Pirmo olu Slīteres balto stārķu vērotāji pamanīja pirms mēneša. Pirmais stārķēns izšķīlās vakar. Šodien gaismai austot atzīmējām, ka ligzdā ir divi cāļi. Tagad sāksies interesantākais periods - redzēsim, ko vecāki nes saviem bērniem ēdienreizēs, cik bieži tas notiek. Vērosim kopā dzīvības dzimšanas, jauno pasaules pilsoņu augšanas brīnumu!
Sācies konkurss „Ceļojam pa Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām!”
Dabas aizsardzības pārvalde maijā uzsākusi konkursu „Ceļojam pa Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām!”, kas tiek rīkots šogad atzīmējamās Latvijas dabas aizsardzības 100 gadu jubilejas pasākumu ietvaros. Konkurss norisināsies visas vasaras garumā – līdz š.g. 30.augustam.
Konkursa ietvaros visi interesenti tiek aicināti apceļot Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - nacionālos parkus, dabas parkus, dabas liegumus, aizsargājamo ainavu apvidus un dabas pieminekļus, kā arī dažādus kultūrvēsturiskos objektus un fiksēt tos fotogrāfijās. Apmeklējamo objektu sarakstā iekļautas gan populāras, gan mazpazīstamākas dabas takas un maršruti, dižkoki, alejas, skaistas ainavas un citi interesanti objekti visā Latvijā. Konkursā var piedalīties gan individuāli, gan ģimeņu un draugu kategorijā.
Apmeklēto objektu fotogrāfijas aicinām iesūtīt konkursam. Ceļotāji, kas būs fiksējuši vislielāko objektu skaitu, saņems iespēju piedalīties īpašā pasākumā „Diena ar reindžeru” kādā no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī dažādas balvas no konkursa atbalstītājiem.
Konkursa mērķi ir veicināt sabiedrības interesi par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī rosināt apceļot un iepazīt šajās teritorijās atrodamās dabas un kultūrvēstures vērtības, tā izprotot aizsargājamo teritoriju būtisko nozīmi dabā.
Konkursu atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Dabas muzejs, Gaujas nacionālā parka fonds, muzejs „Andrupenes Lauku sēta” un tūrisma inventāra veikals „Gandrs”.
Plašāka informācija par konkursu un konkursa nolikums atrodami interneta vietnē www.daba.gov.lv, sadaļā „aktualitātes”.
Rita Jakovļeva Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālisteKristapa dienasgrāmata. 04.05.2012., viena pati aprīļa diena
rīga (par kolku).
mūžam mainīga ir kolka. uz kolkasraga meža taciņas satikta gludenā čūska. mazliet dusmojas, bet tas taču tikai uz mirkli... jau četrpadsmit gadus es eju cauri šim Mežam, un līdz šim ne reizi nebija redzēta. tāpat kā ļoti drošā ogļukrāsas melnā vārna uz kolkasraga sēres. ļauj man pieiet gluži klāt. rags tiešām ir atkal kļuvis sava nosaukuma cienīgs un stiepjas jūrā taisni iekšā. klijkaiju pāris virs tā ne par ko nebēdā un spēlē savu vēja spēli. man te ļoti, ļoti un ļoti patīk. turklāt tieši tagad, kad ir pats foršākais gadalaiks - kad viss zaļais uzsprāgst un dzīvība kūsā. un krāsains saulriets aiz kolkas jūrmalas salikšu strīpām ir patiesi smuki.
tik cilvēkvērtību skala - kas tā tāda ir?
K.
Slītere Travellers Days 2 - 3 June, 2012
Already for the third consecutive year the traditional Slītere travellers days take place inviting everybody to spend two forest and sea breathfull holidays during spring peak in the Slitere National Park, Livu coast, Dundaga region, the northwest of Latvia.
This year they will run on June 2–3 and unlike the previous years, more attention will be paid to Dundaga county natural protected areas outside the Slītere National Park. For example, hiking along Raķupe and Kalkupe valleys. Of course, you may expect a number of other new activities as well as already popular trips with experienced local and guest guides and workshop leaders. Everybody will be able to find the favorite trip, cognitive and recreation activity.
There will be opportunities to explore different nature and cultural history routes, both on foot and bicycles, in boats and even by former Soviet military vehicles.
Especially attractive seems to be the offer bouquet at Slītere lighthouse where you can work together with Daugavpils University Institute for Systematic Biology and Nature Protection Unit staff studying insects world and watching birds. Above all there will be opportunity to establish contacts without borders which means – you may become a radio amateur for a while.
In other places, together with the professionals, enthusiast of their trade you will have the opportunity to know better sea fish, visit the inland residents, to study dune forest vegetation, to explore living tree from seed to fallen trees and even with paleontologists to recognize Latvian tropical sea creatures in the Baltic ice lake!
In Kolka, you will be welcomed in the liv kitchen at the liv centre ,,Kūolka” and in the get-together of bath houses in the Cape Kolka. There and in "Ūši" the water bike rides will take place. A very exciting new activity – Walk in the industrial history of Kolka and tasting the best Latvian sprats!
The offers are so colourful in the area of Dundaga – there are options from what to choose. You can go with environmental guide to explore „phytoplezir” or get to know Dakterlejas (Doctor`s dale) place and visit Krišjānis Barons (father of Latvian folk songs) family branch old farm ,,Jumari” and see Kubali school – museum-house. Or maybe yield peaceful life philosophy while painting in Ķurbe ,,Līdumkalni”?
Already popular tourist place ,,Pāce woolen factory” will provide you full colour spectrum in all its nuances. Be sure to use the opportunity to expand your knowledge (and planting stock) in Dundaga garden-farm "Amaļi". There and in the neighboring court you will be welcomed by a real guru of their profession. If pumpkins and tomatoes will not have been ready enough the azaleas and rhododendrons will be in blossoms already!
And what about SPA procedures, massage and degustations of various treats!
A very special event this year is planned on Saturday, June 2 - Dundaga Castle Festival. The organizers and venues will await for the travellers tired from discovery of the nature. Throughout the day concerts will take place where you will meet not only Dundaga singers and dancers but also visitors from other Latvian towns. The jokes and games will be played by the improvisational theater studio ”Improzoo” from Riga. Velta Skurstene will try to teach you the local dialect „tāmiņdialect duņdžiņmēle”. Workshop of crafts professionals will show their skills. Moricsala photo exhibition will be presented as well as exhibition of hunting trophies of Dundaga hunters’ club members. In the evening the band „Putnu balle” will give a concert in the Castle Park. The day will end with the ball.
More detailed information is available only in Latvian:
http://sliteresdiena.wordpress.com.
If you are interested to participate, please contact Dundaga tourism
information centre to work out detailed program for those two beautiful
days in June, depending on your interests and resources: tic@dundaga.lv
Slīteres ceļotāju dienas Dundagas novadā 2012.gada 2.un 3.jūnijā
Jau trešo gadu pēc kārtas notiks Slīteres Ceļotāju dienas, tātad jau tradicionāls pasākums, kas pašā pavasara plaukumā aicina Tevi pavadīt divas mežu un jūras elpas pilnas brīvdienas Slīteres nacionālajā parkā, Līvu krastā, Dundagas novadā, Latvijas ziemeļrietumos.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, vairāk vērības pievērsts Dundagas novada aizsargājamām dabas teritorijām ārpus Slīteres nacionālā parka. Piemēram, pārgājieni Raķupes un Kaļķupes ielejās. Protams, Tevi gaida arī vairāki citi jaunumi un jau iecienīti ceļojumi, gan kopā ar pieredzējušiem vietējiem, gan viesu gidiem un darbnīcu vadītājiem. Būs iespējas doties dažādos dabas un kultūrvēstures izzināšanas maršrutos, gan ar kājām, gan velosipēdiem, gan laivām un pat ar bijušās padomju armijas automašīnām.
Īpaši vilinoša ir piedāvājumu buķete pie Šlīteres bākas, kur varēs darboties kopā ar Daugavpils universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, gan pētot kukaiņu pasauli caur fotoaparāta objektīvu entomologa vadībā, gan vērojot putnus kopā ar ornitologu. Turpat būs iespēja arī nodibināt sakarus bez robežām jeb katram pašam uz brīdi kļūt par radioamatieri.
Citviet teritorijā kopā ar izciliem speciālistiem, sava aroda entuziastiem būs iespēja iepazīt jūras zivis, ciemoties pie iekšzemes ūdeņu iemītniekiem, pētīt kāpu mežu augāju, izzināt koka dzīvi no sēklas līdz kritalai, un pat kopā ar paleontologu atpazīt Latvijas tropu jūras iemītniekus Baltijas ledus ezera krastā!
Pašā Kolkas galā Tevi, protams, gaidīs līvu ķēķī Kolkas līvu centrā „Kūolka”, kā arī pirtu salidojumā Kolkasragā. Turpat un „Ūšos” arī izbraucieni ar ūdens velosipēdiem. Ļoti vilinošs jaunums - Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē un Latvijas labāko šprotu degustācija! Un Stīgu trio Kolkas baznīcā!
Dundagas apkārtnē arī piedāvājumi raibu raibie. Varēsi doties ar vides gidu fitoplezīrā vai Dakterlejas iepazīšanā, arī paviesoties Krišjāņa Barona dzimtas atzara vecsaimniecībā „Jumari” un apmeklēt Kubalu skolas – muzeja sētu. Vai varbūt tomēr ļauties pavisam mierīgai dzīves apcerei, gleznojot Ķurbes „Līdumkalnos”?
Jau tūristu iecienītā Pāces vilnas fabrika Tev nodrošinās pilnu krāsu spektru visās to niansēs. Noteikti izmanto arī iespēju paplašināt savu zināšanu (un stādmateriāla) bagāžu dārzkopībā Dundagas „Amaļos”. Tur un vēl kaimiņos Tevi gaidīs īstenas sava aroda guru. Ja vēl gluži nebūs nogatavojušies ķirbji un tomāti, tad acālijas un rododendri gan jau ziedēs!
Un kur nu vēl SPA procedūras, masāžas un dažādu gardumu degustācijas!
Savdabīgu akcentu Ceļotāju dienā šogad ienesīs sestdien, 2. jūnijā notiekošie Dundagas pils svētki „Dzīvo zaļāk!”. To rīkotāji un norises visu diennakti gaidīs arī no dabas izzināšanas nogurušos ceļotājus. Visas dienas garumā notiks koncerti, kuros dziedās un dejos ne tikai dundadznieki, bet arī viesi no citām Latvijas pilsētām. Uz jokiem un spēlēm mūs aicinās improvizācijas teātra studija “Improzoo” no Rīgas. Tāmiņizloksni duņdžiņmēlē iegrozīs Velta Skurstene. Amatnieku darbnīcās amatnieki rādīs savas prasmes. Varēs iepazīties ar Moricsalas foto izstādi un Dundagas mednieku kluba “Dundaga” medību trofeju izstādi. Vakarā pils parkā grupas “Putnu balle” koncerts. Dienas noslēgumā balle.
Detalizētu Slīteres ceļotāju dienu programmu lūdzu skatīt: http://sliteresdiena.wordpress.com
Izvēlies un plāno savas brīvdienas!
Dundagas tūrisma informācijas centrs (Dundaga - Šlītere - Kolka) Tel.+371-29444395, 63232293 Fakss +371-63232294 www.dundaga.lv www.ziemelkurzeme.lvSlīteres ceļotāju dienu galvenie organizētāji un atbalstītāji: Dundagas novada pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, SIA „Kolkasrags”, Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs"
Slīteres baltie stārķi tiešraidē!
Tīkla kamera novietota pie balto stārķu ligzdas Slīteres nacionālajā parkā jau pirms nedēļas un ļāvusi fiksēt pirmās olas parādīšanos ligzdā. Šodien saskaitītas jau piecas olas. Vecāki tās perē. Vai tiešām izšķilsies 5 stārķēni?
Tiešraidi atbalsta biedrības "Zaļā doma" LEADER līdzfinansētais projekts”"Ceļojošā dabas klase”- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums”.
Slīteres bāka atvērta no 1. maija!
Slīteres bāka ver durvis apmeklētājiem 1.maijā. Statistika liecina, ka bāka ir otrais iecienītākais tūrisma objekts Slīteres nacionālajā parkā. Tās stāvos izvietota informācija par Slīteres nacionālā parka dabu, ģeoloģisko vēsturi un Baltijas jūras bākām. Šeit ik gadu atrodas vieta arī vietējo bērnu jaunradei, kas allaž tematiski saistīta ar Latvijas dabas gada simboliem. Arī šogad, reizē ar Slīteres ceļotāju dienu 2.jūnijā, bākā tiks atklāta Dundagas bērnu dienas centra Mājas veidotā instalācija "Skudru māja", kuras tapšanu rosinājusi spožās skudras iecelšana Latvijas gada kukaiņa 2012 godā.
Slīteres bāka celta 1849. gadā, tās augstums virs jūras līmeņa ir 102 metri. Tā ir vistālāk no jūras esoša bāka Latvijā. No bākas paveras lielisks skats uz Slīteres nacionālā parka mežiem un jūru līdz pat Sāremā salai Igaunijā. Slīteres bāka atvērta apmeklētajiem kopš 2002. gada, kad zaudēja nozīmi kā navigācijas būve un kļuva par tūrisma objektu.
The animal of the year 2012 – Smooth snake – has been awaken
Last week in Slītere National Park the animal of the year 2012 – Smooth snake Coronella austriaca has been waken up. Here is the largest known deposit of this species in Latvia.
Within Bažu bog strictly protected territory on the southern slopes of kangari snakes come out to enjoy the warm sun. The snake decided to escape from the intrusive photographer in the tree. It quickly climbed up the pine tree few meters high. Seeing that it was clear that smooth snakes sometimes climb up the trees for small bird nests looking for game (large insects, chicks, eggs, rodent lairs, etc.) and obviously sometimes tree is the only place to run from chaser. It is known that Grass snake also is good tree climber. However, no one should worry about this, as the only poisonous snake, Viper, don’t climb trees.
httpv://www.youtube.com/watch?v=SO9H6h5IQr0
Zoologist Vilnis Skuja
Photo and video: Vilnis Skuja
A rare migrant species – Snowy Owl – spotted in Slītere National Park
A rare bird species in Latvia – Snowy Owl Bubo scandiacus was spotted in Slītere National Park Friday on April 13th.
This is one of the biggest owls and a real North inhabitant. Males are completely white, females – white with dark spots. Nearest nesting places for Snowy Owls are Northern Scandinavia and Russia's tundra. It rarely ends up in Latvia. Since 1970 this has been sixth time this species has been seen in Latvia, and first time it’s spotted in Northern Courland. In 19th century it has been more frequent migrant.
The bird was spotted by ornithologists Helmuts Hofmanis and Gaidis Grandāns.
Photo: Gaidis Grandāns
Slīterē modies gada dzīvnieks 2012 - gludenā čūska!
Pagājušajā nedēļā Slīteres nacionālajā parkā pamodies Latvijas gada dzīvnieks 2012 - gludenā čūska Coronella austriaca. Slīteres nacionālajā parkā atrodas lielākā zināmā šīs sugas atradne Latvijā.
Bažu purva rezervāta zonā priedēm apaugušo kangaru dienvidu nogāzes ir saules sasildītas un čūskas, pēc pusgadu ilga ziemas miega, izbauda siltos Saules starus. Čūska no uzmācīgā fotogrāfa nolēma patverties kokā. Tā dažās minūtēs uzkāpa vertikāli augošā priedē vairāku metru augstumā. Noraugoties tajā, cik meistarīgi čūska to dara, kļūst skaidrs, ka gludenās čūskas šad un tad apmeklē zemu novietotus koku dobumus un mazputniņu ligzdas, meklējot medījumu (lielos kukaiņus, putnu mazuļus, olas, peļveidīgo grauzēju migas u.c.) un acīmredzot, reizēm koks ir vieta, kur patverties no vajātāja. Zināms, ka arī zalktis ir labs kokā kāpējs. Mežā gājējiem nevajadzētu satraukties, jo mūsu vienīgā indīgā čūska -- odze, kokos nekāpj.
httpv://www.youtube.com/watch?v=SO9H6h5IQr0
Vilnis Skuja, zoologs
Autora foto un video
Slīteres nacionālajā parkā novērota reta ieceļotāja – baltā pūce!
Piektdien, 13. aprīlī Slīteres nacionālā parka teritorijā novērota Latvijai reta putnu suga – baltā pūce Bubo scandiacus.
Šī ir viena no lielākajām pūcēm, īsta ziemeļniece. Tēviņi ir pilnīgi balti, mātītes – baltas ar tumšiem lāsumiem. Tuvākās baltās pūces ligzdošanas vietas ir Skandināvijas ziemeļos un Krievijas tundrā. Latvijā tā ir reta ieceļotāja. Kopš 1970. gada šis ir tikai sestais sugas novērojums Latvijā un pirmais Ziemeļkurzemē. Zināms, ka 19.gs. Latvijā tā bijusi sastopama daudz biežāk.
Novēroja ornitologi Helmuts Hofmanis un Gaidis Grandāns.
Foto: Gaidis Grandāns
Latvijas Ornitoloģijas biedrība un CEMEX aicina uz putnu vērošanas pasākumiem
No 13. līdz 15.aprīlim Latvijas Ornitoloģijas biedrība, CEMEX un Dabas aizsardzības pārvalde aicina dabas draugus piedalīties "CEMEX Putnu dienās". Šajā pavasarī tiek piedāvāti 20 bezmaksas pasākumi – 17 putnu vērošanas ekskursijas un 3 putnu būrīšu gatavošanas darbnīcas. Pasākumi notiks putniem iemīļotās vietās Rīgā un citur Latvijā. Ekskursijas vadīs pieredzējuši ornitologi un aktīvi putnu vērotāji.
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, norāda: „Putnu dienas ir iespēja atzīmēt gājputnu atgriešanos, vienkārši tos vērojot vai gatavojot putnu būrīšus. Laikā, kad ekonomiskās problēmas un vajadzības ir izvirzītas priekšplānā, tā ir arī iespēja apjaust, ka pastāv arī citas vērtības. Esam pateicīgi, ka nu jau kārtējo gadu CEMEX atbalsta šī pasākuma norisi.”
„„CEMEX Putnu dienas” sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību ir kļuvis par tradicionālu un sirdij tuvu sadarbību mūsu uzņēmumam. Jau vairākus gadus „CEMEX Putnu dienas” visā Latvijā pulcē cilvēkus, kas caur putnu dzīves vērojumiem vēlas rast ciešāku izpratni un harmoniju ar dabu, un ik gadu uzzina kaut ko jaunu un pārsteidzošu par Latvijas bagātīgo putnu pasauli. Vide un bioloģiskā daudzveidība „CEMEX” ir viena no septiņām ilgtspējīguma prioritātēm, savukārt putni ir nozīmīgs ekosistēmas veselības indikators. Mēs no sirds priecājamies, ka cilvēku atsaucība ik gadu ir tik liela!” norāda SIA „CEMEX” valdes priekšsēdētājs Enrike Garsija (Enrique Garcia).
Dalība putnu vērošanas ekskursijās un būru veidošanas darbnīcās ir bez maksas. Piedalīties var ikviens interesents, iepriekš piesakot savu dalību. “CEMEX Putnu dienu” pasākumi notiks brīvā dabā, tādēļ apmeklētāji aicināti saģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Lai dabas vērošana būtu sekmīgāka, aicinām iespēju robežās ņemt līdzi arī savus binokļus un putnu noteicējus.
Pasākumu plāns
Piektdien, 13. aprīlī
Putnu vērošana Kolkas ragā (ar autobusu). Brauciens ar autobusu uz vienu no labākajām putnu vērošanas vietām Latvijā, kur ornitologs rādīs un stāstīs par apkārt esošajiem putniem. Tikšanās pie Dundagas sākumskolas, Saules ielā 8. Izbraukšana plkst. 9.00, atgriešanās plkst. 12.00. Pieteikšanās: Andra Ratkeviča, 28385025.
Pūču klausīšanās ekskursija Rīgas parkos (ar velosipēdiem). Velosipēdu izbrauciens kopā ar pūču pētnieku pa naksnīgiem Rīgas parkiem. Tikšanās plkst. 20.00 pie Latviešu biedrības nama Merķeļa ielā 13, Rīga. Ekskursija ilgs aptuveni 4 stundas, dalībniekiem ierašanās ar personīgajiem velosipēdiem. Pieteikšanās: Andris Avotiņš jun., 26624787.
Sestdien, 14. aprīlī
Putnu vērošanas ekskursijas gar Slokas ezeru, Jūrmalā (pastaiga). Meža putnu kora klausīšanās un iepazīšana. Ekskursija ilgs no plkst. 9.00 līdz 12.00. Tikšanās pie "Meža mājas", Ķemeros. Pieteikšanās: Ilze Vanaga, 26332786. Ekskursiju vadīs Jānis Ķuze.
Putnu vērošanas ekskursija uz CEMEX putnu torni Kaņierī un Dunduru pļavām, Engures un Tukuma novads (ar autobusu). Tikšanās plkst. 14.00 pie "Meža mājas", Ķemeros. Pasākums ilgs līdz plkst. 17.00. Pieteikšanās: Ilze Vanaga, 26332786. Ekskursiju vadīs Jānis Ķuze.
Putnu gredzenošana un vērošana Kolkasragā, Dundagas novads. Kolkasraga apkārtnē ornitologi veic regulāras uzskaites un migrējošo putnu gredzenošanu. Ekskursijas laikā būs iespēja klātienē redzēt ornitologu darbu un migrējošos putnus. Tikšanās pie Kolkasraga informācijas centra plkst. 10:00. Auto iespējams novietot pie Kolkasraga informatīvā centra. Pieteikšanās/vadītājs: Gaidis Grandāns, 26638608.
Putni Liepājas pilsētā (pastaiga). Liepāja putnu ziņā ir viena no bagātākajām pilsētām Latvijā. Tikšanās plkst. 8.00 pie tirdzniecības centra "Kurzeme" (Lielā iela 13). Maršruts: Piejūras parks–Ezerkrasts–Zirgu sala. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Ekskursiju vadīs Ritvars Rekmanis, Pieteikšanās: 28256131.
Putnu vērošana Rīgā (pastaiga). Plkst. 8.00 tikšanās pie Latvijas Dabas muzeja, K. Barona iela 4, brauciens ar sabiedrisko transportu (3. autobusu) līdz Daugavgrīvas liegumam. Ap 5 km gara pastaiga maršrutā Daugavgrīvas liegums–Daugavgrīvas mols–Buļļupe. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās: 25920762. Ekskursiju vadīs Ruslans Matrozis.
Putnu vērošanas pārgājiens Sedas purvā, Strenču novads (pastaiga). Sedas purvs ir viena no dīvainākajām Latvijas vietām, kas noteikti ir izziņas vērta. 7 km garais pārgājiens atklās daļu no tā. Tikšanās plkst. 9.00 Strenču novada Jērcēnos (centrā). Pieteikšanās: Rūta Zepa, 26361362.
Rīta putnu klausīšanās ekskursija Āraišos, Cēsu novads (pastaiga). Tikšanās plkst. 8.00 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā. Pieteikšanās: Mārtiņš Platacis, 26185356.
Pūču klausīšanās ekskursija (pastaiga). Pastaiga ar mērķi klausīties un sasaukties ar meža pūcēm. Tikšanās plkst. 18.00 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā. Ekskursija noslēgsies ap plkst. 24.00. Pieteikšanās: Mārtiņš Platacis, 26185356.
Putnu vērošanas ekskursija Burtniekos, Burtnieku novads. Tikšanās pie Burtnieku muižas parka vārtiem plkst. 10.00. Ekskursijas laikā būs pastaiga pa Vīsraga dabas taku un putnu vērošana Burtniekā no putnu vērošanas torņa. Pieteikšanās: Irisa Mukāne, 26446487
Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca Ķemeros, pie "Meža mājas", Jūrmala. Pasākums ilgs no plkst. 11.00 līdz plkst. 14.00. Pieteikšanās: Ilze Vanaga, 26332786.
Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca Dvietes senielejas informācijas centrā “Gulbji”, Ilūkstes novads. Pasākuma laikā notiks putnu būru gatavošana, dabas izziņas spēles un citas radošās darbnīcas. Tikšanās plkst. 10.00 notikuma vietā. Pieteikšanās: Regīna Indriķe, 29139677
Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca Līgatnes dabas takās pie informācijas centra, Līgatnes novads. Pasākuma laikā notiks putnu būru gatavošana un radošās darbnīcas. Pasākums ilgs no plkst.12.00 līdz 15.00. Pieteikšanās: Anda Andrušaite, 29433226.
Svētdien, 15. aprīlī
Putnu vērošanas ekskursijas gar Slokas ezeru, Jūrmalā (pastaiga). Meža putnu kora klausīšanās un iepazīšana. Ekskursija ilgs no plkst. 9.00 līdz 12.00. Tikšanās pie "Meža mājas", Ķemeros. Pieteikšanās: Ilze Vanaga, 26332786. Ekskursiju vadīs Jānis Ķuze.
Putnu vērošanas ekskursija Rīgā un tās apkārtnē (ar autobusu). Tikšanās plkst. 8:00 pie Latviešu biedrības nama, Merķeļa iela 13. Putnu vērošana Daugavā pie Ķengaraga un Dārziņiem, Dārziņu vecupē un Doles salā. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās: 25920762. Ekskursiju vadīs Ruslans Matrozis.
Putnu vērošana Sātiņu zivju dīķos, Saldus novadā (ar autobusu). Tikšanās plkst. 9.00 Saldus autoostā (Jelgavas iela 2), ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās/vadītāja: Zigrīda Jansone, 26271217.
"Putni Liepājas pilsētā" (pastaiga). Tikšanās plkst. 8.00 pie tirdzniecības centra "Kurzeme" (Lielā iela 13, Liepāja). Maršruts: Raiņa parks–Lauma–Karosta. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās: Ritvars Rekmanis, 28256131.
Putnu vērošana Bauskā (pastaiga). Pastaiga gar Bauskas upēm pieredzējuša putnu vērotāja pavadībā. Tikšanās plkst. 9.00 V.Plūdoņa ielas sākumā pie laivu piestātnes. Pieteikšanās: Edgars Laucis, 29373089.
Putnu vērošanas ekskursijas Randu pļavās, Salacgrīvas novads. Satikšanās stāvlaukumā pie Randu pļavu norādes (šosejas Rīga–Ainaži 110. kilometrs), plkst. 10.00, pasākums ilgs līdz plkst. 12.00. Nepieciešami gumijas zābaki. Pieteikšanās: Irisa Mukāne, 26446487.
Putnu vērošanas ekskursija apkārt Lubānas ezeram, Madonas novads (ar autobusu). Tikšanās plkst. 11.00 Madonas autoostā, ekskursija ilgs līdz plkst. 17.00. Pieteikšanās: 26624787. Vadītājs: Andris Avotiņš sen..
Papildu informācija: LOB projekta vadītājs Valters Pranks, tālr. 25920762, valterspranks@gmail.com
Aicinām uz Putnu dienām pilī!
Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17 skatāma fotoizstāde "Ērgļi pāri robežām". Tās atklāšana notika Vēstures otrdienas lekcijas laikā 3.aprīlī plkst. 17:30. Fotoizstāde, kurā visā krāšņumā ir redzams 2012.gada putns – jūras ērglis, ir ceļojošs projekts, kas tapis sadarbojoties Igaunijas Ornitoloģijas biedrībai, Latvijas Dabas fondam, „Eagle Club” (Igaunija), „Loodusemees” (Igaunija) un „Toomas Tuule Studio” (Igaunija). Projektā iesaistīti sešpadsmit fotogrāfi, tostarp Jānis Ķuze, kurš pārstāv Latviju. Izstādē veidota kā fotostāsti par divām ērgļu sugām –jūras ērgli un zivjērgli. Izstādē būs iespēja ar jūras ērgli mēroties spārnu (roku) atpletumā, jo viens no attēliem parāda jūras ērgli tā dabiskajā izmērā.
Ventspils muzejs aicina pieteikties „Putnu dienu 2012” nodarbībām, kurās būs iespēja sadarbībā ar Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldi tuvāk iepazīt jūras ērgļa paradumus un arī vēsturisko pagātni. Tuvāka informācija par pieteikšanos „Putnu dienām 2012” pa tālr. 63621309 vai muzeja pedagogam Ilvai Buntikai mob. 29590093.
Ziņa tapusi sadarbībā ar Ventspils muzeju un www.ventspils.lv
Filma "Vērosim dabu Slīteres nacionālajā parkā!" skatāma internetā
Divdesmit minūšu garā filma par Slīteres dabu ''Vērosim dabu Slīteres nacionālajā parkā" tagad pieejama ikvienam šeit. Tā tapusi projekta "Baltijas Zaļā josta" ietvaros. Filmās redzamās dabas norises paskaidro zoologa Viļņa Skujas komentārs. Filma tulkota angļu valodā. Interneta vietnē www.youtube.com līdzās šai filmai skatāmi arī citas Slīterē filmētas dzīvnieku dzīves ainiņas.
httpv://www.youtube.com/watch?v=3PqhQ3Z0jjc&feature=plcp&context=C4d54bcaVDvjVQa1PpcFMj-Oa-sKhDAmyHFDKscoO4bu9MxImtrq8%3D
Spožā skudra – 2012. gada kukainis
Spoži smaržīga skudra uz Rīgzemju dižozola raupjās mizas.
Uz mirkli esmu apstājies pie viena no Kurzemes dižākajiem dižozoliem Dundagas pusē un skatos, kā pa koka raupjo mizu augšup savās gaitās viena pēc otras dodas nelielas, puscentimetru garas, viscaur spīdīgi ogļumelnas skudras. Tā ir spožā skudra Lasius fuliginosus, kuru Latvijas Entomoloģijas biedrība šogad ir izvēlējusies par Gada kukaini. Šī suga ir izvēlēta tādēļ, ka varētu būt viens no labākajiem dabas daudzveidības saglabāšanas simboliem kukaiņu pasaulē. Tā nebūt nav vienkārša sakritība, ka spožā skudra ir aizsargājams dzīvnieks, un tieši šogad aprit simts gadi kopš tālā 1912.gada, kas uzskatāms par dabas daudzveidības saglabāšanas pirmsākumu. Jo tieši šajā gadā tika nodibināts teiksmām apvītais Moricsalas rezervāts – mūsu vecākā aizsargājamā dabas teritorija. Iespējams, ka resnākos no Moricsalas ozoliem un dižākos no Kurzemes dižozoliem, piemēram, Kaives Senču dižozolu vai tepat netālu esošo Rīgzemju dižozolu spožās skudras nepārtraukti apdzīvo jau kopš pašas pirmās Moricsalas rezervāta dibināšanas dienas.
Latvijā ir sastopamas apmēram 50 dažādas skudru sugas, viena daļa no tām tāpat kā spožā skudra ir melni krāsotas. Kā var zināt, ka šī no dižkoka dobuma izlīdusī ir tieši spožā skudra? Vislabākā atšķirības zīme ir tai raksturīgā sirdsveida – aizmugurē nedaudz ieliektā galvas forma. Un smarža. Spožās skudras izdala īpatnēji saldi smaržojošas organiskās vielas undekānu un dendrolazīnu, kas noder citu skudru sugu aizbaidīšanai un sava pūžņa aizsardzībai. Pūzni spožā skudra neveido tādu pierasti kupolveidīgu kā mums visiem labi pazīstamās rūsganās mežskudras, bet gan prasmīgi iebūvē un noslēpj to dobumainu koku nedzīvajā stumbra daļā – kokam pāri skudras nedara. Visbiežāk spožā skudra ir sastopama parkos un lapkoku mežos, kur apdzīvo lielus un vecus ozolus, liepas, kļavas un ošus, reizumis arī kādu egli, bet reta izņēmuma gadījumā tā ir atrodama arī vecu, cilvēka veidotu koka būvju pamatos. Spožo skudru apdzīvotie dobumaini koki dabā spēlē svarīgu lomu. Bez skudrām tā ir mājvieta arī Dabas koncertzālē savulaik plašāku atpazīstamību ieguvušajam lapkoku praulgrauzim un tikai Ziemeļkurzemē - Slīteres Zilajos kalnos mītošajam spīdīgajam praulgrauzim, un vēl neskaitāmām citām sīkām dzīvībām, kurām citur nav, kur palikt. Dažas sīksīkas vabolītes un citi kukaiņi ir pielāgojušies pat īstai kopdzīvei ar skudrām tieši viņu pūžņa vidū. Spožo skudru ligzda ir veidota no kartonam līdzīga materiāla, kas rodas, sīkas un sasmalcinātas koksnes daļiņas salipinot kopā ar skudru barībā esošajiem cukuriem, turklāt vēlāk pūžņa sienas cauraug un nostiprina īpaša šo skudru „audzēta” sēne. Vienā pašā ligzdā var sadzīvot pat divi miljoni darbaskudru – apmēram tikpat, cik šobrīd ir cilvēku visā Latvijā! Un lielā, dobumainā dižozolā var būt vairākas šādas skudru mītnes!
Spožā skudra ir novērojama faktiski visā siltajā gadalaikā – sākot ar aprīli līdz pat novembrim. Parasti tās ir redzamas, rāpojot pa koku mizu uz augšu – lapotnē skudras barojas ar laputu saldajiem izdalījumiem, varētu teikt – laputis ir skudru mājlopi. Reizēm var redzēt, kā skudras, noķērušas kādu lapotnē atrastu kukaini, stiepj to lejup uz savu ligzdu, lai pabarotu savus kāpurus. Dundagas apkārtnē ir daudz vietu ar lieliem dobumainiem lapkokiem – alejas, Dundagas parks, Šlīteres muižas apkārtne vai citur savrup augošie ozoli, kādi nereti ir atrodami Ziemeļkurzemes lauku ainavā. Tur visur ir ļoti iespējams, ka var sastapt šo smaržīgo kukaiņu sugu. Rosinu ziņot par saviem spožās skudras novērojumiem dabas datu dienasgrāmatā internetā – www.dabasdati.lv. Aicinu saglabāt lielus dobumainus kokus un dižkokus, nededzināt un nepielūžņot to dobumus, lai arī vēl pēc otriem simts gadiem pa to raupjo stumbra mizu augšup joprojām varētu doties spožās skudras.
Kristaps Vilks, Latvijas Entomoloģijas biedrība
Jūras ērglis – 2012. gada putns
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par šī gada putnu ir izvēlējusies jūras ērgli Haliaeetus albicilla.
Jūras ērglis ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns. Šobrīd Latvijā ligzdo gandrīz simts jūras ērgļu pāru, un līdz ar to 2012. gada putnu var uzskatīt par vienu no nedaudzajiem putnu aizsardzības veiksmes stāstiem. Kurzemē, tās mežos, pie dažādiem ar zivīm un ūdensputniem bagātiem ūdeņiem - ezeriem, zivju dīķiem, upēm, arī jūras piekrastē vien ligzdo vairāk nekā puse no visiem Latvijas jūras ērgļiem. Slīteres nacionālā parka teritorijā mājvietu atradusi viena jūras ērgļu ģimene. Ligzdu ērgļi būvē lielu un resnu koku galotnes daļā, tajā parasti tiek izaudzināti viens līdz divi mazuļi, retos gadījumos - trīs. Jūras ērgļi pārtiek no zivīm, putniem, nelieliem zvēriem, ziemas laikā - arī no maitas (video). Atsevišķi pāri var specializēties uz noteiktu barības objektu grupu, piemēram, medīt galvenokārt baltos stārķus vai dzērves.
Gada putna akcijas laikā LOB aicina meža nozares darbiniekus un citus dabas draugus ziņot par atrastām jūras ērgļu ligzdām un arī par pamanītiem putniem un savus novērojumus reģistrēt portālā www.dabasdati.lv. Aicinām arī sekot līdzi jaunumiem projektā "Ērgļi pāri robežām" - šo Igaunijas-Latvijas programmas finansēto projektu īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Igaunijas Ornitoloģijas biedrību. Jau februāra otrā pusē pie jūras ērgļu ligzdām Latvijā un Igaunijā būs izvietotas kameras, kas interneta tiešraidēs ļaus sekot līdzi ērgļu ģimenes dzīvei.
Vairāk informācijas pie Gada putna akcijas koordinatora - Latvijas Dabas fonda projekta "Ērgļi pāri robežām" vadītāja Jāņa Ķuzes, tālr. 29192799, e-pasts: janis.kuze@ldf.lv
Slīteres nacionālā parka konsultatīvās padome jaunā sastāvā pulcējas Šlīterē
Šā gada 24. janvārī Slīteres nacionālā parka konsultatīvā padome pulcējās Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas telpās - „Šlīteres mežniecībā”. „Slīteres nacionālā parka konsultatīvā padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības interešu saskaņošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Slīteres nacionālajā parkā, Grīņu dabas rezervātā un Moricsalas dabas rezervātā”. Tā rakstīts Slīteres nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikumā. Kopš pērna gada nogales padomei ir jauns personālsastāvs. Tajā izvirzīti pārstāvji no Dundagas, Ventspils un Pāvilostas novadu pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, arī valsts iestādēm, kuru funkcijās ir dabas un kultūras mantojuma aizsardzība un saglabāšana. DAP Kurzemes RA direktore Ērika Kļaviņa ievadīja sanāksmi ar aicinājumu padomes locekļiem no sava vidus izvēlēt priekšsēdētāju un vietnieku, lai šodien un turpmāk organizētu padomes darbu. Par Slīteres konsultatīvās padomes priekšsēdētāju tika ievēlēta Dundagas novada domes galva Gunta Abaja, bet par viņas vietnieku – Pāvilostas novada domes deputāts Andris Zaļkalns. Sanāksmes turpinājumā DAP Kurzemes RA speciālisti informēja par padarīto pērn un ieplānoto šogad.
Šis gads ir Latvijas dabas aizsardzības simts gadu jubilejas gads, tāpēc īpaša uzmanība tika veltīta mūsu vecākās dabas teritorijas - Moricsalas dabas rezervāta vēsturei un vērtībām. Sanāksmes dalībniekus informēja arī par melnā stārķa populācijas stāvokli Kurzemē. Raisījās diskusijas. Nobeigumā - neliela pastaiga pa Šlīteres muižas teritoriju, lai aplūkotu saglabātās ēkas, lai ieskatītos senajā, 27 metrus dziļajā, no laukakmeņiem mūrētajā Šlīteres akā.
Filma DVD par Slīteres dzīvniekiem
Projekts "Baltijas Zaļā josta" beidzas šī gada janvārī. Kā atvadu sveicienu, projekta akcijas "Vērosim dabu kopā!" komanda sarūpējusi 20 minūšu filmu par Slīteres nacionālā parka dzīvniekiem. Ekrānā notiekošo komentē mūsu pieredzējušais, Latvijas dabas mīļotāju lokā pazīstamais zoologs Vilnis Skuja. Īsfilmas varoņi ir Latvijas dabā mītošie dzīvnieki. Redzēsiet vilkus, meža cūkas, āpšus, lapsas, jenotsuņus, strauta nēģus, ūdensstrazdus, vistu vanagu un rubeņus. Šis disks varētu būt noderīgs gan skolēnu, gan pieaugušo auditorijas izglītošanai par savvaļas dzīvnieku uzvedību.
Projekta laikā kopš 2009. gada esam guvuši lielisku pieredzi dzīvnieku filmēšanā dabiskā vidē, netraucējot, neprovocējot tos. Akcija "Vērosim dabu kopā!" beigusies, tāpēc ir laiks atskatīties uz padarīto. Skatītāji gan šajā vietnē, gan visā pasaulē populārajā vietnē www.youtube.com, kur esam izveidojuši savu kanālu http://www.youtube.com/SlitereNationalPark vērojuši un vērtējuši kopumā 43 mūsu klipus. Kanāls reģistrējis tur par 27000 skatījumus. Vispopulārākais izrādījies video "Briedis Baltijas jūrā" - 3200 skatījumi. Visinteresantākais video - "Vilki pie medījuma", jo spējis noturēt skatītāju uzmanību nemainīgi augstu visu klipa laiku - divas minūtes.
Turpiniet vērot tiešsaistē skatu no Slīteres bākas, kas atrodas 100 metrus virs jūras līmeņa uz Slīteres nacionālā parka mežiem un jūru, kas redzama pie apvāršņa!
Slītere National Park News 2012
The newspaper Slītere National Park News 2012 is out! It was made in cooperation with Nature Conservation Agency and Dundaga municipality, financed by Baltic Green Belt Project. The year 2012 is very significant anniversary for nature conservation. The society of Latvia can be proud of 100 year long nature conservation history as in 1912 the first protected nature territory was established – Moriscala Strict Nature Reserve. The anniversary of nature conservation is the most important but not the only news in the News.
Interviews with nature photographers, successful guest house owners and our view of other countries experience in nature tourism are only a few topics included. The last page – map of Dundaga district helps finding objects of interest in this region.
Those who intend to visit Slītere National Park can find more information about catering and accommodation possibilities in this region at web page www.ziemelkurzeme.lv. In addition, there you may find out more about Slītere Travellers' day that will take place in Slītere National Park on 2nd – 3rd June. Read the Slītere National Park News, watch, discover and protect nature of Latvia.
[download id="98"]
Vētras burātājs. Kristapa dienasgrāmata
kolka. virs kolkasraga krustaviļņiem lido neliels tumšs putns slaidiem spārniem. lido apbrīnojami ātri un viegli. vējā šaudās te augšā, te lejā...liekas, ikdienišķās kaijas ir lēnas palikušas un bremzē virs jūras. tas ir vētras burātājs. šīs sugas nosaukums vien ir virsraksta vērts, turklāt pilnībā atspoguļo tās būtību. varbūt vēja sniegtā brīvība ir vētras burātāja labākais draugs. patiesībā, viņam te nevajadzēja būt - vajadzēja šķelt jūras debesis tūkstošiem kilometru tālāk atlantijas okeānā. te ir pārāk vientuļi. kaut viņam izdotos tikt atpakaļ pie savējiem. ieskatos teleskopā - nav neviena vairāk. viņš aizlidoja rietumu virzienā.