Naktsputnu klausīšanās ekskursija

Piektdienas vakarā, 4. aprīlī notiks naktsputnu klausīšanās ekskursija Slīteres nacionālajā parkā. To vadīs pieredzējušais dabas pētnieks Vilnis Skuja.

Ekskursijas sākums plkst. 21:00. Pulcēšanās Dundagas novada Šlīterē stāvlaukumā pie Šlīteres bākas. Ekskursijas laikā plānots pārbraukt no vienas Slīteres nacionālā parka vietas uz citu, kopumā veicot aptuveni 50 kilometrus maršrutā Šlītere – Sīkrags – Mazirbe –Cirstes –Neveja –Šlītere.

Šādās ekskursijās daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem. Bet dalībniekiem jāatcerās, ka jāspēj ļoti klusi uzvesties un uzmanīgi klausīties, jāvelk nečaukstošs apgērbs, ūdens necaurlaidīgi apavi. Tāpat līdzi jāpaņem lukturītis.

Tapušas īsfilmas par Latvijas nacionālajiem parkiem

Dabas aizsardzības pārvalde pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumam īstenojusi projektu, kura ietvaros tapušas piecas īsfilmas par Latvijas nacionālajiem parkiem un citām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Visas īsfilmas iepazīstina ar nacionālajos parkos un citviet Latvijā sastopamajām dabas vērtībām no parka apmeklētāju skatpunkta. Visas filmas ieskaņotas latviešu un angļu valodās.

Aptuveni 15 minūšu garās filmas stāsta par Ķemeru, Gaujas, Slīteres un Rāznas nacionālajos parkos sastopamajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, to raksturīgajām ainavām un tūrisma iespējām parkos. Katrā no filmām kā galvenie varoņi darbojas jauni cilvēki, kas savas ekskursijas laikā sastopas ar parkā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, vides inspektoriem, dažādu muzeju darbiniekiem, kā arī dodas apmeklēt nacionālo parku dabas izglītības centrus un populārākos dabas tūrisma objektus. Savukārt, filma par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām sniedz ieskatu Latvijas daudzveidīgajā dabā un dabas aizsardzības vēstures attīstībā.

Uzņemtās filmas ir sava veida nacionālo parku vizītkartes, kas gan ārvalstu tūristus, gan mūsu pašu cilvēkus iepazīstina ar Latvijas dabu, kultūru un iedzīvotājiem un saistošā veidā atspoguļo aizsargājamo dabas teritoriju nozīmīgumu, kā arī to sniegtos ieguvumus cilvēkam.

Filmas veidojusi kompānija „ELM Media”, kas specializējusies tieši dabas filmu uzņemšanā. ELM Media arhīvā atrodamas arīdzan citas filmas par Latvijas dabu, piemēram, filmu cikls „Pieci stāsti par dabu”, filma par Engures ezera dabas vērtībām un filma „Purvu noslēpumi”.

Filmas apskatāmas gan Dabas aizsardzības pārvaldes (http://daba.gov.lv/public/lat/aktualitates/video1/latvijas_daba/), gan Vimeo (http://vimeo.com/86676624) interneta vietnēs.

Filmas ir izmantojamas nekomerciāliem mērķiem, cilvēku izglītošanas nolūkos.

Filmas tapušas projekta „Reprezentatīvā filmu izveide par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām mūsdienīgā usb datu nesējā” ietvaros.

Vērtīgu purvu atjaunošanas darbi Slīterē

Ziema ir īstais laiks, lai veiktu darbus, kas paredzēti dabas vērtību uzturēšanai un atjaunošanai. Sevišķi rūpīgi jāplāno krūmu un koku izzāģēšana vietās, kur radītais traucējums varētu ietekmēt lielo plēsējputnu ligzdošanu. Tāpēc projektā NAT-PROGRAMME paredzētie eksperimentālie biotopu apaimniekošanas darbi tiek veikti laikā, kad tie vismazāk ietekmē dzīvotnes.

 

Projekta ietvaros 2014. gada sākumā pabeigta lielākā daļa darbu Slīteres nacionālā parka kaļķainajos zāļu purvos. No krūmiem un kokiem atbrīvoti 5,2 ha jau daļēji aizauguša zāļu purva un iepriekšējās vasaras beigās izpļauta niedrainākā purva platība. Saglabātas vecas priedes un kadiķi, veidojot mozaīkveida ainavu. Šlīteres Zilo kalnu kraujas pakājē atrodamie zāļu purviņi atbilst Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamam biotopam Kaļķaini zāļu purvi, kas ir reta, sarūkoša un tādēļ īpaši aizsargājama dzīvotne Latvijā.  

 

Kaļķaini zāļu purvi Latvijā agrāk bijuši plašāk izplatīti, taču mūsdienās tie kļuvuši ļoti reti un apdraudēti. Mainoties cilvēku dzīvesveidam, zāļu purvi tikpat kā vairs netiek izmantoti siena ieguvei, tāpēc arvien retāk tiek pielietotas tādas zāļu purviem labvēlīgas apsaimniekošanas metodes kā pļaušana un ekstensīva ganīšana. Arī meliorācija, purvu pārvēršana lauksaimniecības zemēs, kūdras ieguve, apmežošana un aizaugšana, darījusi savu, un sugām izcili bagātās, īpatnējās dzīvotnes turpina sarukt.  Aizaugšana skārusi arī Šlīteres purviņus, kas ir neatņemama šī nacionālā parka izcilās dabas bagātības daļa.

 

Kaļķainie zāļu purvi ir viena no sugām bagātākajām dzīvotnēm Latvijā. Taču īpašā sugu kopuma saglabāšanai nepieciešamas atklātas, kokiem neaizaugušas platības – purviņiem aizaugot ar mežu, mainās sugu sastāvs un daudzas sugas nepiemēroto apstākļu dēļ izzūd. Šlīteres purviņu apsaimniekošanas nepieciešamība norādīta arī nacionālā parka dabas aizsardzības plānā un uz to mudinājuši arī dabas pētnieki. Tādēļ paveiktais ir nozīmīgs ieguldījums retu, sarūkošu dzīvotņu atjaunošanā. Darbi tiks turpināti arī 2014. gadā, atkārtoti pļaujot niedres.

 

Šādus darbus veicot, būtiski uzkrāt pieredzi un to dokumentēt. Latvijā īstenoti jau vairāki nozīmīgi augsto jeb sūnu purvu atjaunošanas pasākumi, taču zāļu purvu atjaunošanas pieredze joprojām ir niecīga. Tāpēc gan Slīteres nacionālajā parkā, gan citviet projekta teritorijās jau 2013. gadā ierīkoti pastāvīgi parauglaukumi, kuros tiek novērota apsaimniekošanas darbu ietekme, kā arī vērtēti izmantotie paņēmieni un to sekmes. Tas ļaus izmantot labo pieredzi un izvairīties no kļūmīgiem ieteikumiem, izstrādājot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijas.

 

Līdzīgi darbi 2013. gada rudenī projekta NAT-PROGRAMME ietvaros īstenoti arī kaļķainajos zāļu un avoksnāju purvos Ķemeru un Gaujas nacionālajos parkos. Kopumā projekta ietvaros apsaimniekoti ap 10 ha purvu biotopu.

 

 Pirms apsaimniekošanas pasākumiem 2013. gada vasarā. – purvs aizaudzis ar zemām priedītēm.

Pēc apsaimniekošanas pasākumiem 2014. gada sākumā – pēc priedīšu un krūmu izciršanas purvs kļuvis krietni atklātāks. Saglabātas tikai vecās priedes, kadiķi un neliela daļa jaunāko priežu.

 

 Pirms apsaimniekošanas pasākumiem 2013. gada vasarā – aizaugošs zāļu purvs ar blīvu krūmu segumu..

Pēc apsaimniekošanas pasākumiem 2014. gada sākumā – tagad jau daudz skrajāks.

 

Agnese Priede,

projekta NAT-PROGRAMME purvu eksperte

Seminārs par Slīteres jaunumiem dabas izglītības jomā

Dabas aizsardzības pārvalde aicina uz semināru par jaunumiem dabas izglītības un tūrisma jomā Slīteres nacionālajā parkā. Seminārs notiks 12. decembrī plkst. 13. Semināra pirmā daļa notiks Slīterē, otrā - Mazirbes skolā. Tiks organizēts transports no Dundagas un Kolkas.
Šis gads Slīteres nacionālajā parkā ir bijis rosīgs un mums ir jaunumi, ar kuriem vēlamies iepazīstināt novada izglītības darbiniekus un tūrisma uzņēmējus, citus interesentus.

Pirmkārt - Šlīteres bākas namiņā izveidots unikāls objekts - ozola makets dabiskā lielumā. Tas ir ne tikai pārsteidzoši skaists, bet ir arī "gudrs" - tā uzdevums palīdzēt izprast vecu, dobumainu koku lielo lomu dabas daudzveidībā, jo šādu koku var salīdzināt ar daudzdzīvokļu māju - tajā ir neskaitāmas nišas dažādu augu un dzīvnieku dzīvei. Apskatīsim to un apspriedīsim, kā šo  vietu izmantot  dabas izglītībai un parka viesiem.

Otrkārt - tapusi jauna īsfilma par Slīteres nacionālo parku, kuras pirmie skatītāji būsit Jūs. Filmas pirmizrādē būs klāt arī tās veidotājs Kaspars Goba.

Lūdzu pieteikties uz semināru, zvanot pa telefonu 28385025 vai rakstot uz e-pastu andra.ratkevica@daba.gov.lv līdz 9. decembrim.

Slīteres fotoizstāde Latvijas Dabas muzejā

Līdz gada beigām Latvijas Dabas muzeja 3. stāvā apskatāma Slīteres nacionālā parka jubilejai veltīta fotoizstāde. 90 fotogrāfijas, kuras fotogrāfi amatieri fotografējuši Slīteres nacionālajā parkā, par labākajām atzinusi profesionālu dabas fotogrāfu žūrija, vērtējot fotokonkursam ieniegtos darbus.

Nākošgad fotoizstāde ceļos pa Latviju. Ja Jums ir zināma kāda sabiedriska telpa, kurā gribētu redzēt fotoizstādi "Slīterei 90!", rakstiet Andrai uz e-pasta adresi andra.ratkevica@daba.gov.lv.

Aizvadīta jubilejas konference «Slīteres daba un cilvēki cauri gadsimtam»

Gandarījums par domubiedru tikšanos – tie ir vārdi, kas pirmie nāk prātā pēc Slīteres nacionālā parka (SNP) jubilejas konferences "Slīteres daba un cilvēki cauri gadsimtam", kas notika 11. oktobrī Dundagas pilī.

 

Konferenci atklājot, Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību, kāda veidojas novadam un Dabas aizsardzības pārvaldei. Ar savu klātbūtni jubilejas konferenci pagodināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Ministrs pasniedza apbalvojumus par nozīmīgu ieguldījumu dabas aizsardzības veicināšanā Annai Seilei, Edgaram Hausmanim, Vilnim Skujam un Valerijam Vasiļjevam. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa pateicās par darbu bijušajiem SNP administrācijas un Kurzemes reģionālās administrācijas direktoriem Jurim Janovam, Elmāram Pēterhofam un Ērikai Kļaviņai, kā arī  Dacei Sāmītei, kas administrāciju vada pašlaik.

 

Aija Melluma, Anna Seile, Edgars Vimba, Baiba Šuvcāne, Jānis Priednieks, Digna Pilāte, Uvis Suško, Kristaps Vilks, Ilze Rēriha, Elmārs Pēterhofs, Vilnis Skuja un Juris Smaļinskis ir personības, kas nozares speciālistu lokā neprasa komentārus. Viņu stāstītais par Latvijas dabas aizsardzību, Slīteres nacionālā parka dabas un kultūrvēstures izpēti, aizsardzību un pieejamību sabiedrībai padarīja jubilejas konferenci par notikumu, kurš paliek atmiņā. Konferences priekšlasījumos lektori pieskārās jautājumiem, kāpēc pirms 90 gadiem dibināja Slīteres nacionālā parka pirmsākumu Šlīteres dabas pieminekli, kādi bija piekrastes zvejniekciemi un to saimniecība 20.gs. sākumā, kas veicināja teritorijas paplašināšanu un pārveidošanu par Slīteres dabas rezervātu 20. gs. vidū, kas un ko pētīja, novēroja un aizsargāja Slīteres dabā, kādi ir šo pētījumu rezultāti, kā arī, kas veicināja rezervāta pāraugšanu nacionālajā parkā.  Konferenci vadīja Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte, ne tikai piesakot runātājus, bet arī pasākuma beigās apkopojot šajā dienā paveikto un ieskicējot Slīteres nacionālā parka nākotnes perspektīvu.
Klātesošie ar gandarījumu atzina, ka ikviens lasījums bijis interesants un auditorija nekļuva miegainu, lai arī konference ilga līdz vēlai pēcpusdienai. Konferences noslēgumā skatījāmies īsfilmu „Slīteres meža stāsti”, kuru 1993. gadā klajā laidis pazīstamais režisors Aivars Freimanis (arī spēlfilmu „Puika”, „Dzīvīte”, „Ligzda” autors).
Pirms došanās mājup, konferences viesus un saimniekus iepriecināja svētku kliņģeris ar 90 svecītēm.  Lai Slīteres nacionālo parku izdodas saglabāt un turpmāk pilnveidot arī nākamos 90 gadus!

 

viena balta vizbulīte. Kristapa dienasgrāmata

Slītere, 12.10.2013.
ir tik ļoti Skaists zelta rudens rīts, kad pamostos Dundagas pilī un pieeju pie loga. laukā pilnīgs bezvējš, var redzēt, kā Migla balti un lēni kārto sevi slāņos virs zemes. rudenīgi, jo tepat līdzās ir salna un var just aukstumu, kad paliecas tai pretī pa logu. bet tur tālāk pie apvāršņa, tur ir Zilokalnu krauja visās iespējamajās rudens krāsās.

pēc brīža jau kāpju pa Cūku dambi Bebraines virzienā. šoreiz divi kolēģi patrāpījušies līdzi - mēs iesim un paskatīsimies vienu Mežu. te aug melnalkšņi un grīšļi. tur, kur vecāks nogabals, uzreiz uzrodas Telotrēma. viena pēc otras, tā šeit ir likumsakarība. spožā skudra ir atradusi sev mājvietu dobumainā melnalksnī. vispār te viss grozās tik ap Melnalkšņiem. pašās beigās pat atrodas viens varens īpatnis ar apkārtmēru 3,06m. nu tas nav nekas cits kā vēl viens jaunatrasts Dižkoks. senāk te bija meža pļaviņa, kur droši vien lībiešu zvejniekciemu iedzīvotāji brauca vasarās sienu vākt. vēl tagad var redzēt, kur bijusi pļava un kur mežs sākas, jo uz Robežas kokiem zari kā pieclatnieka ozolam uz vienu pusi stiepjas.

kas tad tas? viena balta vizbulīte starp nokritušajām melnalkšņu lapām. tāds sirsnīgs sveiciens Slīteres 90gades rudenī. Hmm, prātā nāk vakarvakarā Dundagas pilī skatītā Aivara Freimaņa filma par Slīteri. Un tās noslēgumā tur bija šādi vārdi - "Lai kas arī notiktu, mežs dzīvos. Mežs dzīvos un zaļos." Viedi vārdi, varētu tik pielikt vēl klātu, ka šeit Slīteres mežā vienmēr dzīva būs arī Pārsteiguma sajūta. balta vizbulīte par spīti rudens salnām.
K.

Slīteres daba un vēsture sešos plakātos

Informācija par Slīteres nacionālā parka vēsturi, dabas un kultūras vērtībām tagad iegūstama, apskatot parkam veltītu izstādi, kas šobrīd atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas telpās.

Izstāde sastāv no sešiem plakātiem, katrs no tiem stāsta par kādu no Slīteres nacionālo parku raksturojošām jomām: teritorijas reljefa veidošanos, dibināšanas vēsturi, augu valsti, dzīvniekiem, dabas kompleksiem un vēsturiskajiem Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem lībiešiem. Plakāti ir bagātīgi ilustrēti ar fotogrāfijām. Pēc mēneša izstāde atgriezīsies Kurzemē. Izstāde tapusi, pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumam projekta „Aizsargājamas dabas teritorijas jubilejas pasākumu cikls „Slīterei 90”” ietvaros. 

Kristapa dienasgrāmata. Biologu kukaiņprakse

Kolka, 02.08.2013.

šorīt rīta agrumā pāri mežaceļam aizrāpoja Skrejvabole. vakar pēcpusdienā man garām pašāvās Admirālis. vai tā ir Nejaušība, ka viņi te atrodas un dodas turp, kurp viņi šobrīd dodas. lai gan es piederu tiem, kuri domā, ka Dzīvē daudz ko nosaka Nejaušība, dabā tomēr ir arī ļoti daudz Likumsakarību. piemēram, kukaiņi nemēdz haotiski kaut kur skriet, lidot, lēkt. kāda daļa varbūt arī tā dara, bet parasti tomēr ir kaut kāds iemesls, kāpēc dzīvnieki ir tur, kur viņi ir. šī tad ir mūsu sarunu galvenā tēma divu nedēļu garumā Kukaiņpraksē, kas notiek reizi divos gados Kolkā.

rītarosme, brokastis, neliela ievadlekcija, praktiskie darbi, pusdienas, laboratorijas darbi, vakariņas, kādas Entomoloģiskas sporta aktivitātes (drīz tā varēs nosaukt volejbolu, jo man jau ir vesela volejbola komanda, kas sastāv faktiski tikai no Mūsu katedras studentiem), neformālas kukaiņaktivitātes – kinokukaiņi, kukaiņi erudīcijas spēlēs, mūzika un kukaiņi. tāds bija šo divu nedēļu ikdienišķais plāns. plānā tik daudz kas jāietver, jo kukaiņi ir Dzīvības daudzveidības pārliecinoši lielākā daļa. atceros, ka pirms daudziem gadiem, kad vēl iznāca žurnāls „Latvijas Daba”, tur es izlasīju rakstu, ka faktiski mēs dzīvojam nevis cilvēka veidotā pasaulē, bet Kukaiņu pasaulē. viņi taču tiešām ir pilnīgi visur un vienmēr. bez kukaiņiem ierastā kārtība sabruktu viens divi. Apputeksnētāji, visādi tauriņi, bites un kamenes. tie, kuri kaut ko Noārda, grauž un sagrauž, visādi koksngrauži, mušu lērums un smalkas ērcītes (tās gan nav kukaiņi, bet posmainas kājas tomēr ir). lielajiem visu laiku vajag kaut ko ēst, un tās Ēšanas lietas bieži tieši uz kukaiņiem balstās.

Kukaiņprakse - tie bij studentiskā stilā ieturēti vēlie rakstudarbi, praulgraužu atrašanas prieks, entomoloģiskie tīkliņi lielā skaitā Kolkas pļavās, no jauna radīti termini, katru dienu pa kādam zelta vērtam izteicienam. Pavisam deviņi studenti šoreiz gribēja saprast kukaiņlikumsakarības. tik ļoti dažādi cilvēki, bet kopā – varētu teikt, uz divām nedēļām tāda liela Ģimene.

K.

Džezs Šlīteres bākā

Akcijas "Mana jūra" pēdējais koncerts notiks 24. jūlijā plkst.18:00 Šlīteres bākā.

Aicinām uz Slīteres nacionālā parka Kukaiņu nakti

 

Jūlija pēdējā sestdienā, 27. jūlijā plkst. 21:00 Dundagas novadā pie Šlīteres bākas notiks Slīteres nacionālā parka 90 gadu jubilejai veltīts pasākums „Slīteres Kukaiņu nakts”. Unikālo, nu jau par tradīciju kļuvušo pasākumu rīko Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Entomoloģijas biedrību un biedrību "Zaļā doma".

 

Kukaiņi ir sugu skaita ziņā nozīmīgākā dzīvās dabas daļa. Savukārt Slīteres nacionālais parks ir viena no interesantākajām dabas teritorijām visā Latvijā, jo tik liela dabas daudzveidība ir vien retā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Daudzām kukaiņu sugām še ir Latvijā vienīgā mājvieta  un Šlīteres Zilo kalnu krauja, uz kuras atrodas Šlīteres bāka, ar tās platlapju mežiem ir kā radīta mazajiem nakts lidoņiem.

 

Pasākuma programmas „nagla” kā allaž būs gaismas priekšnesums jeb kukaiņu gaismošana ar seškājainiem lidojošiem, rāpojošiem, lielākiem un mazākiem „aktieriem”. Šoreiz līdzās sisinātājiem, dūcējiem un džinkstētājiem pasākuma muzikālo daļu kuplinās jaunie mūziķi „Cat from Japan” un „Vecpilsētas dziedātāji”. Reizē ar kukaiņu bilžu šovu uzklausīsim entomologu stāstus, kāpsim bākā, lai vērotu Slīteres naksnīgos mežus no tās augstumiem. Improvizēta laboratorija dos iespēju vērot kukaiņus mikroskopā. Dosimies naksnīgā pastaigā kopā ar kukaiņu dabas pētniekiem.

 

Uz tikšanos Šlīterē pie bākas! Ņemat līdzi segu, uz kuras apsēsties, lukturīti, kas tumsā ceļu rādīs un rāmu, nesteidzīgu garu!

 

Andra Ratkeviča

Dabas aizsardzības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste

Pasākumu finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds projekta „Aizsargājamas dabas teritorijas jubilejas pasākumu cikls „Slīterei 90”” ietvaros

Pasākumu atbalsta LEADER līdzfinansētais projekts""Ceļojošā dabas klase"- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums"

Dundagas mākslas skolas audzēkņu radošo darbu izstāde Šlīteres bākā

Par godu Slīteres nacionālā parka 90 gadu jubilejai Dundagas mākslas skolas audzēkņi – gan paši jaunākie, septiņgadnieki, gan „lielie” – radījuši skaistus darbus, kuri šobrīd apskatāmi Dundagas novada Šlīteres bākā. 

 

Attēloti gan tauriņi un citi seškājaiņi, gan stirna un vāvere, dažādi augi, arī pati Slīteres bāka un Kolkasrags. Apbrīnojami rūpīgi izstrādāti un skaisti ir bērnu darbiņi, kuru tapšanas laikā to autori iedziļinājušies katrā dabas objekta niansē, par kurām pirms izstādes tapšanas bērniem stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.

Liels paldies par atsaucību un iesaistīšanos Slīteres jubilejas pasākumu dažādošanā Dundagas mākslas skolas skolotājām un vadītājai Lindai Celmai, kā arī pašiem radošo darbu autoriem!

 

Andra Ratkeviča

Dabas aizsardzības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Izstāde tapusi, pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumam projekta "Aizsargājamas dabas teritorijas jubilejas pasākumu cikls "Slīterei 90"" ietvaros.

Some news from the Baltic Green Belt Information tour

Some news from the Baltic Green Belt Information tour again, today from the port of Roja in Latvia on the coast of the Gulf of Riga. Had a wonderful excursion today with schoolchildren out to the Baltic Sea to study Green Belt marine life. It tells sad stories about water pollution (many species that "should" be there are missing), but also about biodiversity. The sea bottom off Roja was full of undersea reefs with barnacles and polychaetes and the water filled with huge swarms of tiny copepods and other crustaceans. Once discovered (they're sooooo small) they are nothing less than a great attraction, especially under the microscope. Our excursions with activists, officials, university and school students as well as journalists in Liepaja and Ventspils on Latvia's west coast a few days ago yielded evenly attractive polychaetes and other marine life of sandy seabottoms - and lots of new contacts to people, organizations and local authorities. Especially Liepaja boasts an enormous military heritage besides the natural beaches and dunes north and south of the city. Liepaja's old and now largely defunct military port area is simply impressive. Slowly but surely huge concrete blocks of walls and bunkers are giving way to nature again, but even today - two decades after they ceased to function for military purposes - they tell an appaling story of their deadly iron curtain legacy. You can now walk along and climb on them as if they were rocks by the sea, but they're still an obvious and highly valuable historical monument showing more than 100 years of military heritage that culminated in iron curtain times with large closed and semi-closed zones and more or less pronounced military control of essentially the whole coastal strip of today's Baltic countries. In Lithuania we had port stops on the Curonian Spit and in Rusne village in the Nemunas delta. We did some dredging in the adjacent lagoon with officials and activists from Rusne and had talks and a small excursion through the village with our local hosts: A simply magnificent riverine landscape right next to the Russian border with one of the few watchtowers that might still be in use along the Green Belt. However, nobody knows if the border troups still use it, at least not on the Lithuanian side. Around the tower, large flocks of black terns were circling over the river, catching dragonflies and small fish.
We'll head for Kuressaare on Saaremaa Island in Estonia in about an hour, our last stop on the tour. A huge thanks to our Green Belt partners - old and new - in all places we visited so far! Without your assistance, information and hospitality, the tour wouldn't have been the success it has been.

 

Jörg Schmiedel

Slīteres ceļotāju dienas noslēgušās! Ceļošana un Slīteres nacionālā parka jubilejas gads turpinās!

Paldies visiem Slīteres ceļotāju dienu dalībniekiem, čaklajiem gidiem un darbnīcu vadītājiem! Abas dienas pagāja rosīgā, zinātkārā un nesteidzīgā noskaņā, baudot silto laiku, skaisto dabu, jūras gardumus un lībiešu kultūru. Slīteres nacionālo parku un Dundagas novadu 1. un 2.jūnijā  aktīvai atpūtai izvēlējās aptuveni 1500 mūsu draugu.

Mazliet statistikas par šīgada Slīteres ceļotāju dienām. Septiņos dabas pārgājienos un putnu vērošanā piedalījās ap 80 interesentu, četros kultūrvēstures izziņas pārgājienos – ap 170, divos veloapļos - 35, laivošanās – 17, septiņās radošajās darbnīcās darbojās ap 100 dalībnieku. Šoreiz īpaša piekrišana bija Mazirbes „Stūrīšiem” un Līvu tautas namam. Kā ierasts daudz apmeklētāju bija Šlīteres bākā, Kolkas līvu centrā, Dundagas pilī un Pāces vilnas fabrikā.

Slīteres nacionālā parka jubilejas gads joprojām turpinās, un visi ceļotāji mīļi gaidīti mūspusē! Joprojām varat ielūkoties Ceļotāju dienu programmā mājas lapā: http://sliteresdiena.wordpress.com, lai apskatītu Slīteres ceļotāju dienu 2013 bildes un izvēlētos kādu no pastāvīgajiem piedāvājumiem (bez zvaigznītes apzīmējuma), kas ir pieejami arī pārējā gada laikā. Izvēlieties, sazvanieties un brauciet ciemos!

Dažas bilžu galeriju adreses: http://aiga.tukums.eu/bildes/slitere/ , http://www.seakayak.lv/galerijas/2012-2013/nggallery/kolka0206/kolkas-baka/ , un 2012. gada bildes šeit

 Alanda Pūliņa, Andra Ratkeviča

Pasākumu finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds projekta „Aizsargājamas dabas teritorijas jubilejas pasākumu cikls „Slīterei 90”” ietvaros

Pasākumu atbalsta LEADER līdzfinansētais projekts ""Ceļojošā dabas klase"- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums"

Atbrauc uz Slīteres Ceļotāju dienām!

Latvijas dabas pērle Slīteres nacionālais parks šogad atzīmē 90. dzimšanas dienu. Apciemo jubilāru Slīteres Ceļotāju dienās 1. un 2. jūnijā!

Ceļotājdienu kodolu veido dabas un kultūrvēstures izziņas pārgājieni un darbnīcas, veloapļi un laivošanas labu speciālistu – gidu vadībā. Ir gan interesanti piedāvājumi ģimenēm ar bērniem, gan grūtāki pārgājieni drosmīgākiem dabas izzinātājiem.

 

Līdzās Slīteres nacionālā parka būtībai atbilstošiem dabas tūrisma piedāvājumiem, abas dienas būs pieejami arī citi labumi – vietējo produktu degustācijas, pirtis, padomi dārzkopībā, zirgu izjādes, loku šaušana, būs atvērti muzeji, līvu centri, vilnas fabrika un Dundagas pils.

Šogad piedāvājuma klāstā ir 15 dažādi dabas un kultūrvēstures izziņas kājnieku maršruti (3 no tiem pieejami abās dienās (AD)), 2 veidu veloapļi ar alternatīvām, 2 veidu laivošanas (AD), 1 izbrauciens ar visurgājēju auto (AD). Būs 7 dažādas radošās darbnīcas, sākot ar zvēru fotografēšanas ABC un beidzot ar loku šaušanas apmācību.

 

Gardēžu izvēlei – 6 piedāvājumi ar kūpinātām un cita veida zivīm (AD), kā arī 5 citu veidu našķu degustāciju piedāvājumi.

Darbosies 2 veidu pirtis (AD), arī SPA (AD) un veselības komplekss.

 

Būs atvērti 8 kultūrvēsturiski objekti, tai skaitā 7 AD, arī 7 novada baznīcas gaidīs ceļotājus.

23 no piedāvājumiem ir draudzīgi ģimenēm ar bērniem, no tiem 6 – īpaši šim mērķim plānoti, 9 no tiem būs pieejami AD.

Laikietilpīgie maršruti ir pavisam desmit: seši pārgājieni – ekspedīcijas: „Pa seniem meža un purvu ceļiem”, „Slīteres iedvesmojošā mežu pasaule”, „Slīteres Divupe”, „Vecā barona pēdu nospiedumi Šlīteres dabas pērlēs”, „Kas dziedāja Kolkas pusē?” un nakts pārgājiens „Pūču dziesmu klausīšanās”; divi veloapļi; „Laivās uz Kolkas bāku” (pie labvēlīgiem laikapstākļiem) un brauciens ar armijas visurgājēju.

Deviņos no piedāvājumiem jārēķinās ar ekstrēmisma elementiem, t.i., slapju vietu šķērsošana, kritalu pārvarēšana, nakts tumsa u.c.

Lielākā daļā no SCD piedāvājumiem pieejami arī pārējā gada laikā, vai vismaz aktīvajā tūrisma sezonā, taču 20 no kopskaita būs pieejami tikai šajās dienās, lielākā daļa ļoti interesantu dabas izpētes pasākumu.

 

Un vēl - šogad SCD veseli 15 jaunumi!

Mājas lapā http://sliteresdiena.wordpress.com piedāvājam arī 1 – 2 dienu programmas vadlīnijas dažādām interesēm. Tomēr jārēķinās, ka maršruti, kas ilgs 4 – 8 stundas katrs, aizņems lielāko dienas (nakts) daļu, tādēļ nāksies izvēlēties sev saistošāko. Arī ekonomiskākiem ceļotājiem būs pietiekama izvēle, jo visi dabas gidu vadīto maršrutu un darbnīcu piedāvājumi ir bezmaksas.

 

Abi 1.jūnijā piedāvātie veloapļi reizē būs arī nedēļas nogales pasākumi Kurzemes velorallija ietvaros projektā Central Baltic Cycling - „A ciskadrill pa Dundags bōgan”, piedāvājot iepazīt divus 40 – 50 km garus veloapļus – vienu ap Dundagu, otru – Kolkas pusē. Sīkāka informācija un reģistrācija arī www.kurzeme.lv.

 

Pasākumus vadīs 18 vietējie un 7 viesu gidi. Tie galvenokārt būs Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas speciālisti – valsts vides inspektori: Vilnis Skuja, Helmuts Hofmanis, Dace Sāmīte, Ina Brauna, Egils Perekrests, Valērijs Vasiļjevs, Ojārs Rērihs, Dzintars Ozols. Būs arī viesi: no DAP Pierīgas reģionālās administrācijas, ornitologi Andris Avotiņš jun. un Gaidis Grandāns, bioloģe Rūta Abaja, un protams – entomologs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Kristaps Vilks.

 

Jau tradicionāli piedalās arī Jūras laivas ar braucienu uz Kolkas bāku (pie labvēlīgiem laikapstākļiem) un loku šāvēji no Ances mežiem.

Pasākumus vadīs arī vietējie tūrisma uzņēmēji, novada patrioti un pētnieki: Dženeta Marinska, Gunta Abaja, Jānis Dambītis, Edgars un Veronika Milleri, Lienīte Iesalniece un citi – arī zivju kūpinātāji un viesu māju saimnieki.

 

Sīkāka informācija un detalizēta abu dienu programma: http://sliteresdiena.wordpress.com

 

Šīgada Ceļotāju dienu galvenie organizētāji un atbalstītāji:

- Dabas aizsardzības pārvalde

- Dundagas novada pašvaldība

- Latvijas vides aizsardzības fonds

- Kurzemes tūrisma asociācija

- Biedrība „Zaļā doma”

- SIA „Kolkasrags”

 

Alanda Pūliņa Dundagas tūrisma informācijas centrs Tel. 29444395, 63232293 tic@dundaga.lv www.dundaga.lv, www.ziemelkurzeme.lv

Andra Ratkeviča Dabas aizsardzības pārvalde Tel. 28385025 andra.ratkevica@daba.gov.lv www.daba.gov.lv

Slītere ēterā!

17. maijā plkst. 9 no rīta Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" notika saruna par Slīteres nacionālo parku un Slīteres Ceļotāju dienām, kas notiks 1. un 2. jūnijā Dundagas novadā. Klausies šeit!

Sestdien, 25. maijā plkst. 19:00 Latvijas Televīzijā LTV1 raidījumā "Vides fakti" skaties par Sliteres nacionālā parka dabas vērtībām, tā jubileju un uzzini par Slīteres Ceļotāju dienām!

Lecture on historical cultural landscape of Slītere National Park will take place during Pan-European Green Belt conference

In May the 16th in Berlin 7th Pan-European Green Belt conference will take place. Slītere National Park will be represented by Dace Sāmīte directress of Kurzeme regional administration of Nature Conservation Agency. She will tell the audience of the conference about the Livonian fisherman village historical cultural landscape in Slītere National Park and all Northern Kurzeme coast from Ventspils till Ģipka.

Livonian fisherman villages with the cultural heritage – architecture, yard layout and someplace living fisherman lifestyle in European level is a unique heritage.

European Green Belt initiative unites European countries that border with former line of Iron Curtain that during the Cold war separated Eastern Europe from Western Europe. The goal is to preserve and protect nature and culture heritage at both sides of the Belt, as the heritage there has remained less impoverish than in other places in Europe where economic activity was not restricted by military zone.

Paneiropas Zaļās jostas konferencē notiks priekšlasījums par Slīteres nacionālā parka vēsturisko kultūrainava

16. maijā Berlīnē notiks 7. Paneiropas Zaļās jostas konference. Slīteres nacionālo parku šajā dabas aizsardzības ideju nesošajā starptautiskajā konferencē pārstāvēs Dace Sāmīte, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācijas direktore. Konferences auditorijai viņa stāstīs par lībiešu zvejniekciemu vēsturisko kultūrainavu Slīteres nacionālajā parkā un visā Ziemeļkurzemes piekrastē no Ventspils līdz Ģipkai.

Lībiešu zvejniekciemi ar to kultūras mantojumu – arhitektūru, sētu plānojumu, vēl vietām saglabāto zvejnieku dzīvesveidu Eiropas līmenī ir unikāls mantojums.

Eiropas Zaļās jostas iniciatīva apvieno Eiropas valstis, kuras robežojas ar bijušo Dzelzs priekškara līniju, kas Aukstā kara laikā atdalīja Austrumeiropu no Rietumeiropas. Tās mērķis ir saglabāt un aizsargāt dabas un kultūras mantojumu abpus šai joslai, jo tajā šis mantojums saglabājies mazāk noplicināts nekā citviet Eiropā, kur saimniecisko darbību neierobežoja militāra zona.

Stārķu kamera atkal darbojas!

Stārķi arī Slīteres nacionālajā parkā ar kameru aprīkotajā ligzdā ir atgriezušies. Kamera, kas pagājušo gadu izsekoja jaunajai stārķu paaudzei no olas līdz ligzdas pamešanai ir atkal ieslēgta un varam turpināt skatīties realitātes šovu ar balto stārķi galvenajā lomā. Šogad daudzi stārķi atgriežoties ieraudzīja sniegotus klajumus un līdz pirmajai vardei nācās uzgaidīt. Par laimi šis  stārķu pāris atgriezās, kad sniegs bija nokusis un pēc neliela atelpas mirkļa ir izlēmuši turpināt dzimtu. Redzams, ka šobrīd ligzdā ir trīs olas, vērosim vai vasaras otrajā pusē no ligzdas izlidos trīs jaunie putni.

Tiešraidi atbalsta LEADER līdzfinansētais projekts""Ceļojošā dabas klase"- mobils, interaktīvs dabas izziņas nodarbību aprīkojums".

Šlīteres bāka atsāk tūrisma sezonu

Šlīteres bāka 1. maijā atsāk tūrisma sezonu. Gaidām apmeklētājus katru dienu, izņemot pirmdienas no 10:00 līdz 18:00.

Šlīteres bāku  uzcelta 1849. gadā pēc Dundagas muižas barona Ostenzakena rīkojuma par Krievijas cara piešķirtajiem 7000 rubļiem.  Tās 32 metrus augstais tornis slejas 102 metrus virs jūras līmeņa, jo atrodas uz 70 m v.j.līmeņa augstās Šlīteres Zilo kalnu kraujas. Šlīteres bāka ir vistālāk no jūras (5,3 km) esoša bāka Latvijā. No tās paveras lielisks skats uz Slīteres nacionālā parka mežiem, jūru līdz pat Sāremā salai Igaunijā. Šlīteres bāka atvērta apmeklētajiem kopš 2002. gada, kad zaudēja nozīmi kā navigācijas būve un kļuva par Slīteres nacionālā parka apskates objektu.