vietām mežam pilnīgi nav iespējams iziet cauri. Kristapa dienasgrāmata

kolka, 11.10.2012.
aiz loga krīt kastaņi, un ir krāsainas lapas. jūrā ir kustīgas melno un tumšo pīļu strīpiņas, kas ik pa laikam pārceļo no līča uz jūru un otrādi. augstu pāri iet zosis. vispirms viņas var sadzirdēt, pēc tam arī redzēt. tikai ļoti augstu. pašā Ragagalā viens sirms butenieks ar divām makšķerēm. mežā ir daudz ūdens. tik daudz, ka vajag garos zābakus. briežu muguras, kuras pavīd eglīšu biezoknī. briežumušas, kuras steidzīgi uzlido uz raibās medniekjakas. rudens. mežā kā parasti ir labi. tas nekas, ka biežumušas.

lasu grāmatā R.Markusa aprakstu par Slīteres mežiem:
"1922. gada vasaras otrā pusē Mežu departamenta uzdevumā uz Šliteri jeb Ziliem Kalniem (ziemeļos no Dundagas) izbrauca taksācijas grupa, sastāvoša no mums trīsiem mežkopības nodaļas studentiem zem lekt. Grigorjeva vadības, iepazīties ar ar Šliteres novada mežu un sastādīt projektu šeit izvēlētam "dabas piemineklim"....
...Te sastopama ir ari reta īve (Taxus baccata – par noželošanu izmiršanas stādijā (fotogramma Nr. 2) Aiz lielas zimpatijas pret šo skaisto koku tauta viņu neželīgi aplauž līdz pēdigam zariņam. Tomēr tas bez zariem, gandrīz pilnīgi bez mizas, kā tas redzams fotogrammā, vēl dzīvo stumbra dzīnumos un priecajās kopā ar apkārtējo skaisto dabu. Ši dzīves kāre pie īves taisni apbrīnojama...
...Egle šeit valda. Ļoti izplatīts šeit ir arī melnalksnis, kurš vietām izveido patstāvīgas audzes ar niecigu egles piemaisijumu, tad osis, apse, bērzs un citi. Jaaizrāda, ka vispār pieminekļa audžu sabiedriskā dzīvē ļoti mazā mērā jūtams cilvēka iejaukšanās iespaids, izņemot labi izvilktos novada grāvjus, skaitā piecus, no kuriem trīsi vilkti dienvidu-ziemeļu virzienā un divi škērsām, un kartējas cirsmas ar atstātiem ošiem. Vietām mežam pilnigi nav iespējams iziet cauri. Sagāzušies koki padoti savam liktenim. Šaīs biezokņos var atrast interesantus ekzemplārus. Tā kv.81 mēs atrodam 18 collas resnu baltalksni - retumu pilnā vārda nozīmē...”
tas ir 1923.g. Mežsaimniecības rakstu krājuma 1.sējumā atrodams stāsts par Slīteres kā īpaša dabas pieminekļa izveidošanas laiku - pašiem pašiem pirmsākumiem. par cilvēkiem, kuri te pirms gandrīz 90 gadiem strādāja, lai mums šodien būtu viena no dzīvības ziņā daudzveidīgākajām vietām mūsuzemē.

Eiropas Putnu vērošanas dienu 2012 rezultāti

Pagājušajā nedēļas nogalē vairāk kā 64 000 aizrautīgi cilvēki 33 dažādās Eiropas un Centrālāzijas valstīs piedalījās Eiropas putnu vērošanas dienās, vērojot rudens migrāciju. Latvija Eiropas putnu vērošanas dienās EuroBirdwatch 2012 piedalījās jau astoņpadsmito gadu. Nedēļas nogalē 550 putnu draugu piedalījās 20 CEMEX dāvinātos putnu vērošanas pasākumos, ko organizēja LOB un Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) saņēma ziņojumus par novērotiem 121 277 putniem no 147 sugām.

Vislielākajā skaitā šogad novērotas žubītes – 13183, dzērves – 8748 un lauku baloži – 7905. Pie interesantākajiem novērojumiem minami jūras šņibīšu novērojumi Liepājā un Mangaļsalā, trīspirkstu kaijas novērojums Papē, priežu krustknābju novērojums Kolkā un vēlie ezera ķauķa un mazā mušķērāja novērojumi Liepājā.

"Lauku baloži nāca bars pēc bara - beidzot dalībniekiem varēja parādīt, kāda ir īsta migrācija tepat Rīgā!". Ruslans Matrozis, aktīvs Rīgas putnu faunas pētnieks, atzina, ka tādu migrāciju kā šodien Rīgā nebija redzējis pēdējo 8 gadu laikā.

Šogad Eiropā Putnu vērošanas dienās tika saskaitīti 5 810 639 putni un notikuši 2565 putnu vērošanas pasākumu. Eiropā visbiežāk novērotās putnu sugas bija lauku balodis, mājas strazds un žubīte. No interesantākajiem novērojumiem Eiropā jāizceļ garknābja dūņsloka, melnspārnu bezdelīgtārtiņš, stepes ērglis, lielā sīga un citas retas un izzūdošas sugas.

Eiropas Putnu vērošanas dienas organizēja starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība BirdLife International. Latvijā kopš 1995. gada to pārstāv LOB - lielākā dabas aizsardzības sabiedriskā organizācija mūsu valstī. Tās mērķis ir nodrošināt Latvijas putnu un to dzīvesvietu saglabāšanu.

 

Informāciju sagatavoja:

Valters Pranks

Eiropas putnu vērošanas dienas – pārsteidzošā migrācija!

Šobrīd miljoniem gājputnu ir devušies ceļā uz savām ziemošanas vietām. BirdLife International un CEMEX aicina Eiropas iedzīvotājus pieņemt izaicinājumu un atklāt fascinējošo putnu migrācijas pasauli.

BirdLife International partneri no 40 Eiropas un Centrālāzijas valstīm aicina cilvēkus vērot putnus un uzklausīt interesantus faktus par putnu migrāciju un draudiem, kas tos sagaida ceļojuma laikā. 6. un 7. oktobrī Latvijas Ornitoloģijas biedrība, CEMEX un Dabas aizsardzības pārvalde aicina dabas draugus piedalīties Eiropas putnu vērošanas dienās - EuroBirdwatch12. Šoruden ir sarūpēti 20 bezmaksas pasākumi – 16 putnu vērošanas ekskursijas un 4 putnu barotavu veidošanas darbnīcas.

“Mūsu ilgadējās sadarbības pamatā ir vēlme Latvijā fiksēt un veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Putnu vērošana nav tikai izklaide vai iespēja kopīgi atpūsties. Tai ir būtiska nozīme izglītības procesos, un līdzīgi kā mūsu uzņēmumā uzsāktā putnu un retu augu monitorēšana, ļauj iegūt datus, kas tālāk izmantojami skolu un augstskolu pētniecības projektos,” saka CEMEX Vides projektu vadītāja Santa Kļava.

Migrējošo putnu sugām piemērotu ligzdošanas vietu eksistence ziemeļos, saglabātas migrācijas pieturvietas un atbilstošas dzīvotnes ziemošanas reģionos ir vitāli svarīgas. EuroBirdwatch12 mērķis ir veicināt informētību par putnu migrācijas skaistumu un tās galvenajiem varoņiem – putniem.

 Eiropas Putnu vērošanas dienas ir ikgadējs pasākums, kas ietver simtiem aktivitāšu dažādās valstīs. Putnu novērošanas vietās novērotie putni, kā arī cilvēku skaits, kas piedalījies aktivitātē, tiek saskaitīti un nacionālās organizācijas sniedz par tiem informāciju Eiropas centram. Iepriekšējā gadā Putnu dienu ietvaros 80 000 cilvēku no 38 valstīm vienas nedēļas nogales laikā novēroja aptuveni 5 miljonus putnu. Savukārt, Latvijā vairāk kā 550 dalībnieki kopā reģistrēja 163 dažādas putnu sugas un kopskaitā 139487 putnus.

Eiropas Putnu vērošanas dienas – EuroBirdwatch12 Latvijā organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kas ir BirdLife International partneris Latvijā, sadarbībā ar CEMEX un Dabas aizsardzības pārvaldi.

Pasākumu plāns

 Sestdiena,6.oktobris
Ekskursija “Putnu rudens migrācija Rīgā” (pastaiga). Tikšanās plkst. 8:00 pie Latvijas Dabas muzeja vai plkst. 9:00 pie Daugavgrīvas putnu torņa. Pārbrauciens ar sabiedrisko transportu līdz Daugavgrīvai (3. autobusa galapunkts). Pastaiga pa Daugavgrīvas liegumu – Buļļupi. Ekskursijas ilgs līdz 13:00, to vadīs Ruslans Matrozis. Pieteikšanās: 25920762

 Ķemeru nacionālais parks - putnu vērošanas ekskursija uz Kaņiera ezeru, Dunduru pļavām un Slampes laukiem (ar autobusu). No plkst. 9:00 līdz 13:00 (izbraukšana no Ķemeru stacijas laukuma 8.50, izbraukšana no “Meža mājas” 9.00.). Ekskursiju vadīs Jānis Ķuze. Pieteikšanās: 26332786.

 Ķemeru nacionālais parks - Zosu skaitīšanas vakars, Ķemeri (pastaiga) – Sākums plkst. 17:00. Došanās uz zosu nakšņošanas vietām mazās grupās zinošu speciālistu vadībā. Pasākums ilgs līdz tumsas iestāšanās laikam. Pieteikšanās: 26332786.

 Putnu vērošana Litenē, Gulbenes novads (pastaiga). Tikšanās plkst. 10:00 pie bijušās Litenes mežniecības. Pārgājiens ilgs līdz 14:00, tā laikā apsekosim Litenes muižas parku un apkārtējos laukus. Ieteicami gumijas zābaki un laika apstākļiem piemērots apģērbs. Ekskursiju vadīs Elvijs Kantāns. Pieteikšanās: 26264611

 Dabas liegums "Lubānas mitrājs" - putnu vērošanas ekskursija "Apkārt Lubāna ezeram", Rēzeknes novads (ar autobusu). Tikšanās Madonas autoostā, Rīgas ielā 6, plkst. 10:00, ekskursija ilgs līdz plkst. 16:00. Ekskursiju vadīs Andris Avotiņš juniors. Pieteikšanās: 26624787

 Papes dabas liegums - Migrējošo putnu vērošana LU Bioloģijas institūta Papes putnu stacijā, Rucavas novads. Interesenti tiek gaidīti no plkst. 8:00 līdz 15:00, ornitologs iepazīstinās ar putniem un Papes putnu staciju. Ekskursiju vadīs Oskars Keišs. Pieteikšanās: 29236300

 Slīteres nacionālais parks - putnu vērošana Kolkasragā, Dundagas novads. No plkst. 10:00 līdz 13:00 šeit būs sastopams ornitologs Helmuts Hofmanis, kurš stāstīs par apkārt redzamajiem putniem. Auto iespējams novietot pie Kolkasraga informatīvā centra.

 Putnu vērošana Sātiņu zivju dīķos, Saldus novads (ar autobusu). Tikšanās plkst. 10.00 Saldus autoostā (Jelgavas iela 2), ekskursija ilgs līdz plkst. 14.00. Ekskursiju vadīs Zigrīda Jansone. Pieteikšanās: 22497233.

 Putnu vērošanas ekskursijas Randu pļavās, Salacgrīvas novads. Satikšanās stāvlaukumā pie Randu pļavu norādes (šosejas Rīga-Ainaži 110. kilometrs), plkst. 14.00, pasākums ilgs līdz plkst. 17.00. Kopējais pārgājiena garums ap 6 km. Nepieciešami gumijas zābaki. Ekskursiju vadīs Dāvis Drazdovskis. Pieteikšanās: 29288703.

 Putnu vērošanas pārgājiens Sedas purvā, Strenču novads (pastaiga). Tikšanās plkst. 10:00 Strenču centrālajā stāvlaukumā. Ekskursija ilgs līdz 15:00, to vadīs Rūta Zepa. Pieteikšanās: 26361362.

 Putnu barotavu gatavošanas darbnīca Varakļānu pils parkā. Pasākums ilgs no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00. Informācija: Dainis Tučs, 26528739.

 Putnu barotavu gatavošanas darbnīca Ķemeru nacionālajā parkā. Putnu barotavu gatavošana un radošās darbnīcas ilgs no plkst. 11.00 līdz 15.00 pie “Meža mājas”. Informācija: Ilze Vanaga 26332786.

Svētdiena, 7.oktobris

Ekskursija "Putni jūrmalā" (ar autobusu). Tikšanās plkst. 8:00 pie Rīgas Latviešu biedrības nama (Merķeļa iela 13), putnu vērošana pie Bērzciema, Engures ostā, Mērsragā. Ekskursija ilgs līdz plkst. 14:00. Ekskursiju vadīs Edgars Lediņš. Pieteikšanās: 29518468.

 Ekskursija “Putnu rudens migrācija Rīgā” (ar autobusu). Tikšanās plkst. 8:00 pie Latviešu biedrības nama (Merķeļa iela 13) – pārbrauciens uz Juglas ezeru – Strazdu muižas parks – Kīšezers – Daugava pie Vecmīlgrāvja – Vecdaugavas liegums – Mangalsalas mols. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13:00. Ekskursiju vadīs Ruslans Matrozis. Pieteikšanās: 25920762.

 Ķemeru nacionālais parks - putnu vērošanas ekskursija uz Kaņiera ezeru, Dunduru pļavām un Slampes laukiem (ar autobusu). No plkst. 9:00 līdz 13:00 (izbraukšana no Ķemeru stacijas laukuma 8.50, izbraukšana no “Meža mājas” 9.00.). Ekskursiju vadīs Jānis Ķuze. Pieteikšanās: 26332786.

 Putni Liepājas pilsētā (pastaiga). Tikšanās plkst. 8:00 pie tirdzniecības centra "Kurzeme" (Lielā iela 13). Maršruts: Piejūras parks - Ezerkrasts. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13:00. Ekskursiju vadīs Ritvars Rekmanis, Pieteikšanās: 28256131.

 Putnu vērošana no CEMEX putnu vērošanas torņa pie Kaņiera ezera, Engures novads. No plkst. 14:00 līdz 17:00 šeit būs sastopams ornitologs, kurš stāstīs par apkārt redzamajiem putniem. Tornis atrodas Kaņiera Riekstu pussalā, jāseko norādei Lapmežciema–Antiņciema ceļa malā.

 Putnu vērošana Sitas-Pededzes pļavās, Gulbenes novads (pastaiga). Satikšanās plkst.10:00 pie bijušās Litenes mežniecības Litenē. Pārgājiens ilgs līdz 14:00. No satikšanās vietas brauciens līdz Sitas-Pededzes pļavām (ar personīgo transportu). Ieteicami gumijas zābaki. Ekskursiju vadīs Elvijs Kantāns. Pieteikšanās: 26264611.

 Putnu barotavu gatavošanas darbnīca Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takās pie informācijas centra, Līgatnes novads. Pasākuma laikā notiks putnu barotavu gatavošana un radošās darbnīcas. Pasākums ilgs no plkst.12.00 līdz 15.00. Informācija: Anda Andrušaite, 26433668.

 Putnu barotavu gatavošanas darbnīca Ķemeru nacionālajā parkā. putnu barotavu gatavošana un radošās darbnīcas ilgs no plkst. 11.00 līdz 15.00 pie “Meža mājas”. Informācija: Ilze Vanaga 26332786.

 Papildu informācija: LOB projekta vadītājs Valters Pranks, tālr. 25920762, valterspranks@gmail.com

Lekcija „Moricsalas cilvēki” Ventspils muzeja vēstures otrdienā

Ventspils muzeja vēstures otrdienā 25.septembrī plkst. 17.30 Jāņa ielā 17, Ventspilī Livonijas ordeņa pilī Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Ventspils muzeju rīko lekciju „Moricsalas cilvēki”.
Šogad Latvija svin savas valsts dabas aizsardzības simtgadi. 1912. gadā šo nepilnus 100 ha lielo ozolu un liepu mežiem klāto Usmas rezervāta salu, kas nosaukta Saksijas kūrfirsta Augusta dēla, vēlākā Francijas maršala Hermaņa Morica vārdā, dēvēja par «dabas jaukumu apvidu», kas toreiz nozīmēja, ka tā ņemta valsts, toreiz – cariskās Krievijas – aizsardzībā, lai saglabātu vērtīgo mežu. Moricsala ir viena no pēdējām cilvēku darbības neskartajām vai maz pārveidotajām teritorijām, kurā nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība. Dabas aizsardzības pārvalde, atzīmējot Moricsalas dabas rezervāta jubileju, rīko virkni pasākumu visā Latvijā, toskait Ventspils muzejā. Vēstures otrdienas lekciju „Moricsalas cilvēki” sagatavojušas Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktora vietniece Dace Sāmīte un Ventspils muzeja vēsturniece Agita Dreiersdorfa-Plāts.
Saistībā ar Moricsalas dabas rezervāta simtgadi Ventspils muzejs piedāvā pedagoģisko nodarbību Moricsalas dabas rezervātam – 100, kur laipni gaidīti apkārtējo novadu skolu jaunieši. Sīkāka informācija pa tālr. +371 636 21309.

Ilva Buntika, Ventspils muzeja pedagoģe

Noslēdzies konkurss „Ceļojam pa Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām!”

Šobrīd noslēdzies Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotais konkurss „Ceļojam pa Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām!”, kas norisinājās no 2012. gada 1. maija līdz 30. augustam. Tā mērķis bija veicināt sabiedrības interesi par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT) un izpratni par to nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā, kā arī rosināt sabiedrību apceļot un iepazīt Latvijas ĪADT atrodamās dabas un kultūrvēstures vērtības.

 Konkursa dalībnieki tika aicināti apceļot Latvijas ĪADT - nacionālos parkus, dabas parkus, populāras un mazpazīstamākas dabas takas un maršrutus, dižkokus, alejas, skaistas ainavas un citus interesantus dabas un kultūrvēstures objektus visā Latvijā. Konkursa uzdevums bija nofotografēt līdz 100 atšķirīgu dabas un kultūrvēstures objektu, kas atrodas dažādās vietās. Par katru apmeklēto un atbilstoši nofotografētu objektu dalībnieki ieguva 1 punktu. Par konkursa uzvarētajiem tika atzīti tie dalībnieki, kuri līdz konkursa noslēgumam bija savākuši vislielāko punktu skaitu, t.i. apmeklējuši vislielāko konkursa objektu skaitu un iesūtījuši par katru no tiem fotogrāfiju, atbilstoši objekta fotografēšanas aprakstam un konkursa formālajiem kritērijiem.

 Kategorijā „Ceļo individuāli”

• dalīto 1. vietu iegūst Anda Ādamsone un Modris Bērzonis ar iegūtiem 100 punktiem.
• 2. vietu iegūst Zaiga Brača ar iegūtiem 86 punktiem.

Kategorijā „Ceļo ģimene”

• 1. vietu iegūst Medņu ģimene ar iegūtiem 98 punktiem.
• 2. vietu iegūst Jirjenu ģimene ar iegūtiem 97 punktiem.
• 3. vietu iegūst Bundzenu ģimene ar iegūtajiem 74 punktiem.

Daži no konkursa laureātiem visas vasaras garumā apceļoja visus 100 konkursa dabas un kultūrvēstures objektus.

Dabas aizsardzības pārvalde izsaka pateicību visiem konkursa dalībniekiem un arīdzan atbalstītājiem - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Latvijas Dabas fondam, SIA "Gandrs", Latvijas Dabas muzejam, Gaujas nacionālā parka fondam un muzejam „Andrupenes lauku sēta”.

 Rita Jakovļeva

Dabas aizsardzības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste

Eiropas Kultūras mantojuma dienu pasākums pie Šlīteres bākas

Dabas aizsardzības pārvalde 8. septembrī piedalījās Eiropas kultūras mantojuma dienu 2012 norisēs ar izglītojošu pasākumu Slīteres nacionālā parka Šlīteres bākā. Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu kultūras mantojumam. Pasākumu apmeklēja aptuveni 50 interesentu.

Bākas pagalma karoga mastā plīvoja Eiropas kultūras mantojuma karogs, bērni iesaistījās radošo darbnīcu aktivitātēs, bet pieaugušie vēroja videoklipus „Ieraugi jūru”, lai spētu atbildēt uz testa jautājumiem par Baltijas jūras ekoloģiju un nopelnīt vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstu grāmatu „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” vai noteicēju „Iepazīsim jūras piekrasti”, kuras pērn izdeva Dabas aizsardzības pārvalde.

 „Steķi Dundagas novadā – piestātne laivām un atmiņām” - tāda bija Dundagas novada, kurā atrodas Slīteres nacionālais parks, Mantojuma dienu tēma, bet Šlīteres bāka savukārt bija viens no šo dienu atvērtajiem objektiem, starp aptuveni 30 citiem pasākumiem un objektiem Latvijas pilētās un ciematos. Steķus Ziemeļkurzemes piekrastē būvēja ne tikai, lai laivām būtu kur piestāt, bet arī kā jūras mēslu savākšanas ietaisi. Jūras mēsli jeb muda allaž bijusi nozīmīgi zvejnieku saimniecību dārzu un lauku mēslošanai. Pasākumā pie Šlīteres bākas apmeklētāji uzzināja vairāk par augiem un dzīvniekiem, kas ir jūras mēslu sastāvā. Brūnaļģes, zaļaļģes, sārtaļģes, dažādas gliemenes, kuru dzīves vieta ir Baltijas jūra, ir augi un dzīvnieki, par kuriem zinām tik maz! Taču tie ir nozīmīga barības ķēdes sastāvdaļa, no kuras atkarīgs zivju lomu lielums zvejnieku tīklos, jūrā ziemojošo putnu ēdienkarte un arī piekrastes iedzīvotāju dārzu auglība.

 Saudzēsim mūsu vienīgo un kopīgo Baltijas jūru!

Pasākumu atbalsta LEADER līdzfinansētais projekts”"Ceļojošā dabas klase”- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums”.

Koku klase Dundagas dienas centra "Mājas" bērniem

Ar biedrības "Zaļā doma" atbalstu Dundagas dienas centra "Mājas" bērniem šajā mācību gadā notiks "Koku klases" nodarbības. Koki, par kuriem bērni uzzinās gan pašu spēkiem, gan ar pieaugušo palīdzību, aug Dundagas parkā. Tie ir: ozols, egle, dižskabārdis, liepa, vītols, pīlādzis un goba. Lai darbošanās būtu mūsdienīgāka, talkā nāks LEADER līdzfinansētais projekts”"Ceļojošā dabas klase”- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums” - rokas mikroskopi, prezentāciju demonstrēšanas aprīkojums, koku noteicēji u.c.

Steķi — piestātne laivām un atmiņām

Eiropas kultūras mantojuma dienās 8. un 9. IX šī gada tēma mūsu novadā — steķi. Steķi kā izzūdošs ainavas elements, gan kā izpētes vērts objekts, jo pat vietējie iedzīvotāji bieži vien nezina to būvniecības un lietošanas vēsturi. Steķi kā vieta tiešā un pārnestā nozīmē, kur piestāt laivām un atmiņām, aptverot ne tikai zvejniecību un zivsaimniecību, bet arī piekrastes ciemu kādreizējo saimniecisko rosību kopumā.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas ar devīzi Eiropa, kopīgs mantojums notiek 48 Vecās pasaules valstīs, lai tuvinātu cilvēkus viņu kultūras mantojumam, atverot vēsturisko pieminekļu durvis, rīkojot speciālistu vadītas ekskursijas, izstādes, koncertus. Tās ir kļuvušas par svarīgu Eiropas kultūras dzīves notikumu.

Ar kuģošanu un zvejniecību saistītas vēsturiskas materiālas liecības, ar ūdeni kā enerģijas avota izmantošanu saistītas senas iekārtas un būves, ūdeni ierobežojošas un krasta līniju nostiprinošas vērtīgas būves, mākslīgi veidotas funkcionāli vai ainaviski nozīmīgas ūdenstilpes, ūdeni šķērsojošas vēsturiskas transporta būves ir tie objekti, kam Eiropas kultūras mantojuma dienās pievērsīs īpašu uzmanību.

Apzinoties jūras un iekšējo ūdensceļu vēsturisko nozīmi Eiropas kultūrā un iedzīvotāju saskarsmē ar pārējo pasauli, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija par 2012. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu ir izvēlējusies Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojumu.

Vecie steķi — tilts starp jūru un sauszemi, starp pagātni un tagadni

Laivu malā nākšanas vieta — valgums (sedums) — bija viena vai vairākas katrā ciemā. Šī teritorija vistiešāk sasaistīja jūru ar sauszemi un visspilgtāk raksturoja agrāko zvejnieku ciemu specifiku. Mūsdienās no sedumam raksturīgās ainavas iezīmēm nav palicis nekas.

Arī paliekas no vecajiem steķiem Dundagas novada piekrastē ir saglabājušās vairs tikai dažviet. Un tieši tāpēc tās vēl varētu veicināt Ziemeļkurzemes seno lībiešu zvejniekciemu kādreizējās rosīgās saimnieciskās dzīves izpēti.

Pašus steķus varētu uzlūkot par tādu kā starpposmu starp valguma laikiem, kad steķu vēl nebija un laivas vilka krastā un iedzina jūrā ar koka bomju (kaļļu) palīdzību un turpat liedagā arī notika rosīgā zvejnieku saimnieciskā dzīve ar visu pārējo aprīkojumu, un mūsdienām, kad steķu un vispār palieku no senajām būvēm jau gandrīz vairs nav. Pagājušā gadsimta 30. gados tos būvēja jūras mēslu (muda) savākšanai, bet vēlāk, arī 50. gados — kā molus motorlaivu piestātnēm.

Varbūt vēl atrodamas fotoliecības vai interesanti stāsti par steķiem, kāda mākslinieka zīmējums vai citas dokumentālas liecības? Kad un kā tie būvēti? Kāda saimnieciskā rosība tur notikusi? Kur vēl bijuši steķi? Bieži vien tie ir kalpojuši kā mākslinieku, fotogrāfu intereses objekts, īpaši saistībā ar bijušo zvejniekciemu raksturīgo ainavu.

Dažādas liecības par steķiem lūdzam sūtīt vai atgādāt Alandai Dundagas TIC, tic@dundaga.lv, tel. 29444395, vai Aldim Kolkas pagasta pārvaldē, aldis.pinkens@dundaga.lv, tel. 29174294.

8. un 9. IX Kolkas tautas namā no iesūtītajiem darbiem paredzēts sarīkot izstādi. Iecerēts arī atbilstošs seminārs ar kultūrvēstures speciālistu līdzdalību, sasaistot to ar aizraujošo Kolkas vraku tēmu.

Alanda Pūliņa

Grāmata «Lībiešu krasta stāsti»

25. VIII plkst. 16.00 Kolkas tautas namā Baibas Šuvcānes grāmatas «Lībiešu krasta stāsti» atvēršana. 

Slīteres kukaiņu nakti apmeklē nepilns simts dabas draugu un tūkstošiem savdabīgu kukaiņu

Noslēgusies trešā Šlīteres kukaiņu nakts. Pasākuma rīkotāja, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācijas šo pasākumu šoreiz veltīja Latvijas dabas aizsardzības simtgadei. Iepriecinoši liels cilvēku skaits, aptuveni 85, silto vakaru pavadīja pie Šlīteres bākas, klausoties dabas skaņās un dabas pētnieku priekšlasījumos, vērojot kukaiņu gaismošanu un kukaiņu kolekcijas, jautājot par skudrām, vabolēm, spārēm un tauriņiem to pētniekiem.

Augusta siltās naktis ir laiks, kad kukaiņu pētnieki jeb entomologi „gaismo”, cerot, ka uz gaismu atnāks kāds kukaiņu valsts retums. Kur gan citur notikt kukaiņu gaismošanas nakts pasākumam, ja ne pie Slīteres Zilo kalnu kraujas – slavenākajā vietā Latvijā, kur no civilizācijas paslēpušās mazās, citviet jau izzudušās radības?

Pasākuma vadītājs Kristaps Vilks, entomologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektors, ar savām zināšanām un prasmi tās pasniegt klausītājiem ieguvis daudz cienītāju. Pasākuma apmeklētāju pulkā manīja pazīstamas sejas, cilvēkus, kas cenšas būt klāt visās Kristapa lasītajās lekcijās un vadītajās ekspedīcijās pa Slīteres nacionālo parku. Pasākumā  savās zināšanās dalījās arī Kristapa kolēģi  - profesors Voldemārs Spuņģis, fotogrāfs un tauriņu speciālists Uģis Piterāns, skudru pētnieks Jānis Dreimanis. Ar datortehniku, audio un video tehniku pasākumu atbalstīja biedrības „ Zaļā doma” LEADER līdzfinansētais projekts”"Ceļojošā dabas klase”- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums”.

kukaiņgaisma. Kristapa dienasgrāmata

kolka, 29.07.2012. pulkstenis rāda vienu naktī. vajadzētu aiziet izslēgt kukaiņlampu un doties gulēt. pieeju lampai klāt....hmm, izskatās, ka to tik drīz neizslēgšu šādā daudzumā uz kukaiņgaismu nekad, nekad mūžā naktstauriņi, cikādes, trīsuļodi, lapsenes, skudrulauvas, skrejvaboles, mīkstspārņi, koksngrauzīši, blaktis, zeltactiņas un vēl un vēl citādāki kukaiņi nav redzēti atlidojam. pūcītes, lācīši, ezīši... visu laiku labākā kukaiņnakts. un visu laiku lielākā slīteres pasākumu plānošanas kļūda, bet kas gan to varēja zināt, ka lielais karstums un līvu svinētgribēšana būs tieši šajā jūlija nedēļas nogalē. ir četri rītā. gribēsies ilgāk pagulēt, tādēļ jāiemēģina šķūņaugša
K.

Kukaiņu nakts Slīterē

Sestdien, 4.augustā plkst. 21:00 Dundagas novadā pie Šlīteres bākas notiks dabas aizsardzības 100 gadu jubilejai veltīts pasākums  „Kukaiņu nakts Slīterē. Simtgadīgu koku nozīme kukaiņu sugu daudzveidībā”.

Dabas izglītības pasākumā Latvijas kukaiņu pētnieki atklās dažādu kukaiņu dzīves stāstus un paradīs, kā tie izskatās bildēs un kolekcijās. Līdz ar tumsas iestāšanos notiks kukaiņu gaismošana – uz pasākumu atlidos nakts tauriņi un citi seškājaiņi. Dosimies nakts pārgājienā apciemot šī gada dabas simbolu, Gada kukaini spožo skudru Lasius fuliginosus. Baudīsim kopā brīnumus, ko sniedz Slīteres unikālā, daudzveidīgā  daba! Jāņem līdzi sega sēdēšanai zālītē, silta jaka dzestram augusta vakaram un lukturītis nakts pārgājienam.

Kukaiņu nakts pasākums Slīteres nacionālajā parkā notiek jau trešo reizi. Slīterē sastopami ļoti reti kukaiņi. Laiku pa laikam dabas pētniekiem nacionālajā parkā izdodas atklāt kādu līdz šim nezināmu kukaini vai atrast sugu, kas uzskatīta ar izzudušu. Slīteres nacionālais parks ir otra vecākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā aiz simtgadīgā Moricsalas dabas rezervāta. Parks dibināts 1923. gadā, tātad nākošgad tam apritēs 90.

rieta alnis liedagā. Kristapa dienasgrāmata

kolka, 17.06.2012. laikam vējš bij jūrā visu nedēļu apmaldījies. tagad ticis laukā un priecājās, cik uziet. kolkā joprojām zied ceriņi un kastaņi. tik vējš tagad dzenā tos krēmbaltos ziedus pa gaisu šurpu turpu. vakarā rieta laikā alnis iznācis liedagā. nezin, vai arī saulrietu skatīties vai prom no odiem pie vēja, vai vienkārši tāpat, ziņkāres dzīts. tikmēr vējš uzpūš stingrāk, un lielo ķīru bariņš kolkasraga vecās bākas drupu aizsegā paceļas spārnos virs lielākas jūrasviļņa šalts. un otrā pusē ir sāmsalas pīļu ģimene pilnā sastāvā - tētis, mamma un viena strīpa ar mazajiem... Tu atnāc līdz jūrai, it kā Viņa viena un tā pati, taču katru reizi uzdāvina Tev kautko no jauna atkal. un atkal.
K.

Moricsalas dabas rezervātam 100!

Slītere ir Moricsalas jaunākā māsa. Moricsalas dabas rezervātam – 100, Slīteres nacionālajam parkam – būs 90 nākošgad. Gan unikālā dabas daudzveidība, gan platlapju meži liek abas teritorijas likt līdzās. Šeit jubilāra „dzīves gājuma” svarīgus mirkļus apraksta Dace Sāmīte (Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietniece, pirms dabas aizsardzības sistēmas reorganizācijas – Slīteres nacionālā parka administrācijas direktore, kuras pārziņā bija trīs Kurzemes dabas pērles: Slītere, Moricsala un Grīņi). Kā tapa Moricsalas dabas rezervāts
1912.gada 6.jūnijā Moricsalu izsvītro no Cariskās Krievijas kroņa mežu saraksta un izsludina par dabas pieminekli, nododot to Rīgas dabas pētnieku biedrības uzraudzībā.
Šo datumu uzskatām par Latvijas dabas aizsardzības dzimšanas dienu.
Lai arī Moricsala tiek sargāta jau 100 gadus, tomēr tikai 55 gadus atpakaļ tai tiek piešķirts rezervāta statuss. Pirms tam Moricsalai bija aizsargu mežu dabas krāšņuma (piešķirts 1924.gadā) un pirmās grupas mežu dabas pieminekļa statuss (piešķirts 1946.gadā). 1957.gada 24.aprīlī LPSR MP pieņem lēmumu, ar kuru Latvijā tiek izveidoti pirmie četri rezervāti - Ķemeru, Slīteres, Moricsalas un Grīņu. Sveicu!!!

Cīrulīši

Pavasarī Moricsala laistās baltā, violetā, dzeltenā un visu toņu zaļās krāsās.
Uzzied arī cīrulīši. Latvijā sastopamas 3 cīrulīšu sugas - blīvguma cīrulītis (sastopams Latvijā bieži), vidējais cīrulītis un dobais cīrulītis (Latvijā ļoti reti sastopami). Visas trīs cīrulīšu sugas zied arī Moricsalā. Cīrulīši ir tipiska platlapju mežu suga, tādēļ tiem jāpaspēj izziedēt pirms kokiem saplaukušas lapas. Vasaras vidū no cīrulīšiem vairs nav ne vēsts - lapas nokalst un augsnē saglabājas gums.

Pirms 285 gadiem
1727.gada 20.jūlijā uz salas bēgļu gaitās ieradās Polijas karaļa Augusta II ārlaulības dēls Morics, kurš pretendēja uz Kurzemes hercoga amatu. Veselu mēnesi Morics uz salas aizstāvējās no krievu karaspēka, ko vadīja Meņšikovs, kurš pats bija ieinteresēts ieņemt Kurzemes hercoga amatu. Naktī uz 19.augustu Morics uz zirga pārpeld ezeru un aizbēg uz Vāciju, bet krievu karaspēks salā saņem gūstā 12 virsniekus, 33 kara kalpus, 98 dragūnus, 104 kājniekus un 9 lielgabalus. Lai stiprinātu savu stāvokli Kurzemē, grāfs Morics plānoja apprecēties ar atraitni, Kurzemes hercogieni Annu Ivanovnu. Meņšikovs, pateicoties kura pūliņiem šīs laulības tika izjauktas, par Annas Ivanovnas jūtām pret grāfu Moricu rakstīja sekojošo "втюрилась аки взбесившаяся кобыла". Šī bija tikai viena no daudzajām Saksijas grāfa Morica uzvarām mīlas frontē. Tikai pateicoties Saksijas grāfam Moricam Zivju sala tika pārsaukta par moricsalu. Saksijas grāfs Morics ir izcila personība Eiropas militārajā vēsturē, bet tas jau ir cits stāsts.

Pirmais salas mežsargs
Mani sazvanīja sieviete, kuras vecaistēvs bija Moricsalas pirmais mežsargs...
1905.gadā Moricsalā uzcēla pirmo un līdz šim vienīgo dzīvojamo ēku uz salas, kas bija domāta mežsargam. Mājas sauc "Kalviņi".
Moricsalas pirmais mežsargs ir bijis Ansis Gailis, cik ilgi viņš bijis salas mežsargs neviens nezina, bet pavisam droši var teikt, ka vēl 1924. viņš salā dzīvojis.
Salas mežsargi un uzraugi vienmēr ir bijuši tie, kas "stāvēja un krita" par mazo, tikai 80ha lielo salu. Visos laikos valsts ir spējusi uzturēt Moricsalai savu sargu. Šo, pēdējo krīzi, šis amats nepārdzīvoja…

Turpinājums sekos, iespējams.

Jaunas bērnu darbu izstādes Šlīteres bākā

Šlīteres bākā jaunumi. Otrajā stāvā par godu Latvijas kukainim 2012 spožajai skudrai izveidota telpiska instalācija „Čakls kā skudra” – liels skudru pūznis un tā iemītnieces skudras. Šo darbu veidojuši bērni no Dundagas bērnu dienas centra Mājas. Skudras ir krāsainas un katrai no tām dots vārds. Dundagas bērni savu veikumu izstāda Šlīteres bākā jau septīto gadu, ik reizes piemeklējot dabai vai novadam aktuālu tēmu.

Pirmo reizi bākā izstādīti Kuldīgas mākslas skolas audzēkņu zīmējumi. Izstāde „Vēro, iepazīsti, uzzīmē” veltīta Moricsalas dabas rezervāta un Latvijas dabas aizsardzības simtgadei un apskatāma bākas ceturtajā stāvā.

Ceļotāju diena Kolkā

Spītējot brāzmainajam vējam un lietus šaltīm, sevišķi sestdien, Slīteres Ceļotāju dienas 2. un 3. jūnijā sagādāja prieku tiem, kas paši bija priekam sagatavojušies. Par to vairāk stāsta avīzes “Dundadznieks” galvenais redaktors Alnis Auziņš.

Ceļotāju dienā nekad nebiju devies uz Kolku. Šoreiz ar abām krustmeitām jau pulksten desmitos biju pirmajā izraudzītajā pieturas punktā — pie zvejnieka un zivju kūpinātāja Ērika Ļihačeva. Ēriks nav cēlies no vietējiem, taču te iepriecējies un iesakņojies, pamazām sācis zvejot un tagad par sevi teic, ka ciemā vienīgais gan zvejojot, gan arī kūpinot paša noķertās zivis. Par godu svētku dienām butes un vēja zivis nokūpinātas jau vakar. Tagad varam vērot, kā uz virbiem saver lucīšus, — alkšņu malkas dūmi jau kūp, vēlāk vēl uzbērs priežu čiekurus, un tad taps delikatese, ko padomju laikos nežēlīgi izķēra un cūkām izbaroja. Norunājam, ka dienas beigās piebraukšu un nopirkšu kādu kālu. Ēriks gan pieticīgi teic, ka pagaidām tādi žagariņi vien esot. Pēc Jāņiem — tad būšot krietnāki.

Pie Kolkas apmeklētāju centra Dzintars Ozols no nacionālā parka piedāvā atminēt, kā latviskās zivis saucamas lībiešu valodā. Par procentiem astoņdesmit tas mums izdodas. Tad manas pavadones min jūrniecisku krustvārdu mīklu, pēc tam lūkojam sasiet īstus jūrnieku mezglus. Arī es raugu iegaumēt, kā uzmest drošu un reizē viegli atraisāmu mezglu. Gan dzīvē noderēs, kad vajadzēs šlepēt automašīnu.

Iestiprinājušies ar karsto šokolādi, dodamies uz liedagu, kur jau pa gabalu redzama pārvietojamā mājiņa ar uzrakstu «Ripopirts». Tobrīd — vienīgā mobilo pirtu salidojuma dalībniece. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāteic, ka vakarā uz pirtīm jau bijusi ļaužu rinda un cilvēki pērušies līdz četriem no rīta, bet svētdien atbraukusi vēl viena pirts, un mūsu pēršanās labumus uz savas ādas izbaudījuši ciemiņi no Nīderlandes, Krievijas (Sanktpēterburgas) un Somijas. Vieglu garu!

Bet es tajā brīdī aizrunāju pēršanos uz pēcpusdienu. Žēl, ka stiprais vējš liedz uzspēlēt lielos āra domino. No viesmīlīgajiem pirts īpašniekiem uzzinu, ka viņi nesen uzsākuši šo biznesu un cilvēkiem šāds piedāvājums iepaticies. Par 65 latiem diennaktī var noīrēt mobilo pirti un pērties uz nebēdu! Turpat blakus, vēl tuvāk jūrai, ir arī liels kubuls. Kamēr tajā vēl tikai pumpē ūdeni, dodamies uz raga pusi. Uzskatāmi salīdzināms, cik spēcīgus viļņus veļ dižjūra un cik samērā rāms ūdens klajs ir līča pusē. Tūlīt aiz raga sastopam vietējās pirts īpašnieku Ēriku, kas krāsniņu jau iekurinājis. Noskaidroju, ka arī še ir tiešām pieņemamas cenas, un nosolos kādreiz noteikti šurp atbraukt. Tas tomēr ir «serviss tuvplānā» — kā no pirts laukā, tā tūlīt jūrā iekšā!

Lielie viļņi laikam nobiedējuši tos, kas solījušies romantikas cienītājus aizvest līdz bākai, toties Dženeta Marinska «Ūšos» laipni piedāvā ūdens velosipēdus. Manas meitenes ir pienācīgi sagatavojušās — otrā, sausā kārta un gumijnieki paliek krastā, ar basām kājām un mērcējamām biksēm abas sagatavojušās «iepeldēt» Rīgas jūras līcī. Kamēr es vēl apsveru, vai pašam arī doties pretī stihijai, tikmēr parādās brašais Kolkas puisis Marģers, un tā nu bez bažām varu vērot jauniešu kuģošanu pa piekrasti. Izkāpjot krastā, jaunieši tomēr atzīst, ka esot diezgan saviļņoti.

Sakām paldies Dženetai un tā vien pagūstam uz koncerta sākumu līvu centrā. Kā allaž skaņi dzied Inora, Evita, Dzintra, Antra un pārējās Kolkas sievas, un «Laša kundzei» piebiedrojas arī bariņš klausītāju. Pēc tam — jauka, ģimeniska pasēdēšana dižistabā, kur uz galda likts īsti piedienīgs cienasts — rūšrāceņi, pūtelis, skābputra, ceptas reņģes, maizītes ar šprotēm un ķilavām, un kur nu vēl zivju zupa! Viesu vidū arī četri ceļotāji no Nīderlandes. Ar vienu no dāmām franciski kaut cik sazināmies. Iedrošinu droši baudīt visu, kas ar muti, acīm un ausīm ir izgaršojams. Tikmēr Ilze Soja pie galda aizrautīgi vada neformālo kori, pirmā uzsākot gan visiem latviešiem pazīstamās galda dziesmas, gan ziņģes ar pašsacerētiem vārdiem par Kolkas ragu. Ģimeniskā gaisotne mani aizrauj, un es dziedu līdzi, ko vēlāk atvadoties gandrīz nākas nožēlot. Kolkas brašās dziedātājas to ir pamanījušas un jau aicina mani uz kori…

Bet man taču ir laiks sajust pirts priekus! Liedagā gaida pārsteigums. Jūrā pa šo laiku sācies paisums, un «Ripopirts» jau atrodas bīstami tuvu ūdenim… Par laimi, nāk daži vīri, tostarp sportiskākais kolcinieks Oskars Sproģis, un pa visiem uzstumjam pārvietojamo pirti tuvāk krastam. Kad nu grasos iet sviedrētavā iekšā, mani uzrunā pirtnieks Armands, ko «Ripopirts» saimnieki nolīguši šim pasākumam. Vai nevēlos tapt nopērts? Kāda runa! Pirtnieks pērn beidzis pirts skolu, bet noteikti ir ar ķērienu. Man tiek gan karstas, gan austas šaltis, gan apses slotiņu maigums, gan kadiķa slotiņas elektrizējošais durstīgums. Kur nu vēl vēju auri turpat pie auss un lāviņas šūpošanās pie niknākiem brāzieniem! Pēc sviedrēšanās — atsvaidzinošā Baltijas jūra, bet visa noslēgumā patiess vaiņagojums — mērcēšanās kubulā. To baudu pirmoreiz mūžā, un tad pārņem tik aizlidojošas sajūtas, ka gribētos tur palikt vismaz līdz vēlam vakaram…

Realitātē atsauc mobilā telefona zvana blakus kubulam. Manas meitenes beigušas tusēties ciema centrā, un tas nozīmē, ka jāskatās uz Dundagas pusi. Nu ja, un vēl taču jāiegādājas Ērika lucīši! Kaut gan tie nav tik lieli «kā pēc Jāņiem», toties ir tikko kā noņemti no virbiem, smaržīgi, nāsis un kuņģi kairinoši, ka siekalas pašas saskrien mutē. Saku paldies un priecīgs dodos mājup. Nogurums gan pēc pirts tāds, ka acis krīt ciet, tāpēc es pa ceļam, lai neaizmigtu, dziedu: «Laša kundze bola acis, menca pilnā rīklē sauc!» To daru droši, jo ne Dzintra, ne Evita, ne Inora mani nedzird.

Ja tā padomā, tad piedzīvoju tikai tādu nieku no Ceļotāju dienu plašā klāsta! Bet ne mirkli mani nemāca garlaicība, piecos pēcpusdienā jutos priecīgi noguris. Vienīgā neizbēgamā nelaime tādās reizēs — vienlaikus nav iespējams būt dažādās vietās, daudz kas aiziet gar degunu. Nekas, nākamgad priekšroku došu dabas izziņai. Bet citādi viss bija lieliski. Netraucēja ne lietus, ne vējš, ne aukstums. Visur satiku jaukus cilvēkus, mēs patriecām par dzīvi, uzdziedājām, sasmaidījāmies. Par raitu norisi rīkotāji bija gana parūpējušies, bet labs garastāvoklis katram pašam jāņem līdzi. Ja ne citādi, tad ar labo kāju no gultas izkāpjot.

Alnis Auziņš

Atskaņas no Slīteres ceļotāju dienām

Skatiet fotostāstu "Simts gadi meža dzīvē un pēc tam" ar Kristapu Vilku, kurš ar savu entuziasmu, plašajām zināšanām, saudzīgo attieksmi pret dabu un daudzveidīgi izplānoto maršrutu aizrāva ikvienu dalībnieku. Foto autors Kaspars Poriņš.

 Vēl viena bilžu galerija. Autors Evita Vangrava. Paleontologa Ivara Zupiņa ekskursija "Slīteres kontrasti: Latvijas tropu jūras iemītnieki Baltijas ledus ezera krastā"

Notiks zinātniskā konference „Bioloģiskā daudzveidība NATURA 2000 vietā - Moricsalas dabas rezervātā”

Š.g. 1. jūnijā Ventspils augstskolā notiks zinātniskā konference „Bioloģiskā daudzveidība NATURA 2000 vietā - Moricsalas dabas rezervātā”. Konferenci rīko Dabas aizsardzības pārvalde un Daugavpils universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta Eiropas Komisijas LIFE programmas finansētā projekta EREMITA MEADOWS ietvaros. Tā veltīta Latvijas dabas aizsardzības 100-ajai gadskārtai un ES LIFE programmas 20 gadu jubilejai.

 Konferencē referēs Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieki – profesors Māris Laiviņš un Sniedze Laiviņa, kuri devuši lielu ieguldījumu Moricsalas augāja un augšņu izpētē. Profesors Guntis Brūmelis stāstīs par Moricsalas nozīmi meža zinātnē. Daugavpils Universitātes zinātnieki referēs par reto sugu pētījumiem vecākajās Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

 Konferencē referātus prezentēs arī Krievijas dabas zinātnieki, jo Moricsalas dabas rezervāts tika ņemts valsts aizsardzībā 1912. gadā, kad tas bija Cariskās Krievijas Kurzemes guberņas teritorijā. Moricsala tiek uzskatīta par toreizējās Krievijas pirmo aizsargājamo dabas teritoriju.

 Konference norisināsies Ventspils Augstskolā – Inženieru ielā 101a, no plkst. 10.00 līdz 18.00. Konferences telpās būs izstādīta Moricsalas dabas rezervātam veltīta izstāde un Kuldīgas mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde „Vēro, iepazīsti, uzzīmē!”, kura tapusi īpaši par godu Latvijas dabas aizsardzības simtgadei.

2.-3. jūnijs – Slīteres ceļotāju dienas

Jau trešo gadu pēc kārtas notiks Slīteres Ceļotāju dienas, tātad jau tradicionāls pasākums, kas pašā pavasara plaukumā aicina tevi pavadīt divas mežu un jūras elpas pilnas brīvdienas Slīteres nacionālajā parkā, Līvu krastā, Dundagas novadā, Latvijas ziemeļrietumos.

Šogad tavā rīcībā 23 dažādi maršruti (ar kājām, velosipēdiem, ar bij.padomju armijas auto, ar laivām un pat jūras velosipēdiem)! Varēsi izvēlēties sev saistošāko arī no 17 dažādām darbnīcām, 14 veidu našķošanās iespējām un 16 atvērtajiem objektiem!  

---

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, atkal daudz jaunumu, kā arī pieredzējuši vietējie un viesu gidi un darbnīcu vadītāji. Turklāt daudzi no piedāvājumiem būs pieejami abās dienās vai atkārtoti vienā dienā, vai arī atvērti pietiekami ilgu laiku. Sestdien dažādas aktivitātes sāksies jau pulksten 9.00 un ilgs līdz pat rīta gaismai, ballējoties zaļumballē Dundagā. Arī svētdien joprojām bagātīgs piedāvājumu klāsts. Būs no kā izvēlēties arī tad, ja tu vienā vai otrā dienā ieradīsies tikai pēcpusdienā. Liela daļa no piedāvājumiem būs spēkā arī pārējā gada laikā, t.i., ārpus Slīteres ceļotāju dienām (ar izmaiņām, atkarībā no gadalaika, u.tml.), iepriekš piesakoties.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz vairāk vērības pievērsts Dundagas novada aizsargājamām dabas teritorijām ārpus Slīteres nacionālā parka. Piemēram, pārgājieni Raķupes un Kaļķupes ielejās.

Īpaši vilinoša ir piedāvājumu buķete pie Šlīteres bākas, kur varēs darboties kopā ar Daugavpils universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, gan pētot un iemūžinot kukaiņu pasauli, gan vērojot putnus. Turpat būs iespēja arī nodibināt sakarus bez robežām jeb katram pašam uz brīdi kļūt par radioamatieri. 

Citviet teritorijā kopā ar speciālistiem, sava aroda entuziastiem būs iespēja  iepazīt jūras zivis, ciemoties pie iekšzemes ūdeņu iemītniekiem, pētīt kāpu mežu augāju, samērā ekstrēmā pārgājienā izzināt koka dzīvi no sēklas līdz kritalai, un pat kopā ar paleontologu atpazīt Latvijas tropu jūras iemītniekus Baltijas ledus ezera krastā! Būs iespēja arī apgūt loka šaušanas prasmes pie ciemos atnākušā Ances purvu Robina Huda. Protams, neizpaliks jau iecienītie līvu kultūrvēstures maršruti.

Pašā Kolkas galā tevi gaidīs līvu ķēķī Kolkas līvu centrā „Kūolka”, kā arī pirtu salidojumā Kolkasragā. Turpat un „Ūšos” arī izbraucieni ar ūdens velosipēdiem un jūras laivām. Ļoti vilinošs jaunums - pastaiga industriālās Kolkas vēsturē un Latvijas labāko šprotu degustācija! Un tad var doties uz Stīgu trio koncertu Kolkas baznīcā!

Arī Dundagas apkārtnē piedāvājumi raibu raibie. Varēsi iet ar vides gidu „fitoplezīrā” vai Dakterlejas iepazīšanā, arī paviesoties Krišjāņa Barona dzimtas atzara vecsaimniecībā „Jumari” un apmeklēt Kubalu skolas – muzeja sētu. Vai varbūt tomēr ļauties pavisam mierīgai dzīves apcerei, gleznojot Ķurbes „Līdumkalnos”? Vai gluži pretēji – doties mazliet ekstrēmā izbraucienā ar kādreizējās padomju armijas auto?

Jau tūristu iecienītā Pāces vilnas fabrika tev nodrošinās pilnu krāsu spektru visās to niansēs. Noteikti izmanto arī iespēju paplašināt savu zināšanu (un stādmateriāla)  bagāžu dārzkopībā Dundagas „Amaļos”. Tur un vēl kaimiņos Tevi gaidīs īstenas sava aroda guru. Ja vēl gluži nebūs nogatavojušies ķirbji un tomāti, tad acālijas un rododendri gan jau ziedēs! Velopedāļu minējiem būs iespēja to darīt īsākos vai garākos Dundags bōganos jeb veloapļos. Vienā no tiem varēs apciemot arī Kaļķupes ieleju.

Un kur nu vēl SPA procedūras, masāžas un dažādu gardumu degustācijas!

Savdabīgu akcentu Ceļotāju dienā šogad ienesīs sestdien, 2. jūnijā notiekošie Dundagas pils svētki „Dzīvo zaļāk!”. To rīkotāji un norises visu diennakti gaidīs arī no dabas izzināšanas nogurušos ceļotājus. Visas dienas garumā notiks koncerti, kuros dziedās un dejos ne tikai dundadznieki, bet arī viesi no citām Latvijas pilsētām. Uz jokiem un spēlēm mūs aicinās improvizācijas teātra studija “Improzoo” no Rīgas. Tāmiņizloksni duņdžiņmēlē iegrozīs Velta Skurstene. Amatnieku darbnīcās amatnieki rādīs savas prasmes. Ar  simtgadnieku - Moricsalas dabas rezervātu varēs iepazīties izglītojošā izstādē un slaidšovā. Medību trofeju izstādi rādīs mednieku klubs“Dundaga”. Vakarā pils parkā grupas “Putnu balle” koncerts. Dienas noslēgumā zaļumballe.

Drukātas programmas lapas (bez kartes) būs pieejamas Dundagas (pilī) un Kolkasraga informācijas centros. Vēlams ņemt līdzi savu ceļu karti, bet detalizētas novada kartes būs iegādājamas arī minētajos centros. Programma gan sastādīta tā, lai būtu viegli orientēties teritorijā ar ļoti vispārīgu karti vai pat bez kartes. Proti, visa Dundagas novada platība un ceļotāju dienu aktivitātes sadalītas trīs nosacītos teritoriālos blokos: 1) Piekrastes līvu ciemi (no Sīkraga līdz Kolkai un Dūmelei), 2) Teritorija Zilo kalnu kraujas loka tuvumā (ap Šlīteri, Vīdali un Kaļķiem) un 3) Teritorija Dundagas apkārtnē (līdz 12 km rādiusā). Grūtāk atrodamās vietās būs laminētas norādes zīmes ar pasākuma nosaukumu.

Detalizētu Slīteres ceļotāju dienu programmu lūdzu skatīt:

http://sliteresdiena.wordpress.com vai lejuplādēt (pdf)

Izvēlies un plāno savas brīvdienas!

Slīteres ceļotāju dienu galvenie organizētāji un atbalstītāji:

-         Dundagas novada pašvaldība

-         Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija

-         SIA „Kolkasrags”

-         Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" 

Taču, protams, paldies jāsaka ikvienam, kas dod savu artavu informācijas izplatīšanā, sākot ar Kurzemes tūrisma asociāciju, Tūrisma attīstības valsts aģentūru, kaimiņu un tuvākiem, tālākiem tūrisma informācijas centriem un visiem pārējiem, kas izplata, aicina, organizē un galu galā – paši ierodas iesildīt Dundagas novadu jaunajam tūrisma gadam!

Dundagas tūrisma informācijas centrs  Tel. 29444395, 63232293 tic@dundaga.lv, alanda@dundaga.lv www.dundaga.lv, www.ziemelkurzeme.lv Jūra kā meži, meži kā jūra!

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija Tel. 28385025 andra.ratkevica@daba.gov.lv www.daba.gov.lv

First Stork chicks have hatched!

First egg of Slītere White Storks our watchers noticed a month ago. The first chick hatched yesterday. Today, with the first morning sun we saw already two chicks. Now the most interesting period has begun - we will see what their parents have their chicks to offer for meals and how often. Let’s watch the birth and growth of the new lives together!