Slīteres Nacionālā Parka Ziņas 2012

 Avīze Slīteres Nacionālā Parka Ziņas 2012 ir gatavas. Atkal tapušas  Dabas aizsardzības pārvaldes un Dundagas novada pašvaldības kopsadarbībā, pateicoties projekta "Baltijas Zaļā josta" finansējumam. 2012. gads dabas aizsardzībai būs ļoti nozīmīgas jubilejas gads. Latvijas sabiedrība var lepoties ar 100 gadu garu dabas aizsardzības vēsturi, jo 1912. gadā tika dibināta pirmā dabas teritorija - Moricsalas rezervāts. Dabas aizsardzības simtgade ir galvenā, bet ne vienīgā  Ziņu ziņa.

Intervijas ar dabas fotogrāfiem, veiksmīgiem novada viesu māju saimniekiem, mūsējo skatījums uz aizrobežu pieredzi dabas tūrisma jomā ir tikai dažas no tēmām. Arī šoreiz 32 lapaspušu biezā avīze  būs palīgs ceļotājiem, īpaši Slīteres Ceļotāju dienu viesiem, kas notiks 2.-3. jūnijā. Ja, atbraucot uz Dundagas novadu, jūsu rokās nonāks šis izdevums, tad ātri vien tiksiet gan pie maltītes, gan naktsmājām, jo avīzes vidējais atvērums pārskatāmā veidā sniedz šo informāciju. Pēdēja lapā - Dundagas novada karte, lai vieglāk atrast Dundagas novada dabas un kultūras pērles. Lasiet Slīteres Nacionālā Parka Ziņas, vērojiet, iepazīstiet un saudzējiet Latvijas dabu!

[download id="95"]

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!

Restoration of Dāvida meadow

Day after the Proclamation Day of the Republic of Latvia on 19th November to Slītere National Park from Daugavpils University and Latvia University came help. Together with nature inspectors of Nature Conservation Agency very special helpers - researchers and nature explorers, people who are ready to work not only at the desk but also in nature, helped to clean from bushes Dāvida meadow, which is located at the foot of the Slītere Blue Hills. To provide suitable conditions for rare insect species found only in Slītere necessary is not only varied forest, but also meadows. Dāvida meadow is named after pirate Dāvids, however the value is in its nature, especially insect species, diversity. The meadow is overgrowing with bushes as the times when this was a hay meadow is long gone. Remains of a hay shed still resemble those times.

Restoration of Dāvida meadow takes place already third time. The necessity to maintain this habitat is determined in SNP managament plant.

Talka Dāvidpļavā

19.novembrī, uzreiz pēc Latvijas dzimšanas dienas uz Slīteres nacionālo parku atbrauca talcinieki no Daugavpils Universitātes un  Latvijas Universitātes. Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektoriem Dāvidpļavu, kura atrodas Slīteres Zilo kalnu kraujas pakājē, no krūmiem atbrīvoja ļoti īpaši talcinieki – dabas pētnieki, zinātnieki, - cilvēki, kuri gatavi strādāt ne tikai pie rakstāmgalda, bet arī dabā.  Lai nodrošinātu apstākļus retām, vienīgi Slīterē līdz šim atrastām kukaiņu sugām, nepieciešams gan daudzveidīgs mežs, gan pļavas. Dāvidpļava nes Slīteres teiksmainā laupītāja Dāvida vārdu, taču tās vērtība saistās ar dabas, īpaši kukaiņu sugu daudzveidību. Pļava aizaug ar krūmiem, jo sen pagājuši laiki, kad šeit pļāva sienu. Par tiem laikiem  vēl liecina siena šķūņa paliekas.

Talka Dāvidpļavā notiek jau trešo reizi. Nepieciešamību kopt šo biotopu nosaka SNP dabas aizsardzības plāns.

Livonians at Ventspils Museum

Presentation of the new book „Livonians in Northern Kurzeme” by Māra Zirnīte were held at Ventspils Museum on Tuesday, November 8. Almost half hundred people whose ancestors came from Northern Kurzeme Livonian villages came to celebrate.

Here performed the Livonian folk group „Kāndla”. Voice of Alvīne Mūrniece that is recorded in the movie "The Closed coast" from Lūžņa helped feel the atmosphere of Livonian daily life and so did the stories read in tāmnieku dialect of other book characters: Emīlija Rulle from Lielirbe, Irmgarde Matirlde Cerbaha and Elfrīda Virgīnija Žagare from Sīkrags, Kārlis Dišlers from Pitrags and Paulīne Kļaviņa from Vaide village. Each guest was offered tea, refreshments and given the new book.

The author Māra Zirnīte shared her memories about almost 30 year old past, when she and other story gatherers not without obstacles made ethnographic expeditions to the Livonian coast. A bit strange and almost comic the word ‘propuska’ or ‘permit’ sounds; it was impossible for “strangers” to enter strictly guarded border zone, which covered almost all west coast of Latvia, without it. The times when linguists started the expeditions to local Livonian villages in 1980s, was the time of cold war and iron curtain, when Europe was divided in two hostile parts.

Hundreds of valuable stories are stored at University of Latvia Institute of Philosophy and Sociology National Oral History archive. The book with six stories were published in cooperation with project Baltic Green Belt, co-financed by European Regional Development Fund. The goal of this project is to reveal nature and culture heritage that hid under former iron curtain in Lithuania, Latvia and Estonia during 20^th century, becoming the part and wealth of European level initiative “European Green Belt”.

Lībieši Ventspils muzeja vēstures otrdienā

Īsi pirms Mārtiņiem, 8. novembrī Ventspils muzeja vēstures otrdienā notika likteņstāstu pētnieces Māras Zirnītes jaunās grāmatas „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” atvēršanas svētki. Svētkus svinēt bija atnākuši turpat pussimts ventspilnieku, kuru dzimtas saknes ir Ziemeļkurzemes lībiešu zvejniekciemos.

Svētku atmosfērā lieliski iederējās lībiešu folkloras ansambļa „Kāndla” muzikālais pavadījums. Lībiešu zvejniekciemu sadzīves atmosfērā ieveda grāmatas varones Alvīnes Mūrnieces no Lūžņām balss, kas iemūžināta filmā „Aizslēgtais krasts” un arī pārējo grāmatas varoņu Emīlijas Rulles no Lielirbes, Irmgardes Matildes Cerbahas un Elfrīdas Virgīnijas Žagares no Sīkraga, Kārļa Dišlera no Pitraga un Paulīnes Kļaviņas no Vaides atmiņu fragmentu lasījumi „ventiņu mēlē” jeb tāmnieku dialektā, kas respektēts arī grāmatā. Tēja, cienasts un jaunā grāmata, kuras vāks ieturēts lībiešu karoga krāsu gammā, tika ikvienam šīs vēstures otrdienas apmeklētājam.

Mājīgajā atmosfērā autore Māra Zirnīte dalījās atmiņās par turpat 30 gadus seno pagātni, kad viņa un citas likteņstāstu krājējas ne bez grūtībām veica etnogrāfiskās ekspedīcijas pa lībiešu krastu. Svešādi un mazliet komiski mūsdienās skan  jēdziens „propuska” jeb caurlaide, bez kuras tolaik neviens „svešais” nevarēja iebraukt armijas stingri apsargātajā robežas zonā, kura sedza teju visu Latvijas rietumu piekrasti, jo 20. gadsimta astoņdesmitie, kad sākās valodnieku etnogrāfiskās ekspedīcijas pa Latvijas pamattautas lībiešu ciemiem, vēl aizvien bija aukstā kara un dzelzs priekškara laiki, kad Eiropa bija sadalīta divās naidīgās pusēs.

Simtiem vērtīgu likteņstāstu ierakstu glabājas   Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas  institūta Nacionālā mutvārdu vēstures krājumā.  Māras Zirnītes grāmata „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” ar sešiem stāstiem izdoti pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētajam projektam „Baltijas Zaļā josta”, jo šī projekta mērķis ir celt gaismā gan dabas, gan kultūras mantojumu, kas sarežģītajā 20. gadsimtā bija patvēries zem bijušā dzelzs  priekškara Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, tādā veidā kļūstot par Eiropas mēroga iniciatīvas „Eiropas Zaļā josta” sastāvdaļu un bagātību.

Kāpēc mums bučot katru vardi?

4.novembrī plkst.15:00 dabas pētnieks Vilnis Skuja atklās jauno Ventspils muzejpedagoģisko programmu Kobiņi un naģes ar lekciju par abiniekiem un rāpuļiem.

Ventspils muzejs novembrī piedāvā jaunu muzejpedagoģisko programmu ciklā Daba un vēsture, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Baltijas jūras reģiona programmas projektā „Baltijas Zaļā josta”.

Brīdī, kad rāpotāji un čāpotāji lēnām taisās uz ziemas guļu, Ventspils muzejs piedāvā ielūkoties pirmo sauszemes mugurkaulnieku rosīgajā dzīvē. Dabas pētnieks Vilnis Skuja sola iepazīstināt ar Latvijā sastopamajām trīspadsmit abinieku un septiņām rāpuļu sugām, no kurām puse ir aizsargājamas un dažas pat būs sastopamas Muzeja izglītības centrā. Saudzējamas gan ir visas vardes, krupji un čūskas, jo šiem zvēriem ir plāna āda, caur kuru viegli var iedarboties ķīmiski ietekmēta vide. Ziemeļkurzeme gan pagaidām var nebēdāt par abinieku daudzumu, jo pēc pētnieku novērotā, šeit, it īpaši Slīterē un Ances mežos, gana daudz kurkstētāju. Arī šo radībiņu portreti būs skatāmi Viļņa Skujas fotoizstādē Slīteres nacionālā parka abinieki un rāpuļi, kura tapusi projekta „Baltijas Zaļā josta” ietvaros. 

 Iespējams, pēc muzejpedagoģiskās nodarbības un lekcijas apmeklējuma kādam tikai nostiprināsies ticība varžu prinčiem vai princesēm, jo tieši abinieki ir pirmie, kuru ekstremitātēm ir pieci pirksti, turklāt ar vardēm tiešām jāapietas uzmanīgi, kā jau īstām dabas princesēm.

 Informācija tapusi sadarbībā ar www.ventasbalss.lv

"Livonians in Northern Kurzeme" book presentation in Riga

"Livonians in Northern Kurzeme" book presentation by Māra Zirnīte took place at 25th October in Riga Latvian Society House. Book includes memoirs of Northern Kurzeme fisherman villages inhabitants Emīlija Rulle, Irmgarde Matilde Cerbaha, Elfīda Virgīnija Žagare, Kārlis Dišlers, Alvīne Mūrniece and Paulīne Kļaviņa. Many of these narrators are no longer alive so could not be present. However, their relatives and friends were there to meet each other, give flowers to the author of the book and recieve the book with autograph. Other historians, specialists in literature and national library and publishing house employees from Latvia and foreign countries present were also very interested in this book.

Grāmatas „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” atvēršanas svētki Rīgā

Māras Zirnītes jaunās grāmatas „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” atvēršanas svētki notika 25.oktobrī Rīgā, Latviešu biedrības nama Kluba zālē. Grāmatas atvēršanas sasaiste laikā un telpā ar Apvienoto Pasaules latviešu zinātnieku III kongresu un Letonikas IV kongresu, kura vadmotīvs ir “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte” it kā piešķīra nelielajai dzīves stāstu grāmatai lielāku nozīmību. Uzreiz pēc sekcijas „Mutvārdu vēsture: dzīvesstāsts un pašapziņa”  zinātnieku referātiem grāmatas autore, literatūrzinātniece Māra Zirnīte aicināja Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieci Daci Sāmīti kopīgi prezentēt klātesošajiem grāmatu „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā”, kuru izdevusi Dabas aizsardzības pārvalde Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” ietvaros.

Grāmatā „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” apkopotas Ziemeļkurzemes  lībiešu zvejniekciemu iedzīvotāju Emīlijas Rulles, Irmgardes Matildes Cerbahas, Elfrīdas Virgīnijas Žagares, Kārļa Dišlera, Alvīnes Mūrnieces un Paulīnes Kļaviņas atmiņas. Daudzi no atmiņu stāstniekiem vairs nav šai saulē, tāpēc nevarēja būt klāt. Taču uz grāmatas atvēršanu bija atnākuši viņu radi un draugi, lai satiktos savā starpā, pasniegtu ziedus grāmatas autorei un saņemtu pretī grāmatu ar autogrāfu. Interesi par grāmatu izrādīja arī citi klātesošie Latvijā un ārzemēs dzīvojošie vēsturnieki, literatūrzinātnieki, Nacionālās bibliotēkas un izdevniecību darbinieki.

Grāmatai „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” būs veltīta arī Ventspils muzeja vēstures otrdiena 8.novembrī plkst. 18, Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17, Ventspilī.

[download id="93"].

Slīteres Mežašķūnītis. Kristapa dienasgrāmata

10.10.2011.

kolka. vētras tomēr nav - laikam jūrā aizkavējusies. mežā stāv sirsnīgi rudenspelēks Mežašķūnītis. slīterē tādi ik pa laikam ir atrodami, bet šis ir īpašs. dzīvs. tam ir sava dvēsele - apodziņš. izlaižas no sabrūkošās, meža paņemtās ēkas un apsēžas uz dēļa gala. skarbi norūsējušas naglas, raupji dēļi un uz to fona trausla dzīvība. apodziņš nebaidās, liekas, ka pats Mežs ar viņa acīm skatās uz cilvēku. šīgada pirmais apodziņš, turklāt ar savu stāstu. pēdējās ziemas bija par skarbu. tagad pie sliekšņa ir atkal jauna. iekūru krāsniņu. uz galda karšu kalni, gāpis, kurš šodien mežā pievīlis. vēlāk būs zinātne. bet tagad vēl kolkas jūrmala.

K.

Livonians in Northern Kurzeme

Within the Project „Baltic Green Belt” new book „Livonians in Northern Kurzeme” has been published. 

The author of this bookis Māra Zirnīte, the coordinator of the field of research as well as a research collection National Oral History* (NOH) at the Institute of Philosophy and Sociology at the University of Latvia.

The book covers six Livonian life stories. They tell us of their daily life in Lūžņa, Lielirbe, Sīkrags, Pitrags and Vaide – ancient Livonian fisherman villages by the Baltic Sea. We can read about in the WWI experienced, when they had to leave their homes on the coast and move to inland. About the Period of the First Independence of the State where little train along the narrow gauge railway carried not only goods and passengers, but also brought development, prosperity and education in ancient fisherman villages. Then Second World War started with new refugees and after war border area laws  eliminated the chance for Livonians to remain on their ancestral grounds. Young people were forced to go to Ventspils or Rīga, many emigrated to West, others were sent to Siberia.

Nevertheless, these stories are full of joy of life and work, appreciation of nature values and beauty, and human relationship twists and turns are unfolded through humour. Each narrator was speaking in tāmnieku dialect and it was reflected also in the book. Poems written by narrators are published in Livonian language.

Most ancient Livonian fisherman villages in Northern Kurzeme are now a part of some protected nature territories – Slītere National Park, Ovīši nature rezerve. Sharp winds of history have not had mercy upon people’s faith; however, they have given a shelter for nature diversity. Not only at the coastal area of Northern Kurzeme, but throughout all Europe from North till South along former territory of the Iron Curtain stretches so called „European Green Belt” – protected nature territories for conservation of rare animals and plants, as well as local nation culture and military heritage on border area of more than 20 European countries.

The book is richly illustrated with photos from narrator personal family albums, photos from ethnographic expeditions and also photos by Vilho Seteles of 1912 that are kept in Finnish Museum of Photography.

Summary in English is published  as a brochure „Livonians in Northern Kurzeme” and is available here 

[download id="92"]

*The Livonians and their memories are included in seperate National Oral History collection.

Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā

Ar projekta «Baltijas Zaļā josta» palīdzību tapusi jauna grāmata «Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā». Grāmatas autore ir Māra Zirnīte, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta krājuma un pētniecības virziena Nacionālā mutvārdu vēsture*  koordinatore.

Grāmatā „Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” publicēti sešu lībiešu dzīvesstāsti. Tie ieved lasītāju grāmatas varoņu ikdienā, kas ritējusi Lūžņās, Lielirbē, Sīkragā, Pitragā un Vaidē – senajos lībiešu zvejniekciemos pie Baltijas jūras. Varam lasīt gan par Pirmajā pasaules karā piedzīvoto, kad lībieši tika evakuēti uz iekšzemi, pametot saimniecības liktenim, par pirmās Latvijas brīvvalsts laiku ar Mazbānīti - jauno satiksmes līdzekli, kas pa šaursliežu dzelzceļu pārvadāja ne tikai preces un pasažierus, bet ienesa senajos lībiešu zvejniekciemos izglītību, attīstību, izaugsmi. Tad sekoja Otrais pasaules karš ar jaunām bēgļu gaitām un pēckara gadi ar pierobežas zonas likumiem, kas nosvītroja cerības uz lībiešu tautas pastāvēšanu viņu senču zemē. Jaunieši bija spiesti doties uz Ventspili, Rīgu, daudzi jau bija emigrējuši uz Rietumiem, citi izsūtīti uz Sibīriju.

Tomēr dzīvesstāstos nereti uzdzirkstī prieks par dzīvi, darbu, lepnums par dabas bagātību un skaistumu, ar humoru atklājas cilvēku attiecību nianses. Ikviens teicējs runājis latviešu valodas tāmnieku dialektā, kas respektēts arī grāmatā. Teicēju pašu sacerētie dzejoļi publicēti lībiešu valodā.

Lielākā daļa seno lībiešu zvejniekciemu Ziemeļkurzemē tagad ir kādas īpaši aizsargājams dabas teritorijas sastāvdaļa - Slīteres nacionālā parka, Ovīšu dabas lieguma. Skaudrie vēstures vēji nav saudzējuši cilvēku likteņus, taču devuši patvērumu dabas daudzveidībai. Ne tikai Ziemeļkurzemes piekrastē, bet arī cauri visai Eiropai no ziemeļiem uz dienvidiem pa bijušā dzelzs priekškara zonu stiepjas tā sauktā «Eiropas Zaļā josta» -  aizsargājamās dabas teritorijas retu dzīvnieku un augu sugu, vietējo tautu kultūras un militārās vēstures mantojuma saglabāšanai nodibinātas vairāk nekā divos desmitos Eiropas valstu pierobežas teritoriju.

Grāmata bagātīgi ilustrēta ar fotogrāfijām no teicēju personīgajiem ģimenes albumiem, etnogrāfisko ekspedīciju laikā fiksētajiem fotokadriem, arī Vilho Seteles 1912. gadā uzņemtajiem kadriem, kas glabājas Somijas Muzeju apvienības fotoarhīvā.

Grāmatas kopsavilkums angļu valodā izdots atsevišķā brošūrā «Livonians in Northern Kurzeme», kas pieejama arī elektroniski: [download id="92"].
 * Lībieši un lībiešu krasta iedzīvotāju atmiņas iekļautas atsevišķā Nacionālā mutvārdu vēsture krājuma kolekcijā.

Die Kamera der Weißstörche zeigt das Leben der Vögel online

In dem Territorium vom Nationalpark Slitere wurde bei dem Nest eines Weißstorches eine Webcam aufgebaut. Das Leben der Störche kann man hier beobachten. Die Live Übertragung vom Nest der Weißstörche passiert im Rahmen des Projekts „Grünes Band der Ostsee“ vom transnationalen Programm für den Ostseeraum. Das Amt für Naturschutz bietet, im Rahmen der Bildungsaktivitäten des Projekts „Grünes Band der Ostsee“ in dem Territorium vom Nationalpark Slitere, an im Internet die Natur Live zu beobachten, wie auch sich Fragmente vom Leben von Tieren anzusehen, die versteckt gedreht wurden. Die Kamera der Weißstörche ist die zweite vom Projekt mit finanzierte Übertragung im Internet. Seit Anfang des letzten Jahres läuft die erste Webcam, die auf dem Dach des Slitere Leuchtturms steht und einen weiten Blick über die Wälder und das Baltische Meer am Horizont sendet. Um die Aufmerksamkeit der Gesellschaft auf den Naturschutz zu richten publizieren wir seit dem Anfang 2010 auf dieser Seite und auf www.youtube.com versteckt gedrehte Videos in denen man das natürliche Leben der Tiere in der Wildnis beobachten kann.

Im Nationalpark Slitere nisten nur zwei Weißstorch Familien. Den in Lettland weit verbreiteten Vogel kann man hier nicht oft treffen, da der größte Teil der Fläche des Nationalparks Slitere mit Wäldern bedeckt ist. Der Weißstorch zieht offene Flächen vor. Man muss aber beachten, dass man im Nationalpark Slitere dem scheuen Verwandten des Weißstorches, dem Schwarzstorch, öfter begegnen kann, denn die fast unberührten Wälder mit natürlichen Wasserläufen und Sümpfen sind ein sehr guter Lebensraum für diesen Vogel.

Veranstaltung der Insektennacht „Blick in die Insektenwelt von Slitere!“

Die regionale Verwaltung Kurlands des Amtes für Naturschutz in Zusammenarbeit mit dem Entomologischen Verein Lettlands veranstaltet am Samstag, den sechsten August 2011 um 22 Uhr an dem Slitere Leuchtturm in der Region Dundaga die Veranstaltung der Insektennacht „Blick in die Insektenwelt von Slitere!“

Programm:

v     Ausleuchten von Insekten – die Welt in einer Sommernacht

v     Schau näher, blick in ihre Augen!

v     Die Lebensgeschichte des Maivogels, dem Insekten des Jahres

v     Der Mulmbock – eins der Symbole von den Slitere Insekten

v     Was wohnt in den Blauen Bergen?

v     Die Rolle vom Nationalpark Slitere bei dem Schutz der Vielfalt der Natur

Dies sind die Geschichten der Entomologen oder Forscher der Insekten über Insekten – Käfer, Schmetterlinge, Fliegen, Mücken, Wanzen, Bienen, Wespen und anderen – die nur in Slitere wohnen und auch über die, die wir überall auf jedem Schritt treffen können, aber so klein sind, dass sie im Alltag unbemerkt bleiben. Die Möglichkeit Insekten vergößert zu sehen. Die Möglichkeit bei dem Ausleuchten von Insekten teilzunehmen, das verschiedene Geheimnisse ihres Nachtlebens offenbart. Man muss eine Decke für das Sitzen im Rasen mitnehmen und eine Warme Jacke für die kühlen Augustnächte.

Der Entomologische Verein Lettlands ist ein freiwilliger, wissenschaftlicher Verein, der lettische und internationale Forscher und Amateure, die Insekten und andere Wirbellose erforschen und ihre Vielfalt in Lettland schützen, vereint. Der Entomologische Verein Lettlands organisiert diese Veranstaltung mit dem Ziel die Gesellschaft über die Vielfalt von Insekten zu informieren.

In der Zeit der Veranstaltung wird der Leuchtturm von Slitere offen für Besucher sein.

Die Veranstaltung wird finanziell unterstützt vom Projekt „Grünes Band der Ostsee“ vom transnationalen Programm für den Ostseeraum.

Briologu semināra laikā Latvijā atklāj četras jaunas sūnu sugas

No 31. jūlija līdz 7. augustam Slīteres nacionālajā parkā pirmo reizi notika starptautisks brioloģijas seminārs, kas veltīts sūnu sistemātikas un ekoloģijas jautājumiem, un tā laikā atklātas četras Latvijā līdz šim nezināmas sūnu sugas, informē Latvijas Universitāte (LU)."Seminārā ne vien klausījāmies lekcijas, bet arī pievērsām uzmanību ļoti sīkām sūnām, kas ir aptuveni vienu centimetru lielas. Rezultātā varam lepoties ar to, ka semināra laikā atklājām četras jaunas sūnu sugas Latvijai: Bryum tenuisetum, Bryum violaceum, Bryum klinggraeffii un Dicranella staphylina," atklāj semināra organizatore LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras jaunā pētniece Anna Mežaka. "Tā kā briologu skolu skaits pasaulē aizvien turpina samazināties, tad aizvadīto starptautisko semināru varam saukt par sūnu zinātnes meistarklasi. Latvijas briologiem tas deva iespēju gūt pieredzi no sūnaugu speciālistiem, kuri veic pētījumus visā pasaulē, turpretī britu speciālisti bija patīkami pārsteigti par atšķirīgo Latvijas dabu un par labo biotopu aizsardzību Slīteres nacionālajā parkā."

Piecu ekspedīciju laikā briologi apmainījās ar pieredzi īpaši sīku aknu un lapu sūnu un antocerotu identificēšanā. Katra semināra diena bija veltīta konkrētai tēmai un biotopam, ļaujot izpētīt jūras piekrastes biotopus, lapu koku nogāžu mežus Slīteres Zilajos kalnos un smilšakmens atsegumus, Pēterezera vigu, Moricsalu, kā arī ruderālos biotopus un grants karjerus.

"Sūnas ir vecākie sauszemes augi pasaulē un sūnu kūdra ir vērtīga gan kā kurināmais, gan derīga dārzkopībā. Turklāt sūnas darbojas kā mitruma uzturētājs augsnē, ūdens adsorbents, un ir mājvieta daudziem bezmugurkauliniekiem, aļģēm un sēnēm. Pie tam atsevišķas sūnu sugas ir labi biotopu un piesārņojuma indikatori," skaidro LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras pētniece brioloģe Ligita Liepiņa, pamatojot nepieciešamību pētīt brioloģijas jautājumus.

Seminārs pulcēja Latvijas briologus un Lielbritānijas un Īrijas vadošos sūnu speciālistus. Tāpat seminārā piedalījās Deivids G. Longs (David G. Long), kurš zināms kā pasaules vadošais speciālists aknu sūnu sistemātikā, augstu novērtējot biotopu aizsardzības sistēmu Latvijā un atšķirīgos biotopus.

Šāda veida seminārs, kas tika veltīts tikai brioloģijas jautājumiem, Latvijā notika pirmo reizi. Pārpublicēts no www.delfi.lv

Kukaiņu nakts pasākums „Ieskaties Slīteres kukaiņu pasaulē!”

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Latvijas Entomoloģijas biedrības  sestdien, 2011.gada 6.augustā plkst. 22.00 pie Dundagas novada Šlīteres bākas rīko Kukaiņu nakts pasākumu „Ieskaties Slīteres kukaiņu pasaulē!”

 Programmā:

v     Kukaiņu gaismošana – pasaule vasaras naktī

v     Ieskaties tuvāk, ieskaties viņiem acīs!

v     Gada kukaiņa – ošu pļavraibeņa dzīvesstāsts

v     Lielais dižkoksngrauzis – viens no Slīteres kukaiņu simboliem

v     Kas dzīvo Zilajos kalnos?

v     Slīteres nacionālā parka loma dabas daudzveidības saglabāšanā

 Šie ir entomologu jeb kukaiņu pētnieku stāsti par kukaiņiem – vabolēm, tauriņiem, mušām, odiem, blaktīm, bitēm, lapsenēm un citiem – tiem, kuri dzīvo tikai Slīterē, un tiem, kuri sastopami visur ik uz soļa, bet tik sīki, ka ikdienā liekas nemanāmi. Iespēja apskatīt kukaiņus lielākā palielinājumā. Iespēja piedalīties kukaiņu gaismošanā, kas atklāj visdažādākos to naktsdzīves noslēpumus. Jāņem līdzi sega sēdēšanai zālītē un silta jaka dzestrajam augusta vakaram.

Latvijas Entomoloģijas biedrība ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionālo zinātniekus un amatierus, kuri veic kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku izpēti un veicina to daudzveidības saglabāšanu Latvijā. Latvijas Entomoloģijas biedrība organizē šo pasākumu ar mērķi izglītot plašāku sabiedrību par kukaiņu daudzveidību.

Pasākuma laikā Šlīteres bāka būs atvērta apmeklētājiem.

Pasākumu finansiāli atbalsta Baltijas jūras reģiona programmas projekts "Baltijas Zaļā josta".

Tikšanās ar filmas „Slīteres nacionālais parks” veidotājiem

Lībiešu svētku priekšvakarā, piektdien, 5. augustā plkst. 18:00 Mazirbes speciālās internātpamatskolas zālē notiks Dundagas novada lībiešu zvejniekciemu iedzīvotāju un viesu tikšanās ar Vides filmu studijas producentu Valdi Ābolu un operatoru Māri Maskalānu. Sarunas tēma – topošā filma „Slīteres nacionālais parks”, - tās tapšanas gaita, interesanti filmas kadri, diskusija.

Filmu par Slīteres nacionālo parku Vides filmu studijai pasūtījusi Vācijas telekompānija  MDR, kura jau vairākus gadus veido un demonstrē filmas par Austrumeiropas nacionālajiem parkiem. Pirms trīs gadiem filmas producentes Beatrise Štoipele  un Monika Zeiferte kopā ar Vides filmu studijas vadītāju Uldi Cekulu, meklējot filmēšanas vietu Latvijā, izlēma, ka Slīteres nacionālais parks ir visinteresantākais parks Latvijā. Tāpēc Vācijas telekompānija izlēma veidot filmu par šejienes dabu un kultūru. Atnāciet un uzzināsit, kā top jaunā dabas filma par mūsu tuvāko apkārtni un mums pašiem! Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Dundagas novada domi.

The young storks learn how to fly

Hayfields, yellow cornfields and also bird voices indicates that summer is in its peak. No more Cockoo, Corncrake or the Thrush Nightingale voice can be heard. Only Common House Martins and Barn Swallows loudly try to teach their young ones how to live. White stork chicks that now are put under our watch are too no more to look after. Very soon they will fly away from their nest to try out their luck in survival. Let’s watch together how the first jump into unknown will turn out!

Live broadcast shows the life of white storks

New web camera has been installed by a white stork nest in Slītere National Park. The live broadcast can be seen here. The broadcast from the nest is made possible within a framework of The Baltic Sea Region Programme project “Baltic Green Belt”. Nature Conservancy Agency realized project “Baltic Green Belt” educational activities about nature in Slītere National Park territory. During this project they offer a chance to watch nature in live broadcast as well as filmed fragments about animal lives in the wild. Broadcast from the White Stork nest is the second live broadcast in the Internet co-financed by the project. Since last year, on the roof of the Slītere Lighthouse was installed other web camera showing vast landscape on forests and the Baltic Sea. To raise people awareness for nature conservation, since 2010 in this web page and popular site www.youtube.com we publish videos on wild animal life.
Only two White Stork families nest in Slītere National Park. This very common bird is rarely seen here as most of the Slītere National Park territory is covered with forests. White Stork is a bird that needs open landscape. However, White Stork shy cousin Black Stork can be seen more often in Slītere National Park as dense forests with natural watercourses and swamps is very suitable for this bird.

Slīteres stārķēni mācās lidot

Vasara ir pilnbriedā. Par to liecina ne tikai nopļautās pļavas un dzeltenie labības lauki, bet arī putnu balsis. Vairs nekūko dzeguze, negriež grieze, nepogo lakstīgala. Vien čurkstes un bezdelīgas skaļi kārto jaunuļu ierindas uz vadiem. Slīteres baltie stārķēni savā ligzdā, kas nu izlikta apskatei visai pasaulei, arī vairs nav ne sildāmi, ne pieskatāmi. Pavisam drīz tie izlidos no ligzdas, lai paši izmēģinātu laimi medībās. Vērosim kopā, kā notiks pirmais lēciens nezināmajā!

Balto stārķu kamera tiešsaistē rāda putnu dzīvi

 Slīteres nacionālā parka teritorijā uzstādīta tīkla kamera pie baltā stārķa ligzdas. Stārķu dzīvi tiešsaistē var vērot šeit. Tiešraide no baltā stārķa ligzdas notiek Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” ietvaros. Dabas aizsardzības pārvalde realizējot projekta „Baltijas Zaļā josta” dabas izglītības aktivitātes Slīteres nacionālā parka teritorijā,  piedāvā internetā vērot dabu tiešsaistē, kā arī slēpti filmētu dzīvnieku dzīves fragmentus. Balto stārķu kamera ir otrā šī projekta līdzfinansētā tiešraide internetā. Kopš pērnā gada sākuma darbojas pirmā tīkla kamera, kas uzstādīta uz Šlīteres bākas jumta, rādot plašu ainu uz mežiem un Baltijas jūru pie apvāršņa. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas aizsardzībai, kopš 2010. gada sākuma šajā vietnē, kā arī populārajā vietnē www.youtube.com publicējam video klipus, kuros redzamas slēpti filmētas, dabiskas dzīvnieku dzīves ainas savvaļā.

 Slīteres nacionālajā parkā ligzdo tikai divas balto stārķu ģimenes. Latvijā visai izplatītais putns šeit nav bieži sastopams, jo lielākā daļa Slīteres nacionālā parka ir klāta mežiem. Baltais stārķis ir atklātu ainavu putns. Jāpiezīmē, ka Slīteres nacionālajā parkā biežāk sastopams baltā stārķa radinieks biklais melnais stārķis, jo Slīteres nacionālā parka mazskartie meži ar dabiskām ūdenstecēm un purviem ir ļoti piemērota dzīvotne šim putnam.