Sniegā

JenotsunsZvēri ir pilnībā pielāgojušies mūsu apstākļiem. Cilvēkiem šķietamās straujās gaisa temperatūras svārstības zvēriem neko neizsaka. Pārmaiņas no rudens uz ziemu zvēri uztver mierīgi, jo gan putniem spalvu tērps, gan arī zīdītājiem kažoks ir sagatavots ziemai un ir kļuvis daudz biezāks ar labi attīstītu pavilnu. Visiem zvēriem un putniem sistēma tiek pielāgota jau krietni pirms sala iestāšanās. Arī tiem dzīvniekiem, kuri ziemā guļ, būtu jābūt uzkrātam jau pietiekamam tauku slānim. Šie dzīvnieki tauku rezervi sāk krāt jau vasaras beigās, bet citi to dara visu vasaru. Dzīvniekiem ziemā sniegs ir labāks par kailsalu. Ja zeme nav sasalusi un uzkrīt sniegs, zvēri vieglāk var tikt klāt ēdienam. Mežacūkas vieglāk caur sniegu var uzrušināt zemi, lai atrastu barību, nekā tad, ja zeme ir sasalusi. Bieži vien lielie, vecie mežacūkas kuiļi, rakdami sasalušo zemi, nolauž savus ilkņus. Ziemā pavisam zema gaisa temperatūra ir bīstama tādiem sīkajiem dzīvniekiem kā pelēm, ciršļiem un strupastēm, bet šie dzīvnieki parasti pie lieliem mīnusiem ielien savās pazemes alās un nelien ārā. Arī putniņiem kļūst grūtāk, bet arī tie meklē veidu, kā sasildīties, piemēram, naktīs mazie putniņi guļ, pa vairākiem kopā saspiedušies, lai tādā veidā saglabātu siltumu. Ja zvēri ziemā var dabūt ēst, viņi ar savu kažoku var izturēt arī lielu salu. Tāpat kā biezais sniegs, arī ledus zvēriem var sagādāt raizes, jo uz tā var savainoties. Tādiem zvēriem kā lūšiem, lapsām un baltajiem zaķiem uz ziemu pēdu apakšas kļūst ļoti apmatotas, kas būtībā ir kā zābaciņi, un šis biezais apmatojums neļauj sagriezt ķepas uz asām ledus šķautnēm. [nggallery id=32]

Vilku putns – krauklis!

Inuītu tautu valodās kraukli dēvē par „vilku putnu”,  jo tas sadarbojas ar vilkiem – reaģē uz vilku gaudošanu, norāda iespējamā medījuma atrašanās vietu, savukārt vilki seko kraukļa balsij. Ziema ir izdzīvošanas laiks, kad meža iemītniekiem jāpielāgojas dziļajam sniegam, salam un īsajām dienām. Arī krauklim, lai droši pārciestu aukstās naktis jābūt paēdušam - diennaktī tam vajag vismaz 200 gramus gaļas. Taču krauklis ir liels putns, svarā ap kilogramu, tāpēc var badoties pat trīs dienas. Barību kraukļi atrod lidojot virs mežiem un rūpīgi pārbaudot katru savas teritorijas kvadrātmetru. Latvijā kraukļu pāra teritorija ir aptuveni 15km² liela. Kad kritušais dzīvnieks atrasts, jāpievērš plēsīgo zvēru uzmanība, citādi krauklim pie maltītes netikt. Krauklis nespēj pārplēst lielo pārnadžu ādu. Tāda sadarbība ir abpusēji izdevīga.

Attiecības kraukļu sabiedrībā

Attiecības kraukļu sabiedrībā ļauj izdzīvot arī fiziski vājākiem, jaunākiem putniem. Līdz pat 4-6 gadu vecumam jeb dzimumgatavībai kraukļi dzīvo nomadu dzīvi – tiem nav savas teritorijas. Jaunieši dzīvo baros, kur locekļu skaits pastāvīgi mainās. Tuvojoties dzimumgatavībai, putni veido pārus un pamet jauniešu baru, taču viņiem vēl „nepieder”  zeme, tāpēc tie meklējot barību klejo.

Liels dzīvnieks, kas kritis pieaugušu kraukļu pāra teritorijā netiek stingri aizsargāts pret sugas brāļiem, taču, ja teritorijā ir ielidojis „jaunais pāris”, notiek attiecību kārtošana. Dominējošais pāris izrāda pirmtiesības un agresivitāti. Vecie kraukļi ieņem raksturīgas, agresīvas pozas – saceļ „uzacis” un pieglauž vai uzbužina spalvu tērpu. Lielāka agresivitāte tiek vērsta pret sava dzimuma putniem, – t.i. tēviņš dzenā tēviņu, mātīte - mātīti (redzams uzfilmētajā materiālā). Filmā redzams, ka agresivitāte un satraukums „pielīp” pārējiem putniem, tāpēc ik pa brīdim tie sanāk kopā un izlādējās bļaustoties.

Uzfilmētajā materiālā redzamās žagatas kraukļi prom nedzen, jo šeit barības ir daudz. Tomēr žagatas ir uzmanīgas un cenšas netrāpīties krauklim pa nagiem.

httpv://www.youtube.com/watch?v=qY05C2xFHAI

Raven - "wolf-bird"

krauklis.jpg

Inuit call raven a „wolf-bird”, as it cooperates with wolves – react on their howling, show them location of possible pray while wolves follow raven’s voice. Winter is the time of surviving, when animals have to get used to deep snow, frost and short days. Raven too has to be satieted to survive cold nights; it needs at least 200g meat a day. However, raven is large bird weighting approximately 1 kg so it can go without food for 3 days. Ravens find food flying across forests and checking every part of their territory. In Latvia, territory of one raven couple is about 15km2. When something has been found they have to show it to other predators to get something to eat as they can’t tear large mammal skin. That kind of cooperation is beneficial for both – ravens and predators.

Relations between ravens

Relations in raven society helps survive even the weakest and youngest birds. Ravens do not have their own territory until they are 4-6 years old. Young birds live together in flocks where their number always is changing. When they are ready they form pairs and leave the flock, however, they still do not “own” land so they roam widely looking for food.

If big animal has fallen in the territory of adult raven couple they don’t fight other ravens, however, if there is new couple in their territory, old ones put them in their places. The dominant couple show off their rights and bellicosity. Old ravens raise their “eyebrows” and slick down or fluff up their feathers. Female ravens are more aggressive against other female ravens while male ravens are more aggressive against other male ravens. In this film you will see that other birds too get excited so they come together time to time and clamour a bit to calm down.

In this movie you will see that ravens do not chase magpies, because there is enough food. However, magpies are careful and tries not to get caught. httpv://www.youtube.com/watch?v=qY05C2xFHAI

Ablaichen der Meer- und Bachforellen

IMG_1700-e1290450832928.jpg

Die Bachforelle Salmo trutta fario ist eine Unterart der Meerforelle Salmo trutta trutta, was bedeutet, dass beide Arten zur selben Spezies gehören. In Lettisch  heißen Meerforellen "Taimins", während sie in deutscher und englischer Sprache "Meerforellen" genannt werden. Im Russischen bezeichnet das Wort "taimen"  allerdings völlig verschiedene Fischarten, welche nicht in Lettland vorkommen. Die Meerforelle ist ein anadromer Fische, welcher die meiste Zeit seines Lebens  im Meer verbringt und nur die ersten Jahre seines Lebens im Fluss verbringt und danach nur zum Laichen zurückkehrt. Die Bachforelle hhingegen verbringt ihr gesamtes Leben in Binnengewässern, wo sie auch keine großen Strecken zurücklegt. Genetische Analysen legen nahe, dass ihre Genpools sehr ähnlich sind.   Außerdem können sich Forellen kreuzen, was bedeutet, dass es nur zwei Unterarten einer Art sind. Hier ist ein Video der Forellen mit Erklärungen (leider nur auf lettisch) des Zoologen Vilnis Skuja httpv://www.youtube.com/watch?v=MRYO9k5uOAA

Sea trout and Brown trout spawn

IMG_1700-e1290450832928.jpg

Brown trout Salmo trutta fario is a subspecies of Sea trout Salmo trutta trutta, so it means that sea trout and brown trout belong to one species. In Latvian language Sea trout is called “Taimiņš” while in English and German it is called Sea trout thus showing that sea trout and brown trout are related. However, in Russian by word “taimeņ” is meant completely different fish species, which is not recorded in Latvia. Sea trout is an anadromous fish which spends most of its life in sea but in a river it spends first years of its life and comes back to spawn. Brown trout spends all its life in inland waters and does not do any long journeys. Genetic analysis shows that their gene pools are very similar. Besides, salmoniformes may inbreed however here we can talk only about similar forms of one species.

Lapsa rīta mijkrēslī

Jau atkal zemi klāj sniegs. Jo dienas, jo biezāka tā sega. Slīteres mežos ikkatrs ieņem savu vietu mūžīgajā barības ķēdē. Te redzam vilku noplēstu briedi, kas rudastei lapsai dzīvi padara vieglu. Lapsa barojas pie kritušā dzīvnieka rīta mijkrēslī. Aust gaisma un kamera sāk filmēt, taču lapsas mielasts jau ir tik pat kā beidzies. Fiksēti pavisam nedaudz kadru puskrēslā. Nākamie pie "kopgalda" nāks putni.httpv://www.youtube.com/watch?v=G-Veqx8qJ8Q

Fox at dawn

lap-e1268825411457.jpg

Once again snow has covered the ground. Everyone in Slitere forests take their place in everlasting food chain. Here we can see a deer killed by wolves that helps fox to survive. It feeds on this fallen animal at dawn. As the sun is raising and camera starts to film it seems that fox’s feast is over. There are only few shots in twilight. Birds will be next at the “dining table”.httpv://www.youtube.com/watch?v=G-Veqx8qJ8Q

Taimiņu un strauta foreļu nārsts

Strauta forele ir taimiņa Salmo trutta pasuga -Salmo trutta fario, tātad taimiņš un strauta forele pieder vienai zivju sugai. Vāciskais un angliskais taimiņa nosaukums ir „jūras forele", kas uzskatāmāk norāda uz taimiņa un strauta foreles radniecību. Savukārt krievu valodā „taimeņ" apzīmē pavisam citu lašveidīgo zivju sugu, kura Latvijā nav sastopama. Taimiņš (jūras forele) ir anadroma zivs, kas lielāko dzīves daļu pavada jūrā un upē tā pavada pirmos dzīves gadus un nāk uz nārstu. Strauta forele visu dzīvi pavada iekšzemes ūdeņos un neveic tālus ceļojumus. Ģenētiskā analīze liecina, ka to genomi (gēnu kopums) būtiski neatšķiras. Jāatzīmē, ka lašveidīgās zivis veido hibrīdus savā starpā, bet šeit runa ir par vienas sugas iekšienē eksistējošām formām. Taimiņu un strauta foreļu dzīves ainu Slīteres nacionālajā parkā komentē zoologs Vilnis Skuja.

httpv://www.youtube.com/watch?v=MRYO9k5uOAA

Mazbānīša dabas takas iestaigāšana

Slīteres nacionālajā parkā tapusi jauna dabas taka velobraucējiem un kājāmgājējiem. Tā ved pa šaursliežu dzelzceļa stigu no Kolkas pagasta Mazirbes līdz Sīkragam. Līdz 20.gs. 60. gadiem te brauca vilciens, kuru dēvēja par Mazbānīti. Kurzemnieku dzīvē Mazbānītim bija liela nozīme gan ekonomiski, gan sociāli. Varbūt tāpēc to mēdza saukt par Ziemeļkurzemes ekspresi.

httpv://www.youtube.com/watch?v=--5c9SdTzo4&hd=1

Beobachten wir die Natur zusammen!

IMG_1033_resize.jpg

Das Unbekannte hat uns schon immer gelockt. Der Mensch wollte schon immer bei den verborgenen Prozessen der Natur mit dabei sein. Der Wunsch hinterm Horizont zu schauen, in den Tiefen des Meers zu schauen oder im Weltall zu fliegen. Noch nicht so lange her ist die Zeit, wo die Erfüllung dieser Wünsche nur für ein paar Priviligierte vorbehalten war, weil man viele Mittel, eine besondere Vorbereitung und viel Zeit brauchte. Die Gesellschaft hat von Reiseberichten, Büchern und später von Kinofilmen über Natur erfahren, aber diese Information hatte einen verstärkten Charakter, es fehlte die Einzigartigkeit, das Gefühl der Anwesenheit, die einen Forscher übernimmt, wenn er ein Tier von einem Versteck aus beobachtet. In Kinofilmen werden gezähmte Tiere verwendet und die Interprationen von Buchlesern und Filmmachern kann öfters sehr verkehrt sein.
Am Ende haben wir dann einen falschen Eindruck von den Geschehnissen in der Natur. Früher mussten Forscher viele Stunden in unbequemen Verstecken in großen Frost, Regen und Wind sitzen um die Tiere und Vögel zu beobachten. Heute bieten die neuen Technologien die Möglichkei, die Prozesse der Natur von einem bequemen Sessel zuhause zu beobachten. Das Internet und Videokameras, die bei dem zu beobachtendem Objekt angebracht sind, machen es möglich unverfälschte Information zu sehen. In letzter Zeit ist es auch bei uns in Lettland und im Baltikum, gängig diese Methode zu benutzen, wie z.B. bei einem Nest von Schwarzstörchen in Estland oder beim nisten von Schreiadlern in Lettland.
Dank dem Projekt „Grünes Band der Ostsee“ kann man schon seit Anfang Januar eine Live Übertragung vom Blick des Slitere Leuchtturms sehen. Die zweite Videokamera wird an verschiedenen Orten aufgestellt, die vermehrt von Vögeln und Tieren besucht werden und so wird der Zuschauer einen Einblick in die Tier- und Vogelwelt von Slitere bekommen. Das wird keine Live Übertragung, wir werden die interessantesten Geschenise auswählen und der Zuschauer wird dann die Möglichkeit haben diese zusammen mit Kommentaren eines Forschers anzusehen.
Vigo Kangars, Forscher

Red Phalarope – visitor from Tundra

302_crop_150x150_puslitis.jpg

Red Phalarope Phalaropus fulicarius were seen several days at Kolka cape. It is a wading bird which has been observed only six times in Latvia. This bird species nest in Arctic regions while winter they spend in southern hemisphere. It has reached Latvia mistakenly as normally their migration path is further away from our country. Peculiar is their feeding method – while swimming they circle around in the water making swirls that bring up different invertebrates they feed on.They return to their nesting places in late May and lay four sometimes three eggs in simple small pit on the coast of a lake. What is interesting that about three weeks only male Red Phalarope brood. Even later when chicks are hatched, male is the one to lead them in big world.

In the video material it can be seen that while swimming among waves it feed on different invertebrates, only this time sea itself mixes water and seaweed. Little bird only has to pick it up.

httpv://www.youtube.com/watch?v=Rooiw56fsfE

Tundras ciemiņš - platknābja pūslītis

Vairākas dienas Kolkasragā varēja vērot platknābja pūslīti Phalaropus fulicarius - bridējputnu, kurš iepriekš Latvijā konstatēts vien sešas reizes. Šī putnu suga ligzdo ziemeļu polārajos apgabalos, bet ziemo dienvidu puslodē. Latvijā tas ir maldu viesis, jo mūsu zeme ir nomaļus no šīs sugas parastā migrācijas ceļa. Īpaša ir pūslīšu barošanās metode – peldot tie griežas uz vietas ūdenī radot virpuļus kā rezultātā ūdens virspusē tiek pacelti dažādi bezmugurkaulnieki, kurus tas ātri nolasa.Savās ligzdošanas vietās tas atgriežas maija beigās, kad kāda ezeriņa krastā, vienkāršā bedrītē mātīte iedēj četras, retāk trīs olas. Interesanti, ka nepilnas trīs nedēļas olas perē tikai tēviņš. Arī vēlāk, pēc mazuļu izšķilšanās tēviņš ir tas, kurš lielajā pasaulē ieved mazuļus.

Uzfimētajā materiālā redzams, kā pūslītis peldot starp viļņiem barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem – šajā gadījumā jūra pati jauc ūdeni un aļģes. Putniņam barība vien jāuzlasa.

httpv://www.youtube.com/watch?v=Rooiw56fsfE

“Eirobusiņš”, Mazbānītis un dzīvnieku dzīve Slīterē

Latvijas televīzijas pirmās programmas LTV1 raidījums "Eirobusiņš" augusta vidū filmēja projekta Baltijas Zaļā josta sasniegumus Slīteres nacionālajā parkā. Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ļāvis šajā aizsargājamā dabas teritorijā ieguldīt līdzekļus jaunas dabas takas izveidei. Tagad oktobrī, "Mazbānīša" dabas taku visā tās garumā no Mazirbes līdz Sīkragam var ērti veikt ne tikai kājām, bet arī braukšus uz velosipēda. Arī upes varam škērsot tajās pašās vietās, kur savulaik to darīja mazbānītis. Par šīs vietas vēsturi lasiet informācijas stendos takas malā vai brošūrā "Ziemeļkurzemes šaursliežu delzceļš".

Slīteres dzīvnieku dzīves ainas turpinām filmēt arī rudenī - skatiet gan You Tube, gan tepat - slitere.lv. Vērosim dabu kopā!

httpv://www.youtube.com/watch?v=Jhqa5mripWw

Herzlich Wilkommen auf der deutschen Seite des Slitere Nationalparks

Tauchen Sie ein in die unberührte Landschaft, geprägt von wilden Wäldern,alten Dünen und langen Stränden. Erfahren Sie auf diesen Seiten, welche Naturpfade auf Sie warten und welche ursprüngliche Natur es an den Seiten zu entdecken gibt. Diese Deutsche Präsenz ist noch in Bearbeitung, seien sie daher gnädig, wenn sie auf einigen englischen Inhalt stoßen - werden dies nach und nach auch ins Deutsche übersetzen.

Das könnte doch auch ein Grund sein, demnächst mal wieder reinzuschauen! Ihr Team von der Slitere Nationalpark Verwaltung

Ģeogrāfijas studenta Ērika studiju prakse Slīterē

Ēriks Zahtlēbers (Erik Sachtleber), ģeogrāfijas students no Ķīles universitātes, savu studiju praksi iziet Slīteres nacionālajā parkā. Ērikam ir 23 gadi, viņš ir guvis pieredzi darbā ar skolēniem dabas aizsardzības jomā, vadot ekskursijas Vatu jūras plūdmaiņu zonā - īpaši aizsargājamā dabas teritorijā Vācijas ziemeļos. Citā pasaules malā - Āfrikas valstī Ganā - Ēriks strādājis ar bērniem skolās, lai mudinātu pievērst uzmanību vides aizsardzībai, kas šajā valstī ir visai bēdīgā stāvoklī.Esot šeit, Slīterē, Ēriks palīdz dabas pētniekiem apsekot pārnadžu dabiskās barošanās vietas, kas ir viena no dzīvnieku uzskaites metodēm, piedalās Mazbānīša dabas takas ierīkošanas darbā, dara citus darbus. Ēriks labprāt stāsta par sevi, tāpēc šodien viņš viesojās pie Dundagas vidusskolas vecāko klašu jauniešiem. Vienas mācību stundas laikā Latvijas jaunieši guva ieskatu Ērika pieredzē - gan skolas gaitās, gan dienestā pēc skolas beigšanas, gan profesijas izvēlē, studējot ģeogrāfiju Ķīles universitātē. Par saviem piedzīvojumiem Slīterē viņš raksta blogu vāciski.

Āpši

Āpsis ir alu racējs. Viņi dzīvo ģimenēs un klanos, veidojot alu sistēmas vietās, kur grunts ūdens ir pietiekoši dziļi un zemē ir kāds cietu iežu slānis, kurš kalpo kā alu griesti. Slīteres nacionālajā parkā tas ir smilšakmens. Āpsim riests ir vasaras vidū, kad āpši ļoti aizrautīgi riesto. Kopošanās varot ilgt pat stundu. Pēc tam dīgļa attīstībā iestājas latentais periods - apaugļotā olšūna sāk attīstīties tikai pusgadu vēlāk, kad ir pārlaista ziema un klāt pavasaris.

httpv://www.youtube.com/watch?v=yYUlqgtJ3cE

Agri pavasarī dzimst mazuļi, kuri pirmos divus mēnešus pavada alas tumsā. Parasti jūnija pirmajā pusē tie parādās pie alas. Mazuļi lēnām sāk iepazīt apkārtni. Sākumā tie uzturas tikai dažus metrus no ieejas, kurus āpsēni atļaujas izpētīt pirmajās ekskursijās. Vecāki ļauj bērniem to darīt patstāvīgi. Sabīstoties mazuļi nekavējoties pazūd alā. Vēlāk māte sāk vadāt bērnus, sākumā vien dažu desmitu metru attālumā, tad aizvien tālāk un tālāk. Mazuļi kopē mātes uzvedību un iemācās atrast ēdmaņu – bezmugurkaulniekus, sīkos peļveidīgos grauzējus, abiniekus un rāpuļus, ogas un graudus, kā arī izvairīties no ienaidniekiem un iepazīt tuvāko apkārtni. Pienākot rudenim, mazuļi kļūst patstāvīgi. Lielākās alu sistēmās vecāki atļauj mazuļiem palikt kādā neizmantotā alu sistēmas stūrī, bet vairums jauno āpšu ziemo atsevišķi jaunā vietā. Rudens sākumā tiek tīrītas alas un sanests jauns migas materiāls, par to liecina nobiras uz āpšu takām – sūnas, papardes un sausa zāle. Iestājoties aukstam laikam, āpši aizrok guļamkameras un dodas pie miera. Dažas šauras vertikālas ejas kalpo par ventilācijas lūkām. Uzkrātais tauku slānis tiek tērēts ziemas garumā, bet pavasara pusē nereti āpša pēdas var pamanīt sniegā. Arī āpsim ir grūti tik ilgi nogulēt.

Aļņu un briežu baurs

Patlaban Slīteres nacionālajā parka riesto aļņi un staltbrieži. Riesta laikā aļņu buļļi bada kokus un krūmus, kasa zemi. Sekrēcijas dziedzeri atrodas uz kājām un galvas, tas ļauj iezīmēt teritoriju. Buļļi dažas nedēļas pirms riesta sākuma sāk kārpīt bedres un čurāt tajās, tā stimulējot briežu govju meklēšanos.

Alnis ir lielākais briedis pasaulē. Ķermeņa garums buļļiem gandrīz 3 m, augstums skaustā ap 2 m, svars - līdz pustonnai. Tiesa, mūsdienās tik lieli aļņi sastopami reti. Mātītes mazākas un vieglākas. Staltbrieži ir mazāki. Tikai aļņu un staltbriežu tēviņiem ir ‘turnīra’ ierocis - ragi. Tie iedveš bijāšanu sāncenšiem un liek tīksmi drebēt mātītēm. Katru rudeni pēc riesta aļņu bullis ragus nomet un tie sāk augt vien nākošajā pavasarī. Savukārt staltbriedis staigā ragains līdz pat martam.

httpv://www.youtube.com/watch?v=kVVSSHSODIQ

Alnis ir naskākais kokēdājs no visiem Latvijas briežiem, viņa gremošanas trakts ir gandrīz 100 l tilpumā un īpaši pielāgots celulozes bagātas kokaugu masas pārstrādāšanai. Garais aļņa purns un „snuķveidīgā” augšlūpa piemēroti zaru plūkšanai. Ziemā pieaudzis alnis diennaktī patērē 10–13 kg kokaugu barības, vasarā ap 30-40 kg lakstaugu. Staltbrieži pārtiek no koku jaunajiem dzinumiem, lapām, lakstaugiem, ķērpjiem utml. smalkākas barības. Riestojot tiek patērēts liels enerģijas daudzums un zvēri stipri novājē. Bargās ziemās nereti aiziet bojā spēcīgi buļļi, kuri pārāk daudz enerģijas veltījuši riestam un līdz ziemai nav paspējuši uzbaroties.

Badgers

apsis.jpg

Badgers are diggers. They live in families and clans making cave systems where groundwater is deep and there is some solid rock layer that can serve as a ceiling. In Slitere National Park this layer is sandstone. Badger rut is in the middle of summer when they are rutting quite passionate. Mating can last even one hour. After that latent period starts and fertilized ovum starts developing only six months later, when winter has ended and spring has begun.

httpv://www.youtube.com/watch?v=yYUlqgtJ3cE

In early spring young ones are born. They spend their first 2 months in dark caves. Usually they come out of the cave in June and stay near it. They start to explore the surroundings. At first they stay beside the entrance of the cave and sometimes explore few meters around it. Parents do not mind. When frightened, cubs run into the cave without hesitation. After some time mother starts to walk around with cubs at first some 10 meters away from the cave and then further and further. The young ones tries to copy mothers behaviour and learns how to find food – invertebrates, small rodents, amphibians and reptiles, berries and grain. They also learn how to escape enemies and explore surroundings. In autumn, cubs become independent. Sometimes, if the cave system is large enough, parents let the little ones stay in empty part of the cave system, but usually young badgers spend their first winters someplace else. Before winter badgers clean their caves and bring in new materials like moss, ferns and grass. When weather becomes colder they dig special caves to sleep in and go to sleep. Some narrow vertical tunnels serve as aperture for ventilation. They use up their fat layer during winter but sometimes in early spring you can see badger track in the snow. Even for badger it is hard to sleep all winter.

Moose and deer rut

alnis1.jpg

Right now the rut has begun for moose and red deer. During rutting-time bulls butt trees and bushes and scrape ground. Secretory glands are situated on legs and head and allow marking the territory. Bulls starts to scrape pits and urinate in them few weeks before rut itself has started to stimulate female rutting.

Moose is the biggest deer in the world. Adult male moose stands about 2 m high at the shoulder, weigh till half ton and has almost 3 m long body. Female moose is smaller and lighter. Red deer are smaller. Only males has tournament weapon – antlers. These antlers make rivals tremble in fear and females in excitement. Every autumn after mating season moose will drop its antlers. A new set of antlers will then regrow in the spring. Deer gets to walk around with its antlers until March.

httpv://www.youtube.com/watch?v=kVVSSHSODIQ

Moose eats branches more than any other deer in Latvia. Its long muzzle and “trunk-like” upper lip is suitable for branch picking. Adult moose in winter can eat 10 – 13 kg tree plants, but in summer about 30-40 kg herbs. Red deer feed on browse, leafs, herbs, lichen, etc. During mating season animals become a lot thinner because a lot of energy is used to attract females. That is why during harsh winters some of strongest males die as they have used too much energy at rut and has not managed to gain flesh.

Putni barojas pirms tālā ceļa

Tagad, rudenī dzērves lido uz ziemošanas vietām Vidusjūras piekrastē un Ziemeļāfrikā, bet jau martā tās atgriezīsies savās ligzdošanas vietās Latvijā. Slīteres nacionālajā parkā ligzdo aptuveni 10-20 dzērvju pāri.

Ligzdu dzērves būvē no niedrēm un citu augu daļām uz purva saliņas vai pie applūdušas teritorijas, veidojot ko līdzīgu apaļam uzbērumam, kura vidū iedēj divas olas. Pēc mēneša izšķiļas cāļi, kuri ir spējīgi sekot vecākiem barības meklējumos jau nākamajā dienā. Dzērves ir veģetārietes, pārtiek no dažādiem augu valsts produktiem, taču dažkārt barojas arī ar kukaiņiem, vardēm un pat pelēm.

httpv://www.youtube.com/watch?v=0QMX-rFYZDY

Birds - Putni (pirmā daļa)

Ķīvīte ir putns, kuru piemin latviešu tautas dziesmās. Tas tāpēc, ka ķīvītes viegli pamanāmas pļavās, ganībās, tīrumos. Taču šī suga ligzdo arī purvos un kūdras laukos. Slītere ir bagāta ar mežiem, lauksaimniecības zemju šeit maz, tādēļ pie mums ķīvīte ligzdo Bažu purva atklātajā daļā.

Zivju gārnis un jūras krauklis ir divas sugas, kuras ligzdo kolonijās tiešā ūdeņu tuvumā. Salīdzinoši šķidru Ligzdu no dažādiem zariem tas būvē kokos, dažviet arī lielo ezeru niedrājos – tieši uz sagāztajām niedrēm, kur iedēj 3-5 olas. Pēc nepilna mēneša šķiļas mazuļi, kuri vēl vairākas nedēļas vecāku aprūpēti pavada ligzdā. Savdabīgi tiek baroti mazuļi, proti, vecāki barību atrij un nesagremotu nodod mazuļiem. Kā jau putniem, kuriem ēdienkartē dominē zivis (ihtiofāgiem), to mēsli satur slāpekli, fosforu un kāliju, proti, mēslos esošo vielu koncentrācija ir tāda, kas pat desmitkārtīgi pārsniedz šo elementu daudzumu, kāds ir neietekmētās vietās. Dabā tas izpaužas kā izdedzis pleķis – līdzīgi kāds veidojās zem balto stārķu ligzdām.

Upes tilbīte ir Latvijā parasta ligzdotāja. Kā liecina nosaukums, tad šī suga ir saistīta ar ūdeņiem. Ligzda uz zemes netālu no kādas upītes, ezera, dīķa, kur tiek iedētas trīs olas. Aptuveni trīs nedēļas pārmaiņus perē gan mātīte, gan tēviņš. Mazuļi ligzdu pamet dažu stundu laikā pēc izšķilšanās. Upes tilbīšu ēdienkartē ietilpst dažādi kukainīši, to kāpuri, sliekas un zirnekļi. Tilbītes ir migranti, kuri ziemu pavada Āfrikā.

Mazais ērglis ir gājputns, kas ziemo Āfrikā un DA Āzijā. Latvijā tas atgriežas aprīlī un uzreiz steidz aizņemt ligzdošanas teritoriju. Ligzdu mazais ērglis būvē kāda lapu koka zaru staklē vai arī uz egles sānu zariem. Jau maijā, ar dažu dienu intervālu tiek izdētas divas olas, taču parasti izaug tikai viens cālis. Šai sugai ir raksturīgs kainisms – parādība, kad vecākais cālis nogalina jaunāko. Mazie ērgļi barojas  ar sīkajiem grauzējiem strupastēm un vardēm. Interesanti, ka cāļa pirmajās dzīves nedēļās barību uz ligzdu nes vienīgi tēviņš. Mātīte uzturas ligzdā un baro cāli ar maziem no medījuma atdalītiem gaļas gabaliņiem.

Mazais ērglis ir Latvijā samērā parasts ligzdotājs, šeit ligzdo 3000 - 5000 pāru, kas ir aptuveni 15% no pasaules populācijas! Slīteres nacionālā parka teritorijā ligzdo vien 2-4 mazo ērgļu pāri, jo šajā teritorijā ir salīdzinoši maz pļavu, kur ērglis varētu baroties.

Ieskatīties mazo ērgļu dzīvē var arī tiešraidē no ligzdas Teiču dabas rezervāta apkārtnē. Vairāk par šo projektu skatīt www.pomarina.lv

Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā sastopamajiem dienas plēsīgajiem putniem, kura spārnu atpletums sasniedz pat 2,4 metrus. Tas ligzdo pieaugušos mežos, parasti, netālu no atklātiem ūdeņiem – dīķu, ezeru vai jūras tuvumā. Ligzdu tas būvē koka galotnes daļā no salīdzinoši masīviem koku zariem. Pēdējo 10 gadu laikā jūras ērgļu skaits ir pieaudzis. Šobrīd Latvijā ligzdo apmēram 100 pāru. Šogad Slīteres nacionālā parka teritorijā pirmo reizi atrasta apdzīvota jūras ērgļa ligzda.

Pelēkā vārna Latvijas dabā parasta, bieži novērojama visu gadu. Lielākā daļa Latvijā ligzdojošo vārnu ziemo Rietumeiropā, savukārt Latvijā ziemu pārlaiž vārnas no ziemeļiem un austrumiem.

Kraukļa prāta spējas mēdz salīdzināt ar suņu un pērtiķu intelektu. Krauklis prot izmantot citus dzīvniekus, lai gūtu sev labumu. Piemēram, plēsīgie zvēri dzirdot un redzot kraukļus riņķojam un kraucam virs meža uzzina, kur ir medījums. Kraukļi šādu barības objekta norādīšanu izmanto savā labā, jo paši nespēj nomedīt stirnu, briedi vai alni. Taču kraukļi zina, ka uzrādot vilkam medījumu, pārpalikumi tiks arī kraukļu ģimenei. Līdzīgi kraukļi izmanto arī cilvēku. Ziemeļu tautu mednieki, sekojot kraukļiem ne reizi vien tikuši pie medījuma. Kraukļiem pēcāk tiek dzīvnieka iekšas. Šo kraukļa īpašību dēļ Ziemeļu tautām krauklis ir svēts dzīvnieks, kura nogalināšanu uzskata par grēku.