Vistu vanags

Video materiālā pavērojiet, kā vistu vanags Accipiter gentilis mielojas pie vilku nomedīta brieža. Uz zemes sēdēt ir bīstami, tāpēc vanags nemitīgi raugās apkārt, veikli raujot gaļas gabaliņus,

Vistu vanags Latvijā ir samērā parasts putns, taču to skaits ir ievērojami mazāks nekā 20. gs. pirmajā pusē. No 1901. līdz 1944. gadam par nošautu vai lamatās noķertu vistu vanagu maksāja pat prēmijas. Vistu vanags tika uzskatīts par „kaitīgu”, jo ir regulārs lauku viensētu „ciemiņš”.

Ornitologi uzskata, ka vistu vanagu skaits samazinājies, jo 1990. gados likvidēja kolhozu lopu fermas. Pie fermām vienmēr uzturējās putni, kurus barībā izmantoja vistu vanags, piemēram, mājas baloži. Caurmērā uz katru fermu bijis pa vistu vanagam, kurš tur barojies un tuvumā dzīvojis. Pēc fermu likvidācijas arī vistu vanagiem nācās meklēt citas barošanās vietas, tādēļ mūsdienās tas nereti novērojams pilsētu teritorijās, veikli medījot baložus, vārnas un citus putnus.

Šobrīd Latvijā ligzdo 2000-3000 pāri, taču ziemo 4000–5000 putnu. Tas izskaidrojams ar to, ka pārziemot uz Latviju atlido gan ziemeļu, gan austrumu populāciju putni.

httpv://www.youtube.com/watch?v=DJ8gyCwp66A

Strauta nēģis

Strauta nēģis ir samērā plaši izplatīts Latvijas teritorijā, bet pamanīt to var vienīgi vasaras sākumā, kad tas pulcējas nārsta vietās. Strauta nēģis ir tīra ūdens indikators, piesārņotos ūdeņos nedzīvo. Latvijā vēl netrūkst tīru, nepiesārņotu ūdeņu. Rietumeiropā kļuvis rets un ir īpaši aizsargājama suga.

Strauta nēģis ir mazākais no Latvijā sastopamajām trim nēģiem (tas reti sasniedz 20 cm garumu) un atšķiras no upes un jūras nēģiem ar to, ka strauta nēģa dzīves ciklā nav pusparazitārās stadijas, kuras laikā upes un jūras nēģi piesūcas dzīvām zivīm un pārtiek no to ķermeņa šķidrumiem un muskuļiem. Strauta nēģis nekur neceļo un visu savu max. 6-7 gadus ilgo mūžu pavada vienā un tai pašā strautā. Pie tam, strauta nēģis mūža lielāko daļu pavada kāpura stadijā ieracies strauta dūņās. Te tas barojas filtrējot detrītu, kuru veido augu un dzīvnieku atliekas. Upes nēģis smilšaino vai dūņaino grunti tikpat kā nekad nepamet. Nēģa kāpuram nav acu un tas viegli noturams par tārpu. Tikai mūža nogalē kāpurs pārvēršas pieaugušā stadijā, tam reducējas gremošanas trakts, nēģis pārstāj baroties un visi spēki tiek veltīti pēdējam lielajam (lielākajam notikumam nēģa mūžā) – nārstam. Interesanti, ka kāpuri vienmēr ir lielāki par pieaugušajiem. Reizēm nārsto nepieauguši - kāpura stadijā (neotēnija). Nārstot sāk vasaras sākumā, kad ūdens iesilst virs 15⁰C temperatūrai. Par nārsta vietu izvēlas oļainu straujteci, kuru tēviņi ‘labiekārto’, izvācot lielākus oļus un izveidojot nārsta bedrīti. Apaugļošana notiek tēviņam uz mirkli piesūcoties mātītes galvai un savijoties abiem ķermeņiem kopā.

Cilvēki strauta nēģi neēd, tāpēc, ka tā ādā esošo dziedzeru sekrēts ir indīgs un inde karsējot nesadalās.

httpv://www.youtube.com/watch?v=SZjj2TfRu3M

The Extraordinary Beaver

The Beaver is a rodent with unusual skill. It transforms the environment similarly to us humans making it suitable for its lifestyle. The Beaver build dams that hold up water creating water reservoirs. So it has the opportunity to access food and escape predators if necessary, because water is the only place beaver can feel safe. When on ground it can easily become pray of wolf or lynx. Its eyes are upwards and lifting head up and down it tries to smell approaching dangers. Under water its ears and nostrils close up and wide scaly tail is used as steering wheel. Sensing danger beaver dive while forcefully slapping the water with its broad tail creating great bang that can be heard over great distances and serves as a warning to beavers in the area. When calm it can dive very elegantly without making a sound. A beaver's teeth grow continuously as they wore down by chewing on wood.  Beaver is able to press its lips together behind its teeth to chew under water.

httpv://www.youtube.com/watch?v=WQe6RHb3sfM

The Bluethroat

The Bluethroat Luscinia svecica is very rare in Latvia. Even though it nests in almost all Europe and Asia, in Latvia it can be observed only during migration. Two of ten Bluethroat subspecies can be found in Latvia - White-spotted Bluethroat Luscinia svecica cyanecula and Red-spotted Bluethroat Luscinia svecica svecica.

What these birds need is an overgrown bank of pond, lake or river. In literature it is said that at the end of 19th century and beginning of the 20th century this species were seen regularly on the bushy isles of the Daugava River mouth, as it was near Jelgava. Nowadays the most common White-spotted Bluethroat nests regularly near Lubāna lake.

This time our film cast has had the luck to film Red-spotted Bluethroat. It moves around with small jumps showing great agility. This bird mostly live on the ground and takes longer flight only in emergency situation. It is said that bluethroats are very smart and has a good memory. If you ever try to catch it or cause any damage to it, it will stay away from people forever. They nest on the ground where they lay 6-7 eggs in mid May. Eggs hatch after two weeks. Male takes part in all activities regarding nesting and later both parents take care of their chicks.

httpv://www.youtube.com/watch?v=31sGKYEvNAI

Symbols of nations in shallow ditch

People always have tried to adjust environment to their needs. Look around – how many things you see are not transformed and affected by human activities? We tried make fields, forests, and water courses easy of access and use. Forests became clearances, wetland were dike. In the video you see shallow ditch that is an appropriate habitat for different bird species.
People sing songs about birds, mimic them in dance, and even design of aircraft wings are made after bird wings. Countries in whole world nominate birds are their national bird out of respect for almost 50 years. In the movie we can see a few of them – White Wagtail Motacilla alba – national bird of Latvia, European Robin Erithacus rubecula – “royal bird” of Great Britain, Common Blackbird Turdus merula – symbol of Sweden. European Magpie Pica pica cousin Formosan Blue Magpie has been nominated the national bird of Taiwan, while other Korean Magpie is the symbol of South Korea. Only Common Redstart Phoenicurus phoenicurus for now is without “nationality”.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8EYZ6UMYkGM

Nāciju simboli seklā grāvī

Cilvēki vienmēr ir centušies pielāgot apkārtējo vidi savām vajadzībām. Paverieties apkārt - cik no tā, ko redzat ir nepārveidots un cilvēku darbības rezultātā neietekmēts? Gan laukus, gan mežus, gan ūdensteces esam centušies veidot mums ērtāk pieejamus un izmantojamus. Meži pārtapa līdumos, mitraines nosusināja grāvji. Filmiņā redzams krūmiem aizaudzis, sekls grāvis – tieši šāda mākslīga ainava ir visnotaļ piemērota dzīvotne dažādām putnu sugām.

Putni visā Pasaulē saista cilvēku uzmanību, tos apdzied dziesmās, atdarina dejās, lidaparātos aizgūts putnu spārna dizains.  Aiz cieņas pret putniem jau teju 50 gadus visā Pasaulē valstis nominē  katra savu nacionālo putnu. Filmiņā redzam dažus no tiem  - balto cielavu Motacilla alba - Latvijas nacionālo putnu; sarkanrīklīti Erithacus rubecula - Lielbritānijas „karalisko putnu”;  melno meža strazdu Turdus merula - Zviedrijas simbolu un žagatu Pica pica, kuras Āzijas radiniece – Taivānas zilā žagata ir iecelta par Taivānas nacionālo putnu, taču cita - Korejas žagata ir Dienvidkorejas simbols. Vienīgi erickiņš Phoenicurus phoenicurus pagaidām ir bez „valsts piederības”.

httpv://www.youtube.com/watch?v=8EYZ6UMYkGM

Atskats uz Slīteres ceļotāju dienu

Dabas draugi - ceļotgribētāji  pagājušās nedēļas nogalē bija mīļi gaidīti Ziemeļkurzemes pussalā starp Baltijas jūru un Rīgas līci. 4. un 5. jūnijā aizvadītas otrās Slīteres ceļotāju dienas. Tās organizēja Dundagas novada dome sadarbībā ar lauku tūrisma asociāciju "Lauku ceļotājs" un Dabas aizsardzības pārvaldi.  Citu aktivitāšu starpā, kuras organizēja vietējie tūrisma uzņēmēji  Dundagā, Kolkā un piekrastes lībiešu zvejniekciemos, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti vadīja  vairākas, tikai šajās  dienā pieejamas  ekskursijas pa Slīteres nacionālo parku. Laika apstākļi lutināja visus - gan organizatorus, gan viesus, tāpēc prieks citam par citu bija dubults. Turpmāk - īsumā par to, kā pagāja 4. jūnijs Slīterē.

Slīteres kājāmgājēji

Ekspedīcija Zvejniekpļavās zoologa Viļņa Skujas vadībā. 30 dalībnieki

Zvejniekpļavas atrodas Slīteres NP rietumu malā. Ekspedīcijas maršruts šķērsoja pļavu, mežu un Ķikānstrauta vecupes. Tik dažādās dzīvotnēs uziet interesantas dzīvnieku klātbūtnes liecības ekspedīcijas dalībniekiem bija viegli. Lai arī trokšņainai cilvēku grupai nav lielu izredžu sastapt zvērus, šī reize bija izņēmums - prāvs briežu bullis uz īsu brīdi parādījās  ceļiniekiem. Garantētu šīs ekspedīcijas apskates objektu skaitā bija āpšu alas, dzeņu apstrādāts priedes stumbenis, arī  skudrulauvas kāpuru veidotās lamatas nelaimīgajām skudrām. Īpaši bonusi   - vilka kaka un rubeņa ola.

Maršruts Augi jūras piekrastē dabas ekspertu Daces Sāmītes un Guntas Gabrānes vadībā. 39 dalībnieki

Maršruta sākuma punkts  Sīkrags ir ciems pie jūras, kurā vēl skatāmas  zvejnieku sētām raksturīgās senās ēkas  un vienīgais ciema mājlops - zirgs. Savukārt, turpat aiz sētām sākas jūrmalas kāpas - mājas sīkstiem, pieticīgiem augiem, pateicoties kuriem baltās jūrmalas smiltis tiek nostiprinātas un nenodara postu zvejniekciemam. Atpazīt un iepazīt savdabīgos augus maršruta dalībniekiem palīdzēja ne tikai zinošās speciālistes, bet arī maršruta lapa „Augi jūras piekrastē” un kabatas formāta noteicējs "Iepazīsim jūras piekrasti" (tapuši ar projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstu) ar kāpu veidošanās un sastopamo augu aprakstiem un bildēm.

Ekskursija: Cilvēku darbības zīmes mežā pieredzējušas vides gides Inas Braunas vadībā. 7 dalībnieki

Ekskursijas maršruts veda no Slīteres bākas pāri pļavām uz pamestām mājvietām, kuras glabā īpatnējus koku stādījumus, ēku paliekas. Arī senu ceļu pēdas vēl nojaušamas Vecmājupes malā. Ceļotāju grupas dalībniekam pieredzējušam rīkstniekam bija viedoklis par kāda koncentriska akmeņu krāvuma nozīmi. Rīkstnieka darbarīks – svārsts – uzrādīja ļoti lielas āderes klātbūtni, tāpēc radās minējums, ka tur atrodas Slīteres ciema magnētiskais centrs.

Ekspedīcija Kolkas dabas daudzveidība: zemes strēle starp ūdeni un uguni entomologa Kristapa Vilka vadībā. 30 dalībnieki

Ekspedīcija veda no Kolkas ciema centra pāri vigām un kangariem līdz Bažu purvam un jūras malai. Izdevās sastapt plēsīgās skudru lauvas, kodīgās smilšvaboles, arī kluso, īpatnējo putnu vakarlēpi. Daļa ceļotāju jau  otro gadu Slīteres ceļotāju dienā bija izvēlējušies doties grūtajā pārgājienā pa Slīteres nacionālā parka mežiem un purviem kopā ar Kristapu.

Slīteres velobraucēji

Velomaršruts Pa Mazbānīša pēdām speciālistes Andras Ratkevičas vadībā. 22 dalībnieki

Vairākas ģimenes bija izvēlējušās doties no Mazirbes uz Sīkragu pa šaursliežu dzelzceļa stigu, kur vēl līdz pagājušā gadsimta vidum kursēja Mazbānītis maršrutā Stende – Ventspils. Visi kopā lūkojām iztēloties Mazirbi pirms simts gadiem, kad grūti izbraucami zemes ceļi uz iekšzemi jeb „kalnu” veda pa smilšaino kangaru mugurām cauri lielajam Slīteres mežu masīvam, kuru tolaik sauca par Undžavu. Cilvēku un preču satiksme toreiz lielākoties notika pa jūru uz 30km attālo Sāmsalu, arī uz citām ostām. Pēc Pirmā pasaules kara šaipusē palika vācu armijas būvētais šaursliežu dzelzceļš, kuru valsts uzturēja līdz pat 1963. gadam. Šis ceļš vietējos cilvēkus aizveda uz tirgu, skolu, pie radiem, domubiedriem, tā palīdzot Ziemeļkurzemes lībiešiem izrauties no nošķirtības.

Atceļā devāmies pa liedagu, izpētot gliemežvākus, nosakot to sugas, iepazīstot brūnaļģi pūsļu fuku, kuras komposts tika  lietots kā mēslojums zvejnieku labības un dārzeņu laukiem.

Slīteres dzīvnieku vērotāji

Vaides pļavas putni un zvēri ornitologa Helmuta Hofmaņa vadībā. Deviņi dalībnieki

Agrais rīts dabas vērotājiem bija „ražīgs”. Izdevās skatīt vaigā melno stārķi, brūno čaksti, lauku balodis, arī vairākus mazputniņus. Vaides pļavā ganījās briežu govs.

Putnu klausīšanās pasākums Putni Zilajos kalnos ornitologa Helmuta Hofmaņa vadībā. Deviņi dalībnieki

Uz Slīteres bākas jumta putnu vērotāji sagaidīja saulrietu, klausoties putnu balsīs un baudot Slīteres mežu un jūras ainavu.

Slīteres darbnīcas

Meža skola pie Šlīteres bākas. Vadītājs - Raits Čakstiņš. 50 dalībnieki

Slīteres bākas pagalmā ceļotājdienas vidū bija atvērta Meža skola. Meža skolas skolotājs, vides inspektors Raits Čakstiņš mācīja noteikt briežu un aļņu dzimumu un vecumu pēc to mežā atstātajām spirām un nomestajiem ragiem. Arī koku un krūmu apkodumi liecina par tiem, kuru barība ir priedes, kārkli un citi kokaugi. Turpat līdzās esošajā namiņā bija izstādītas Slīteres putnu bildes un varēja vērot dzīvnieku video, kas filmēts to dabiskajā vidē ar projekta „Baltijas Zaļā josta” finansiālu atbalstu.

Darbnīca par jūras tematiku Kolkasragā. Vadītāja - Ērika Kļaviņa. 45 dalībnieki

Kolkasragā pie apmeklētāju centra bija uzstādīta zaļa nojume, kurā gan lielie, gan mazie varēja iesaistīties interesantās nodarbēs: izgatavot piespraudi zivtiņas vai putna veidolā, apgleznot lielās smilšgliemenes čaulu, sasiet īstu jūrnieku mezglu. Ne tikai rokām, arī prātam bija darbs – atminēt krustvārdu mīklu, uzzināt, kā zvejojamās zivis sauc vietējie zvejnieki, izpētīt plakātus, kur izskaidrota dzīve Baltijas jūras rifos un putnu barošanās jūrā ziemā. Arī šeit varēja vērot dzīvnieku video kas filmēts to dabiskajā vidē ar projekta „Baltijas Zaļā josta” finansiālu atbalstu.

Slīteres bāka

Ceļotāju dienās bāku apmeklēja aptuveni 200 cilvēku. Ne tikai skats uz mežiem un jūru bija skatāms no bākas. Katrā bākas stāvā tagad ir pa izstādei. Otrajā – Dundagas bērnu dienas centra Mājas bērnu veidotu darbu izstāde „Ziemeļu lietus mežs”, trešajā – viss par Baltijas jūras veidošanos pirms 10 000 gadiem un piekrastes augiem un dzīvniekiem mūsdienās; ceturtajā  -  Moricsalas dabas rezervāta vēsture un dabas vērtības, piektajā – stendi ar informāciju par bākām.

Pērn veiktā ceļotāju anketēšana un šī gada novērojumi apliecina, ka Slīteres ceļotājdienas viesi ir izglītoti cilvēki, kuri izprot  dabas aizsardzības nozīmi, izjūtot atbildību nākošo paaudžu priekšā par Latvijas dabas bagātību saudzēšanu. Uz saredzēšanos citos pasākumos Dundagas novadā šovasar!

Apkopoja Andra Ratkeviča

Zilrīklīte - Latvijas faunas retums!

Zilrīklīte Luscinia svecica ir Latvijas putnu faunas retums. Lai arī ligzdo teju visā Eiropā un Āzijā, pie mums tā novērojama galvenokārt migrāciju laikā. No pasaulē zināmajām 10 zilrīklīšu pasugām, Latvijā konstatētas divas – Dienvidu zilrīklīte Luscinia svecica cyanecula un Ziemeļu zilrīklīte Luscinia svecica svecica.

Ar krūmiem aizaugušu upju, ezeru un dīķu malas ir zilrīklīšu stihija. Literatūrā minēts, ka 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Daugavgrīvas apkārtnes krūmainajās salās šī suga bijusi parasta. Tāpat Jelgavas tuvumā tā regulāri novērota. Mūsdienās biežāk novērojamā – Dienvidu zilrīklīte regulāri ligzdo Lubāna ezera apkārtnē.

Šoreiz, „filmēšanas grupai” ir laimējies uzņemt Ziemeļu zilrīklīti. Pavērojiet, kā tā pārvietojas lēcieniem, taču to dara ar apbrīnojamu veiklību. Lido nelabprāt un garākus pārlidojumus veic tikai ārkārtas gadījumos. Literatūrā minēts, ka zilrīklītes apveltītas ar sevišķu gudrību un labu atmiņu. Ja reizi būsiet mēģinājis to sagūstīt vai kā citādi apdraudēt, tā uz visiem laikiem no cilvēkiem turēsies pa gabalu. Zilrīklītes ligzdu vij uz zemes, kur jau maija vidū tiek iedētas 6-7 olas. Olas tiek perētas apmēram divas nedēļas. Līdzās mātītei, perēšanas procesā piedalās arī tēviņš. Vēlāk, cālēnus baro abi vecāki.

httpv://www.youtube.com/watch?v=31sGKYEvNAI

Brochure "Discover the sea coast!" is published

Coastal animal and plant identification key-book "Discover the sea coast!" has been published. It will help identify the most common species of the coast of the Baltic Sea. This pocket size book is waterproof and very easy to use. It may be used while discovering the nature by yourself or while hiking together with guide. You are welcome to find out more about coast of the Baltic Sea and its nature values – animal and plant species that are adapted to always changing and harsh conditions. The coastal territory of Slītere National Park has had very small impact from human activities. Here many endangered species not only in Latvia but also in European level has found their home. In the key-book you will find information about typical animals and plants and nature elements found on the coast, embryonic, white and grey dunes. Edition was prepared by Courland region administration of Nature Conservation Agency implementing Baltic Green Belt Project. [download id="89"]

Neparastais grauzējs bebrs

Bebrs ir grauzējs ar neparastu spēju. Tas līdzīgi cilvēkam pārveido vidi, padarot to piemērotu sev. Bebrs būvē dambjus, kuri aiztur ūdeni, veidojot ūdenskrātuves. Tā dzīvnieks iegūst iespēju piekļūt barībai un vajadzības gadījumā izbēgt no plēsēju zobiem, jo tikai ūdenī bebrs jūtas drošs. Atrodoties uz sauszemes tas viegli var kļūt par upuri vilkam vai lūsim. Bebra acu skatiens vērsts augšup un cilājot purnu augšup lejup bebrs cenšas saost tuvojošās briesmas. Ienirstot bebra ausis un nāsis aizveras, platā zvīņainā aste peldot un nirstot kalpo kā stūre. Sajutis briesmas, bebrs ienirstot bliež ar asti pa ūdeni, tā radot pamatīgu plunkšķi, kas dzirdams samērā tālu un brīdina citus bebrus. Savā nodabā bebrs ienirst ar elegantu vieglumu gandrīz bez trokšņa. Bebra priekšzobi aug visu mūžu, jo graužot koksni tie nemitīgi dilst. Bebrs spēj sakļaut lūpas aiz priekšzobiem, lai varētu grauzt zem ūdens.

httpv://www.youtube.com/watch?v=WQe6RHb3sfM

Rubeņu lielvalsts

Rubeņu riests Slīteres NP, Bažu purvā ir lielākais Eiropā. Te 2009. gadā vienkopus riestoja 66 rubeņu gaiļi. Mozaīkveida ainava un stingrais aizsardzības režīms nodrošinājis Slīterei rubeņu lielvalsts statusu.

Rubeņi riesto agri pavasarī. Tēviņi - gaiļi pulcējas riesta vietās, no plašas apkārtnes. Te tie aizņem savas teritorijas, kuras aizsargā. Par robežstabiem kalpo ciņi, mazi kociņi, zāļu puduri. Vērtīgākās teritorijas atrodas riesta centrā. Visi cenšas ieņemt teritoriju pēc iespējas tuvāk centram, tāpēc riesta centrā teritorijas ir mazākas, perifērijā – lielākas. Tēviņi šņāc, rubina, demonstrē krāšņo spalvu tērpu un draud viens otram, izkliedzot īpašu brīdinājuma saucienu. Tas viss tiek darīts necili tērpto rubeņu vistu dēļ, tāpēc visu šo izdarību intensitāte pieaug, kad riestā ierodas rubeņu vistas. Tās cenšas nosēsties centrā, kur gaiļu blīvums ir lielākais. Vistas ir tās, kuras izvēlas gaili ar kuru pāroties. Vairumā gadījumu tie ir daži aktīvākie gaiļi no visa riesta. Pēc apaugļošanas, vistas izvēlas ligzdvietu riesta tuvumā un vienas pašas uzņemas visas ar ligzdošanu saistītās rūpes. Gaiļi turpina riestot, kad vistas jau uzsāk ligzdošanu. Ja kādai vistai pirmais dējums iet bojā, tā var doties uz riestu un apaugļoties vēlreiz.

Capital of Black Grouse

Black Grouse lek in Bažu bog of Slitere National Park is the biggest in Europe. In 2009 there were counted 66 black grouse males together at one place. Landscape and strict protection of the area made it possible for this place to gain the status of Black Grouse capital.
Black Grouse mates in early spring. Males – cocks gather at their lek spots from wide area. Here they occupy their territory and protect it from the others. Boundary posts are small trees, grass clusters and small knolls. Most valuable territories are in the middle of the lek. As everyone tries to get as close as possible to the centre of the lek, territories of each cock there is smaller, but further away from the centre bigger. Males hiss, utter mating-calls, show off their splendid feathers and threaten each other with special warning call. And all this is because of humble females. When they show up, males become much more active to gain female attention as they are to choose male to mate with. Among all cocks only few of them will be the lucky ones. When fertilized, hens find a place to nest and care about chicks alone. Cocks continue lekking while hens start nesting. If first nesting fails, hen can go back to the lek and mate again.

Noteicējs "Iepazīsim jūras piekrasti!"

Klajā laists jūras piekrastes augu un dzīvnieku noteicējs "Iepazīsim jūras piekrasti!". Tas palīdzēs atpazīt biežāk sastopamās sugas Baltijas jūras krastā. Šī ērti lietojamā, pret laikapstākļiem izturīgā kabatas formāta grāmatiņa domāta gan patstāvīgai dabas izziņai, gan pārgājienam kopā ar gidu.  Aicinām iepazīt Baltijas jūras piekrasti un tās dabas vērtības – augu un dzīvnieku sugas, kas, pakļautas pastāvīgai viļņu un vēja iedarbībai, lieliski pielāgojušās dzīvei mūžam mainīgos un ziemeļnieciski skarbos apstākļos. Daudzveidīgo jūras piekrasti  Slīteres nacionālā parka teritorijā ir maz skārusi cilvēka darbība. Tā ir mājvieta daudzām ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas retajām un izzūdošajām sugām. Noteicējā iekļauti raksturīgākie jūras krastā, embrionālajās kāpās, priekškāpās un pelēkajās kāpās sastopamie floras un faunas pārstāvji, kā arī dabas elementi. Izdevumu sagatavojusi Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģiona administrācija, īstenojot projektu “Baltijas Zaļā josta". [download id="89"]

The Adder

The Adder is Latvia’s only venomous snake. You may meet this snake in early spring when ground is still frozen. This one is male adder. Males usually are blue-grey but females are brown, but at some places  more than a half are almost black.  The Adder is phyletic new species, this is way sometimes you may see adder in very different colours, for example, half of the snake is light while other is dark. The adder warn for their presence loudly hissing. It is not advisable to tease this snake as it need strenght for mating that take place in spring. You have to remember that adder is not willing to bite everyone that cross its path because they have to use a lot of energy to create the venom and it takes several days to renew it.

httpv://www.youtube.com/watch?v=rEZZztc9d5g

Odze

Odze ir vienīgā indīgā čūsku suga Latvijā. Odzes kā pirmās no Latvijā sastopamajām čūskām pēc pārziemošanas var sastapt agri pavasarī, kad zeme vēl sasalusi. Šis ir odžu tēviņš. Tēviņi parasti krāsoti zilganpelēkos toņos, mātītes brūnganos, bet dažviet vairāk kā puse visu odžu ir melnas. Odze ir filoģenētiski jauna suga, tāpēc reizēm sastop visdažādāko nokrāsu odzes, piemēram, puse odzes gaiša, puse melna. Par savu klātbūtni odze brīdina skaļi šņācot. Nebūtu vēlams odzi īpaši kaitināt, jo tai spēki jātaupa riestam, kurš notiek pavasarī. Jāatceras, ka odze nebūt nealkst kost visiem, kas vien patrāpās ceļā, jo indes izstrādāšanai jātērē daudz enerģijas un paiet vairākas dienas, līdz indes krājumi atjaunojušies. httpv://www.youtube.com/watch?v=rEZZztc9d5g

Wild wolves at their prey

Wolves managed to hunt down one-eyed red deer. Its right eye had poured out and injury healed. We can only guess how the deer lost its eye. It is almost impossible to accidentally run onto some branch as deer eyes are protected by long tactile hair that wars animal about danger. A lot easier to injure an eye is while running with great speed through forest; however it may have happened because of splinter from a bullet. Anyway, it is a lot easier for wolves to hunt down one-eyed deer because its eyes are located on both sides of the head and so the deer is not able to react on the wolves attack from the blind side.
Wolves tear up the stomach and eat the hot bowel. That is how they get warm food. Wolf pack is not able to eat the whole deer at once so they may come back later. This time they smell presence of humans and that is why they are very careful. Male wolf is braver and dares to approach the game. Presence of ravens make wolves a bit calmer but at the same ravens are annoying and that is why wolves time to time try to catch them showing who’s the authority. Sometimes people call ravens “the wolf birds”, as they cooperate with wolves. When the birds have found something, they signalise to the wolves by flying around above the game and croaking. In their turn ravens react to howling. Ravens know that wolves will leave something for them too. Cranes that obviously are aware of the presence of these wolves do not seem to be bothered. Female wolf shows up. It has smaller head and slender muzzle. It is possible that the she-wolf is pregnant as it has round stomach. At the moment alpha couple lives separately from others and she-wolf decides where to make a den.

httpv://www.youtube.com/watch?v=mhyCsyFp1H8

Fox and White-tailed eagle

Male fox with injured arm is very fortunate to find dead red deer. And so is young White-tailed eagle that has landed near the corpse and slowly approaches it. White-tailed eagle is no threat for adult fox; however, this fox is injured so is careful concerning eagles behaviour. Raven is watching the situation while sitting on the deer’s antler, but as a quarreller by nature cannot do without cawing at the fox. At the same time the raven has to beware both of these predators. It is hard for the fox to tear the meat, but the hunger makes it overcome the pain and eat as fast as possible because it can be very dangerous to be exposed.

httpv://www.youtube.com/watch?v=CJap3939C6k

Lapsa un jūras ērglis

Kritis staltbrieža līķis lapsu tēviņam ar savainotu priekšķepu ir īsts atradums. Tāpat arī jaunam jūras ērglim, kurš nolaidies atstatu un palēnām tuvojas brieža līķim. Jūras ērglis pieaugušai lapsai nav drauds, bet lapsa ir savainota, tāpēc ļoti aizdomīgi pēta jaunā ērgļa uzvedību. Krauklis, uzsēdies uz kritušā brieža raga, visā nolūkojas, bet pēc dabas būdams skandālists, nevar noturēties neapķērcis lapsu kūmiņu. Krauklim jāpiesargās no viņiem abiem.  Lapsai savainotā kāja traucē plēst ēdamo, bet izsalkums dara savu un lapsa ,pārvarot sāpes, cenšas noplēst lielāku gabalu un ātrāk paēst, jo uzturēšanās atklātā vietā, kuru katru brīdi var kļūt bīstama.

httpv://www.youtube.com/watch?v=CJap3939C6k

Vilki pie medījuma

Vilkiem izdevies nomedīt vienacainu briežu bulli. Tā labā acs bija iztecējusi un ievainojums sadzijis. Kā briedis aci bija zaudējis, varam tikai minēt. Mežā nejauši uzdurties zaram ir pagrūti, jo brieža aci sargā gari taustmati, pieskāriens tiem savlaicīgi brīdina zvēru par briesmām. Vieglāk aci savainot lielā ātrumā brāžoties cauri mežam, nav izslēgts, ka ievainojums iegūts no zaros izšķīdušas medību lodes šķembas. Lai nu kā, vienacains briedis ir vilkiem vieglāk nomedījams, jo briedim acis novietotas galvas sānos un neredzēt ar vienu aci nozīmē, ka briedis no aklās puses savlaicīgi nespēj reaģēt uz vilka uzbrukumu. Vilki nomedītajam dzīvniekam pārplēš vēderu un mielojas ar karstajām, aukstajā gaisā kūpošajām iekšām. Mēs parasti neiedomājamies, ka vilki tā tiek pie silta ēdiena un tieši tāpēc ir tik kāri uz nomedītā zvēra iekšām. Vilku bars nekad nespēj apēst visu nomedīto briedi, tāpēc nākošajās dienās mēdz atgriezties pie medījuma atliekām. Šoreiz pie vilku medījuma bijuši cilvēki, te jūtamā cilvēka smaka liek būt ļoti uzmanīgiem. Drošākais ir vilku tēviņš, kurš sadūšojas pienākt pie medījuma. Uzmanīgo kraukļu klātbūtne vilkus nomierina, bet reizēm kaitina, tāpēc vilki pie izdevības liek manīt, kurš ir īstais saimnieks un padzen kraukļus no medījuma. Kraukļus reizēm mēdz dēvēt par ‘vilku putniem’, jo tie ar vilkiem savdabīgi sadarbojas . Kraukļi mēdz norādīt vilkiem medījuma atrašanās vietu, lidinoties virs medījuma un ik pa laikam ieķērcoties, savukārt kraukļi reaģē uz vilku gaudošanu. Kraukļi zina, ka pēc vilku maltītes tie vienmēr atradīs bagātīgi klātu galdu. Netālu staigājošās dzērves, vilku klātbūtne pārlieku nesatrauc, kaut arī tās nepārprotami reaģē uz vilkiem. Parādās kuce. Kucei galvas apjoms ir mazāks, tās purns slaidāks. Vilcene, iespējams, ir grūsna, par to liecina tās apaļais vēders. Šajā laikā ‘alfa’ pāris dzīvo atsevišķi un midzeņa izvēlē noteicēja ir kuce.

httpv://www.youtube.com/watch?v=mhyCsyFp1H8

New edition of "Slitere National Park News" has been published

Slitere National Park Administration informs tourists about natural and cultural heritage and gives practical information for their visit to the national park.
The new edition of „Slīteres nacionālā parka Ziņas” („Slitere National Park News”), is now available in Latvian. An English summary is also available electronically. This time the newspaper serves as a tourist guide of nature and culture in Dundaga district. Slitere National Park is a partner of the Baltic Green Belt project and carries out a pilot project on sustainable tourism based on heritage of nature and culture at the Latvian Green Belt.

This time the newspaper has 16 pages and is full of interesting articles and nice photos. A central spread sheet contains a brief roundup of tourism routes and events planned this year. On the last page you can find a map of Dundaga district.

The first half of the newspaper is dedicated to Slitere National Park nature heritage. Slitere National Park researchers describe animals and plants in this territory. The German biologist and journalist Beatrix Stoepel and geography professor Horst Sterr express their opinion on Slitere National Park. The outstanding biodiversity of this territory made the journalist choose this territory for shooting a popular-science film and encouraged the Kiel professor to take 30 geography students on a field trip to the area. Also there are stories and information about the district's culture heritage of coastal fisherman villages as well as the district centre – Dundaga. In the newspaper you will find information about this year’s Travel Day in Slitere that will last for two days – 4th and 5th June, 2011. During these two days you may choose among 17 routes, 11 practical workshops, taste traditional food and take part in other activities.

Slitere National Park News are issued once per year and are distributed in the National Park as well as through tourism offices in Kurzeme and electronically. In total, it reaches approximately 2000 readers and travellers in the region. Additionally, it will be disseminated during 18th annual International Travel Trade Fair "Balttour 2011". This issue was prepared in cooperation with the Latvian Nature Conservancy Agency, Latvia’s rural tourism association „Lauku ceļotājs” and the tourism information centre at Dundaga municipality with a contribution from Kiel University. It was part-financed by the European Union (ERDF). [download id="84"]

[download id="87"]