nevajag ļauties utopiski ekstrēmām idejām. Kristapa dienasgrāmata

tvnet, 22.11.2012.
vienā no lielākajiem ziņu portāliem izlasu šodien rakstu par parakstu vākšanu latvijas mežu saglabāšanai. izskatās, tā ir jau pagājušajā gadā kāda vak biedra aizsākta iniciatīva. lasu tālāk... jau pašā sākumā norādītais aicinājums "uz 10 gadiem aizliegt jebkādas kailcirtes" liecina, ka nekas labs tas nav. vai patiešām šie ļauži (un īpaši idejas autors) nekad nav aizdomājušies, ka šādas extrēmi zaļas, utopiskas idejas var lielai sabiedrības daļai radīt tikai un vienīgi negatīvu viedokli par dabas aizsardzību latvijā?
ne jau kailcirtē kā tādā slēpjas pati problēma. meži no latvijas kartes faktiski nepazudīs nekad, lai kā mēs viņus zāģētu. tikai jautājums - kādi tie būs. tieši par to arī vajadzētu diskutēt, nevis sarunu starp dažādu interešu lobijiem un pārstāvjiem iznīcināt jau pašā tās iesākumā. kokus mežā ir jācērt, jo koksne mums ir vajadzīga. un kailcirte kā viens no koksnes iegūšanas veidiem pastāvēs vienmēr. diskusija ir vajadzīga par to, kad mēs cērtam, kādu daudzumu no plānotā apjoma nocērtam kailcirtē? kur tās kailcirtes tiek veiktas un kā? cik daudz dabiska meža paliek ainavā? kas notiek ar dabas daudzveidībai īpaši svarīgiem elementiem - veciem kokiem, atmirušu koksni?
es, piemēram, pavisam viegli spēju iztēloties mežu, kas netiek cirsts kailcirtē, taču, kurā nav nenieka no dabas daudzveidībai svarīgām meža iezīmēm. kritalu vietā baltajā ķērpju paklājā mētājas autoriepas. nez vai tajās riepās kāds gribēs dzīvot iekšā. arī tad, ja tuvumā nebūs ne vēsts no kailcirtēm.

K.
p.s. nekad neparakstītos zem tāda utopiska aicinājuma. varbūt labi domāts, taču strādā tas noteikti pilnīgi pretējā virzienā.

tur lejā paliek ziemeļkurzemnieciski strīpains mežs. Kristapa dienasgrāmata

Slītere, 16.11.2012.

mežam pašā vidū uz mirkli es apstājos un ieskatos kartē, vēlreiz no jauna pārlasot šo gluži vai neticamo teksta rindiņu: "Db 5M120 3E150 1B120 1Os150"! kā šis Dumbrājs ar melnalkšņiem, eglēm, bērziem un ošiem, un tādiem ciparu parametriem ir pamanījies te izdzīvot? nav te ne ogu, ne ēdamu sēņu, tas nedod it nekādu pienesumu iekšzemes kopproduktam un eksportam arī ne, viss te ir tik slapjš, līks un nepareizs. jautājums seko jautājumam, līdz kamēr no tuvējā sausā skursteņa spārnos paceļas pūce un aizlido ziemeļvirzienā, kur nav tālu līdz Slīterei. pūce bija tāds gudras rīcības simbols.

tad, kad satumst, ir silti un mājīgi runāties mazirbes siliņu mājās. te var satikt labus cilvēkus. var nodoties radošai Prātavētrai. un var klausīties nepārspējamos un vitamīnus lielā daudzumā ražojošos stāstos - par gleznotāju un kolhoza krāsotāju, par Papardēs dzīvojošu filozofu, par vēsturisko frāzi "nedomājiet zinātniski, domājiet loģiski" Slīteres vēsture ir galvenais sarunu temats šimvakaram. bet ir arī jaunākais no Māra Maskalāna darbiem. tu skaties viņa dabasfilmu par Slīteri, un kad no putna lidojuma ieraugi ziemeļkurzemnieciski strīpaino piejūras mežu ainavu, nevilšus uzdod sev jautājumu - vai tas tiešām, vai patiešām ir filmēts tepat Latvijā. tu vari iejusties Slīteres gadalaiku ritumā. vari atcerēties uzkāpšanu Zilokalnu bākā. un tur lejā paliek Mežs, kāds nav nekur vairs citur mūsu zemē - no vienas malas līdz otrai, no bākas līdz pat jūrai. tāpēc jau man te patīk, ka vari redzēt mazliet kaut ko no tāda tīra un nesabojāta.

ir jau stipri pāri pusnaktij. ārā ir salna, tādēļ pirms došanās uz Upi jāuzvelk mežafraķītis, vēlams tā kabatās atrast arī cimdus. tik ļoti dzidras ir Slīteres debesis novembrī. un pēkšņi kāds it kā ar vieglu rokasvēzienu pāri visam no vienas malas līdz otrai iešņāpj vienu košu strīpu. tagad taču krīt zvaigznes! bet upē ir taimiņu laiks. nekad iepriekš man līdz šim nebij sanācis stāvēt gluži blakus ūdenim un nolūkoties, kā tik ļoti lielas zivis tik mazā seklūdenī stāv iepretīm straumei. gandrīz nekustīgi, un tad uzsit ar asti. tas ir dzīvības ritums.

pēc pāris stundām naktsmiera Kolkasrags uzdāvināja divas bezdelīgas novembrī. vai to vispār var noticēt? novembrī! jūra ir pilna ar putniem. visur ir pīles, bet tuvāk apvārsnim iet mazas lielo alku strīpiņas, pa diviem, pa trim un sešiem. viņi lido ātri, viegli un aizlido uz rietumiem. tuvāk apvārsnim.

K.

18. novembrī Kolkas tautas namā

18. novembrī Kolkas tautas namā

Plkst. 19.00 svētku sarīkojums par godu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai un Līvu karoga svētkiem.

Dundagas novada domes un Kolkas ciema valdes apbalvojumu pasniegšana.

Kolkas pašdarbības kolektīvu un Ivo Fomina koncerts.

Plkst. 22.00 balli spēlē Indra un Modris. Ieeja Ls 2,00.

No plkst. 18.00 darbosies kafejnīca «Jaunliepas».

Pazīstamais TV kanāls ARTE rāda jaunu filmu par Slīteri

Slīteres nacionālā parka dabu kopš 2009. gada pavasara filmēja Vides filmu studijas operators Māris Maskalāns, lai šī gada 13. novembrī 40 minūšu garā filma piedzīvotu pirmizrādi pazīstamajā TV kanālā ARTE. Filmu pasūtīja Vācijas televīzijas kompānija. Tā ir vācu un franču valodā. Tuvākais filmas rādlaiks ir 20. novembra vakars. Inernetā skatiet šeit.

tad, kad Ziliekalni papildina krāsas. Kristapa dienasgrāmata

kolka, 19.10.2012.
dienas ļoti raujas īsumā, un saule tagad mostas tikai pēc astoņiem. turklāt, ne vairs tur, kur vasarā, bet stipri tālu līčapusē. pēc tam, kad no rīta ir izbrists labs līkums Undžavas melnalkšņos, iegriežos Zilokalnu kraujas malā - tur, kur Slīteres cilvēki. bet pa ceļam gluži nejauši satieku kādu ģimeni no jūrmalas. šobrīd visi braucot uz zelta rudeni turaidā, bet viņi izlēmuši doties uz otru pusi kurzemē. tik īsts un neviltots cilvēkprieks, kad trīs ļaužiem rodas iespēja uzkāpt Bākā. un paskatīties, kā Ziliekalni papildina savas krāsas. paldies par garšīgas kūkas gabaliņu.
pēc brīža jau atkal esmu mežā. es eju pa Purva dienvidmalu, un gandrīz vai ir tāda sajūta, ka nokļūstu Meža mācībugrāmatā. tur ir nokritis koks, augšā starp citu koku vainagiem ir radies caurums, caurums ir domāts tam, lai pa viņu iespīdētu saule, tādēļ apakšā var augt jaunās priedītes. zem lielajām priedēm nav nekāda lāga augšana, bet šādi var labi... taču jāsteidzas, lai apkārtējie nepaspēj izaugt garāki ātrāk. priekšā ir sacensība un konkurence - kurš pirmais. skatos tālāk - tur uz tā kāpu paugura starp dzīvi raupjiem priežu stumbriem var samanīt daudzus sudrabainus, tie vairs nezaļo, bet dzīvo savu otro dzīvi. un iesāk to stāvus - ne kā egles, kam bieži uzbrūk Heterobazidions vai vējš uzreiz pieliek pie zemes. savukārt te dumbrājā man priekšā ir milzīgs cinis. tam apakšā dzīvo sfagni. savukārt stāvaines un rūsaines augstāk - tur, kur sausāks. tāpēc jau tas ir cinis, kur var daudzi labi sadzīvot kopā.
pēkšņi priekšā caurumains koks. trīspadsmit melnās dzilnas dobumi vienā pašā priežu sausoknī. neticami!!! vēl viens Slīteres pārsteigums. varbūt dobumu skaits ir pat lielāks - grūti saskaitīt, jo dzilna kalusi no visām pusēm. nezin, vai vēl otreiz tādu koku kaut kur izdosies atrast.
K.

divas spožas acis. Kristapa dienasgrāmata

kolka, 13.10.2012.

vakarvakara tumsā Slītere nebeidz mani pārsteigt. veru vaļā Mūsmāju šķūnīti, un luktura gaismā man pēkšņi pretī zibina divas spožas acis. domāju - kaķis. tomēr ne - pārāk liels, un ausis arī garas. Lapsa!!! stāv tieši iepretī un skatās. mazliet atkāpjos no durvīm, un lapsa kā jau lapsa - veikli izšmauc ārā. pēc brīža divas acis zibina jau no ugunskura nojumes puses meža zvēri Slīterē ir tepat blakus. piemēram, mežacūku bariņš jāņunaktī pirms dažiem gadiem, satikts tepat pie torņa. vai citā reizē ruksis, kurš izpeldēja tieši no jūras. naktī, protams, tas bija.
no rīta jūra sevi ir papildinājusi ar cekuldūkuriem. bet vispār putnu sezonu mazliet piembremzē butenieki. vēlu vakarā Kolkasrags bija pilnībā ielenkts - divdesmitčetri stobri tas ir - makšķerkāti. izturīgākie no izturīgākajiem dežūrē līdz pat desmitiem no rīta, kad pēdējais ieskatās vēl manā ornitoloģiskajā trubā un tad gan dodas prom. beidzot kaijas var atkal stāvēt uz Ragagala sēres, jo uz brīdi atkal te iestājies miers. augšā joprojām iet zosis, pilnas debesis ar kustīgi plūstošiem v-burtiņiem.
kaut kur vaides apkārtnē lēnām kāpju pa vienmuļu priežu jaunaudzi uz tāda smuka kāpu reljefa - te ieplaciņas, te baltiem ķērpjiem apauguši uzpauguri. pēkšņi priekšā ir iepriekšējās paaudzes Koks... varbūt savus divus simtus gadus tas te jau stāv un joprojām zaļo. eju tuvāk, un, kad priekšā esošais kalniņš beidzot atklāj sirmo priedi pilnībā - atkal pārsteigums. gluži zem vecā koka milzu zariem apakšā klusi stāvi divi aļņi. kāpēc viņi stāv tieši zem šī koka, kas tikai viens tāds visā tuvākajā mežā? kāpēc tieši te? aļņi aizskrien Purva virzienā.

K.

putni aiz Ragagala sēres. Kristapa dienasgrāmata

 kolka, 12.10.2012. vakarnakt tepat lielajā ievā pie mūriem joprojām dziedāja sienāzis. aizkavējies. jo kukaiņu dzīve beidzas, un sākas putnu sezona. no rīta ņemu teleskopu, lai abpus Ragagalam noskenētu jūru. nekas īpašs šodien gan tur nelido - visi, ko redzu, ir tik ļoti labi pazīstami. pirmie ir kākauļi. nu tas ir viens smuks putns. īpaši, ja bariņā un liek lietā savu balsi. pēc tam nāk melnās un tumšās pīles. tādas īstas jūraspīles, ko te varēs gandrīz cauru ziemu skatīt. uz Kolkasraga sēres, kas šobrīd īpaši spica un gara, ir ikdienišķa kaiju sabiedrība - sudrabkaijas, melnspārnu kaijas, kajaki un ķīri. vesels bars ar jauniešiem, kurus es vēl neprotu noteikt. visi raibi. un tad ir mīkla - kas tas ir: apkārt smiltis un ūdens, visiem baltiem pa vidu viens pilnīgi melns? žāvē spārnus. vēl ir garknābja gauras un viens gaigaltēvs. bet krastā, uz putnu ziņā droši vien Latvijā paša pieredzējušākā bērza dzīvojas lielo zīlīšu un garastīšu bariņš. gandrīz rokasstiepiena attālumā - mizložņa. un pēcpusdienā pitraga mežā - pieci medņi. labi, ka nav janvāris

šodien Mežs uzdāvināja brūkleņvietu. joprojām ēdamas. var ņemt saujām. gatavas, miltainas, garšīgas. 

vietām mežam pilnīgi nav iespējams iziet cauri. Kristapa dienasgrāmata

kolka, 11.10.2012.
aiz loga krīt kastaņi, un ir krāsainas lapas. jūrā ir kustīgas melno un tumšo pīļu strīpiņas, kas ik pa laikam pārceļo no līča uz jūru un otrādi. augstu pāri iet zosis. vispirms viņas var sadzirdēt, pēc tam arī redzēt. tikai ļoti augstu. pašā Ragagalā viens sirms butenieks ar divām makšķerēm. mežā ir daudz ūdens. tik daudz, ka vajag garos zābakus. briežu muguras, kuras pavīd eglīšu biezoknī. briežumušas, kuras steidzīgi uzlido uz raibās medniekjakas. rudens. mežā kā parasti ir labi. tas nekas, ka biežumušas.

lasu grāmatā R.Markusa aprakstu par Slīteres mežiem:
"1922. gada vasaras otrā pusē Mežu departamenta uzdevumā uz Šliteri jeb Ziliem Kalniem (ziemeļos no Dundagas) izbrauca taksācijas grupa, sastāvoša no mums trīsiem mežkopības nodaļas studentiem zem lekt. Grigorjeva vadības, iepazīties ar ar Šliteres novada mežu un sastādīt projektu šeit izvēlētam "dabas piemineklim"....
...Te sastopama ir ari reta īve (Taxus baccata – par noželošanu izmiršanas stādijā (fotogramma Nr. 2) Aiz lielas zimpatijas pret šo skaisto koku tauta viņu neželīgi aplauž līdz pēdigam zariņam. Tomēr tas bez zariem, gandrīz pilnīgi bez mizas, kā tas redzams fotogrammā, vēl dzīvo stumbra dzīnumos un priecajās kopā ar apkārtējo skaisto dabu. Ši dzīves kāre pie īves taisni apbrīnojama...
...Egle šeit valda. Ļoti izplatīts šeit ir arī melnalksnis, kurš vietām izveido patstāvīgas audzes ar niecigu egles piemaisijumu, tad osis, apse, bērzs un citi. Jaaizrāda, ka vispār pieminekļa audžu sabiedriskā dzīvē ļoti mazā mērā jūtams cilvēka iejaukšanās iespaids, izņemot labi izvilktos novada grāvjus, skaitā piecus, no kuriem trīsi vilkti dienvidu-ziemeļu virzienā un divi škērsām, un kartējas cirsmas ar atstātiem ošiem. Vietām mežam pilnigi nav iespējams iziet cauri. Sagāzušies koki padoti savam liktenim. Šaīs biezokņos var atrast interesantus ekzemplārus. Tā kv.81 mēs atrodam 18 collas resnu baltalksni - retumu pilnā vārda nozīmē...”
tas ir 1923.g. Mežsaimniecības rakstu krājuma 1.sējumā atrodams stāsts par Slīteres kā īpaša dabas pieminekļa izveidošanas laiku - pašiem pašiem pirmsākumiem. par cilvēkiem, kuri te pirms gandrīz 90 gadiem strādāja, lai mums šodien būtu viena no dzīvības ziņā daudzveidīgākajām vietām mūsuzemē.

Eiropas Putnu vērošanas dienu 2012 rezultāti

Pagājušajā nedēļas nogalē vairāk kā 64 000 aizrautīgi cilvēki 33 dažādās Eiropas un Centrālāzijas valstīs piedalījās Eiropas putnu vērošanas dienās, vērojot rudens migrāciju. Latvija Eiropas putnu vērošanas dienās EuroBirdwatch 2012 piedalījās jau astoņpadsmito gadu. Nedēļas nogalē 550 putnu draugu piedalījās 20 CEMEX dāvinātos putnu vērošanas pasākumos, ko organizēja LOB un Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) saņēma ziņojumus par novērotiem 121 277 putniem no 147 sugām.

Vislielākajā skaitā šogad novērotas žubītes – 13183, dzērves – 8748 un lauku baloži – 7905. Pie interesantākajiem novērojumiem minami jūras šņibīšu novērojumi Liepājā un Mangaļsalā, trīspirkstu kaijas novērojums Papē, priežu krustknābju novērojums Kolkā un vēlie ezera ķauķa un mazā mušķērāja novērojumi Liepājā.

"Lauku baloži nāca bars pēc bara - beidzot dalībniekiem varēja parādīt, kāda ir īsta migrācija tepat Rīgā!". Ruslans Matrozis, aktīvs Rīgas putnu faunas pētnieks, atzina, ka tādu migrāciju kā šodien Rīgā nebija redzējis pēdējo 8 gadu laikā.

Šogad Eiropā Putnu vērošanas dienās tika saskaitīti 5 810 639 putni un notikuši 2565 putnu vērošanas pasākumu. Eiropā visbiežāk novērotās putnu sugas bija lauku balodis, mājas strazds un žubīte. No interesantākajiem novērojumiem Eiropā jāizceļ garknābja dūņsloka, melnspārnu bezdelīgtārtiņš, stepes ērglis, lielā sīga un citas retas un izzūdošas sugas.

Eiropas Putnu vērošanas dienas organizēja starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība BirdLife International. Latvijā kopš 1995. gada to pārstāv LOB - lielākā dabas aizsardzības sabiedriskā organizācija mūsu valstī. Tās mērķis ir nodrošināt Latvijas putnu un to dzīvesvietu saglabāšanu.

 

Informāciju sagatavoja:

Valters Pranks

Eiropas putnu vērošanas dienas – pārsteidzošā migrācija!

Šobrīd miljoniem gājputnu ir devušies ceļā uz savām ziemošanas vietām. BirdLife International un CEMEX aicina Eiropas iedzīvotājus pieņemt izaicinājumu un atklāt fascinējošo putnu migrācijas pasauli.

BirdLife International partneri no 40 Eiropas un Centrālāzijas valstīm aicina cilvēkus vērot putnus un uzklausīt interesantus faktus par putnu migrāciju un draudiem, kas tos sagaida ceļojuma laikā. 6. un 7. oktobrī Latvijas Ornitoloģijas biedrība, CEMEX un Dabas aizsardzības pārvalde aicina dabas draugus piedalīties Eiropas putnu vērošanas dienās - EuroBirdwatch12. Šoruden ir sarūpēti 20 bezmaksas pasākumi – 16 putnu vērošanas ekskursijas un 4 putnu barotavu veidošanas darbnīcas.

“Mūsu ilgadējās sadarbības pamatā ir vēlme Latvijā fiksēt un veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Putnu vērošana nav tikai izklaide vai iespēja kopīgi atpūsties. Tai ir būtiska nozīme izglītības procesos, un līdzīgi kā mūsu uzņēmumā uzsāktā putnu un retu augu monitorēšana, ļauj iegūt datus, kas tālāk izmantojami skolu un augstskolu pētniecības projektos,” saka CEMEX Vides projektu vadītāja Santa Kļava.

Migrējošo putnu sugām piemērotu ligzdošanas vietu eksistence ziemeļos, saglabātas migrācijas pieturvietas un atbilstošas dzīvotnes ziemošanas reģionos ir vitāli svarīgas. EuroBirdwatch12 mērķis ir veicināt informētību par putnu migrācijas skaistumu un tās galvenajiem varoņiem – putniem.

 Eiropas Putnu vērošanas dienas ir ikgadējs pasākums, kas ietver simtiem aktivitāšu dažādās valstīs. Putnu novērošanas vietās novērotie putni, kā arī cilvēku skaits, kas piedalījies aktivitātē, tiek saskaitīti un nacionālās organizācijas sniedz par tiem informāciju Eiropas centram. Iepriekšējā gadā Putnu dienu ietvaros 80 000 cilvēku no 38 valstīm vienas nedēļas nogales laikā novēroja aptuveni 5 miljonus putnu. Savukārt, Latvijā vairāk kā 550 dalībnieki kopā reģistrēja 163 dažādas putnu sugas un kopskaitā 139487 putnus.

Eiropas Putnu vērošanas dienas – EuroBirdwatch12 Latvijā organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kas ir BirdLife International partneris Latvijā, sadarbībā ar CEMEX un Dabas aizsardzības pārvaldi.

Pasākumu plāns

 Sestdiena,6.oktobris
Ekskursija “Putnu rudens migrācija Rīgā” (pastaiga). Tikšanās plkst. 8:00 pie Latvijas Dabas muzeja vai plkst. 9:00 pie Daugavgrīvas putnu torņa. Pārbrauciens ar sabiedrisko transportu līdz Daugavgrīvai (3. autobusa galapunkts). Pastaiga pa Daugavgrīvas liegumu – Buļļupi. Ekskursijas ilgs līdz 13:00, to vadīs Ruslans Matrozis. Pieteikšanās: 25920762

 Ķemeru nacionālais parks - putnu vērošanas ekskursija uz Kaņiera ezeru, Dunduru pļavām un Slampes laukiem (ar autobusu). No plkst. 9:00 līdz 13:00 (izbraukšana no Ķemeru stacijas laukuma 8.50, izbraukšana no “Meža mājas” 9.00.). Ekskursiju vadīs Jānis Ķuze. Pieteikšanās: 26332786.

 Ķemeru nacionālais parks - Zosu skaitīšanas vakars, Ķemeri (pastaiga) – Sākums plkst. 17:00. Došanās uz zosu nakšņošanas vietām mazās grupās zinošu speciālistu vadībā. Pasākums ilgs līdz tumsas iestāšanās laikam. Pieteikšanās: 26332786.

 Putnu vērošana Litenē, Gulbenes novads (pastaiga). Tikšanās plkst. 10:00 pie bijušās Litenes mežniecības. Pārgājiens ilgs līdz 14:00, tā laikā apsekosim Litenes muižas parku un apkārtējos laukus. Ieteicami gumijas zābaki un laika apstākļiem piemērots apģērbs. Ekskursiju vadīs Elvijs Kantāns. Pieteikšanās: 26264611

 Dabas liegums "Lubānas mitrājs" - putnu vērošanas ekskursija "Apkārt Lubāna ezeram", Rēzeknes novads (ar autobusu). Tikšanās Madonas autoostā, Rīgas ielā 6, plkst. 10:00, ekskursija ilgs līdz plkst. 16:00. Ekskursiju vadīs Andris Avotiņš juniors. Pieteikšanās: 26624787

 Papes dabas liegums - Migrējošo putnu vērošana LU Bioloģijas institūta Papes putnu stacijā, Rucavas novads. Interesenti tiek gaidīti no plkst. 8:00 līdz 15:00, ornitologs iepazīstinās ar putniem un Papes putnu staciju. Ekskursiju vadīs Oskars Keišs. Pieteikšanās: 29236300

 Slīteres nacionālais parks - putnu vērošana Kolkasragā, Dundagas novads. No plkst. 10:00 līdz 13:00 šeit būs sastopams ornitologs Helmuts Hofmanis, kurš stāstīs par apkārt redzamajiem putniem. Auto iespējams novietot pie Kolkasraga informatīvā centra.

 Putnu vērošana Sātiņu zivju dīķos, Saldus novads (ar autobusu). Tikšanās plkst. 10.00 Saldus autoostā (Jelgavas iela 2), ekskursija ilgs līdz plkst. 14.00. Ekskursiju vadīs Zigrīda Jansone. Pieteikšanās: 22497233.

 Putnu vērošanas ekskursijas Randu pļavās, Salacgrīvas novads. Satikšanās stāvlaukumā pie Randu pļavu norādes (šosejas Rīga-Ainaži 110. kilometrs), plkst. 14.00, pasākums ilgs līdz plkst. 17.00. Kopējais pārgājiena garums ap 6 km. Nepieciešami gumijas zābaki. Ekskursiju vadīs Dāvis Drazdovskis. Pieteikšanās: 29288703.

 Putnu vērošanas pārgājiens Sedas purvā, Strenču novads (pastaiga). Tikšanās plkst. 10:00 Strenču centrālajā stāvlaukumā. Ekskursija ilgs līdz 15:00, to vadīs Rūta Zepa. Pieteikšanās: 26361362.

 Putnu barotavu gatavošanas darbnīca Varakļānu pils parkā. Pasākums ilgs no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00. Informācija: Dainis Tučs, 26528739.

 Putnu barotavu gatavošanas darbnīca Ķemeru nacionālajā parkā. Putnu barotavu gatavošana un radošās darbnīcas ilgs no plkst. 11.00 līdz 15.00 pie “Meža mājas”. Informācija: Ilze Vanaga 26332786.

Svētdiena, 7.oktobris

Ekskursija "Putni jūrmalā" (ar autobusu). Tikšanās plkst. 8:00 pie Rīgas Latviešu biedrības nama (Merķeļa iela 13), putnu vērošana pie Bērzciema, Engures ostā, Mērsragā. Ekskursija ilgs līdz plkst. 14:00. Ekskursiju vadīs Edgars Lediņš. Pieteikšanās: 29518468.

 Ekskursija “Putnu rudens migrācija Rīgā” (ar autobusu). Tikšanās plkst. 8:00 pie Latviešu biedrības nama (Merķeļa iela 13) – pārbrauciens uz Juglas ezeru – Strazdu muižas parks – Kīšezers – Daugava pie Vecmīlgrāvja – Vecdaugavas liegums – Mangalsalas mols. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13:00. Ekskursiju vadīs Ruslans Matrozis. Pieteikšanās: 25920762.

 Ķemeru nacionālais parks - putnu vērošanas ekskursija uz Kaņiera ezeru, Dunduru pļavām un Slampes laukiem (ar autobusu). No plkst. 9:00 līdz 13:00 (izbraukšana no Ķemeru stacijas laukuma 8.50, izbraukšana no “Meža mājas” 9.00.). Ekskursiju vadīs Jānis Ķuze. Pieteikšanās: 26332786.

 Putni Liepājas pilsētā (pastaiga). Tikšanās plkst. 8:00 pie tirdzniecības centra "Kurzeme" (Lielā iela 13). Maršruts: Piejūras parks - Ezerkrasts. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13:00. Ekskursiju vadīs Ritvars Rekmanis, Pieteikšanās: 28256131.

 Putnu vērošana no CEMEX putnu vērošanas torņa pie Kaņiera ezera, Engures novads. No plkst. 14:00 līdz 17:00 šeit būs sastopams ornitologs, kurš stāstīs par apkārt redzamajiem putniem. Tornis atrodas Kaņiera Riekstu pussalā, jāseko norādei Lapmežciema–Antiņciema ceļa malā.

 Putnu vērošana Sitas-Pededzes pļavās, Gulbenes novads (pastaiga). Satikšanās plkst.10:00 pie bijušās Litenes mežniecības Litenē. Pārgājiens ilgs līdz 14:00. No satikšanās vietas brauciens līdz Sitas-Pededzes pļavām (ar personīgo transportu). Ieteicami gumijas zābaki. Ekskursiju vadīs Elvijs Kantāns. Pieteikšanās: 26264611.

 Putnu barotavu gatavošanas darbnīca Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takās pie informācijas centra, Līgatnes novads. Pasākuma laikā notiks putnu barotavu gatavošana un radošās darbnīcas. Pasākums ilgs no plkst.12.00 līdz 15.00. Informācija: Anda Andrušaite, 26433668.

 Putnu barotavu gatavošanas darbnīca Ķemeru nacionālajā parkā. putnu barotavu gatavošana un radošās darbnīcas ilgs no plkst. 11.00 līdz 15.00 pie “Meža mājas”. Informācija: Ilze Vanaga 26332786.

 Papildu informācija: LOB projekta vadītājs Valters Pranks, tālr. 25920762, valterspranks@gmail.com

Lekcija „Moricsalas cilvēki” Ventspils muzeja vēstures otrdienā

Ventspils muzeja vēstures otrdienā 25.septembrī plkst. 17.30 Jāņa ielā 17, Ventspilī Livonijas ordeņa pilī Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Ventspils muzeju rīko lekciju „Moricsalas cilvēki”.
Šogad Latvija svin savas valsts dabas aizsardzības simtgadi. 1912. gadā šo nepilnus 100 ha lielo ozolu un liepu mežiem klāto Usmas rezervāta salu, kas nosaukta Saksijas kūrfirsta Augusta dēla, vēlākā Francijas maršala Hermaņa Morica vārdā, dēvēja par «dabas jaukumu apvidu», kas toreiz nozīmēja, ka tā ņemta valsts, toreiz – cariskās Krievijas – aizsardzībā, lai saglabātu vērtīgo mežu. Moricsala ir viena no pēdējām cilvēku darbības neskartajām vai maz pārveidotajām teritorijām, kurā nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība. Dabas aizsardzības pārvalde, atzīmējot Moricsalas dabas rezervāta jubileju, rīko virkni pasākumu visā Latvijā, toskait Ventspils muzejā. Vēstures otrdienas lekciju „Moricsalas cilvēki” sagatavojušas Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktora vietniece Dace Sāmīte un Ventspils muzeja vēsturniece Agita Dreiersdorfa-Plāts.
Saistībā ar Moricsalas dabas rezervāta simtgadi Ventspils muzejs piedāvā pedagoģisko nodarbību Moricsalas dabas rezervātam – 100, kur laipni gaidīti apkārtējo novadu skolu jaunieši. Sīkāka informācija pa tālr. +371 636 21309.

Ilva Buntika, Ventspils muzeja pedagoģe

Noslēdzies konkurss „Ceļojam pa Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām!”

Šobrīd noslēdzies Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotais konkurss „Ceļojam pa Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām!”, kas norisinājās no 2012. gada 1. maija līdz 30. augustam. Tā mērķis bija veicināt sabiedrības interesi par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT) un izpratni par to nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā, kā arī rosināt sabiedrību apceļot un iepazīt Latvijas ĪADT atrodamās dabas un kultūrvēstures vērtības.

 Konkursa dalībnieki tika aicināti apceļot Latvijas ĪADT - nacionālos parkus, dabas parkus, populāras un mazpazīstamākas dabas takas un maršrutus, dižkokus, alejas, skaistas ainavas un citus interesantus dabas un kultūrvēstures objektus visā Latvijā. Konkursa uzdevums bija nofotografēt līdz 100 atšķirīgu dabas un kultūrvēstures objektu, kas atrodas dažādās vietās. Par katru apmeklēto un atbilstoši nofotografētu objektu dalībnieki ieguva 1 punktu. Par konkursa uzvarētajiem tika atzīti tie dalībnieki, kuri līdz konkursa noslēgumam bija savākuši vislielāko punktu skaitu, t.i. apmeklējuši vislielāko konkursa objektu skaitu un iesūtījuši par katru no tiem fotogrāfiju, atbilstoši objekta fotografēšanas aprakstam un konkursa formālajiem kritērijiem.

 Kategorijā „Ceļo individuāli”

• dalīto 1. vietu iegūst Anda Ādamsone un Modris Bērzonis ar iegūtiem 100 punktiem.
• 2. vietu iegūst Zaiga Brača ar iegūtiem 86 punktiem.

Kategorijā „Ceļo ģimene”

• 1. vietu iegūst Medņu ģimene ar iegūtiem 98 punktiem.
• 2. vietu iegūst Jirjenu ģimene ar iegūtiem 97 punktiem.
• 3. vietu iegūst Bundzenu ģimene ar iegūtajiem 74 punktiem.

Daži no konkursa laureātiem visas vasaras garumā apceļoja visus 100 konkursa dabas un kultūrvēstures objektus.

Dabas aizsardzības pārvalde izsaka pateicību visiem konkursa dalībniekiem un arīdzan atbalstītājiem - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Latvijas Dabas fondam, SIA "Gandrs", Latvijas Dabas muzejam, Gaujas nacionālā parka fondam un muzejam „Andrupenes lauku sēta”.

 Rita Jakovļeva

Dabas aizsardzības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste

Eiropas Kultūras mantojuma dienu pasākums pie Šlīteres bākas

Dabas aizsardzības pārvalde 8. septembrī piedalījās Eiropas kultūras mantojuma dienu 2012 norisēs ar izglītojošu pasākumu Slīteres nacionālā parka Šlīteres bākā. Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu kultūras mantojumam. Pasākumu apmeklēja aptuveni 50 interesentu.

Bākas pagalma karoga mastā plīvoja Eiropas kultūras mantojuma karogs, bērni iesaistījās radošo darbnīcu aktivitātēs, bet pieaugušie vēroja videoklipus „Ieraugi jūru”, lai spētu atbildēt uz testa jautājumiem par Baltijas jūras ekoloģiju un nopelnīt vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstu grāmatu „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” vai noteicēju „Iepazīsim jūras piekrasti”, kuras pērn izdeva Dabas aizsardzības pārvalde.

 „Steķi Dundagas novadā – piestātne laivām un atmiņām” - tāda bija Dundagas novada, kurā atrodas Slīteres nacionālais parks, Mantojuma dienu tēma, bet Šlīteres bāka savukārt bija viens no šo dienu atvērtajiem objektiem, starp aptuveni 30 citiem pasākumiem un objektiem Latvijas pilētās un ciematos. Steķus Ziemeļkurzemes piekrastē būvēja ne tikai, lai laivām būtu kur piestāt, bet arī kā jūras mēslu savākšanas ietaisi. Jūras mēsli jeb muda allaž bijusi nozīmīgi zvejnieku saimniecību dārzu un lauku mēslošanai. Pasākumā pie Šlīteres bākas apmeklētāji uzzināja vairāk par augiem un dzīvniekiem, kas ir jūras mēslu sastāvā. Brūnaļģes, zaļaļģes, sārtaļģes, dažādas gliemenes, kuru dzīves vieta ir Baltijas jūra, ir augi un dzīvnieki, par kuriem zinām tik maz! Taču tie ir nozīmīga barības ķēdes sastāvdaļa, no kuras atkarīgs zivju lomu lielums zvejnieku tīklos, jūrā ziemojošo putnu ēdienkarte un arī piekrastes iedzīvotāju dārzu auglība.

 Saudzēsim mūsu vienīgo un kopīgo Baltijas jūru!

Pasākumu atbalsta LEADER līdzfinansētais projekts”"Ceļojošā dabas klase”- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums”.

Koku klase Dundagas dienas centra "Mājas" bērniem

Ar biedrības "Zaļā doma" atbalstu Dundagas dienas centra "Mājas" bērniem šajā mācību gadā notiks "Koku klases" nodarbības. Koki, par kuriem bērni uzzinās gan pašu spēkiem, gan ar pieaugušo palīdzību, aug Dundagas parkā. Tie ir: ozols, egle, dižskabārdis, liepa, vītols, pīlādzis un goba. Lai darbošanās būtu mūsdienīgāka, talkā nāks LEADER līdzfinansētais projekts”"Ceļojošā dabas klase”- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums” - rokas mikroskopi, prezentāciju demonstrēšanas aprīkojums, koku noteicēji u.c.

Steķi — piestātne laivām un atmiņām

Eiropas kultūras mantojuma dienās 8. un 9. IX šī gada tēma mūsu novadā — steķi. Steķi kā izzūdošs ainavas elements, gan kā izpētes vērts objekts, jo pat vietējie iedzīvotāji bieži vien nezina to būvniecības un lietošanas vēsturi. Steķi kā vieta tiešā un pārnestā nozīmē, kur piestāt laivām un atmiņām, aptverot ne tikai zvejniecību un zivsaimniecību, bet arī piekrastes ciemu kādreizējo saimniecisko rosību kopumā.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas ar devīzi Eiropa, kopīgs mantojums notiek 48 Vecās pasaules valstīs, lai tuvinātu cilvēkus viņu kultūras mantojumam, atverot vēsturisko pieminekļu durvis, rīkojot speciālistu vadītas ekskursijas, izstādes, koncertus. Tās ir kļuvušas par svarīgu Eiropas kultūras dzīves notikumu.

Ar kuģošanu un zvejniecību saistītas vēsturiskas materiālas liecības, ar ūdeni kā enerģijas avota izmantošanu saistītas senas iekārtas un būves, ūdeni ierobežojošas un krasta līniju nostiprinošas vērtīgas būves, mākslīgi veidotas funkcionāli vai ainaviski nozīmīgas ūdenstilpes, ūdeni šķērsojošas vēsturiskas transporta būves ir tie objekti, kam Eiropas kultūras mantojuma dienās pievērsīs īpašu uzmanību.

Apzinoties jūras un iekšējo ūdensceļu vēsturisko nozīmi Eiropas kultūrā un iedzīvotāju saskarsmē ar pārējo pasauli, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija par 2012. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu ir izvēlējusies Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojumu.

Vecie steķi — tilts starp jūru un sauszemi, starp pagātni un tagadni

Laivu malā nākšanas vieta — valgums (sedums) — bija viena vai vairākas katrā ciemā. Šī teritorija vistiešāk sasaistīja jūru ar sauszemi un visspilgtāk raksturoja agrāko zvejnieku ciemu specifiku. Mūsdienās no sedumam raksturīgās ainavas iezīmēm nav palicis nekas.

Arī paliekas no vecajiem steķiem Dundagas novada piekrastē ir saglabājušās vairs tikai dažviet. Un tieši tāpēc tās vēl varētu veicināt Ziemeļkurzemes seno lībiešu zvejniekciemu kādreizējās rosīgās saimnieciskās dzīves izpēti.

Pašus steķus varētu uzlūkot par tādu kā starpposmu starp valguma laikiem, kad steķu vēl nebija un laivas vilka krastā un iedzina jūrā ar koka bomju (kaļļu) palīdzību un turpat liedagā arī notika rosīgā zvejnieku saimnieciskā dzīve ar visu pārējo aprīkojumu, un mūsdienām, kad steķu un vispār palieku no senajām būvēm jau gandrīz vairs nav. Pagājušā gadsimta 30. gados tos būvēja jūras mēslu (muda) savākšanai, bet vēlāk, arī 50. gados — kā molus motorlaivu piestātnēm.

Varbūt vēl atrodamas fotoliecības vai interesanti stāsti par steķiem, kāda mākslinieka zīmējums vai citas dokumentālas liecības? Kad un kā tie būvēti? Kāda saimnieciskā rosība tur notikusi? Kur vēl bijuši steķi? Bieži vien tie ir kalpojuši kā mākslinieku, fotogrāfu intereses objekts, īpaši saistībā ar bijušo zvejniekciemu raksturīgo ainavu.

Dažādas liecības par steķiem lūdzam sūtīt vai atgādāt Alandai Dundagas TIC, tic@dundaga.lv, tel. 29444395, vai Aldim Kolkas pagasta pārvaldē, aldis.pinkens@dundaga.lv, tel. 29174294.

8. un 9. IX Kolkas tautas namā no iesūtītajiem darbiem paredzēts sarīkot izstādi. Iecerēts arī atbilstošs seminārs ar kultūrvēstures speciālistu līdzdalību, sasaistot to ar aizraujošo Kolkas vraku tēmu.

Alanda Pūliņa

Grāmata «Lībiešu krasta stāsti»

25. VIII plkst. 16.00 Kolkas tautas namā Baibas Šuvcānes grāmatas «Lībiešu krasta stāsti» atvēršana. 

Slīteres kukaiņu nakti apmeklē nepilns simts dabas draugu un tūkstošiem savdabīgu kukaiņu

Noslēgusies trešā Šlīteres kukaiņu nakts. Pasākuma rīkotāja, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācijas šo pasākumu šoreiz veltīja Latvijas dabas aizsardzības simtgadei. Iepriecinoši liels cilvēku skaits, aptuveni 85, silto vakaru pavadīja pie Šlīteres bākas, klausoties dabas skaņās un dabas pētnieku priekšlasījumos, vērojot kukaiņu gaismošanu un kukaiņu kolekcijas, jautājot par skudrām, vabolēm, spārēm un tauriņiem to pētniekiem.

Augusta siltās naktis ir laiks, kad kukaiņu pētnieki jeb entomologi „gaismo”, cerot, ka uz gaismu atnāks kāds kukaiņu valsts retums. Kur gan citur notikt kukaiņu gaismošanas nakts pasākumam, ja ne pie Slīteres Zilo kalnu kraujas – slavenākajā vietā Latvijā, kur no civilizācijas paslēpušās mazās, citviet jau izzudušās radības?

Pasākuma vadītājs Kristaps Vilks, entomologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektors, ar savām zināšanām un prasmi tās pasniegt klausītājiem ieguvis daudz cienītāju. Pasākuma apmeklētāju pulkā manīja pazīstamas sejas, cilvēkus, kas cenšas būt klāt visās Kristapa lasītajās lekcijās un vadītajās ekspedīcijās pa Slīteres nacionālo parku. Pasākumā  savās zināšanās dalījās arī Kristapa kolēģi  - profesors Voldemārs Spuņģis, fotogrāfs un tauriņu speciālists Uģis Piterāns, skudru pētnieks Jānis Dreimanis. Ar datortehniku, audio un video tehniku pasākumu atbalstīja biedrības „ Zaļā doma” LEADER līdzfinansētais projekts”"Ceļojošā dabas klase”- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums”.

kukaiņgaisma. Kristapa dienasgrāmata

kolka, 29.07.2012. pulkstenis rāda vienu naktī. vajadzētu aiziet izslēgt kukaiņlampu un doties gulēt. pieeju lampai klāt....hmm, izskatās, ka to tik drīz neizslēgšu šādā daudzumā uz kukaiņgaismu nekad, nekad mūžā naktstauriņi, cikādes, trīsuļodi, lapsenes, skudrulauvas, skrejvaboles, mīkstspārņi, koksngrauzīši, blaktis, zeltactiņas un vēl un vēl citādāki kukaiņi nav redzēti atlidojam. pūcītes, lācīši, ezīši... visu laiku labākā kukaiņnakts. un visu laiku lielākā slīteres pasākumu plānošanas kļūda, bet kas gan to varēja zināt, ka lielais karstums un līvu svinētgribēšana būs tieši šajā jūlija nedēļas nogalē. ir četri rītā. gribēsies ilgāk pagulēt, tādēļ jāiemēģina šķūņaugša
K.

Kukaiņu nakts Slīterē

Sestdien, 4.augustā plkst. 21:00 Dundagas novadā pie Šlīteres bākas notiks dabas aizsardzības 100 gadu jubilejai veltīts pasākums  „Kukaiņu nakts Slīterē. Simtgadīgu koku nozīme kukaiņu sugu daudzveidībā”.

Dabas izglītības pasākumā Latvijas kukaiņu pētnieki atklās dažādu kukaiņu dzīves stāstus un paradīs, kā tie izskatās bildēs un kolekcijās. Līdz ar tumsas iestāšanos notiks kukaiņu gaismošana – uz pasākumu atlidos nakts tauriņi un citi seškājaiņi. Dosimies nakts pārgājienā apciemot šī gada dabas simbolu, Gada kukaini spožo skudru Lasius fuliginosus. Baudīsim kopā brīnumus, ko sniedz Slīteres unikālā, daudzveidīgā  daba! Jāņem līdzi sega sēdēšanai zālītē, silta jaka dzestram augusta vakaram un lukturītis nakts pārgājienam.

Kukaiņu nakts pasākums Slīteres nacionālajā parkā notiek jau trešo reizi. Slīterē sastopami ļoti reti kukaiņi. Laiku pa laikam dabas pētniekiem nacionālajā parkā izdodas atklāt kādu līdz šim nezināmu kukaini vai atrast sugu, kas uzskatīta ar izzudušu. Slīteres nacionālais parks ir otra vecākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā aiz simtgadīgā Moricsalas dabas rezervāta. Parks dibināts 1923. gadā, tātad nākošgad tam apritēs 90.

rieta alnis liedagā. Kristapa dienasgrāmata

kolka, 17.06.2012. laikam vējš bij jūrā visu nedēļu apmaldījies. tagad ticis laukā un priecājās, cik uziet. kolkā joprojām zied ceriņi un kastaņi. tik vējš tagad dzenā tos krēmbaltos ziedus pa gaisu šurpu turpu. vakarā rieta laikā alnis iznācis liedagā. nezin, vai arī saulrietu skatīties vai prom no odiem pie vēja, vai vienkārši tāpat, ziņkāres dzīts. tikmēr vējš uzpūš stingrāk, un lielo ķīru bariņš kolkasraga vecās bākas drupu aizsegā paceļas spārnos virs lielākas jūrasviļņa šalts. un otrā pusē ir sāmsalas pīļu ģimene pilnā sastāvā - tētis, mamma un viena strīpa ar mazajiem... Tu atnāc līdz jūrai, it kā Viņa viena un tā pati, taču katru reizi uzdāvina Tev kautko no jauna atkal. un atkal.
K.