latvijā notika pirmo reizi. Pārpublicēts no www.delfi.lv

Kukaiņu nakts pasākums „Ieskaties Slīteres kukaiņu pasaulē!”

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Latvijas Entomoloģijas biedrības  sestdien, 2011.gada 6.augustā plkst. 22.00 pie Dundagas novada Šlīteres bākas rīko Kukaiņu nakts pasākumu „Ieskaties Slīteres kukaiņu pasaulē!”

 Programmā:

v     Kukaiņu gaismošana – pasaule vasaras naktī

v     Ieskaties tuvāk, ieskaties viņiem acīs!

v     Gada kukaiņa – ošu pļavraibeņa dzīvesstāsts

v     Lielais dižkoksngrauzis – viens no Slīteres kukaiņu simboliem

v     Kas dzīvo Zilajos kalnos?

v     Slīteres nacionālā parka loma dabas daudzveidības saglabāšanā

 Šie ir entomologu jeb kukaiņu pētnieku stāsti par kukaiņiem – vabolēm, tauriņiem, mušām, odiem, blaktīm, bitēm, lapsenēm un citiem – tiem, kuri dzīvo tikai Slīterē, un tiem, kuri sastopami visur ik uz soļa, bet tik sīki, ka ikdienā liekas nemanāmi. Iespēja apskatīt kukaiņus lielākā palielinājumā. Iespēja piedalīties kukaiņu gaismošanā, kas atklāj visdažādākos to naktsdzīves noslēpumus. Jāņem līdzi sega sēdēšanai zālītē un silta jaka dzestrajam augusta vakaram.

Latvijas Entomoloģijas biedrība ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionālo zinātniekus un amatierus, kuri veic kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku izpēti un veicina to daudzveidības saglabāšanu Latvijā. Latvijas Entomoloģijas biedrība organizē šo pasākumu ar mērķi izglītot plašāku sabiedrību par kukaiņu daudzveidību.

Pasākuma laikā Šlīteres bāka būs atvērta apmeklētājiem.

Pasākumu finansiāli atbalsta Baltijas jūras reģiona programmas projekts "Baltijas Zaļā josta".

Tikšanās ar filmas „Slīteres nacionālais parks” veidotājiem

Lībiešu svētku priekšvakarā, piektdien, 5. augustā plkst. 18:00 Mazirbes speciālās internātpamatskolas zālē notiks Dundagas novada lībiešu zvejniekciemu iedzīvotāju un viesu tikšanās ar Vides filmu studijas producentu Valdi Ābolu un operatoru Māri Maskalānu. Sarunas tēma – topošā filma „Slīteres nacionālais parks”, - tās tapšanas gaita, interesanti filmas kadri, diskusija.

Filmu par Slīteres nacionālo parku Vides filmu studijai pasūtījusi Vācijas telekompānija  MDR, kura jau vairākus gadus veido un demonstrē filmas par Austrumeiropas nacionālajiem parkiem. Pirms trīs gadiem filmas producentes Beatrise Štoipele  un Monika Zeiferte kopā ar Vides filmu studijas vadītāju Uldi Cekulu, meklējot filmēšanas vietu Latvijā, izlēma, ka Slīteres nacionālais parks ir visinteresantākais parks Latvijā. Tāpēc Vācijas telekompānija izlēma veidot filmu par šejienes dabu un kultūru. Atnāciet un uzzināsit, kā top jaunā dabas filma par mūsu tuvāko apkārtni un mums pašiem! Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Dundagas novada domi.

The young storks learn how to fly

Hayfields, yellow cornfields and also bird voices indicates that summer is in its peak. No more Cockoo, Corncrake or the Thrush Nightingale voice can be heard. Only Common House Martins and Barn Swallows loudly try to teach their young ones how to live. White stork chicks that now are put under our watch are too no more to look after. Very soon they will fly away from their nest to try out their luck in survival. Let’s watch together how the first jump into unknown will turn out!

Live broadcast shows the life of white storks

New web camera has been installed by a white stork nest in Slītere National Park. The live broadcast can be seen here. The broadcast from the nest is made possible within a framework of The Baltic Sea Region Programme project “Baltic Green Belt”. Nature Conservancy Agency realized project “Baltic Green Belt” educational activities about nature in Slītere National Park territory. During this project they offer a chance to watch nature in live broadcast as well as filmed fragments about animal lives in the wild. Broadcast from the White Stork nest is the second live broadcast in the Internet co-financed by the project. Since last year, on the roof of the Slītere Lighthouse was installed other web camera showing vast landscape on forests and the Baltic Sea. To raise people awareness for nature conservation, since 2010 in this web page and popular site www.youtube.com we publish videos on wild animal life.
Only two White Stork families nest in Slītere National Park. This very common bird is rarely seen here as most of the Slītere National Park territory is covered with forests. White Stork is a bird that needs open landscape. However, White Stork shy cousin Black Stork can be seen more often in Slītere National Park as dense forests with natural watercourses and swamps is very suitable for this bird.

Slīteres stārķēni mācās lidot

Vasara ir pilnbriedā. Par to liecina ne tikai nopļautās pļavas un dzeltenie labības lauki, bet arī putnu balsis. Vairs nekūko dzeguze, negriež grieze, nepogo lakstīgala. Vien čurkstes un bezdelīgas skaļi kārto jaunuļu ierindas uz vadiem. Slīteres baltie stārķēni savā ligzdā, kas nu izlikta apskatei visai pasaulei, arī vairs nav ne sildāmi, ne pieskatāmi. Pavisam drīz tie izlidos no ligzdas, lai paši izmēģinātu laimi medībās. Vērosim kopā, kā notiks pirmais lēciens nezināmajā!

Balto stārķu kamera tiešsaistē rāda putnu dzīvi

 Slīteres nacionālā parka teritorijā uzstādīta tīkla kamera pie baltā stārķa ligzdas. Stārķu dzīvi tiešsaistē var vērot šeit. Tiešraide no baltā stārķa ligzdas notiek Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” ietvaros. Dabas aizsardzības pārvalde realizējot projekta „Baltijas Zaļā josta” dabas izglītības aktivitātes Slīteres nacionālā parka teritorijā,  piedāvā internetā vērot dabu tiešsaistē, kā arī slēpti filmētu dzīvnieku dzīves fragmentus. Balto stārķu kamera ir otrā šī projekta līdzfinansētā tiešraide internetā. Kopš pērnā gada sākuma darbojas pirmā tīkla kamera, kas uzstādīta uz Šlīteres bākas jumta, rādot plašu ainu uz mežiem un Baltijas jūru pie apvāršņa. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas aizsardzībai, kopš 2010. gada sākuma šajā vietnē, kā arī populārajā vietnē www.youtube.com publicējam video klipus, kuros redzamas slēpti filmētas, dabiskas dzīvnieku dzīves ainas savvaļā.

 Slīteres nacionālajā parkā ligzdo tikai divas balto stārķu ģimenes. Latvijā visai izplatītais putns šeit nav bieži sastopams, jo lielākā daļa Slīteres nacionālā parka ir klāta mežiem. Baltais stārķis ir atklātu ainavu putns. Jāpiezīmē, ka Slīteres nacionālajā parkā biežāk sastopams baltā stārķa radinieks biklais melnais stārķis, jo Slīteres nacionālā parka mazskartie meži ar dabiskām ūdenstecēm un purviem ir ļoti piemērota dzīvotne šim putnam.

The Hind in the Baltic Sea

Its evening and the hind can finally leave forest and come out on the beach to refresh itself from heat, insect stings and thirst. You can see that this hind really enjoys this swim. Summer is the time when blood-sucking insects like mosquitoes, gadflies and black flies make life harder not only for humans but for animals too. It is also the time for giving birth to and raising their young ones. Brackish sea water is mineral-rich and deer likes it. It not only quenches thirst but also compensates lack of minerals and salt as well as heals. The sea is the only natural source for salt in Latvia. Predators receive salt while eating meat. Herbivores need to look for other sources – salt lick provided by hunters or the sea.

httpv://www.youtube.com/watch?v=cvc1wCCTCtE

Briedis Baltijas jūrā

Ir vakars. Staltbriežu govs beidzot var atstāt mežu un iznākt jūrmalā, lai atveldzētos no karstuma, kukaiņu kodumiem, slāpēm. Video redzamā briežu māte acīmredzami izbauda peldi. Vasara ir laiks, kad asinssūcēji kukaiņi - odi, dunduri, knišļi jeb miģeles nedod mieru ne dzīvniekiem, ne cilvēkiem. Arī bērnu radīšanas un audzināšanas laiks. Iesāļais Baltijas jūras ūdens ir minerālvielām bagāts, tāpēc briedim ļoti garšo. Jūras ūdens ne tikai veldzē slāpes, bet arī kompensē minerālvielu, arī sāls zudumus dzīvnieka organismā, dziedē ievainojumus. Latvijas dabā vienīgi jūras ūdens ir dabīgs sāls avots. Plēsēji uzņem sāli, ēdot gaļu. Zālēdājiem jāmeklē citi avoti – mednieku izlikts laizāmais sāls vai jūra.
httpv://www.youtube.com/watch?v=cvc1wCCTCtE

The Goshawk

Watch how Goshawk Accipiter gentilis feed on deer hunted down by wolf. It is dangerous to sit on the ground so hawk keeps looking around while ripping off pieces of meat.

Goshawk is common bird in Latvia however since the first half of 20^th century the number has decreased. From 1901 till 1944 people could get money for each shot or caught Goshawk. It was considered ‘hazardous’ because it mostly feed on chickens. 

Ornithologists believe that the number has decreased because in the year 1990 large collective farms (kolkhoz) were liquidated. By the farms always gathered pigeons and other birds Goshawk feed on. There was at least one Goshawk on farm that lived near it. After farm liquidation Goshawk too had to find other feeding places, this is why they can be seen in cities hunting pigeons, crows and other birds.

For now in Latvia nest 2000-3000 pairs while 4000-5000 spend winter here.  The difference is because birds come to Latvia from north and east to spend winter.

httpv://www.youtube.com/watch?v=DJ8gyCwp66A

The Brook Lamprey

The Brook Lamprey is quite common in Latvia, however, you may spot it only in the beginning of summer when they gather at spawning areas. Brook Lamprey presence indicates water quality as they do not live in polluted water. There are still enough clean water bodies in Latvia, while in West Europe this species is rare and specially protected.
The Brook Lamprey is the smallest of all three lamprey species found in Latvia (it rarely reaches 20 cm) and is different from River Lamprey and Sea Lamprey. Brook Lamprey is non-parasitic so they do not feed on other fish. It never travels and spends all his 6-7 year long life in one brook. Moreover, Brook Lamprey spends most of his life as ammocoete buried in mud. Here they feed on detritus – remains of plants and animals. The River Lamprey almost never leaves the sandy or sludgy riverbed. Ammocoete doesn’t have eyes so it may be mistaken for a worm. Only in the end of their life they turn into adults, alimentary canal reduces so they stop feeding and put all their strength into the last great event – spawn. It is interesting that ammocoete is always bigger than adult Brook Lamprey. Sometimes they spawn immature and it’s called neothenia. They start spawning at the beginning of summer when water gets warmer. Spawning site is pebbly overfall that is fixed up by male lampreys pulling some stones away making small fossula for spawning. Fertilization happens when male suck up to females head and their bodies intertwine.
People do not use this lamprey subspecies for food as the secretion from gland within its skin is poisonous and the poison does not decompose in high temperatures.

httpv://www.youtube.com/watch?v=SZjj2TfRu3M

The Water Vole

The species name water vole from Latin Arvicola terrestris can be translated as „inhabitant of the ground” and really this animal spends most of its life in burrows as a typical rodent. As the species name suggests it is connected with water. However, in late autumn this small animal can wander far away and settle down at very dry potato field or orchard. Here they dig burrows like moles and those who do not know may mistake water vole burrows with molehills. Molehills usually are more or less round while water voles burrows are oblong. At steep slopes vole make a den in a burrow while at lower places they build it in grass. In winter the den is made under snow and after it melts down it can be found as round grass ball lying about in a meadow.  In front of their burrow water vole make something like a lawn – they make a small area with shortly gnawed grass. On the bank or grass shrub they develop “dining tables” where they gather and eat food they’ve found nearby. When the tasty part has been eaten the vapid parts are left behind and develop a layer.

In natural habitats they feed on reed and yellow water-lily rootstock, rush, arrowheads, sedge seeds, etc. Sometimes they catch some insects, snails or small fish. In good circumstances they mate several times a year and sometimes have up to 10 baby voles. At some places they may do damage to gardens if they are too much, but we should not forget that water vole is a very important part of ecosystem. They develop burrows that are used by different insects, amphibians and small mammals. They are valuable food for different animals. Using modern technologies we may decrease the harm done by Water Voles, but by exterminating these animals we would cause serious damage to nature and lose very significant and interesting species.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8fcNVX2t1EM

Ūdeņu strupaste

Ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas sugas nosaukums Arvicola terrestris tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „zemes apdzīvotājs”, un tiešām lielāko daļu mūža tā pavada pašas raktās pazemes alās un ir tipisks grauzēju kārtas pārstāvis. Kā jau sugas nosaukumā minēts, tai ir vistiešākais sakars ar ūdeņiem. Tiesa, vēlā rudenī un ziemā tā mēdz aizklīst tālu prom un bieži apmetas pavisam ‘sausā’ kartupeļu lauka malā vai ābeļdārzā.   Te tā pazemē rok alas kā kurmis un nezinošs cilvēks ūdensžurkas rakumus viegli  sajauks ar kurmja rakumiem. Kurmja izmestā zemes kaudze ir regulāra, vairāk vai mazāk apaļa, kamēr ūdensžurkas rakums parasti garenstiepts. Stāvos krastos midzeni iekārto alās, zemākās vietās veido lodveida midzeņus  grīšļu ciņos. Ziemā migas atrodas zem sniega un pēc sniega nokušanas tās kā apaļas zāļu bumbas mētājas pļavā. Ūdeņu strupastes alas priekšā „iekopj” mauriņu, pēc kura var pazīt, ka šo alu apdzīvo ūdensžurka- tās izveido laukumiņu ar īsi apgrauztu zāli. Krastā un uz grīšļu ceriem atrodami „barības galdiņi” – vietas, uz kurieni no tuvākās apkārtnes tiek nesta barība  un notiesāta. Pēc garšīgās daļas apēšanas negaršīgā daļa tiek pamesta un izveido klājienu.

Dabiskajos biotopos barojas ar niedru un dzelteno lēpju sakneņiem, meldriem, bultenēm, grīšļu sēklām utt. No dzīvnieku valsts barības biežāk uzēd pa kukainim, gliemim, mazai zivtiņai. Labvēlīgos apstākļos vairojas vairākas reizes gadā, metienā var būt arī 10 mazuļi. Vietumis, savairojoties ievērojami kaitē dārzniekiem, tomēr nedrīkstam aizmirst, ka ūdeņu strupaste ir ļoti svarīga ekosistēmas sastāvdaļa. Tā ar savu darbību veido alas, kuras kā slēptuvi izmanto kukaiņi, abinieki un sīkie zīdītāji. Ūdensžurkai ir nepārvērtējama vieta plēsīgo zīdītāju un putnu ēdienkartē. Izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, varam samazināt ūdensžurku kaitīgo ietekmi uz lauksaimniecību, bet iznīcinot ūdensžurku pavisam, mēs neizbēgami nodarītu būtisku kaitējumu dabai un zaudētu ļoti nozīmīgu un interesantu sugu.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8fcNVX2t1EM

Vistu vanags

Video materiālā pavērojiet, kā vistu vanags Accipiter gentilis mielojas pie vilku nomedīta brieža. Uz zemes sēdēt ir bīstami, tāpēc vanags nemitīgi raugās apkārt, veikli raujot gaļas gabaliņus,

Vistu vanags Latvijā ir samērā parasts putns, taču to skaits ir ievērojami mazāks nekā 20. gs. pirmajā pusē. No 1901. līdz 1944. gadam par nošautu vai lamatās noķertu vistu vanagu maksāja pat prēmijas. Vistu vanags tika uzskatīts par „kaitīgu”, jo ir regulārs lauku viensētu „ciemiņš”.

Ornitologi uzskata, ka vistu vanagu skaits samazinājies, jo 1990. gados likvidēja kolhozu lopu fermas. Pie fermām vienmēr uzturējās putni, kurus barībā izmantoja vistu vanags, piemēram, mājas baloži. Caurmērā uz katru fermu bijis pa vistu vanagam, kurš tur barojies un tuvumā dzīvojis. Pēc fermu likvidācijas arī vistu vanagiem nācās meklēt citas barošanās vietas, tādēļ mūsdienās tas nereti novērojams pilsētu teritorijās, veikli medījot baložus, vārnas un citus putnus.

Šobrīd Latvijā ligzdo 2000-3000 pāri, taču ziemo 4000–5000 putnu. Tas izskaidrojams ar to, ka pārziemot uz Latviju atlido gan ziemeļu, gan austrumu populāciju putni.

httpv://www.youtube.com/watch?v=DJ8gyCwp66A

Strauta nēģis

Strauta nēģis ir samērā plaši izplatīts Latvijas teritorijā, bet pamanīt to var vienīgi vasaras sākumā, kad tas pulcējas nārsta vietās. Strauta nēģis ir tīra ūdens indikators, piesārņotos ūdeņos nedzīvo. Latvijā vēl netrūkst tīru, nepiesārņotu ūdeņu. Rietumeiropā kļuvis rets un ir īpaši aizsargājama suga.

Strauta nēģis ir mazākais no Latvijā sastopamajām trim nēģiem (tas reti sasniedz 20 cm garumu) un atšķiras no upes un jūras nēģiem ar to, ka strauta nēģa dzīves ciklā nav pusparazitārās stadijas, kuras laikā upes un jūras nēģi piesūcas dzīvām zivīm un pārtiek no to ķermeņa šķidrumiem un muskuļiem. Strauta nēģis nekur neceļo un visu savu max. 6-7 gadus ilgo mūžu pavada vienā un tai pašā strautā. Pie tam, strauta nēģis mūža lielāko daļu pavada kāpura stadijā ieracies strauta dūņās. Te tas barojas filtrējot detrītu, kuru veido augu un dzīvnieku atliekas. Upes nēģis smilšaino vai dūņaino grunti tikpat kā nekad nepamet. Nēģa kāpuram nav acu un tas viegli noturams par tārpu. Tikai mūža nogalē kāpurs pārvēršas pieaugušā stadijā, tam reducējas gremošanas trakts, nēģis pārstāj baroties un visi spēki tiek veltīti pēdējam lielajam (lielākajam notikumam nēģa mūžā) – nārstam. Interesanti, ka kāpuri vienmēr ir lielāki par pieaugušajiem. Reizēm nārsto nepieauguši - kāpura stadijā (neotēnija). Nārstot sāk vasaras sākumā, kad ūdens iesilst virs 15⁰C temperatūrai. Par nārsta vietu izvēlas oļainu straujteci, kuru tēviņi ‘labiekārto’, izvācot lielākus oļus un izveidojot nārsta bedrīti. Apaugļošana notiek tēviņam uz mirkli piesūcoties mātītes galvai un savijoties abiem ķermeņiem kopā.

Cilvēki strauta nēģi neēd, tāpēc, ka tā ādā esošo dziedzeru sekrēts ir indīgs un inde karsējot nesadalās.

httpv://www.youtube.com/watch?v=SZjj2TfRu3M

The Extraordinary Beaver

The Beaver is a rodent with unusual skill. It transforms the environment similarly to us humans making it suitable for its lifestyle. The Beaver build dams that hold up water creating water reservoirs. So it has the opportunity to access food and escape predators if necessary, because water is the only place beaver can feel safe. When on ground it can easily become pray of wolf or lynx. Its eyes are upwards and lifting head up and down it tries to smell approaching dangers. Under water its ears and nostrils close up and wide scaly tail is used as steering wheel. Sensing danger beaver dive while forcefully slapping the water with its broad tail creating great bang that can be heard over great distances and serves as a warning to beavers in the area. When calm it can dive very elegantly without making a sound. A beaver's teeth grow continuously as they wore down by chewing on wood.  Beaver is able to press its lips together behind its teeth to chew under water.

httpv://www.youtube.com/watch?v=WQe6RHb3sfM

The Bluethroat

The Bluethroat Luscinia svecica is very rare in Latvia. Even though it nests in almost all Europe and Asia, in Latvia it can be observed only during migration. Two of ten Bluethroat subspecies can be found in Latvia - White-spotted Bluethroat Luscinia svecica cyanecula and Red-spotted Bluethroat Luscinia svecica svecica.

What these birds need is an overgrown bank of pond, lake or river. In literature it is said that at the end of 19th century and beginning of the 20th century this species were seen regularly on the bushy isles of the Daugava River mouth, as it was near Jelgava. Nowadays the most common White-spotted Bluethroat nests regularly near Lubāna lake.

This time our film cast has had the luck to film Red-spotted Bluethroat. It moves around with small jumps showing great agility. This bird mostly live on the ground and takes longer flight only in emergency situation. It is said that bluethroats are very smart and has a good memory. If you ever try to catch it or cause any damage to it, it will stay away from people forever. They nest on the ground where they lay 6-7 eggs in mid May. Eggs hatch after two weeks. Male takes part in all activities regarding nesting and later both parents take care of their chicks.

httpv://www.youtube.com/watch?v=31sGKYEvNAI

Symbols of nations in shallow ditch

People always have tried to adjust environment to their needs. Look around – how many things you see are not transformed and affected by human activities? We tried make fields, forests, and water courses easy of access and use. Forests became clearances, wetland were dike. In the video you see shallow ditch that is an appropriate habitat for different bird species.
People sing songs about birds, mimic them in dance, and even design of aircraft wings are made after bird wings. Countries in whole world nominate birds are their national bird out of respect for almost 50 years. In the movie we can see a few of them – White Wagtail Motacilla alba – national bird of Latvia, European Robin Erithacus rubecula – “royal bird” of Great Britain, Common Blackbird Turdus merula – symbol of Sweden. European Magpie Pica pica cousin Formosan Blue Magpie has been nominated the national bird of Taiwan, while other Korean Magpie is the symbol of South Korea. Only Common Redstart Phoenicurus phoenicurus for now is without “nationality”.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8EYZ6UMYkGM

Nāciju simboli seklā grāvī

Cilvēki vienmēr ir centušies pielāgot apkārtējo vidi savām vajadzībām. Paverieties apkārt - cik no tā, ko redzat ir nepārveidots un cilvēku darbības rezultātā neietekmēts? Gan laukus, gan mežus, gan ūdensteces esam centušies veidot mums ērtāk pieejamus un izmantojamus. Meži pārtapa līdumos, mitraines nosusināja grāvji. Filmiņā redzams krūmiem aizaudzis, sekls grāvis – tieši šāda mākslīga ainava ir visnotaļ piemērota dzīvotne dažādām putnu sugām.

Putni visā Pasaulē saista cilvēku uzmanību, tos apdzied dziesmās, atdarina dejās, lidaparātos aizgūts putnu spārna dizains.  Aiz cieņas pret putniem jau teju 50 gadus visā Pasaulē valstis nominē  katra savu nacionālo putnu. Filmiņā redzam dažus no tiem  - balto cielavu Motacilla alba - Latvijas nacionālo putnu; sarkanrīklīti Erithacus rubecula - Lielbritānijas „karalisko putnu”;  melno meža strazdu Turdus merula - Zviedrijas simbolu un žagatu Pica pica, kuras Āzijas radiniece – Taivānas zilā žagata ir iecelta par Taivānas nacionālo putnu, taču cita - Korejas žagata ir Dienvidkorejas simbols. Vienīgi erickiņš Phoenicurus phoenicurus pagaidām ir bez „valsts piederības”.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8EYZ6UMYkGM