Roe deer in winter

Roe deer is the smallest deer in Latvia. In winter roes feed on small branches, tree and fern buds and sometimes they manage to find browse of caulescent plants. If they can’t find anything else, they eat also last year’s grass and hay. Snow is a great obstacle for roes in finding food. Even 30-40 cm thick snow is a nuisance as they have to scratch the snow off to get to the food. Imagine how you would feel, if you had to clear snow with haft of the spade instead of spade itself. Roes have very thin legs that are not suitable for such work, so it spends too much energy. To spend winter successfully it is very important that the snow cover doesn’t stay too long. Crust is extremely dangerous as roes cut up their legs.
This winter was quite good for the roes as the snow was frozen and very strong so animals were able to walk across it. As everything is covered with ice they can easily access osiers growing by ponds and other water body. If they have the possibility, they are eager to visit graveyards, where they can find different coniferous trees and cut flowers. People usually are not very happy about that.
Orchards are another place where roes can find something to eat. Instead of eating bark they mostly choose browse and buds of fruit trees and berry bushes. Sometimes people leave hay, carrots and beets for animals to eat. But before you left something for them in your garden, you have to understand that roes tend to look for food close to settlements not only in winter but in summer too. Roes are risking their life by coming to villages as they can get in a car accident, they have to watch out from dogs and sometimes poachers.

httpv://www.youtube.com/watch?v=C444UIlxZN8
httpv://www.youtube.com/watch?v=jVUEAetZgv4&feature=related

Stirnas ziemā

Stirna ir mazākais Latvijas briedis un barība, ko tā ēd ir smalkāka nekā staltbriedim un alnim. Ziemā tās barojas ar mellenājiem, viršiem, sīkiem zariņiem, koku un paparžu pumpuriem, reizēm tām izdodas zem sniega atrast jaunos lakstaugu dzinumus. Lielā badā netiek smādēta kūla un siens. Sniegs liedz stirnām iespēju brīvi pārvietoties barības meklējumos. Jau 30 – 40 cm bieza sniega sega ir milzu apgrūtinājums. Lai piekļūtu barībai, kuru sedz sniega sega, stirnām nākas nokasīt sniegu. Iedomājaties, kā jūs justos, ja jums nāktos rakt sniegu nevis ar pašu lāpstu, bet ar lāpstas kātu. Stirnu tievās kājas šim darbam nav piemērotas, tāpēc dzīvnieks spiests nelietderīgi patērēt daudz enerģijas. Sekmīgai pārziemošanai svarīgi, lai sniega sega neturētos ilgi, jo īsāks sniega periods, jo labāk. Ļoti bīstama ir sērsna, kurā stirnas nopietni savaino kājas. Šī ziema, ar sasalušo, cieto sniegu, ļauj stirnām brīvi pārvietoties pa sniega virsu, tāpēc nav stirnām īpaši nelabvēlīga. Cietais sniegs un ledus, ļauj stirnām piekļūt pār dīķi vai vigu nolīkušiem koku zariem, kuriem citos gada laikos klāt netiek. Tagad tās brīvi staigā un barojas ar pārmitrās vietās augošiem kārkliem, kuri citkārt paliek stirnu neizmantoti. Stirnas labprāt apmeklē kapus, kuros barojas ar mūžzaļajiem skujeņiem un grieztajiem ziediem, tā sagādājot nepatīkamus mirkļus kapu kopējiem. Arī augļu dārzus stirnas apmeklē labprāt, kur barojas ar augļu koku un ogulāju jaunajiem dzinumiem un pumpuriem. Koku mizu stirnas negrauž. Cilvēki ziemā mēdz stirnas piebarot izliekot siena klēpjus, burkānus, bietes. Jāatceras, ka stirnas, pieradušas baroties tiešā apdzīvotu vietu tuvumā, tepat barību meklēs arī tad, kad ziema būs pagājusi, tāpēc pirms ierīkojam stirnu barotavu savā pagalmā, padomāsim vai to vēlamies. Piesaiste apdzīvotām vietām apdraud arī pašas stirnas- tās var iekļūt transporta negadījumā, stirnas apdraud suņi un reizēm arī malumednieki.httpv://www.youtube.com/watch?v=C444UIlxZN8 httpv://www.youtube.com/watch?v=jVUEAetZgv4&feature=related

Deer in orchard

Harsh winter for red deer is quite a challenge as our climate is not very suitable for them especially because of snow covered winters. Now, when the snow has frozen, deer can easily walk over it and escape wolves or dog attack. Red deer food in summer mainly is different caulescent plants while in winter they feed on small bushes, tree browse and bark. If the snow is thin, they can scratch it off to feed on lichens, but if it is thick and frozen they usually can’t get through it. Sallow, buckthorn, aspen tree, birch, juniper, pine and fir …. Branches, needles and bark –used are everything. Red deer is a ruminant animal and as one it has complicated digestive system with four-chamber stomach that helps digest cellulose found in very fibrous forage. They eat mostly browse that is full of proteins and sugars, however, in comparison with summer this food helps only to survive. Cultivated plants are especially nourishing, as they are softer and succulent than wild trees, so deer come to garden if it is possible. Maybe one of the reasons is their anatomical feature – they lack upper incisors, instead having a tough pad at the front of their upper jaw. With the toothless upper jaw they press the branch against toothed lower jaw and pull it off.

This deer knows that it is very dangerous for him to be in the garden, so it stops eating time to time to listen. Stags have antlers that make reaching the highest branches of the tree complicated, as they tend to stuck, however, hinds and their fawns don’t have this problem. Soon stags will shed their antlers. Old stags shed their antlers in mid March, while young ones only in May.

httpv://www.youtube.com/watch?v=voRC3v0AYtw

Flying submarine - Dipper

Winter is the time when by swift rivers full of rapids you may see one of the most unique bird in Latvia – Dipper. Usually Dippers spend only winter in our country, but sometimes they also nest here. They cross Latvia’s territory during their migration from Scandinavia to south that starts at the end of the October. Every year approximately 400 Dippers spend the winter in Latvia.
One of the most interesting things about them is how they find food under water. Feathers of this bird are thick and greasy so the cold water does not reach its body. Flap which covers the nostrils and a clear membrane which can cover the eye allows this bird search for food underwater. To stay underwater, the bird opens its wings and thus it is pushed to the bottom by the water current. When it turns downstream it immediately pops out of the water. Short and strong toes help them effectively grasp rocks on a stream bottom to find food. Mostly they feed on different water invertebrates such as larvae of cadisflies, mayflies and alderflies. Dippers will stay in Latvia until the end of March when they have to go back to Scandinavian mountain river banks to nest.

httpv://www.youtube.com/watch?v=pXyiDgedQ6c

Lidojošā zemūdene – ūdensstrazds!

Ziema ir laiks, kad pie straujām, krāčainām upītēm var sastapt vienu no unikālākajiem Latvijas putniem – ūdensstrazdu. Pie mums ūdensstrazdi ir ziemotāji, taču retu reizi arī ligzdo. Jau oktobra beigās no Skandināvijas tie sāk savu migrāciju uz dienvidiem, šķērsojot arī Latviju. Tiek uzskatīts, ka Latvijā ziemo aptuveni 400 ūdensstrazdu. Interesantākais ir to māka zem ūdens iegūt barību.Putna spalvas ir klātas ar tauku slāni, kas neļauj ledainajam ūdenim piekļūt ķermenim, savukārt putna nāsis un ausis tiek noslēgtas ar ādas plēksnītēm, ko līdzīgu vārstuļiem. Lai iegūtu barību, ūdensstrazds nirst pret upes straumi, ieplēš spārnus un tajā brīdī tiek piespiests pie upes dibena. Brīdī, kad putns pagriežas straumes virzienā, tas kā šampānieša korķis tiek izspļauts ūdens virspusē. Īsie, strupie kāju pirksti ir izcili piemēroti upes grunts uzrušināšanai un barības meklēšanai. Ēdienkarte sastāv no dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem – maksteņu, viendienīšu un dūneņu kāpuriem. Latvijā ūdensstrazdi būs sastopami līdz pat marta beigām, kad tie sāks savu ceļojumu atpakaļ uz ligzdošanas vietām Skandināvijas kalnu upju krastos.

httpv://www.youtube.com/watch?v=pXyiDgedQ6c

Tawny Owl - bird of the year

Tawny Owl Strix aluco is the bird of the year 2011 in Latvia. It is the most common owl in Latvia. Although, there is word ‘forest’ in Latvian in its name, you may see it more often in parks, avenues or graveyards, as there are more great trees with appropriate holes for this bird. This is the 16th year when bird of the year is determined in Latvia. Usually rare and specially protected bird species owns this title, however, this year one of the most common nocturnal birds in Latvia was chosen to draw attention to its lifestyle and thus help it return to its home - forest as United Nations General Assembly declared 2011 as the International Year of Forests. Campaign organizer Latvian Ornithological Society (BirdLife Partner) in cooperation with Nature Conservation Agency invite everybody to make and place artificial tree holes – bird-houses.

Harsh and snowy winters make it very hard for owls to find food as the thick snow with crust keeps mouse-like rodents safe from their claws. Winter like that was in year 2009/2010 when weak or already dead owls were find in many towns or forests in Latvia.

If you find seemingly fearless owl, at this time of the year, carefully, trying to avoid their sharp claws, put this animal in a fir-tree where it cannot be caught by dogs or cats and it can’t be seen by crows – they don’t like nocturnal birds.

However, if you find owl chicks in summer, you must not take them with you trying to “save” them. You have to remember that young owls leave their nest (tree hole) before they have learned how to fly, so the best that you can do is put this frustrated young bird on some bigger branch. Parents are somewhere near, watching you.

European Pine Marten

Corpse of dead animal is very important for many birds and animals to survive, so for a while they don’t have to worry were to get anything to eat. Here it is not strange that predators feed on carrion. In deep forest animals dare to approach carrion in daylight, but if the corpse is exposed animals come to eat only at night. European Pine Marten Martes martes is one of the most common predator that can be seen in forests of Slitere National Park and Latvia. This almost half meter long animal weighting 0.8-2.2 kg has brow coat. In winter its thick undercoat makes coat look greyish. Throat patch colour varies from light yellow to bright orange. This small animal has very long fingers with sharp nails that help climb trees and walk across snow without going down. Males mostly remain on ground because they are heavier than females that are lighter and can easily jump from tree to tree.

European Pine Marten has very wide food range. In summer they usually feed on different insects, amphibians, small insectivores, mouse-like rodents, birds, berries and fruits. When there is a bad year for mouse-like rodents pine marten mostly feed on squirrels and birds. It really likes honey that pine marten seeks not only in bumblebee nest but also in bee-gardens. In winter mostly it live by carrion. Pine marten can eat about 100g meat at once. It has to eat as much as 1/5 of its own weight a day to survive, so it has to run around quite much to make that happen.

Hunting area in winters is larger than 10km2, so if pine marten has had bad luck in hunt it has to run even 30km to have something to eat, so carrion is very important. When tummy is full pine marten goes to its lair to sleep. Lair usually is made under tree roots, tree stumps in hollows or squirrel nests. However, if the weather is nice enough it can sleep in bigger bird nests, but when it is very cold it make a nest under snow. If there are many pine martens in the same territory they go hunting each by itself. To stay out of any conflicts, they leave scent marks. To mark their territory martens leave faeces, urine, rub their anal sacs against branches, ground or snow. When little animal is eating it shouldn’t lose alertness so time to time it stands up to look around.

European Pine Marten is a rare animal in Western Europe while in Latvia it is common. Harsh winters when there are many fallen animals is celebration for this small animal.

httpv://www.youtube.com/watch?v=XiCIkl2J5cM

Meža cūkas

Ziema meža cūku dzīvē ir nopietns pārbaudījums. Sniega segai sasniedzot 30-40 cm biezumu būtiski tiek apgrūtināta meža cūku spēja pārvietoties un iegūt barību. Šādos apstākļos meža cūkas cenšas mazāk staigāt un to guļvietas iekārtotas tiešā barošanās vietu tuvumā. Īpašs pielāgojums ir taku iemīšana. Sniegs staigājot tiek pieblīvēts un atvieglo meža cūku pārvietošanos starp atpūtas un ēšanas vietām. Šoziem augsne zem sniega nav sasalusi un tas ir ļoti svarīgi tāpēc, ka lai paēstu, meža cūkām nepārtraukti jāpārrok augsne. Rokot stipri sasalušu zemi meža cūkas var nolauzt ilkņus. Arī nesasalušu augsni mežā rakt nav viegli. Nepārtraukti nākas pārraut sīkākas vai pārkost resnākas koku saknes, lai tiktu pie kārotā.
Meža cūku tēviņi – kuiļi, dzīvo atsevišķi un ziemā meža cūku barus galvenokārt veido cūku mātītes. Barā mēdz būt vairākas sivēnmātes ar savām atvasēm, to meitas no iepriekšējiem metieniem un ālavas-bezbērnu cūkas. Pieaugušās cūkas, meklējot barību, uzrok lielus laukumus, kuros pēcāk rakājas sivēni. Sivēni bez pieaugušo palīdzības nespētu izrakties cauri sniegam, tiem būtu jāpatērē pārāk daudz enerģijas un tie aizietu bojā.
Meža augsnē ir daudz ēdamu lietu – augu saknes un sakneņi, kukaiņu kūniņas un kāpuri, sliekas. Netiek smādēti ciršļi un peļveidīgie grauzēji. Ziemā, kad augsne nav sasalusi, sliekas uzturas tuvu zemes virspusei un ir ļoti vērtīga barība. Paralizējot sliekas ar kodienu, kurmji pazemē veido slieku krājumus. Meža cūkai atrast šādu krātuvi ir liels laimests, bet ja uz zoba trāpīsies arī pats krājējs, laime būs divtik liela. Ziemā tiek ēsti arī krituši zvēri. Pieaugušas cūkas populācijai ir nozīmīgākas, tāpēc tās vispirms ēd pašas. Uzbāzīgs sivēns neceremoniāli tiek padzīts. Sivēni to zina un cenšas barību iegūt nostāk - perifērijā. Arī tāpēc plēsējiem vieglāk noķert populācijai mazāk vērtīgo sivēnu nevis nozīmīgo pieaugušo.
Ziemā meža cūkas ‘klāj’ gultu- veido siltu migu. Īpaši mīkstas ir sivēnmāšu migas. Migu veidošanā tiek izmantots pieejamais materiāls- egļu zariņi, mazas eglītes, virši, mellenāji, niedres, sausa zāle. Siltinātās migas ļauj sivēniem lieki netērēt enerģiju ‘apkurei’.
httpv://www.youtube.com/watch?v=VbjmZFv3mxY

Wild boar

Winter is quite a challenge for Wild boar Sus scrofa. When snow layer reaches 30-40 cm the ability to walk and find food lowers. This is why wild boars try not to walk around very much and sleep close to their feeding ground. They beat a path to ease walking between feeding ground and their sleeping place. Wild boars have to dig up ground to have something to eat so it is very important that ground is not frozen like it is this winter. If they try to dig up very frozen ground there are possibility that they will break their tusks. Even unfrozen ground is not easy to dig as they have to tear or bite some bigger roots to get to the food.
Wild boar males are solitary outside breeding season while females live in groups. In one group or sounder there can be several sows with their offsprings, their daughters and infertile pigs. Adult boars dig up some area where piglets can search for food afterwards. If piglets would have to dig through the snow themselves they would waste too much energy and die.
Forest soil contains vast range of edible things: roots, rhizomes, larva and earthworms; also they eat shrews and mouse-like rodents. If ground is not frozen, earthworms, which are very nourishing food, live near surface. Moles make earthworm reserves. When Wild boar finds these reserves it is like winning a lottery, and if the collector itself gets in its way it is a true windfall. Wild boars sometimes feed on carrion. Adult boars are more important for population so they eat first. Piglets are sent off, if they are too intrusive. Piglets know that, so they try to get something to eat few meters away from adults. This means that it is easier for predators to catch these less important piglets than relevant adults.
Wild boars prepare very warm lairs in winter. Especially soft lairs are for sows. They use fir branches, small firs, heathers, bilberry bush, reed and dry grass to build it. These warm lairs help piglets stay warm and not waste their energy.

httpv://www.youtube.com/watch?v=VbjmZFv3mxY

Klajā laistas jaunās „Slīteres nacionālā parka Ziņas”

Lūk, jaunās „Slīteres nacionālā parka Ziņas”, šoreiz – ceļvedis ceļotājiem Dundagas novada dabā un kultūrā. Avīze apjomīgāka nekā ierasts – 16 lapaspuses. Izdevumā netrūkst lasāmu rakstu,  glītu fotogrāfiju, vidējā atvērumā - konspektīvs  Dundagas novada apceļošanas maršrutu un 2011. gada pasākumu apkopojums, uz pēdējā vāka - Dundagas novada karte. Avīze tapusi ar Baltijas jūra reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” finansiālu atbalstu, sadarbojoties Dabas aizsardzības pārvaldei, Latvijas lauku tūrisma  asociācijai „Lauku ceļotājs” un Dundagas novada domes tūrisma informācijas centram. Avīzes pirmā puse veltīta Slīteres nacionālā parka dabas mantojumam. Latvijas putnu „guru” Māris Strazds dalās pārdomās par Slīteres nacionālā parka unikalitāti, kuras novērtēšana prasa trenētu aci, lai atšķirtu „akmentiņu no dimanta”. Dabas aizsardzības speciāliste, zooloģe Ina Brauna stāsta par nacionālā parka piedāvājumu dabas izziņas jomā. Tur pat arī noderīgi padomi, dodoties dabā, kā arī Vācijas  dabas žurnālistes un ģeogrāfijas profesora augstais vērtējums Slīteres nacionālajam parkam. Tas pamudinājis žurnālisti izvēlēties šo teritoriju populārzinātniskas filmas uzņemšanai, bet Ķīles universitātes profesoru – šeit realizēt Baltijas jūras reģiona projektu „Baltijas Zaļā josta”. Avīzē lasāmi botāniķes Ilzes Rērihas, zoologa Viļņa Skujas, ornitologa Helmuta Hofmaņa un entomologa Kristapa Vilka stāsti  par dzīvnieku un augu dzīvi.

Tālāk – par novada kultūras mantojumu gan piekrastes zvejniekciemos, gan tā centrā – Dundagā. Šoreiz lasām par tradicionālajiem, lībiešu ciemos vēl joprojām atrodamajiem žogiem, dažādi veidotiem, savādi nosauktiem – sklandu, riķu, zedeņu. Kolkā Līvu centrā Kūolka saimnieko Mārīte Zandberga. Tur savākti 19. un 20. gadsimta lībiešu saimniecību sadzīves priekšmeti un darbarīki. Šī muzeja un Hausmaņu ģimenes muzeja krājumi „Purvziedos” Vaidē kopā ar saimnieku personību savdabību ļauj sajust novada saknes. Lībiešu savienības jaunais priekšstāvis Dāvis Stalts un novadpētniece Baiba Šuvcāne pauž katrs savu redzējumu par savas tautas nākotni. Pa Dundagu no senlaikiem līdz mūsdienām izvadā Alanda Pūliņa un Baiba Dūda.

Ziņu „odziņa”  - Latvijas sabiedrībā atpazīstamu, cienījamu cilvēku teiktais par labo un skaisto, pavadot vasaras novadā starp Dižjūru un Mazjūru.

Un visbeidzot – jau tagad varam sākt plānot katrs savu vasaru, jo 2011. gada 4. un 5. jūnijā, Slīteres ceļotāju dienās, Dundagas novadā būs ko darīt. Sastādi piedzīvojumu programmu, izvēloties starp 17 maršrutiem, 11 praktiskajām darbnīcām, iepērcies tirdziņā, baudi kurzemnieku ēdienus, esi klāt Kurzemes dziesmu dienā ar svētku gājienu, koncertiem un zaļumballi!

Avīze ir bezmaksas, šobrīd pieejama Dundagas novada tūrisma informācijas centrā. [download id="84"]

Raven - "wolf-bird"

Inuit call raven a „wolf-bird”, as it cooperates with wolves – react on their howling, show them location of possible pray while wolves follow raven’s voice. Winter is the time of surviving, when animals have to get used to deep snow, frost and short days. Raven too has to be satieted to survive cold nights; it needs at least 200g meat a day. However, raven is large bird weighting approximately 1 kg so it can go without food for 3 days. Ravens find food flying across forests and checking every part of their territory. In Latvia, territory of one raven couple is about 15km2. When something has been found they have to show it to other predators to get something to eat as they can’t tear large mammal skin. That kind of cooperation is beneficial for both – ravens and predators.

Relations between ravens

Relations in raven society helps survive even the weakest and youngest birds. Ravens do not have their own territory until they are 4-6 years old. Young birds live together in flocks where their number always is changing. When they are ready they form pairs and leave the flock, however, they still do not “own” land so they roam widely looking for food.

If big animal has fallen in the territory of adult raven couple they don’t fight other ravens, however, if there is new couple in their territory, old ones put them in their places. The dominant couple show off their rights and bellicosity. Old ravens raise their “eyebrows” and slick down or fluff up their feathers. Female ravens are more aggressive against other female ravens while male ravens are more aggressive against other male ravens. In this film you will see that other birds too get excited so they come together time to time and clamour a bit to calm down.

In this movie you will see that ravens do not chase magpies, because there is enough food. However, magpies are careful and tries not to get caught. httpv://www.youtube.com/watch?v=qY05C2xFHAI

Sea trout and Brown trout spawn

Brown trout Salmo trutta fario is a subspecies of Sea trout Salmo trutta trutta, so it means that sea trout and brown trout belong to one species. In Latvian language Sea trout is called “Taimiņš” while in English and German it is called Sea trout thus showing that sea trout and brown trout are related. However, in Russian by word “taimeņ” is meant completely different fish species, which is not recorded in Latvia. Sea trout is an anadromous fish which spends most of its life in sea but in a river it spends first years of its life and comes back to spawn. Brown trout spends all its life in inland waters and does not do any long journeys. Genetic analysis shows that their gene pools are very similar. Besides, salmoniformes may inbreed however here we can talk only about similar forms of one species.

Fox at dawn

Once again snow has covered the ground. Everyone in Slitere forests take their place in everlasting food chain. Here we can see a deer killed by wolves that helps fox to survive. It feeds on this fallen animal at dawn. As the sun is raising and camera starts to film it seems that fox’s feast is over. There are only few shots in twilight. Birds will be next at the “dining table”.httpv://www.youtube.com/watch?v=G-Veqx8qJ8Q

Mazbānīša dabas takas iestaigāšana

Slīteres nacionālajā parkā tapusi jauna dabas taka velobraucējiem un kājāmgājējiem. Tā ved pa šaursliežu dzelzceļa stigu no Kolkas pagasta Mazirbes līdz Sīkragam. Līdz 20.gs. 60. gadiem te brauca vilciens, kuru dēvēja par Mazbānīti. Kurzemnieku dzīvē Mazbānītim bija liela nozīme gan ekonomiski, gan sociāli. Varbūt tāpēc to mēdza saukt par Ziemeļkurzemes ekspresi.

httpv://www.youtube.com/watch?v=--5c9SdTzo4&hd=1

Beobachten wir die Natur zusammen!

Das Unbekannte hat uns schon immer gelockt. Der Mensch wollte schon immer bei den verborgenen Prozessen der Natur mit dabei sein. Der Wunsch hinterm Horizont zu schauen, in den Tiefen des Meers zu schauen oder im Weltall zu fliegen. Noch nicht so lange her ist die Zeit, wo die Erfüllung dieser Wünsche nur für ein paar Priviligierte vorbehalten war, weil man viele Mittel, eine besondere Vorbereitung und viel Zeit brauchte. Die Gesellschaft hat von Reiseberichten, Büchern und später von Kinofilmen über Natur erfahren, aber diese Information hatte einen verstärkten Charakter, es fehlte die Einzigartigkeit, das Gefühl der Anwesenheit, die einen Forscher übernimmt, wenn er ein Tier von einem Versteck aus beobachtet. In Kinofilmen werden gezähmte Tiere verwendet und die Interprationen von Buchlesern und Filmmachern kann öfters sehr verkehrt sein.

Am Ende haben wir dann einen falschen Eindruck von den Geschehnissen in der Natur. Früher mussten Forscher viele Stunden in unbequemen Verstecken in großen Frost, Regen und Wind sitzen um die Tiere und Vögel zu beobachten. Heute bieten die neuen Technologien die Möglichkei, die Prozesse der Natur von einem bequemen Sessel zuhause zu beobachten. Das Internet und Videokameras, die bei dem zu beobachtendem Objekt angebracht sind, machen es möglich unverfälschte Information zu sehen. In letzter Zeit ist es auch bei uns in Lettland und im Baltikum, gängig diese Methode zu benutzen, wie z.B. bei einem Nest von Schwarzstörchen in Estland oder beim nisten von Schreiadlern in Lettland.

Dank dem Projekt „Grünes Band der Ostsee“ kann man schon seit Anfang Januar eine Live Übertragung vom Blick des Slitere Leuchtturms sehen. Die zweite Videokamera wird an verschiedenen Orten aufgestellt, die vermehrt von Vögeln und Tieren besucht werden und so wird der Zuschauer einen Einblick in die Tier- und Vogelwelt von Slitere bekommen. Das wird keine Live Übertragung, wir werden die interessantesten Geschenise auswählen und der Zuschauer wird dann die Möglichkeit haben diese zusammen mit Kommentaren eines Forschers anzusehen.

Vigo Kangars, Forscher

Tundras ciemiņš - platknābja pūslītis

Vairākas dienas Kolkasragā varēja vērot platknābja pūslīti Phalaropus fulicarius - bridējputnu, kurš iepriekš Latvijā konstatēts vien sešas reizes. Šī putnu suga ligzdo ziemeļu polārajos apgabalos, bet ziemo dienvidu puslodē. Latvijā tas ir maldu viesis, jo mūsu zeme ir nomaļus no šīs sugas parastā migrācijas ceļa. Īpaša ir pūslīšu barošanās metode – peldot tie griežas uz vietas ūdenī radot virpuļus kā rezultātā ūdens virspusē tiek pacelti dažādi bezmugurkaulnieki, kurus tas ātri nolasa.Savās ligzdošanas vietās tas atgriežas maija beigās, kad kāda ezeriņa krastā, vienkāršā bedrītē mātīte iedēj četras, retāk trīs olas. Interesanti, ka nepilnas trīs nedēļas olas perē tikai tēviņš. Arī vēlāk, pēc mazuļu izšķilšanās tēviņš ir tas, kurš lielajā pasaulē ieved mazuļus.

Uzfimētajā materiālā redzams, kā pūslītis peldot starp viļņiem barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem – šajā gadījumā jūra pati jauc ūdeni un aļģes. Putniņam barība vien jāuzlasa.

httpv://www.youtube.com/watch?v=Rooiw56fsfE

“Eirobusiņš”, Mazbānītis un dzīvnieku dzīve Slīterē

Latvijas televīzijas pirmās programmas LTV1 raidījums "Eirobusiņš" augusta vidū filmēja projekta Baltijas Zaļā josta sasniegumus Slīteres nacionālajā parkā. Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ļāvis šajā aizsargājamā dabas teritorijā ieguldīt līdzekļus jaunas dabas takas izveidei. Tagad oktobrī, "Mazbānīša" dabas taku visā tās garumā no Mazirbes līdz Sīkragam var ērti veikt ne tikai kājām, bet arī braukšus uz velosipēda. Arī upes varam škērsot tajās pašās vietās, kur savulaik to darīja mazbānītis. Par šīs vietas vēsturi lasiet informācijas stendos takas malā vai brošūrā "Ziemeļkurzemes šaursliežu delzceļš".

Slīteres dzīvnieku dzīves ainas turpinām filmēt arī rudenī - skatiet gan You Tube, gan tepat - slitere.lv. Vērosim dabu kopā!

httpv://www.youtube.com/watch?v=Jhqa5mripWw

Herzlich Wilkommen auf der deutschen Seite des Slitere Nationalparks

Tauchen Sie ein in die unberührte Landschaft, geprägt von wilden Wäldern,alten Dünen und langen Stränden. Erfahren Sie auf diesen Seiten, welche Naturpfade auf Sie warten und welche ursprüngliche Natur es an den Seiten zu entdecken gibt. Diese Deutsche Präsenz ist noch in Bearbeitung, seien sie daher gnädig, wenn sie auf einigen englischen Inhalt stoßen - werden dies nach und nach auch ins Deutsche übersetzen.

Das könnte doch auch ein Grund sein, demnächst mal wieder reinzuschauen! Ihr Team von der Slitere Nationalpark Verwaltung

Ģeogrāfijas studenta Ērika studiju prakse Slīterē

Ēriks Zahtlēbers (Erik Sachtleber), ģeogrāfijas students no Ķīles universitātes, savu studiju praksi iziet Slīteres nacionālajā parkā. Ērikam ir 23 gadi, viņš ir guvis pieredzi darbā ar skolēniem dabas aizsardzības jomā, vadot ekskursijas Vatu jūras plūdmaiņu zonā - īpaši aizsargājamā dabas teritorijā Vācijas ziemeļos. Citā pasaules malā - Āfrikas valstī Ganā - Ēriks strādājis ar bērniem skolās, lai mudinātu pievērst uzmanību vides aizsardzībai, kas šajā valstī ir visai bēdīgā stāvoklī.Esot šeit, Slīterē, Ēriks palīdz dabas pētniekiem apsekot pārnadžu dabiskās barošanās vietas, kas ir viena no dzīvnieku uzskaites metodēm, piedalās Mazbānīša dabas takas ierīkošanas darbā, dara citus darbus. Ēriks labprāt stāsta par sevi, tāpēc šodien viņš viesojās pie Dundagas vidusskolas vecāko klašu jauniešiem. Vienas mācību stundas laikā Latvijas jaunieši guva ieskatu Ērika pieredzē - gan skolas gaitās, gan dienestā pēc skolas beigšanas, gan profesijas izvēlē, studējot ģeogrāfiju Ķīles universitātē. Par saviem piedzīvojumiem Slīterē viņš raksta blogu vāciski.