Moricsalas dabas rezervātam 100!

Slītere ir Moricsalas jaunākā māsa. Moricsalas dabas rezervātam – 100, Slīteres nacionālajam parkam – būs 90 nākošgad. Gan unikālā dabas daudzveidība, gan platlapju meži liek abas teritorijas likt līdzās. Šeit jubilāra „dzīves gājuma” svarīgus mirkļus apraksta Dace Sāmīte (Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietniece, pirms dabas aizsardzības sistēmas reorganizācijas – Slīteres nacionālā parka administrācijas direktore, kuras pārziņā bija trīs Kurzemes dabas pērles: Slītere, Moricsala un Grīņi). Kā tapa Moricsalas dabas rezervāts
1912.gada 6.jūnijā Moricsalu izsvītro no Cariskās Krievijas kroņa mežu saraksta un izsludina par dabas pieminekli, nododot to Rīgas dabas pētnieku biedrības uzraudzībā.
Šo datumu uzskatām par Latvijas dabas aizsardzības dzimšanas dienu.
Lai arī Moricsala tiek sargāta jau 100 gadus, tomēr tikai 55 gadus atpakaļ tai tiek piešķirts rezervāta statuss. Pirms tam Moricsalai bija aizsargu mežu dabas krāšņuma (piešķirts 1924.gadā) un pirmās grupas mežu dabas pieminekļa statuss (piešķirts 1946.gadā). 1957.gada 24.aprīlī LPSR MP pieņem lēmumu, ar kuru Latvijā tiek izveidoti pirmie četri rezervāti - Ķemeru, Slīteres, Moricsalas un Grīņu. Sveicu!!!

Cīrulīši

Pavasarī Moricsala laistās baltā, violetā, dzeltenā un visu toņu zaļās krāsās.
Uzzied arī cīrulīši. Latvijā sastopamas 3 cīrulīšu sugas - blīvguma cīrulītis (sastopams Latvijā bieži), vidējais cīrulītis un dobais cīrulītis (Latvijā ļoti reti sastopami). Visas trīs cīrulīšu sugas zied arī Moricsalā. Cīrulīši ir tipiska platlapju mežu suga, tādēļ tiem jāpaspēj izziedēt pirms kokiem saplaukušas lapas. Vasaras vidū no cīrulīšiem vairs nav ne vēsts - lapas nokalst un augsnē saglabājas gums.

Pirms 285 gadiem
1727.gada 20.jūlijā uz salas bēgļu gaitās ieradās Polijas karaļa Augusta II ārlaulības dēls Morics, kurš pretendēja uz Kurzemes hercoga amatu. Veselu mēnesi Morics uz salas aizstāvējās no krievu karaspēka, ko vadīja Meņšikovs, kurš pats bija ieinteresēts ieņemt Kurzemes hercoga amatu. Naktī uz 19.augustu Morics uz zirga pārpeld ezeru un aizbēg uz Vāciju, bet krievu karaspēks salā saņem gūstā 12 virsniekus, 33 kara kalpus, 98 dragūnus, 104 kājniekus un 9 lielgabalus. Lai stiprinātu savu stāvokli Kurzemē, grāfs Morics plānoja apprecēties ar atraitni, Kurzemes hercogieni Annu Ivanovnu. Meņšikovs, pateicoties kura pūliņiem šīs laulības tika izjauktas, par Annas Ivanovnas jūtām pret grāfu Moricu rakstīja sekojošo "втюрилась аки взбесившаяся кобыла". Šī bija tikai viena no daudzajām Saksijas grāfa Morica uzvarām mīlas frontē. Tikai pateicoties Saksijas grāfam Moricam Zivju sala tika pārsaukta par moricsalu. Saksijas grāfs Morics ir izcila personība Eiropas militārajā vēsturē, bet tas jau ir cits stāsts.

Pirmais salas mežsargs
Mani sazvanīja sieviete, kuras vecaistēvs bija Moricsalas pirmais mežsargs...
1905.gadā Moricsalā uzcēla pirmo un līdz šim vienīgo dzīvojamo ēku uz salas, kas bija domāta mežsargam. Mājas sauc "Kalviņi".
Moricsalas pirmais mežsargs ir bijis Ansis Gailis, cik ilgi viņš bijis salas mežsargs neviens nezina, bet pavisam droši var teikt, ka vēl 1924. viņš salā dzīvojis.
Salas mežsargi un uzraugi vienmēr ir bijuši tie, kas "stāvēja un krita" par mazo, tikai 80ha lielo salu. Visos laikos valsts ir spējusi uzturēt Moricsalai savu sargu. Šo, pēdējo krīzi, šis amats nepārdzīvoja…

Turpinājums sekos, iespējams.

Jaunas bērnu darbu izstādes Šlīteres bākā

Šlīteres bākā jaunumi. Otrajā stāvā par godu Latvijas kukainim 2012 spožajai skudrai izveidota telpiska instalācija „Čakls kā skudra” – liels skudru pūznis un tā iemītnieces skudras. Šo darbu veidojuši bērni no Dundagas bērnu dienas centra Mājas. Skudras ir krāsainas un katrai no tām dots vārds. Dundagas bērni savu veikumu izstāda Šlīteres bākā jau septīto gadu, ik reizes piemeklējot dabai vai novadam aktuālu tēmu.

Pirmo reizi bākā izstādīti Kuldīgas mākslas skolas audzēkņu zīmējumi. Izstāde „Vēro, iepazīsti, uzzīmē” veltīta Moricsalas dabas rezervāta un Latvijas dabas aizsardzības simtgadei un apskatāma bākas ceturtajā stāvā.

Ceļotāju diena Kolkā

Spītējot brāzmainajam vējam un lietus šaltīm, sevišķi sestdien, Slīteres Ceļotāju dienas 2. un 3. jūnijā sagādāja prieku tiem, kas paši bija priekam sagatavojušies. Par to vairāk stāsta avīzes “Dundadznieks” galvenais redaktors Alnis Auziņš.

Ceļotāju dienā nekad nebiju devies uz Kolku. Šoreiz ar abām krustmeitām jau pulksten desmitos biju pirmajā izraudzītajā pieturas punktā — pie zvejnieka un zivju kūpinātāja Ērika Ļihačeva. Ēriks nav cēlies no vietējiem, taču te iepriecējies un iesakņojies, pamazām sācis zvejot un tagad par sevi teic, ka ciemā vienīgais gan zvejojot, gan arī kūpinot paša noķertās zivis. Par godu svētku dienām butes un vēja zivis nokūpinātas jau vakar. Tagad varam vērot, kā uz virbiem saver lucīšus, — alkšņu malkas dūmi jau kūp, vēlāk vēl uzbērs priežu čiekurus, un tad taps delikatese, ko padomju laikos nežēlīgi izķēra un cūkām izbaroja. Norunājam, ka dienas beigās piebraukšu un nopirkšu kādu kālu. Ēriks gan pieticīgi teic, ka pagaidām tādi žagariņi vien esot. Pēc Jāņiem — tad būšot krietnāki.

Pie Kolkas apmeklētāju centra Dzintars Ozols no nacionālā parka piedāvā atminēt, kā latviskās zivis saucamas lībiešu valodā. Par procentiem astoņdesmit tas mums izdodas. Tad manas pavadones min jūrniecisku krustvārdu mīklu, pēc tam lūkojam sasiet īstus jūrnieku mezglus. Arī es raugu iegaumēt, kā uzmest drošu un reizē viegli atraisāmu mezglu. Gan dzīvē noderēs, kad vajadzēs šlepēt automašīnu.

Iestiprinājušies ar karsto šokolādi, dodamies uz liedagu, kur jau pa gabalu redzama pārvietojamā mājiņa ar uzrakstu «Ripopirts». Tobrīd — vienīgā mobilo pirtu salidojuma dalībniece. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāteic, ka vakarā uz pirtīm jau bijusi ļaužu rinda un cilvēki pērušies līdz četriem no rīta, bet svētdien atbraukusi vēl viena pirts, un mūsu pēršanās labumus uz savas ādas izbaudījuši ciemiņi no Nīderlandes, Krievijas (Sanktpēterburgas) un Somijas. Vieglu garu!

Bet es tajā brīdī aizrunāju pēršanos uz pēcpusdienu. Žēl, ka stiprais vējš liedz uzspēlēt lielos āra domino. No viesmīlīgajiem pirts īpašniekiem uzzinu, ka viņi nesen uzsākuši šo biznesu un cilvēkiem šāds piedāvājums iepaticies. Par 65 latiem diennaktī var noīrēt mobilo pirti un pērties uz nebēdu! Turpat blakus, vēl tuvāk jūrai, ir arī liels kubuls. Kamēr tajā vēl tikai pumpē ūdeni, dodamies uz raga pusi. Uzskatāmi salīdzināms, cik spēcīgus viļņus veļ dižjūra un cik samērā rāms ūdens klajs ir līča pusē. Tūlīt aiz raga sastopam vietējās pirts īpašnieku Ēriku, kas krāsniņu jau iekurinājis. Noskaidroju, ka arī še ir tiešām pieņemamas cenas, un nosolos kādreiz noteikti šurp atbraukt. Tas tomēr ir «serviss tuvplānā» — kā no pirts laukā, tā tūlīt jūrā iekšā!

Lielie viļņi laikam nobiedējuši tos, kas solījušies romantikas cienītājus aizvest līdz bākai, toties Dženeta Marinska «Ūšos» laipni piedāvā ūdens velosipēdus. Manas meitenes ir pienācīgi sagatavojušās — otrā, sausā kārta un gumijnieki paliek krastā, ar basām kājām un mērcējamām biksēm abas sagatavojušās «iepeldēt» Rīgas jūras līcī. Kamēr es vēl apsveru, vai pašam arī doties pretī stihijai, tikmēr parādās brašais Kolkas puisis Marģers, un tā nu bez bažām varu vērot jauniešu kuģošanu pa piekrasti. Izkāpjot krastā, jaunieši tomēr atzīst, ka esot diezgan saviļņoti.

Sakām paldies Dženetai un tā vien pagūstam uz koncerta sākumu līvu centrā. Kā allaž skaņi dzied Inora, Evita, Dzintra, Antra un pārējās Kolkas sievas, un «Laša kundzei» piebiedrojas arī bariņš klausītāju. Pēc tam — jauka, ģimeniska pasēdēšana dižistabā, kur uz galda likts īsti piedienīgs cienasts — rūšrāceņi, pūtelis, skābputra, ceptas reņģes, maizītes ar šprotēm un ķilavām, un kur nu vēl zivju zupa! Viesu vidū arī četri ceļotāji no Nīderlandes. Ar vienu no dāmām franciski kaut cik sazināmies. Iedrošinu droši baudīt visu, kas ar muti, acīm un ausīm ir izgaršojams. Tikmēr Ilze Soja pie galda aizrautīgi vada neformālo kori, pirmā uzsākot gan visiem latviešiem pazīstamās galda dziesmas, gan ziņģes ar pašsacerētiem vārdiem par Kolkas ragu. Ģimeniskā gaisotne mani aizrauj, un es dziedu līdzi, ko vēlāk atvadoties gandrīz nākas nožēlot. Kolkas brašās dziedātājas to ir pamanījušas un jau aicina mani uz kori…

Bet man taču ir laiks sajust pirts priekus! Liedagā gaida pārsteigums. Jūrā pa šo laiku sācies paisums, un «Ripopirts» jau atrodas bīstami tuvu ūdenim… Par laimi, nāk daži vīri, tostarp sportiskākais kolcinieks Oskars Sproģis, un pa visiem uzstumjam pārvietojamo pirti tuvāk krastam. Kad nu grasos iet sviedrētavā iekšā, mani uzrunā pirtnieks Armands, ko «Ripopirts» saimnieki nolīguši šim pasākumam. Vai nevēlos tapt nopērts? Kāda runa! Pirtnieks pērn beidzis pirts skolu, bet noteikti ir ar ķērienu. Man tiek gan karstas, gan austas šaltis, gan apses slotiņu maigums, gan kadiķa slotiņas elektrizējošais durstīgums. Kur nu vēl vēju auri turpat pie auss un lāviņas šūpošanās pie niknākiem brāzieniem! Pēc sviedrēšanās — atsvaidzinošā Baltijas jūra, bet visa noslēgumā patiess vaiņagojums — mērcēšanās kubulā. To baudu pirmoreiz mūžā, un tad pārņem tik aizlidojošas sajūtas, ka gribētos tur palikt vismaz līdz vēlam vakaram…

Realitātē atsauc mobilā telefona zvana blakus kubulam. Manas meitenes beigušas tusēties ciema centrā, un tas nozīmē, ka jāskatās uz Dundagas pusi. Nu ja, un vēl taču jāiegādājas Ērika lucīši! Kaut gan tie nav tik lieli «kā pēc Jāņiem», toties ir tikko kā noņemti no virbiem, smaržīgi, nāsis un kuņģi kairinoši, ka siekalas pašas saskrien mutē. Saku paldies un priecīgs dodos mājup. Nogurums gan pēc pirts tāds, ka acis krīt ciet, tāpēc es pa ceļam, lai neaizmigtu, dziedu: «Laša kundze bola acis, menca pilnā rīklē sauc!» To daru droši, jo ne Dzintra, ne Evita, ne Inora mani nedzird.

Ja tā padomā, tad piedzīvoju tikai tādu nieku no Ceļotāju dienu plašā klāsta! Bet ne mirkli mani nemāca garlaicība, piecos pēcpusdienā jutos priecīgi noguris. Vienīgā neizbēgamā nelaime tādās reizēs — vienlaikus nav iespējams būt dažādās vietās, daudz kas aiziet gar degunu. Nekas, nākamgad priekšroku došu dabas izziņai. Bet citādi viss bija lieliski. Netraucēja ne lietus, ne vējš, ne aukstums. Visur satiku jaukus cilvēkus, mēs patriecām par dzīvi, uzdziedājām, sasmaidījāmies. Par raitu norisi rīkotāji bija gana parūpējušies, bet labs garastāvoklis katram pašam jāņem līdzi. Ja ne citādi, tad ar labo kāju no gultas izkāpjot.

Alnis Auziņš

Atskaņas no Slīteres ceļotāju dienām

Skatiet fotostāstu "Simts gadi meža dzīvē un pēc tam" ar Kristapu Vilku, kurš ar savu entuziasmu, plašajām zināšanām, saudzīgo attieksmi pret dabu un daudzveidīgi izplānoto maršrutu aizrāva ikvienu dalībnieku. Foto autors Kaspars Poriņš.

 Vēl viena bilžu galerija. Autors Evita Vangrava. Paleontologa Ivara Zupiņa ekskursija "Slīteres kontrasti: Latvijas tropu jūras iemītnieki Baltijas ledus ezera krastā"

Notiks zinātniskā konference „Bioloģiskā daudzveidība NATURA 2000 vietā - Moricsalas dabas rezervātā”

Š.g. 1. jūnijā Ventspils augstskolā notiks zinātniskā konference „Bioloģiskā daudzveidība NATURA 2000 vietā - Moricsalas dabas rezervātā”. Konferenci rīko Dabas aizsardzības pārvalde un Daugavpils universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta Eiropas Komisijas LIFE programmas finansētā projekta EREMITA MEADOWS ietvaros. Tā veltīta Latvijas dabas aizsardzības 100-ajai gadskārtai un ES LIFE programmas 20 gadu jubilejai.

 Konferencē referēs Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieki – profesors Māris Laiviņš un Sniedze Laiviņa, kuri devuši lielu ieguldījumu Moricsalas augāja un augšņu izpētē. Profesors Guntis Brūmelis stāstīs par Moricsalas nozīmi meža zinātnē. Daugavpils Universitātes zinātnieki referēs par reto sugu pētījumiem vecākajās Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

 Konferencē referātus prezentēs arī Krievijas dabas zinātnieki, jo Moricsalas dabas rezervāts tika ņemts valsts aizsardzībā 1912. gadā, kad tas bija Cariskās Krievijas Kurzemes guberņas teritorijā. Moricsala tiek uzskatīta par toreizējās Krievijas pirmo aizsargājamo dabas teritoriju.

 Konference norisināsies Ventspils Augstskolā – Inženieru ielā 101a, no plkst. 10.00 līdz 18.00. Konferences telpās būs izstādīta Moricsalas dabas rezervātam veltīta izstāde un Kuldīgas mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde „Vēro, iepazīsti, uzzīmē!”, kura tapusi īpaši par godu Latvijas dabas aizsardzības simtgadei.

2.-3. jūnijs – Slīteres ceļotāju dienas

Jau trešo gadu pēc kārtas notiks Slīteres Ceļotāju dienas, tātad jau tradicionāls pasākums, kas pašā pavasara plaukumā aicina tevi pavadīt divas mežu un jūras elpas pilnas brīvdienas Slīteres nacionālajā parkā, Līvu krastā, Dundagas novadā, Latvijas ziemeļrietumos.

Šogad tavā rīcībā 23 dažādi maršruti (ar kājām, velosipēdiem, ar bij.padomju armijas auto, ar laivām un pat jūras velosipēdiem)! Varēsi izvēlēties sev saistošāko arī no 17 dažādām darbnīcām, 14 veidu našķošanās iespējām un 16 atvērtajiem objektiem!  

---

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, atkal daudz jaunumu, kā arī pieredzējuši vietējie un viesu gidi un darbnīcu vadītāji. Turklāt daudzi no piedāvājumiem būs pieejami abās dienās vai atkārtoti vienā dienā, vai arī atvērti pietiekami ilgu laiku. Sestdien dažādas aktivitātes sāksies jau pulksten 9.00 un ilgs līdz pat rīta gaismai, ballējoties zaļumballē Dundagā. Arī svētdien joprojām bagātīgs piedāvājumu klāsts. Būs no kā izvēlēties arī tad, ja tu vienā vai otrā dienā ieradīsies tikai pēcpusdienā. Liela daļa no piedāvājumiem būs spēkā arī pārējā gada laikā, t.i., ārpus Slīteres ceļotāju dienām (ar izmaiņām, atkarībā no gadalaika, u.tml.), iepriekš piesakoties.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz vairāk vērības pievērsts Dundagas novada aizsargājamām dabas teritorijām ārpus Slīteres nacionālā parka. Piemēram, pārgājieni Raķupes un Kaļķupes ielejās.

Īpaši vilinoša ir piedāvājumu buķete pie Šlīteres bākas, kur varēs darboties kopā ar Daugavpils universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, gan pētot un iemūžinot kukaiņu pasauli, gan vērojot putnus. Turpat būs iespēja arī nodibināt sakarus bez robežām jeb katram pašam uz brīdi kļūt par radioamatieri. 

Citviet teritorijā kopā ar speciālistiem, sava aroda entuziastiem būs iespēja  iepazīt jūras zivis, ciemoties pie iekšzemes ūdeņu iemītniekiem, pētīt kāpu mežu augāju, samērā ekstrēmā pārgājienā izzināt koka dzīvi no sēklas līdz kritalai, un pat kopā ar paleontologu atpazīt Latvijas tropu jūras iemītniekus Baltijas ledus ezera krastā! Būs iespēja arī apgūt loka šaušanas prasmes pie ciemos atnākušā Ances purvu Robina Huda. Protams, neizpaliks jau iecienītie līvu kultūrvēstures maršruti.

Pašā Kolkas galā tevi gaidīs līvu ķēķī Kolkas līvu centrā „Kūolka”, kā arī pirtu salidojumā Kolkasragā. Turpat un „Ūšos” arī izbraucieni ar ūdens velosipēdiem un jūras laivām. Ļoti vilinošs jaunums - pastaiga industriālās Kolkas vēsturē un Latvijas labāko šprotu degustācija! Un tad var doties uz Stīgu trio koncertu Kolkas baznīcā!

Arī Dundagas apkārtnē piedāvājumi raibu raibie. Varēsi iet ar vides gidu „fitoplezīrā” vai Dakterlejas iepazīšanā, arī paviesoties Krišjāņa Barona dzimtas atzara vecsaimniecībā „Jumari” un apmeklēt Kubalu skolas – muzeja sētu. Vai varbūt tomēr ļauties pavisam mierīgai dzīves apcerei, gleznojot Ķurbes „Līdumkalnos”? Vai gluži pretēji – doties mazliet ekstrēmā izbraucienā ar kādreizējās padomju armijas auto?

Jau tūristu iecienītā Pāces vilnas fabrika tev nodrošinās pilnu krāsu spektru visās to niansēs. Noteikti izmanto arī iespēju paplašināt savu zināšanu (un stādmateriāla)  bagāžu dārzkopībā Dundagas „Amaļos”. Tur un vēl kaimiņos Tevi gaidīs īstenas sava aroda guru. Ja vēl gluži nebūs nogatavojušies ķirbji un tomāti, tad acālijas un rododendri gan jau ziedēs! Velopedāļu minējiem būs iespēja to darīt īsākos vai garākos Dundags bōganos jeb veloapļos. Vienā no tiem varēs apciemot arī Kaļķupes ieleju.

Un kur nu vēl SPA procedūras, masāžas un dažādu gardumu degustācijas!

Savdabīgu akcentu Ceļotāju dienā šogad ienesīs sestdien, 2. jūnijā notiekošie Dundagas pils svētki „Dzīvo zaļāk!”. To rīkotāji un norises visu diennakti gaidīs arī no dabas izzināšanas nogurušos ceļotājus. Visas dienas garumā notiks koncerti, kuros dziedās un dejos ne tikai dundadznieki, bet arī viesi no citām Latvijas pilsētām. Uz jokiem un spēlēm mūs aicinās improvizācijas teātra studija “Improzoo” no Rīgas. Tāmiņizloksni duņdžiņmēlē iegrozīs Velta Skurstene. Amatnieku darbnīcās amatnieki rādīs savas prasmes. Ar  simtgadnieku - Moricsalas dabas rezervātu varēs iepazīties izglītojošā izstādē un slaidšovā. Medību trofeju izstādi rādīs mednieku klubs“Dundaga”. Vakarā pils parkā grupas “Putnu balle” koncerts. Dienas noslēgumā zaļumballe.

Drukātas programmas lapas (bez kartes) būs pieejamas Dundagas (pilī) un Kolkasraga informācijas centros. Vēlams ņemt līdzi savu ceļu karti, bet detalizētas novada kartes būs iegādājamas arī minētajos centros. Programma gan sastādīta tā, lai būtu viegli orientēties teritorijā ar ļoti vispārīgu karti vai pat bez kartes. Proti, visa Dundagas novada platība un ceļotāju dienu aktivitātes sadalītas trīs nosacītos teritoriālos blokos: 1) Piekrastes līvu ciemi (no Sīkraga līdz Kolkai un Dūmelei), 2) Teritorija Zilo kalnu kraujas loka tuvumā (ap Šlīteri, Vīdali un Kaļķiem) un 3) Teritorija Dundagas apkārtnē (līdz 12 km rādiusā). Grūtāk atrodamās vietās būs laminētas norādes zīmes ar pasākuma nosaukumu.

Detalizētu Slīteres ceļotāju dienu programmu lūdzu skatīt:

http://sliteresdiena.wordpress.com vai lejuplādēt (pdf)

Izvēlies un plāno savas brīvdienas!

Slīteres ceļotāju dienu galvenie organizētāji un atbalstītāji:

-         Dundagas novada pašvaldība

-         Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija

-         SIA „Kolkasrags”

-         Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" 

Taču, protams, paldies jāsaka ikvienam, kas dod savu artavu informācijas izplatīšanā, sākot ar Kurzemes tūrisma asociāciju, Tūrisma attīstības valsts aģentūru, kaimiņu un tuvākiem, tālākiem tūrisma informācijas centriem un visiem pārējiem, kas izplata, aicina, organizē un galu galā – paši ierodas iesildīt Dundagas novadu jaunajam tūrisma gadam!

Dundagas tūrisma informācijas centrs  Tel. 29444395, 63232293 tic@dundaga.lv, alanda@dundaga.lv www.dundaga.lv, www.ziemelkurzeme.lv Jūra kā meži, meži kā jūra!

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija Tel. 28385025 andra.ratkevica@daba.gov.lv www.daba.gov.lv

Sācies konkurss „Ceļojam pa Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām!”

Dabas aizsardzības pārvalde maijā uzsākusi konkursu „Ceļojam pa Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām!”, kas tiek rīkots šogad atzīmējamās Latvijas dabas aizsardzības 100 gadu jubilejas pasākumu ietvaros. Konkurss norisināsies visas vasaras garumā – līdz š.g. 30.augustam.

 Konkursa ietvaros visi interesenti tiek aicināti apceļot Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - nacionālos parkus, dabas parkus, dabas liegumus, aizsargājamo ainavu apvidus un dabas pieminekļus, kā arī dažādus kultūrvēsturiskos objektus un fiksēt tos fotogrāfijās. Apmeklējamo objektu sarakstā iekļautas gan populāras, gan mazpazīstamākas dabas takas un maršruti, dižkoki, alejas, skaistas ainavas un citi interesanti objekti visā Latvijā.  Konkursā var piedalīties gan individuāli, gan ģimeņu un draugu kategorijā.

 Apmeklēto objektu fotogrāfijas aicinām iesūtīt konkursam. Ceļotāji, kas būs fiksējuši vislielāko objektu skaitu, saņems iespēju piedalīties īpašā pasākumā „Diena ar reindžeru” kādā no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī dažādas balvas no konkursa atbalstītājiem.

 Konkursa mērķi ir veicināt sabiedrības interesi par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī rosināt apceļot un iepazīt šajās teritorijās atrodamās dabas un kultūrvēstures vērtības, tā izprotot aizsargājamo teritoriju būtisko nozīmi dabā.

 Konkursu atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Dabas muzejs, Gaujas nacionālā parka fonds, muzejs „Andrupenes Lauku sēta” un tūrisma inventāra veikals „Gandrs”.

 Plašāka informācija par konkursu un konkursa nolikums atrodami interneta vietnē www.daba.gov.lv, sadaļā „aktualitātes”.

Rita Jakovļeva

Dabas aizsardzības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste

Kristapa dienasgrāmata. 04.05.2012., viena pati aprīļa diena

rīga (par kolku). 

mūžam mainīga ir kolka. uz kolkasraga meža taciņas satikta gludenā čūska. mazliet dusmojas, bet tas taču tikai uz mirkli... jau četrpadsmit gadus es eju cauri šim Mežam, un līdz šim ne reizi nebija redzēta. tāpat kā ļoti drošā ogļukrāsas melnā vārna uz kolkasraga sēres. ļauj man pieiet gluži klāt. rags tiešām ir atkal kļuvis sava nosaukuma cienīgs un stiepjas jūrā taisni iekšā. klijkaiju pāris virs tā ne par ko nebēdā un spēlē savu vēja spēli. man te ļoti, ļoti un ļoti patīk. turklāt tieši tagad, kad ir pats foršākais gadalaiks - kad viss zaļais uzsprāgst un dzīvība kūsā. un krāsains saulriets aiz kolkas jūrmalas salikšu strīpām ir patiesi smuki.

tik cilvēkvērtību skala - kas tā tāda ir?

K.

Slītere Travellers Days 2 - 3 June, 2012

Already for the third consecutive year the traditional Slītere travellers days take place inviting everybody to spend two forest and sea breathfull holidays during spring peak  in the Slitere National Park, Livu coast, Dundaga region, the northwest of Latvia.

This year they will run on June 2–3 and unlike the previous years, more attention will be paid to Dundaga county natural protected areas outside the Slītere National Park. For example, hiking along Raķupe and Kalkupe valleys. Of course, you may expect a number of other new activities as well as already popular trips  with experienced local and guest guides and workshop leaders. Everybody will be able to find the favorite trip, cognitive  and recreation activity.

There will be opportunities to explore different nature and cultural history  routes, both on foot and bicycles, in boats and even by former Soviet military vehicles.

Especially attractive seems to be the offer bouquet at Slītere lighthouse where you can work together with Daugavpils University Institute for Systematic Biology and Nature Protection Unit staff  studying insects  world and watching  birds. Above all there will be opportunity to establish contacts without borders which means – you may become a radio amateur for a while.

In other places, together with the professionals, enthusiast of their trade you will have the opportunity to know better sea fish, visit the inland residents, to study dune forest vegetation, to explore living tree from seed to fallen trees and even with paleontologists to recognize Latvian tropical sea creatures in the Baltic ice lake!

In Kolka, you will be welcomed in the liv kitchen at the liv centre ,,Kūolka” and in the get-together of bath houses in the Cape Kolka. There and in "Ūši" the water bike  rides will take place. A very exciting new activity – Walk in the industrial history of  Kolka and tasting the best  Latvian sprats!   

The offers are so colourful in the area of Dundaga – there are options from what to choose. You can go with environmental guide to explore „phytoplezir” or get to know Dakterlejas (Doctor`s dale) place and visit Krišjānis Barons (father of Latvian folk songs) family branch old farm ,,Jumari” and see Kubali school – museum-house. Or maybe yield peaceful life philosophy while painting in Ķurbe ,,Līdumkalni”?

Already popular tourist place ,,Pāce woolen factory” will provide you full colour spectrum in all its nuances. Be sure to use the opportunity to expand your knowledge (and planting stock) in Dundaga garden-farm "Amaļi". There and in the neighboring court you will be welcomed by a real guru of their profession. If pumpkins and tomatoes will not have been ready enough the azaleas and rhododendrons will be in blossoms already!

And what about SPA procedures, massage and degustations of various treats! 

A very special event this year is planned on Saturday, June 2 - Dundaga Castle Festival. The organizers and venues will await for the travellers tired from discovery of the nature. Throughout the day concerts will take place where you will meet not only Dundaga singers and dancers but also visitors from other Latvian towns. The jokes and games will be played by the improvisational theater studio ”Improzoo” from Riga. Velta Skurstene will try to teach you the local dialect „tāmiņdialect duņdžiņmēle”. Workshop of crafts professionals will show their skills. Moricsala photo exhibition will be presented as well as exhibition of hunting trophies of Dundaga hunters’ club members. In the evening the band „Putnu balle” will give a concert in the Castle Park. The day will end with the ball. 

 More detailed information is available only in Latvian:
http://sliteresdiena.wordpress.com.
If you are interested to participate, please contact Dundaga tourism
information centre to work out detailed program for those two beautiful
days in June, depending on your interests and resources: tic@dundaga.lv

Tourist Information Centre of Dundaga

(Dundaga - Šlītere - Kolka)

Tel.+371-29444395, 63232293

Fakss +371-63232294

www.dundaga.lv, www.ziemelkurzeme.lv

Slīteres ceļotāju dienas Dundagas novadā 2012.gada 2.un 3.jūnijā

Jau trešo gadu pēc kārtas notiks Slīteres Ceļotāju dienas, tātad jau tradicionāls pasākums, kas pašā pavasara plaukumā aicina Tevi pavadīt divas mežu un jūras elpas pilnas brīvdienas Slīteres nacionālajā parkā, Līvu krastā, Dundagas novadā, Latvijas ziemeļrietumos.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, vairāk vērības pievērsts Dundagas novada aizsargājamām dabas teritorijām ārpus Slīteres nacionālā parka. Piemēram, pārgājieni Raķupes un Kaļķupes ielejās. Protams, Tevi gaida arī vairāki citi jaunumi un jau iecienīti ceļojumi, gan kopā ar pieredzējušiem vietējiem, gan viesu gidiem un darbnīcu vadītājiem. Būs iespējas doties dažādos dabas un kultūrvēstures izzināšanas maršrutos, gan ar kājām, gan velosipēdiem, gan laivām un pat ar bijušās padomju armijas automašīnām.

Īpaši vilinoša ir piedāvājumu buķete pie Šlīteres bākas, kur varēs darboties kopā ar Daugavpils universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, gan pētot kukaiņu pasauli caur fotoaparāta objektīvu entomologa vadībā, gan vērojot putnus kopā ar ornitologu. Turpat būs iespēja arī nodibināt sakarus bez robežām jeb katram pašam uz brīdi kļūt par radioamatieri.  

Citviet teritorijā kopā ar izciliem speciālistiem, sava aroda entuziastiem būs iespēja  iepazīt jūras zivis, ciemoties pie iekšzemes ūdeņu iemītniekiem, pētīt kāpu mežu augāju, izzināt koka dzīvi no sēklas līdz kritalai, un pat kopā ar paleontologu atpazīt Latvijas tropu jūras iemītniekus Baltijas ledus ezera krastā!

Pašā Kolkas galā Tevi, protams, gaidīs līvu ķēķī Kolkas līvu centrā „Kūolka”, kā arī pirtu salidojumā Kolkasragā. Turpat un „Ūšos” arī izbraucieni ar ūdens velosipēdiem. Ļoti vilinošs jaunums - Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē un Latvijas labāko šprotu degustācija! Un Stīgu trio Kolkas baznīcā!

Dundagas apkārtnē arī piedāvājumi raibu raibie. Varēsi doties ar vides gidu fitoplezīrā vai Dakterlejas iepazīšanā, arī paviesoties Krišjāņa Barona dzimtas atzara vecsaimniecībā „Jumari” un apmeklēt Kubalu skolas – muzeja sētu. Vai varbūt tomēr ļauties pavisam mierīgai dzīves apcerei, gleznojot Ķurbes „Līdumkalnos”?

Jau tūristu iecienītā Pāces vilnas fabrika Tev nodrošinās pilnu krāsu spektru visās to niansēs. Noteikti izmanto arī iespēju paplašināt savu zināšanu (un stādmateriāla)  bagāžu dārzkopībā Dundagas „Amaļos”. Tur un vēl kaimiņos Tevi gaidīs īstenas sava aroda guru. Ja vēl gluži nebūs nogatavojušies ķirbji un tomāti, tad acālijas un rododendri gan jau ziedēs!

Un kur nu vēl SPA procedūras, masāžas un dažādu gardumu degustācijas!

Savdabīgu akcentu Ceļotāju dienā šogad ienesīs sestdien, 2. jūnijā notiekošie Dundagas pils svētki „Dzīvo zaļāk!”. To rīkotāji un norises visu diennakti gaidīs arī no dabas izzināšanas nogurušos ceļotājus. Visas dienas garumā notiks koncerti, kuros dziedās un dejos ne tikai dundadznieki, bet arī viesi no citām Latvijas pilsētām. Uz jokiem un spēlēm mūs aicinās improvizācijas teātra studija “Improzoo” no Rīgas. Tāmiņizloksni duņdžiņmēlē iegrozīs Velta Skurstene. Amatnieku darbnīcās amatnieki rādīs savas prasmes. Varēs iepazīties ar  Moricsalas foto izstādi un Dundagas mednieku kluba “Dundaga” medību trofeju izstādi. Vakarā pils parkā grupas “Putnu balle” koncerts. Dienas noslēgumā balle.

Detalizētu Slīteres ceļotāju dienu programmu lūdzu skatīt: http://sliteresdiena.wordpress.com

Izvēlies un plāno savas brīvdienas!

 Dundagas tūrisma informācijas centrs (Dundaga - Šlītere - Kolka)

Tel.+371-29444395, 63232293

Fakss +371-63232294

www.dundaga.lv

www.ziemelkurzeme.lv

Slīteres ceļotāju dienu galvenie organizētāji un atbalstītāji: Dundagas novada pašvaldība,  Dabas aizsardzības pārvalde, SIA „Kolkasrags”, Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs"  

Slīteres baltie stārķi tiešraidē!

Tīkla kamera novietota pie balto stārķu ligzdas Slīteres nacionālajā parkā jau pirms nedēļas un ļāvusi fiksēt pirmās olas parādīšanos ligzdā. Šodien saskaitītas jau piecas olas. Vecāki tās perē. Vai tiešām izšķilsies 5 stārķēni?

Tiešraidi atbalsta biedrības "Zaļā doma" LEADER līdzfinansētais projekts”"Ceļojošā dabas klase”- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums”.

Slīteres bāka atvērta no 1. maija!

Slīteres bāka ver durvis apmeklētājiem 1.maijā. Statistika liecina, ka bāka ir otrais iecienītākais tūrisma objekts Slīteres nacionālajā parkā. Tās stāvos izvietota informācija par Slīteres nacionālā parka dabu, ģeoloģisko vēsturi un Baltijas jūras bākām. Šeit ik gadu atrodas vieta arī vietējo bērnu jaunradei, kas allaž tematiski saistīta ar Latvijas dabas gada simboliem. Arī šogad, reizē ar Slīteres ceļotāju dienu 2.jūnijā, bākā tiks atklāta Dundagas bērnu dienas centra Mājas veidotā instalācija "Skudru māja", kuras tapšanu rosinājusi spožās skudras iecelšana Latvijas gada kukaiņa 2012 godā.

Slīteres bāka celta 1849. gadā, tās augstums virs jūras līmeņa ir 102 metri. Tā ir vistālāk no jūras esoša bāka Latvijā. No bākas paveras lielisks skats uz Slīteres nacionālā parka mežiem un jūru līdz pat Sāremā salai Igaunijā. Slīteres bāka atvērta apmeklētajiem kopš 2002. gada, kad zaudēja nozīmi kā navigācijas būve un kļuva par tūrisma objektu.

The animal of the year 2012 – Smooth snake – has been awaken

Last week in Slītere National Park the animal of the year 2012 – Smooth snake Coronella austriaca has been waken up. Here is the largest known deposit of this species in Latvia.

Within Bažu bog strictly protected territory on the southern slopes of kangari snakes come out to enjoy the warm sun. The snake decided to escape from the intrusive photographer in the tree. It quickly climbed up the pine tree few meters high. Seeing that it was clear that smooth snakes sometimes climb up the trees for small bird nests looking for game (large insects, chicks, eggs, rodent lairs, etc.) and obviously sometimes tree is the only place to run from chaser. It is known that Grass snake also is good tree climber. However, no one should worry about this, as the only poisonous snake, Viper, don’t climb trees.

httpv://www.youtube.com/watch?v=SO9H6h5IQr0

Zoologist Vilnis Skuja

Photo and video: Vilnis Skuja

A rare migrant species – Snowy Owl – spotted in Slītere National Park

A rare bird species in Latvia – Snowy Owl Bubo scandiacus was spotted in Slītere National Park Friday on April 13th.

This is one of the biggest owls and a real North inhabitant. Males are completely white, females – white with dark spots. Nearest nesting places for Snowy Owls are Northern Scandinavia and Russia's tundra. It rarely ends up in Latvia. Since 1970 this has been sixth time this species has been seen in Latvia, and first time it’s spotted in Northern Courland. In 19^th century it has been more frequent migrant.

The bird was spotted by ornithologists Helmuts Hofmanis and Gaidis Grandāns.

Photo: Gaidis Grandāns

Slīterē modies gada dzīvnieks 2012 - gludenā čūska!

Pagājušajā nedēļā Slīteres nacionālajā parkā pamodies Latvijas gada dzīvnieks 2012 - gludenā čūska Coronella austriaca. Slīteres nacionālajā parkā atrodas lielākā zināmā šīs sugas atradne Latvijā.

Bažu purva rezervāta zonā priedēm apaugušo kangaru dienvidu nogāzes ir saules sasildītas un čūskas, pēc pusgadu ilga ziemas miega, izbauda siltos Saules starus. Čūska no uzmācīgā fotogrāfa nolēma patverties kokā. Tā dažās minūtēs uzkāpa vertikāli augošā priedē vairāku metru augstumā. Noraugoties tajā, cik meistarīgi čūska to dara, kļūst skaidrs, ka gludenās čūskas šad un tad apmeklē zemu novietotus koku dobumus un mazputniņu ligzdas, meklējot medījumu (lielos kukaiņus, putnu mazuļus, olas, peļveidīgo grauzēju migas u.c.) un acīmredzot, reizēm koks ir vieta, kur patverties no vajātāja. Zināms, ka arī zalktis ir labs kokā kāpējs. Mežā gājējiem nevajadzētu satraukties, jo mūsu vienīgā indīgā čūska -- odze, kokos nekāpj.

httpv://www.youtube.com/watch?v=SO9H6h5IQr0

Vilnis Skuja, zoologs

Autora foto un video

Slīteres nacionālajā parkā novērota reta ieceļotāja – baltā pūce!

Piektdien, 13. aprīlī Slīteres nacionālā parka teritorijā novērota Latvijai reta putnu suga – baltā pūce Bubo scandiacus.

Šī ir viena no lielākajām pūcēm, īsta ziemeļniece. Tēviņi ir pilnīgi balti, mātītes – baltas ar tumšiem lāsumiem. Tuvākās baltās pūces ligzdošanas vietas ir Skandināvijas ziemeļos un Krievijas tundrā. Latvijā tā ir reta ieceļotāja. Kopš 1970. gada šis ir tikai sestais sugas novērojums Latvijā un pirmais Ziemeļkurzemē. Zināms, ka 19.gs. Latvijā tā bijusi sastopama daudz biežāk.

Novēroja ornitologi Helmuts Hofmanis un Gaidis Grandāns.

Foto: Gaidis Grandāns

Latvijas Ornitoloģijas biedrība un CEMEX aicina uz putnu vērošanas pasākumiem

No 13. līdz 15.aprīlim Latvijas Ornitoloģijas biedrība, CEMEX un Dabas aizsardzības pārvalde aicina dabas draugus piedalīties "CEMEX Putnu dienās". Šajā pavasarī tiek piedāvāti 20 bezmaksas pasākumi – 17 putnu vērošanas ekskursijas un 3 putnu būrīšu gatavošanas darbnīcas. Pasākumi notiks putniem iemīļotās vietās Rīgā un citur Latvijā. Ekskursijas vadīs pieredzējuši ornitologi un aktīvi putnu vērotāji.

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, norāda: „Putnu dienas ir iespēja atzīmēt gājputnu atgriešanos, vienkārši tos vērojot vai gatavojot putnu būrīšus. Laikā, kad ekonomiskās problēmas un vajadzības ir izvirzītas priekšplānā, tā ir arī iespēja apjaust, ka pastāv arī citas vērtības. Esam pateicīgi, ka nu jau kārtējo gadu CEMEX atbalsta šī pasākuma norisi.”

 „„CEMEX Putnu dienas” sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību ir kļuvis par tradicionālu un sirdij tuvu sadarbību mūsu uzņēmumam.  Jau vairākus gadus „CEMEX Putnu dienas” visā Latvijā pulcē cilvēkus, kas caur putnu dzīves vērojumiem vēlas rast ciešāku izpratni un harmoniju ar dabu, un ik gadu uzzina kaut ko jaunu un pārsteidzošu par Latvijas bagātīgo putnu pasauli. Vide un bioloģiskā daudzveidība „CEMEX” ir viena no septiņām ilgtspējīguma prioritātēm, savukārt putni ir nozīmīgs ekosistēmas veselības indikators. Mēs no sirds priecājamies, ka cilvēku atsaucība ik gadu ir tik liela!” norāda SIA „CEMEX” valdes priekšsēdētājs Enrike Garsija (Enrique Garcia).

 Dalība putnu vērošanas ekskursijās un būru veidošanas darbnīcās ir bez maksas. Piedalīties var ikviens interesents, iepriekš piesakot savu dalību. “CEMEX Putnu dienu” pasākumi notiks brīvā dabā, tādēļ apmeklētāji aicināti saģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Lai dabas vērošana būtu sekmīgāka, aicinām iespēju robežās ņemt līdzi arī savus binokļus un putnu noteicējus.

 Pasākumu plāns

 Piektdien, 13. aprīlī

Putnu vērošana Kolkas ragā (ar autobusu). Brauciens ar autobusu uz vienu no labākajām putnu vērošanas vietām Latvijā, kur ornitologs rādīs un stāstīs par apkārt esošajiem putniem. Tikšanās pie Dundagas sākumskolas, Saules ielā 8. Izbraukšana plkst. 9.00, atgriešanās plkst. 12.00. Pieteikšanās: Andra Ratkeviča, 28385025.

Pūču klausīšanās ekskursija Rīgas parkos (ar velosipēdiem). Velosipēdu izbrauciens kopā ar pūču pētnieku pa naksnīgiem Rīgas parkiem. Tikšanās plkst. 20.00 pie Latviešu biedrības nama Merķeļa ielā 13, Rīga. Ekskursija ilgs aptuveni 4 stundas, dalībniekiem ierašanās ar personīgajiem  velosipēdiem. Pieteikšanās: Andris Avotiņš jun., 26624787.

 Sestdien, 14. aprīlī

Putnu vērošanas ekskursijas gar Slokas ezeru, Jūrmalā (pastaiga). Meža putnu kora klausīšanās un iepazīšana. Ekskursija ilgs no plkst. 9.00 līdz 12.00. Tikšanās pie "Meža mājas", Ķemeros. Pieteikšanās: Ilze Vanaga, 26332786. Ekskursiju vadīs Jānis Ķuze.

Putnu vērošanas ekskursija uz CEMEX putnu torni Kaņierī un Dunduru pļavām, Engures un Tukuma novads (ar autobusu). Tikšanās plkst. 14.00 pie "Meža mājas", Ķemeros. Pasākums ilgs līdz plkst. 17.00. Pieteikšanās: Ilze Vanaga, 26332786. Ekskursiju vadīs Jānis Ķuze.

Putnu gredzenošana un vērošana Kolkasragā, Dundagas novads. Kolkasraga apkārtnē ornitologi veic regulāras uzskaites un migrējošo putnu gredzenošanu. Ekskursijas laikā būs iespēja klātienē redzēt ornitologu darbu un migrējošos putnus. Tikšanās pie Kolkasraga informācijas centra plkst. 10:00. Auto iespējams novietot pie Kolkasraga informatīvā centra. Pieteikšanās/vadītājs: Gaidis Grandāns, 26638608.

Putni Liepājas pilsētā (pastaiga). Liepāja putnu ziņā ir viena no bagātākajām pilsētām  Latvijā. Tikšanās plkst. 8.00 pie tirdzniecības centra "Kurzeme" (Lielā iela 13). Maršruts: Piejūras parks–Ezerkrasts–Zirgu sala. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Ekskursiju vadīs Ritvars Rekmanis, Pieteikšanās: 28256131.

Putnu vērošana Rīgā (pastaiga). Plkst. 8.00 tikšanās pie Latvijas Dabas muzeja, K. Barona iela 4, brauciens ar sabiedrisko transportu (3. autobusu) līdz Daugavgrīvas liegumam. Ap 5 km gara pastaiga maršrutā Daugavgrīvas liegums–Daugavgrīvas mols–Buļļupe. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās: 25920762. Ekskursiju vadīs Ruslans Matrozis.

Putnu vērošanas pārgājiens Sedas purvā, Strenču novads (pastaiga). Sedas purvs ir viena no dīvainākajām Latvijas vietām, kas noteikti ir izziņas vērta. 7 km garais pārgājiens atklās daļu no tā. Tikšanās plkst. 9.00 Strenču novada Jērcēnos (centrā). Pieteikšanās: Rūta Zepa, 26361362.

Rīta putnu klausīšanās ekskursija Āraišos, Cēsu novads (pastaiga). Tikšanās plkst. 8.00 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā. Pieteikšanās: Mārtiņš Platacis, 26185356.

Pūču klausīšanās ekskursija (pastaiga). Pastaiga ar mērķi klausīties un sasaukties ar meža pūcēm. Tikšanās plkst. 18.00 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā. Ekskursija noslēgsies ap plkst. 24.00. Pieteikšanās: Mārtiņš Platacis, 26185356.

Putnu vērošanas ekskursija Burtniekos, Burtnieku novads. Tikšanās pie Burtnieku muižas parka vārtiem plkst. 10.00. Ekskursijas laikā būs pastaiga pa Vīsraga dabas taku un putnu vērošana Burtniekā no putnu vērošanas torņa. Pieteikšanās: Irisa Mukāne, 26446487

Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca Ķemeros, pie "Meža mājas", Jūrmala. Pasākums ilgs no plkst. 11.00 līdz plkst. 14.00. Pieteikšanās: Ilze Vanaga, 26332786.

Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca Dvietes senielejas informācijas centrā “Gulbji”, Ilūkstes novads. Pasākuma laikā notiks putnu būru gatavošana, dabas izziņas spēles un citas radošās darbnīcas. Tikšanās plkst. 10.00 notikuma vietā. Pieteikšanās: Regīna Indriķe, 29139677

Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca Līgatnes dabas takās pie informācijas centra, Līgatnes novads. Pasākuma laikā notiks putnu būru gatavošana un radošās darbnīcas. Pasākums ilgs no plkst.12.00 līdz 15.00. Pieteikšanās: Anda Andrušaite, 29433226.

 Svētdien, 15. aprīlī

Putnu vērošanas ekskursijas gar Slokas ezeru, Jūrmalā (pastaiga). Meža putnu kora klausīšanās un iepazīšana. Ekskursija ilgs no plkst. 9.00 līdz 12.00. Tikšanās pie "Meža mājas", Ķemeros. Pieteikšanās: Ilze Vanaga, 26332786. Ekskursiju vadīs Jānis Ķuze.

Putnu vērošanas ekskursija Rīgā un tās apkārtnē (ar autobusu). Tikšanās plkst. 8:00 pie Latviešu biedrības nama, Merķeļa iela 13. Putnu vērošana Daugavā pie Ķengaraga un Dārziņiem, Dārziņu vecupē un Doles salā. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās: 25920762. Ekskursiju vadīs Ruslans Matrozis.

Putnu vērošana Sātiņu zivju dīķos, Saldus novadā (ar autobusu). Tikšanās plkst. 9.00 Saldus autoostā (Jelgavas iela 2), ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās/vadītāja: Zigrīda Jansone, 26271217.

"Putni Liepājas pilsētā" (pastaiga). Tikšanās plkst. 8.00 pie tirdzniecības centra "Kurzeme" (Lielā iela 13, Liepāja). Maršruts: Raiņa parks–Lauma–Karosta. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās: Ritvars Rekmanis, 28256131.

Putnu vērošana Bauskā (pastaiga). Pastaiga gar Bauskas upēm pieredzējuša putnu vērotāja pavadībā. Tikšanās plkst. 9.00 V.Plūdoņa ielas sākumā pie laivu piestātnes. Pieteikšanās: Edgars Laucis, 29373089.

Putnu vērošanas ekskursijas Randu pļavās, Salacgrīvas novads. Satikšanās stāvlaukumā pie Randu pļavu norādes (šosejas Rīga–Ainaži 110. kilometrs), plkst. 10.00, pasākums ilgs līdz plkst. 12.00. Nepieciešami gumijas zābaki. Pieteikšanās: Irisa Mukāne, 26446487.

Putnu vērošanas ekskursija apkārt Lubānas ezeram, Madonas novads (ar autobusu). Tikšanās plkst. 11.00 Madonas autoostā, ekskursija ilgs līdz plkst. 17.00. Pieteikšanās: 26624787. Vadītājs: Andris Avotiņš sen..

 Papildu informācija: LOB projekta vadītājs Valters Pranks, tālr. 25920762, valterspranks@gmail.com 

Aicinām uz Putnu dienām pilī!

Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17 skatāma fotoizstāde "Ērgļi pāri robežām". Tās atklāšana notika Vēstures otrdienas lekcijas laikā 3.aprīlī plkst. 17:30. Fotoizstāde, kurā visā krāšņumā ir redzams 2012.gada putns – jūras ērglis,  ir ceļojošs projekts, kas tapis sadarbojoties Igaunijas Ornitoloģijas biedrībai, Latvijas Dabas fondam, „Eagle Club” (Igaunija), „Loodusemees” (Igaunija) un „Toomas Tuule Studio” (Igaunija). Projektā iesaistīti sešpadsmit fotogrāfi, tostarp Jānis Ķuze, kurš pārstāv Latviju. Izstādē veidota kā fotostāsti par divām ērgļu sugām –jūras ērgli un zivjērgli. Izstādē būs iespēja ar jūras ērgli mēroties spārnu (roku) atpletumā, jo viens no attēliem parāda jūras ērgli tā dabiskajā izmērā.

Ventspils muzejs aicina pieteikties „Putnu dienu 2012” nodarbībām, kurās būs iespēja sadarbībā ar Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldi tuvāk iepazīt jūras ērgļa paradumus un arī vēsturisko pagātni. Tuvāka informācija par pieteikšanos „Putnu dienām 2012” pa tālr. 63621309 vai muzeja pedagogam Ilvai Buntikai mob. 29590093.

Ziņa tapusi sadarbībā ar Ventspils muzeju un www.ventspils.lv

Spožā skudra – 2012. gada kukainis

Spoži smaržīga skudra uz Rīgzemju dižozola raupjās mizas.

Uz mirkli esmu apstājies pie viena no Kurzemes dižākajiem dižozoliem Dundagas pusē un skatos, kā pa koka raupjo mizu augšup savās gaitās viena pēc otras dodas nelielas, puscentimetru garas, viscaur spīdīgi ogļumelnas skudras. Tā ir spožā skudra Lasius fuliginosus, kuru Latvijas Entomoloģijas biedrība šogad ir izvēlējusies par Gada kukaini. Šī suga ir izvēlēta tādēļ, ka varētu būt viens no labākajiem dabas daudzveidības saglabāšanas simboliem kukaiņu pasaulē. Tā nebūt nav vienkārša sakritība, ka spožā skudra ir aizsargājams dzīvnieks, un tieši šogad aprit simts gadi kopš tālā 1912.gada, kas uzskatāms par dabas daudzveidības saglabāšanas pirmsākumu. Jo tieši šajā gadā tika nodibināts teiksmām apvītais Moricsalas rezervāts – mūsu vecākā aizsargājamā dabas teritorija. Iespējams, ka resnākos no Moricsalas ozoliem un dižākos no Kurzemes dižozoliem, piemēram, Kaives Senču dižozolu vai tepat netālu esošo Rīgzemju dižozolu spožās skudras nepārtraukti apdzīvo jau kopš pašas pirmās Moricsalas rezervāta dibināšanas dienas.

Latvijā ir sastopamas apmēram 50 dažādas skudru sugas, viena daļa no tām tāpat kā spožā skudra ir melni krāsotas. Kā var zināt, ka šī no dižkoka dobuma izlīdusī ir tieši spožā skudra? Vislabākā atšķirības zīme ir tai raksturīgā sirdsveida – aizmugurē nedaudz ieliektā galvas forma. Un smarža. Spožās skudras izdala īpatnēji saldi smaržojošas organiskās vielas undekānu un dendrolazīnu, kas noder citu skudru sugu aizbaidīšanai un sava pūžņa aizsardzībai. Pūzni spožā skudra neveido tādu pierasti kupolveidīgu kā mums visiem labi pazīstamās rūsganās mežskudras, bet gan prasmīgi iebūvē un noslēpj to dobumainu koku nedzīvajā stumbra daļā – kokam pāri skudras nedara. Visbiežāk spožā skudra ir sastopama parkos un  lapkoku mežos, kur apdzīvo lielus un vecus ozolus, liepas, kļavas un ošus, reizumis arī kādu egli, bet reta izņēmuma gadījumā tā ir atrodama arī vecu, cilvēka veidotu koka būvju pamatos. Spožo skudru apdzīvotie dobumaini koki dabā spēlē svarīgu lomu. Bez skudrām tā ir mājvieta arī Dabas koncertzālē savulaik plašāku atpazīstamību ieguvušajam lapkoku praulgrauzim un tikai Ziemeļkurzemē - Slīteres Zilajos kalnos mītošajam spīdīgajam praulgrauzim, un vēl neskaitāmām citām sīkām dzīvībām, kurām citur nav, kur palikt. Dažas sīksīkas vabolītes un citi kukaiņi ir pielāgojušies pat īstai kopdzīvei ar skudrām tieši viņu pūžņa vidū. Spožo skudru ligzda ir veidota no kartonam līdzīga materiāla, kas rodas, sīkas un sasmalcinātas koksnes daļiņas salipinot kopā ar skudru barībā esošajiem cukuriem, turklāt vēlāk pūžņa sienas cauraug un nostiprina īpaša šo skudru „audzēta” sēne. Vienā pašā ligzdā var sadzīvot pat divi miljoni darbaskudru – apmēram tikpat, cik šobrīd ir cilvēku visā Latvijā! Un lielā, dobumainā dižozolā var būt vairākas šādas skudru mītnes!

Spožā skudra ir novērojama faktiski visā siltajā gadalaikā – sākot ar aprīli līdz pat novembrim. Parasti tās ir redzamas, rāpojot pa koku mizu uz augšu – lapotnē skudras barojas ar laputu saldajiem izdalījumiem, varētu teikt – laputis ir skudru mājlopi. Reizēm var redzēt, kā skudras, noķērušas kādu lapotnē atrastu kukaini, stiepj to lejup uz savu ligzdu, lai pabarotu savus kāpurus. Dundagas apkārtnē ir daudz vietu ar lieliem dobumainiem lapkokiem – alejas, Dundagas parks, Šlīteres muižas apkārtne vai citur savrup augošie ozoli, kādi nereti ir atrodami Ziemeļkurzemes lauku ainavā. Tur visur ir ļoti iespējams, ka var sastapt šo smaržīgo kukaiņu sugu. Rosinu ziņot par saviem spožās skudras novērojumiem dabas datu dienasgrāmatā internetā – www.dabasdati.lv. Aicinu saglabāt lielus dobumainus kokus un dižkokus, nededzināt un nepielūžņot to dobumus, lai arī vēl pēc otriem simts gadiem pa to raupjo stumbra mizu augšup joprojām varētu doties spožās skudras.

 Kristaps Vilks, Latvijas Entomoloģijas biedrība

Jūras ērglis – 2012. gada putns

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par šī gada putnu ir izvēlējusies jūras ērgli Haliaeetus albicilla.

Jūras ērglis ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns. Šobrīd Latvijā ligzdo gandrīz simts jūras ērgļu pāru, un līdz ar to 2012. gada putnu var uzskatīt par vienu no nedaudzajiem putnu aizsardzības veiksmes stāstiem. Kurzemē, tās mežos, pie dažādiem ar zivīm un ūdensputniem bagātiem ūdeņiem - ezeriem, zivju dīķiem, upēm, arī jūras piekrastē vien ligzdo vairāk nekā puse no visiem Latvijas jūras ērgļiem. Slīteres nacionālā parka teritorijā mājvietu atradusi viena jūras ērgļu ģimene. Ligzdu ērgļi būvē lielu un resnu koku galotnes daļā, tajā parasti tiek izaudzināti viens līdz divi mazuļi, retos gadījumos - trīs. Jūras ērgļi pārtiek no zivīm, putniem, nelieliem zvēriem, ziemas laikā - arī no maitas (video). Atsevišķi pāri var specializēties uz noteiktu barības objektu grupu, piemēram, medīt galvenokārt baltos stārķus vai dzērves.

Gada putna akcijas laikā LOB aicina meža nozares darbiniekus un citus dabas draugus ziņot par atrastām jūras ērgļu ligzdām un arī par pamanītiem putniem un savus novērojumus reģistrēt portālā  www.dabasdati.lv.  Aicinām arī sekot līdzi jaunumiem projektā "Ērgļi pāri robežām" - šo Igaunijas-Latvijas programmas finansēto projektu īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Igaunijas Ornitoloģijas biedrību. Jau februāra otrā pusē pie jūras ērgļu ligzdām Latvijā un Igaunijā būs izvietotas kameras, kas interneta tiešraidēs ļaus sekot līdzi ērgļu ģimenes dzīvei.

Vairāk informācijas pie Gada putna akcijas koordinatora - Latvijas Dabas fonda projekta "Ērgļi pāri robežām" vadītāja Jāņa Ķuzes, tālr. 29192799, e-pasts: janis.kuze@ldf.lv